Popkovs: "Virslīgā trūkst spēcīgu ārzemju treneru"

Kā sanāca tā, ka pēdējā kārtā neuzvarējāt "Audu" [0:0] un izlaidāt iespēju piedalīties pārspēlēs par iekļūšanu Virslīgā?
Vienkārši neguvām vārtus un tā nu sanāca. Mēs neiesitām vārtus tikai divās spēlēs - pret Valmieru 1.aplī un, lūk, šajā spēlē. Šajā reizē mums spēle nesanāca - daļēji tāpēc, ka nebija optimālais sastāvs, taču jebkurā gadījumā ļoti spēcīgi nospēlēja pretinieks. Laukums maziņš, un pretinieks nospēlēja optimāli uz neizšķirtu. Domāju, nostrādāja arī psiholoģiskais moments - tik daudz spēļu un mums katra bija jāuzvar. Sezonas gaitā no Valmieras atpalikām par astoņiem punktiem, kad viņi bija 1.vietā, pēc tam mēs viņus apsteidzām, tad atkal viņi bija priekšā mums par pieciem punktiem. Kopš 1.kārtas nebija brīža, kad varētu kaut mazliet atslābt un atvilkt elpu. Bezgalīgi šī skriešanās nevarēja palikt bez sekām un diemžēl pēdējā kārtā nespējām uzvarēt.

Vai laukumā varēja just, ka "Auda" ir ļoti motivēta izpalīdzēt Valmierai?
Tas ir tikai normāli un šeit neko nevar pārmest. Viņiem bija savi uzdevumi, un es nemaz neinteresējos, vai viņiem bija kāda īpaša vēlme palīdzēt Valmierai vai nebija. Šai mačā viņi izskatījās ļoti solīdi, sastāvs viņiem bija optimāls. Mums visas pēdējās 10 spēles, neskaitot maču pret "Rēzekni" [8:1], veidojās tamlīdzīgi - ļoti grūti gāja. Iepriekš izdevās gūt uzvaras, šoreiz nē. Tieši uzbrukumā mums bija iztrūkumi un tas iespaidoja.

Kopumā par sezonu runājot, jūsuprāt, komandu izvietojums tabulas augšgalā bija likumsakarīgs?
Futbols, hokejs, šīs te komandu spēles dod visobjektīvāko ainu - sacensības risinās septiņus mēnešus un nejaušību nevar būt. Tas nav biatlons, kur strauji pamainās laika apstākļi pamainās un īsajā distancē 22 minūšu laikā par pasaules čempionu kļūst sportists, kuram par tādu nebija jākļūst. Biatlonu skatos un tur bieži tā gadās. Futbolā tas ir neiespējami - ir septiņu mēnešu periods un, ja kaut kas neizdodas, tātad kaut kur nav nostrādāts līdz galam. Futbols ir objektīvākais sporta veids, lai noteiktu vietu sadalījumu. Var žēloties, daudz ko stāstīt, bet es ar tādām situācijām esmu saskāries ne reizi vien un zinu, ja beigās ir 3.vieta, tad tā ir absolūti pamatota. Tas, ka mūs ar Valmieru beigās šķīra viens punkts, ir šī sporta veida skaistums.

Pret pārējām komandām sakrājāt vairāk punktu, taču tieši savstarpējos mačos ar Valmieru zaudējāt. Var sacīt, ka tur tā 2.vieta palika?
1. vai 2.vieta neizšķiras savstarpējās spēlēs, tās taču nav kausa izcīņas spēles. Bieži vien titulus izcīna nevis tās komandas, kas uzvar tiešos konkurentus, bet tās, kas spēlēs pret tabulas vidusdaļas un apakšdaļas komandām savāc maksimumu. Starp citu, mums bija pārliecinoši lielākais punktu skaits pret komandām, kas palika ārpus labāko četrinieka - pret "Audu" zaudējām pirmos un pēdējos punktus, ja runājam par pretiniecēm, kas ieņēma 5. un zemākas vietas. Tas ir ļoti labs rezultāts.

Savukārt mači pret Valmieru veidojās tā, ka varēja būt gan mūsu, gan viņu uzvara, gan arī neizšķirts. Abas reizes zaudējām, kaut arī vismaz viens neizšķirts dotu mums 2.vietu. Un tikai vienreiz, tieši pret Valmieru, zaudējām ar lielāku vārtu starpību nekā vieni vārti. Visās četrās zaudētajās spēlēs turpat blakus punktiem vien bijām, arī pret "Caramba/Dinamo". Spēka attiecība šajās spēlēs bija robežās no 40% līdz 60% un nebija tādas spēles, kurā nebūtu variantu. To varu izcelt kā pozitīvu momentu - nebija izgāztu maču. Tā pati Valmiera sev izšķirošu spēli [pret "Caramba/Dinamo"] mājās zaudēja ar 2:6. Mums tā negadījās - pat kad zaudējām ar diviem vārtiem.

