T.Marnics: "Gribu nolēkt ar kajaku no 30m augstuma"

Līdz šim brīdim Tomasa vārds daudziem Latvijas sporta draugiem asociējās ar pludmales volejbolu. Viņš veiksmīgi startējis Eiropas un Pasaules junioru čempionātos, 2002. gadā 19 gadu vecumā kļuvis par Latvijas čempionu pludmales volejbolā, daudzu turnīru uzvarētājs... bet tomēr - ekstremālais kajakings. Par visu pēc kārtas.

Tomass, pastāsti, lūdzu, kur šobrīd ir tavas mājas, ar ko tu īsti nodarbojies un kas ir profesionāls kajakers?
Esmu dzimis Rīgā un lielākā daļa manas dzīves saistīta tieši ar Latviju. Manas mājas ir Āgenskalns, bet pēdējos gados sanāk tur iegriezties vien dažas nedēļas gadā. Ziemas sezonas es pavadu Sanktmoricā (Šveicē), strādājot par kalnu slēpošanas instruktoru. Savukārt sākoties ūdens sezonai no marta līdz decembrim mēs ar draugiem esam tur, kur praktiski nav cilvēku, kur sniegotas kalnu smailes stiepjas augstu debesīs un kur no kalniem ar milzu spēku un ātrumu lejā traucas kristāltīrs upes ūdens.

Esam adidas Sickline profesionālo kajakeru komanda, tā ir sava veida pasaules izlase, kuras sastāvā ir 15 cilvēki no 10 dažādām pasaules valstīm (Jaunzēlande, Vācija, Austrija, Francija, Šveice, Slovākija, Kanāda, Lielbritānija, Spānija un Latvija). Iespējams, tas skaļi skan, bet komandā sapulcināti pasaules labākie kajakeri. Mūsu uzdevums ir freestyle sacensības, slaloms un ekspedīcijas. Bieži vien ekspedīcijas norises vietas ir tādas, kur līdz šīm ar laivām neviens nekad nav bijis. Ekspedīcijas laikā tiek uzņemtas filmas, rakstītas atskaites, vākti materiāli, protams, tas viss par ekstremālo kajakingu, neskartu dabu un par cilvēka spējam. Šogad esam bijuši Meksikā (Chiapas), ASV (Kalifornija), Eiropā (Alpos) un Krievijā (Sajāni), katra ekspedīcija ilgst ap vienu mēnesi.

Sezonas beigās pēc pasaules čempionāta ekstremālajā nobrauciena mēs piedalāmies daudzos filmu festivālos. Eiropā tā jau ir ierasta tradīcija, daudzi zina, ka mūsu komanda rudenī radīs un radīs jaunas filmas un foto materiālus, stāstīs par paveikto. Pasākumus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Šie nav komerciālie pasākumi, respektīvi, pasākumu un tikšanos galvenais mērķis ir popularizēt kajakingu kā sporta veidu nevis gūt peļņu. Tikko noslēdzu lielu filmu turneju pa Krievijas un Ukrainas deviņām pilsētām. Mūsu filmas par ekspedīcijām šobrīd tiek rādītas TV kādās 40 pasaules valstīs, tai skaita arī Latvijā (LTV), atskaites tiek publicēti vairākos žurnālos.

Latvijā nav ne kalnu, ne kalnu upju. Kas tevi pamudināja pievērsties ekstremālajam kajakingam?
Visu savu dzīvi esmu nodarbojies ar sportu, sākuma tas bija džudo, pēc tam piecpadsmit gadus manā dzīvē bija volejbols, kur es šo to esmu sasniedzis un ar ko man saistītas ļoti labas atmiņas. Neapšaubāmi par manu izvēli kļūt par kajakeru jāpateicas maniem vecākiem. Viņi vienmēr atbalstīja veselīgu un aktīvu dzīves veidu. Visa mana bērnība pagāja daudzos ceļojumos, kāpām kalnos, braucām ceļojumos ar laivām, velosipēdiem, ar slēpēm, slidām utt. Šķiet, es vel īsti nemācēju staigāt, bet jau sēdēju laivā ar lazdu zariņu rokās, mēģinot atdarināt vecāko brāļu un māsas airēšanu. Pēcāk bija arī uzpūšamais kajaks „Lastočka”.

Bet pirmo reizi ar īsto kajaku sastapos 2002. gadā. Tajā gadā paziņas piedāvāja piedalīties ūdenstūrisma sacensības Latvijā, biju labā fiziskā formā, un man izdevās vinnēt. Tur iepazinos ar cilvēku, kas uzaicināja mani braukt līdzi uz Altaju Krievijā un vēlāk kļuva par manu ļoti labu draugu. Kopš 2004. gadu neviena mana vasara nav iedomājama bez Altaja. 2005.gada ziemā gāju trenēties ar kajaku uz baseinu. Savukārt 2006. gads ir lūzuma punkts manā dzīvē, visu vasaru pavadīju Krievijā, trenējoties kopā ar vienu no labākajiem Krievijas kajakeriem - Vasiliju Porsevu. Pilnveidojot tehniku un smagi trenējoties, pieveicām daudzas kalnu upes. Turpmākos gados, turpinot strādāt kopa ar Vasiliju, sakām uzņemt filmas par mūsu ceļojumiem.