Kas vēl bija pozitīvi šosezon? Varbūt varat izcelt atsevišķus spēlētājus?
Pozitīvi bija tas, ka atšķirībā no mūsu turnīra līderēm (salīdzinu savu komandu ar tām) mēs spēlējām ar jauniem puišiem. "Valmierai" un "Caramba/Dinamo" bija absolūti nokomplektēti sastāvi. "Dinamo" vēl var saprast, jo viņiem tik tikko izveidojās komanda. Mūsu sastāvā spēlēja dažādu U vecuma izlašu spēlētāji un vispār jaunatnes mums bija daudz - spēlēja gan 16-gadīgi, gan 18-gadīgi un tā tālāk. Mūsu komandas vidējais vecums, protams, ir daudz mazāks nekā šīm komandām. Tas ir pozitīvi.

Atsevišķus futbolistus nevēlos izcelt. Mums ir ļoti interesanti spēlētāji un neiekļūšana pārspēlēs, manuprāt, bija saistīta tikai ar to, ka trūka sastāva sabalansētības. Mums bija pārspīlēti daudz uzbrūkoša tipa spēlētāju - tā arī nespējām piesaistīt pietiekami daudz aizsardzības tipa spēlētājus. Mums pat aizsardzības līnijā spēlēja praktiski tikai uzbrūkoša tipa futbolisti. Dažu labu pārkvalificējām. Šī nesabalansētība bija sezonas galvenā problēma. Vienlaikus pozitīvi, ka šāda komanda izveidojās - uzbrūkoša, interesanta. Neapšaubāmi būtu vajadzīga pareizāka sastāva komplektācija, labāks balanss. Principā, domāju, šai komandai vēl jāliek par sevi runāt.

Neveiksmi ar "Audu" jau izrunājām, bet vai vēl sāpīgāks nebija zaudējums pret "Caramba/Dinamo" kausa izcīņā, kur vairākumā izlaidāt gandrīz jau iegūtu uzvaru?
Protams, šādi zaudējumi vienmēr ir sāpīgi, kad esi priekšā ar 2:0 un zaudē ar 2:3, tomēr tai mačā parādījām tādu sniegumu, ka nevarēja pateikt, kurš ir favorīts. Noteiktos spēles nogriežņos bijām galvastiesu pārāki. Atkal pietrūka balansa. Taču, lai cik sāpīgs bija zaudējums, tā bija kausa izcīņa un mēs reāli sapratām, ka mēs varam tikt vienu kārtu tālāk, bet pēc tam tik un tā nokļūtu bezizejā [domāts, ka būtu jāspēlē ar objektīvi spēcīgāku Virslīgas komandu - aut.]. Tas arī pierādījās dzīvē, jo "Caramba/Dinamo" tālāk netika.

Ja kopumā par to maču, tad speciālistiem un skatītājiem varbūt šķita, ka mums tas neizdevās, bet mēs paši bijām apmierināti, ka nospēlējām tik spēcīgi. Laikam pie 2:0 nobijāmies paši no sevis - tik ļoti viņus apspēlējām gan snieguma, gan rezultāta ziņā, ka netikām galā ar emocijām, pietrūka pieredzes, kas savukārt bija pretiniekam, viņi prata lauzt cīņas gaitu.

Un mums atkal bija problēmas aizsardzībā, kas, kā jau teicu, bija sezonas galvenā problēma. Kaut arī 1.līgā ielaidām krietni mazāk vārtu nekā Valmiera, tik un tā uzskatu, ka, ja būtu sakārtots aizsardzības jautājums, mēs varētu iegūt 1.vietu. Viens vai divi aizsardzības plāna spēlētāji varēja ļaut izpildīt sezonas mērķus. Taču atkal tas ir "ja" un futbolā šo terminu labāk neizmantot.

Kā domājat, vai "Valmiera Glass" būs reālas cerības pārspēlēs ar "Mettu"/LU?
Domāju, "Mettai" viegli neklāsies, taču šīs komandas bezgalīgā nokļūšana pārspēlēs, protams, ir devusi pieredzi. Svarīgi būs, kurš labāk sagatavosies funkcionāli, jo federācija [LFF - aut.] spērusi kaut kādu unikālu soli. To es gribētu izcelt, jo mēs paši arī saskārāmies ar šo problēmu - mēs tikām informēti, ka pārspēles notiks 21. un 25.novembrī, kas, cik saprotu, saistīts ar "Mettas" spēlētāju dalību U izlasēs. Šāda precedenta [pārcelt pārspēles uz vēlāku laiku - aut.] vēl nebija - tas, protams, ir mīnuss federācijai. Nekad nereju viņu virzienā par kaut kādām ne līdz galam izdarītām lietām, taču šajā gadījumā...

Kas attiecas uz mums, radās smieklīga situācija - sākotnēji bija teikts, ka pārspēles notiks nedēļas laikā [pēc čempionātu beigām - aut.], visi to zināja un tā vienmēr ir bijis. Mūsu puiši pirka biļetes [acīmredzot domāti atpūtas braucieni pēc sezonas beigām novembra beigās - aut.], trenerim Ševļakovam jau bija sarunāts doties stažēties uz CSKA. Četri pieci spēlētāji bija sasieti. Šis jautājums bija absolūti nenostrādāts. Skaidrs, ka arī mums bija futbolisti, kas tika U izlasēs, taču mēs par to nedomājām.

Paskatieties, tagad, piemēram, notiek EČ kvalifikācijas turnīra "play off" spēles - tās ir ieplānotas noteiktos datumos un neviens taču neko nepārliek. Jā, terora akts Parīzē var kaut ko mainīt - tas, protams, un to ir neiespējami paredzēt, bet viss pārējais ir saplānojams. Varēja taču paredzēt, ka spēlētāji var būt aizņemti jauniešu izlasēs. Arī no sportiskā viedokļa nav pareizi pēc čempionāta beigām divas nedēļas komandas turēt piesietas. Man kā trenerim tas viss šķiet nedaudz smieklīgi. Nākotnē viņiem daudz rūpīgāk jāorganizē šis jautājums.

Turklāt sezonas gaitā, vasarā, mēs interesējāmies par pārspēļu datumiem, jo zinājām, ka mums var sanākt tajās spēlēs, un mums viennozīmīgi atbildēja, ka tās notiks agrāk noteiktajos termiņos. Šie termiņi tika pārkāpti. Jā, iemesls it kā ir, taču nedrīkst šādus iemeslus pieņemt oktobrī - tas jāizlemj februārī vai martā. Nepatīk man kritizēt citus, koncentrējos savam darbam, taču šeit absolūti netika nostrādāts - viņi, redz, negaidīja, ka "Mettas" spēlētājiem būs jādodas citviet. Atbildīgajiem laicīgi jāpublicē datumi, pretējā gadījumā viņi neprofesionāli veic savus pienākumus.

Atgriežoties pie jūsu komandas, kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Vēl nezinu, vai turpināšu darbu. Mums bija vienošanās uz vienu gadu un tuvākajā laikā tiksim skaidrībā. Neesmu pieradis mētāties - ja man piedāvās, labprāt turpināšu. Ja būs cits treneris, tad ar sapratni to uztveršu, tāds ir trenera darbs. Šobrīd nevaru atbildēt, kas notiks tālāk.

Šobrīd vispār Latvijas futbolā izveidojusies situācija, ka priekšroka tiek dota gados jauniem treneriem - Astafjevs sācis strādāt Virslīgā, Riherts, Dobrecovs, Koliņko, arī pie izlases stūres ir gados jauns treneris, kamēr mazliet vecākiem kā Koņevam, Pačko, jums neatradās vieta Virslīgas klubā [Pačko sezonas sākumā vadīja izslēgto "Gulbeni" - aut.]...
Tā notiek jebkuras valsts čempionātā, ka treneri sāk tādā vecumā. Kad pats sāku trenēt, man bija 34 gadi - vai tad Astafjevs, kuram ir vairāk par 40 [44 - aut.], ir jauns treneris? Vai Riherts, kuram ir tāds liktenis? Tāpat neviens neteiks, ka Vilašs-Boašs ir jauns treneris. Vai baltkrievs Gončarenko, kurš par treneri kļuva 21 gada vecumā. Tāds liktenis. Nav jaunu treneru - ir labi treneri un ne pārāk labi. Tas, ka kāds šobrīd netrenē, ir objektīvā aina. Klubu vadītājiem ir savas prioritātes un viņi labāk zina, kāds treneris viņiem nepieciešams.

Tas, ka parādās jauni treneri, ir labi. Cits jautājums, ka tad, kad pats biju jauns treneris un strādāju Virslīgā, mūsu turnīrā bija ļoti spēcīgi ārzemju treneri. Ļoti spēcīgi. Šobrīd Virslīgā tādu nav. No vienas puses tas pat ir labi, ka nav tādu treneru-viendienīšu, kuriem Virslīga ir kā starpposms, bet no otras puses slikti, ka nav tāda līmeņa treneru kā Zeļkevičs, Grigorčuks. Tie bija spēcīgi speciālisti, kas bija mūsu futbolisti postpadomju posmā.

Tagad atgriezies Ešvorts.
Laikam jau labi, ka Pols ir atgriezies un es viņu kā treneri cienu, taču ar tām komandām, kuras viņš savulaik trenēja, "Ventspili" un "Skonto", bija jākļūst par čempionu. Viņam nebija jāstrādā ar "Mettu" vai "Jelgavu". Tā ka, lai gan viņš ir laba līmeņa speciālists, viņš nav pielīdzināms tiem uzvārdiem, kurus nosaucu.