Kā tev izdevās nokļūt Adidas Sickline profesionālo kajakeru komandā?
Pavisam nejauši. 2008.gadā mums ar Vasiliju Porsevu iznāca filma „Empire”, kāds mani pamanīja, un gada beigās saņēmu uzaicinājumu tikties ar adidas kompānijas pārstāvjiem Vācijā. Braucot pie viņiem, nespēju iedomāties, kādēļ viņi mani aicināja. Sākumā man nebija mērķis kaut kur tikt, kajakings vairākus gadus bija mana sirdslieta, protams, es vēlējos tikt nākamajā līmenī, bet tas nebija pašmērķis. adidas izstāstīja par saviem plāniem un piedāvāja pamēģināt, tā bija mana iespēja, ko nedrīkstēju palaist garām. Tā es no pirmās pastāvēšanas dienas esmu adidas Sickline komandas dalībnieks.

Pastāsti par savu rekordu, 17 metru augsto ūdenskritumu. Tie, kas baseinos lec no 10 metriem, zina tās izjūtas, stāvot pie malas, bet te ir 17 metri, tas ir apmēram kā nolekt no 5-6 stāvu mājas, turklāt vēl ar laivu. Kā kaut kas tāds ir iespējam, un vai tā ir robeža?
Nezinu, vai to var saukt par rekordu, pasaulē lec arī no augstākiem ūdenskritumiem, bet, cik man zināms, no Baltijas valstīm līdz šim vel neviens no 17 metriem nav lecis. Tas notika pagājušās vasaras ekspedīcijā Sibīrijā Ehe-Gol upē, kur atrodas slavenais lielais Ehe-Gol ūdenskritums. Es vairākus gadus gāju uz to lēcienu. Protams, viss tika rūpīgi izanalizēts un izpētīts, saplānojot līdz pēdējam sīkumam, kas, kurā brīdī tiks darīts. Mēs ļoti labi apzināmies, kādas var būt sekas kļūdu gadījumā un, ja es kaut vai nedaudz šaubītos, nelektu!

Katra detaļa ir ļoti svarīga. Pa kādu trajektoriju tu ieej ūdenskritumā, ar kādu ātrumu, kādu un cik asu kustību izdari pirms esi atspēries, kā lēciena laikā pārvieto smaguma centru, kā sagrupējies, kā noturi līdzsvaru lidojuma fāzē utt. un katrai no šīm detaļām ir milzīga loma. No visa iepriekš minētā atkarīga piezemēšanas, mazākā kļūda var dārgi maksāt. Arī pati saskarsme ar ūdeni un izniršana ir ļoti svarīga. Sitiena spēks, ieejot ūdenī, atkarīgs arī no kopējā ūdens daudzuma upē, jo spēcīgāka ir upe, jo nosacīti vieglāka piezemēšanas jeb ieiešana ūdenī. To pat īsti nevar nosaukt par ūdeni, tas ir gaisa, putu un ūdens kokteilis. Sajūtas ir neaprakstāmas - dažos teikumus nepateiksi. Vienu varu apgalvot noteikti, lēciena laikā apkārt viss apklust, apstājas laiks un liekas, ka tās dažas sekundes ilgst veselu mūžību. Tu esi citā realitāte. Un tikai iznirstot, kad emocijas tevi pleš pūšu, viss atgriežas savās vietās. Tā ir laime!

Vai tā ir robeža? Noteikti nē, es gribētu kādreiz, kad būšu tam gatavs, nolekt no 30 metriem. Izdarīšu to, kad par 100% būšu pārliecināts par sevi, pārliecināts, ka process būs kontrolējams nevis ar acīm ciet, izkliedzot „Alah akbar” nokrist no 10 stāvu mājas augstuma. Starp citu, tā ir tā lieta, kas man patīk kajakingā, kad tu izpētot un izanalizējot kraucošas upēs posmu, izvēlies sev kustību līniju jeb trajektoriju un ļoti precīzi to izpildi. Nevis kaut kā nokūleņo pa kanjonu lejā un lepni doma, ka kārtējais šķērslis ir pieveikts. Jau nākamā sezonā plānoju pacelt latiņu līdz 20-23 metru atzīmei. Plānots, ka tas notiks Norvēģijā.

Kādi ir kajakinga veidi, kāds no tiem tev ir tuvāks un ko tev nozīme kajakings?
Es nodarbojos vienīgi ar ekspedīciju nobraucieniem jeb šķēršļu pārvarēšanu, bieži vien tie ir sava veida jaunatklājumi. To var salīdzināt ar freeride kalnu slēpošanā, kur tu pats nosaki, kur un pa kādu trajektoriju tālāk dosies. Tā ir kustību brīvība, improvizācija, kur veiksmīgs iznākums atkarīgs no tā, cik labi tu pārvaldi tehniku, cik stipri ir tavi nervi. Rodeo (freestyle) kaut kā man neiet pie sirds, jo man žēl sava laika, kuru es varu atvēlēt kaut kam lielākām nevis sēdēšanai uz vienas vietas. Man patīk katru dienu redzēt kaut ko jaunu, būt vietās, kur līdz šim nav būts. Es gribu pēc iespējas vairāk ieraudzīt, tādēļ ne slaloms, ne rodeo man nešķiet pievilcīgi.

Kajakings no pirmās dienas man nozīmēja daudz vairāk nekā vienkārši nobrauciens vai šķēršļu pārvarēšana. Man kajakings ir kā liels ceļojums, darbs ar sevi, sevis un savu spēju apzināšana. Ekspedīcijas palīdz mums ieraudzīt iespējams skaistākās pasaules vietas, satikt brīnumainus cilvēkus, tas mums liek pilnīgi savādāk skatīties uz dzīvi. Kajakings - tās ir bezgalīgas emocijas, šobrīd droši varu teikt, ka kajakings ir sirdslieta, bez kuras nav iedomājama mana dzīve!

Kādas ir iespējas ar to nodarboties Latvijā? Cik populārs kajakings ir šeit? Pastāsti vairāk, kā mēs šeit varam sekot līdzi Tavām gaitām!
Latvijā diemžēl nav iespēju nodarboties tieši ar ekstremālo kajakingu, bet te ir ļoti daudz skaistu un interesantu upju, pa kurām var vienkārši ceļot. Latvijā ir visas iespējas apgūt nepieciešamās pamatiemaņas turpmākiem ceļojumiem ārpus Latvijas. Ir vairāki domubiedri, kas ir sasnieguši ļoti labu līmeni. Ziemas sezonā ir iespējas instruktoru klātbūtne apgūt jaunus elementus un pilnveidot savu tehniku baseinā. Bez tā Latvijā ik gadu notiek vairākas ūdenstūrisma sacensības, kur var salīdzināt savu spēku un uzzināt daudz ko interesantu. Pēdējos gados interese par kajakingu pakāpeniski pieaug ari Latvijā. Manuprāt, tā ir loti pozitīva tendence. Kopumā kajakings tehniskā ziņā ir diezgan sarežģīts sporta veids. Tam nepieciešama pacietība, neatlaidība un laiks. Bet, kad cilvēks ir apguvis noteiktu elementu skaitu, viņam atveras līdz šim neredzēta, neiedomājami skaista, emocijām pārpildīta pasaule.

Šogad Latvijā diemžēl nebija paredzēts prezentēt adidas Sickline filmas, bet kopš šī gada decembra viena no filmām ir pieejama Latvijas televīzijā. Iespējams, nākamā gada izskaņā mēs ar adidas Sickline komandu noorganizēsim nelielu filmu festivālu Latvijā. Pašlaik vairākas manas īsfilmas ir brīvi pieejamas internetā. Pēdējā no tām - īsfilma „Biluti river” no ekspedīcijas Sibīrijā šobrīd pasaulē pazīstama žurnālā „Kayak session pretendē” uz Pasaules Gada labāko īsfilmu. Žurnālam šogad aprit 10 gadi, tam par godu speciāla žūrija atlasījusi sešas labākās īsfilmas par kajakingu. Šajā mājaslapā līdz 20. decembrim katram ir iespēja noskatīties un nobalsot par savu favorītu. Gadu mijā tiks paziņots uzvarētājs, bet iekļūšana starp šī gada pasaules labākām sešām īsfilmām jau ir liels sasniegums un patīkams mana darba novērtējums. Tiem, kam ir lielāka interese par maniem piedzīvojumiem, ir iespēja atrast plašu informāciju par katru ceļojumu manā blogā.

ĪSFILMAS VIDEO

Kādi ir tavi turpmākie plāni?
Ļoti lieli. Daudz vēl var mainīties, bet esmu apņēmies izpildīt iecerēto. 2011.gadā sākās vislielākais ceļojums manā dzīvē. Projekts saucas „Seven Destinations”, tā ietvaros dažu gadu laikā plānoju apbraukt apkārt zemeslodei. Projekta pamatā ir ekstremālais kajakings, bez tā papildus arī kalnu slēpošana, kāpšana kalnos un vēl daudz kas interesants. Ar „Seven Destinations” domātas septiņas pasaules kalnu sistēmas: Alpi, Pireneji, Kordiljeri, Altajs, Pamirs, Himalaji un Andi. Daļa no projekta tiks realizēta kopā ar adidas Sickline, daļu realizēšu pats. Protams, turpināšu uzņemt filmas par to, kas ar mani notiek un notiks projekta ietvaros un informēt savus draugus.

Dzīve ir iespēja, kuru varam izmantot tikai vienu reizi. Katrs pret to var attiekties kā vēlas, tā ir katra paša izvēle. Sev izvēlējos kajakingu un ceļošanu. Mums visiem ir viena planēta, kurā ir tik daudz interesantā un neparastā. Jo vairāk mēs savā dzīvē redzam, jo plašāka un interesantāka kļūst mūsu iekšējā pasaule.