H.Rodke: "11 un ¾ nedēļas līdz izcilībai basketbolā"

H.Rodke: "11 un ¾ nedēļas līdz izcilībai basketbolā"

Mērķtiecīga un bagātināta fiziskās sagatavotības programma pavasarī ļauj spēcīgāk aizvadīt sezonas noslēguma turnīrus un ielikt vērtīgu pamatu jaunajam treniņu gadam.

Kādas ir problēmas basketbolā?

Galvenā problēma tik populārā sporta veidā kā basketbols ir niecīgais augstas klases spēlētāju skaits attiecībā pret to masu, kas trenējas bērnu un jauniešu komandās. Ja tiek sagatavots tik maz spēcīgu profesionāļu, tad kaut kas sistēmā nestrādā, kā vajag. Tas ir kā sapulcēt piecas sešas bērnu komandas, 100 cilvēkus, un pateikt viņiem – divi no jums varbūt kaut ko basītī sasniegs. Pārējie – jūs sportā nekad nekas nebūsiet. Tikai gadiem ilga nodarbošanās ar sporta veidu (kas savā ziņā arī nav slikti). Es tā nebūtu ar mieru. Pārāk jau liels atbirums sanāk.

Cita problēma ir augstais traumatisms. Turklāt savainojumi ir ļoti nopietni un ļoti lielā skaitā. To varētu būt vismaz 2x mazāk, ja spēlētājiem būtu spēcīgāk attīstīts ķermeņa stiegrainums. Cīpslas + fantastisks muskuļu spēks.

Neskatoties uz infrastruktūras nepietiekamību un fiziskās sagatavotības treneru trūkumu, ir lietas, ko sportisti paši var sakārtot un veikt lielisku uzrāvienu savā sagatavotībā.

Sportistu vajadzības

Konkrēti pavasara posmā: Vajag labi nospēlēt fināla turnīros, un vajag padomāt par vasaras gatavošanos. Vajag spēcīgu sirdi un izturīgas potītes. Stipras kājas un spēku cīnīties zem groza. Būt izcilam aizsardzībā un atsperīgam, savācot atlēkušās bumbas. Vajag nevis ar pēdējiem spēkiem “nolauzt” sezonu, bet nospēlēt pārsteidzoši produktīvi un graujoši veiksmīgi. Vajag gūt iedvesmu no savas varēšanas turpmākajiem treniņiem. Pārliecība par savām izredzēm rodas no fiziskās kondīcijas. Ja tās nav, rodas zināma pēcsezonas depresija un apātiski pavirša attieksme pret treniņiem vasarā. Gribas vairāk atpūsties, nevis audzēt muskuļus. Savā ziņā apburtais loks. Taču no fiziski-mentāla pēcsezonas vājuma (gluži kā no pēcdzemdību depresijas) var viegli izvairīties.

Kādi ir risinājumi? Pavasara fizisko treniņu stratēģija, kas saucas “apsteigšana”. Uzreiz gribu pateikt, ka tā nebūt nav kaut kāda brutāla kačāšanās, kas pilnībā iznīcina spēju skriet laukumā, vertikālo lēcienu un metienu precizitāti. Tā ir nevis muskuļu nokaušana, bet sirds un ķermeņa tonizēšana un sagatavošana. Advancēta un profesionāla shēma, kas ir labi sevi pierādījusi. Tiem, kas to dara – nekas jauns.

Ko darīt?

Pirmkārt, ir jāsāk svaigā gaisā skriet krosus. Jo sirds mums ir galvenais muskulis. Skriet vajadzētu reizi vai divas nedēļā, gadījumā, ja brīvdienās nav spēļu. Kaut vai 20 – 30 min. pietiekami zemā pulsā. Ja sporta laboratorijā nav noteikti pulsa sliekšņi, tad pēc pašsajūtas tas būtu, it kā skrienot varētu bez aizdusas sarunāties. Tas arī ir kardiotreniņš, t.s. sirds tonizācija. Ja izturība jau ir laba, var skriet pārmaiņus skrējienus, kur, piemēram, tempa darbs mijās ar lēnu skrējienu. Laika attiecība 1:3. 15 pret 45 sekundēm. Šī ir tikai viena no shēmām.

Otrkārt, muskuļu tonizācija. Atšķirībā no smagas trenēšanas, pēc kuras viss deg un pēc tam ilgstoši sāp, darbs ir šķietam mērenāks, apjoms un svari ir mazāki. Arī vingrinājumu izvēle un to tehniskais izpildījums atšķiras. Mazāks arī muskuļšķiedru iestiepums vingrinājuma izpildes laikā. Tas nozīmē – lai kā arī negribētos izbaudīt darba ar svariem izjūtas: jau minēto iestiepumu, patīkamas sāpes un foršu nogurumu, tas var reāli traucēt turnīrā.

Ko tonizējam? Ahilleja cīpslu un ikru muskuli, kvadricepsus, sēžas muskuļus, hamstringus, muguru visā garumā un plecu daļu. Lai viss ķermenis kopā darbojas kā spēcīga atspere, kas ļauj ātrāk skriet, ilgāk, labāk nospēlēt galotnes, augstāk uzlēkt. Darba svari ir apmēram 50-70 % no maksimālā svara piegājienā uz 5 atkārtojumiem, ja 2 dienas pirms spēles. Uz palēcieniem ikru muskulim gan attiecas cita pieeja.

Ieguvumi

- Veiksmīgāk, jeb fiziski spēcīgāk var aizvadīt izslēgšanas spēles.
- Sezonas beigās nav vajadzīga īpaša atpūtas pauze, jo uzreiz var pāriet pie mierīga spēka treniņa 3x nedēļā.
- Muskuļu tonizācija uztur cīpslas lieliskā formā, kas novērš to pārslodzes intensīvu spēļu periodā.
- Svarīgs ieguvums – sākot vasaras gatavošanos nākamajai sezonai, sportists ir daudz labākā starta kondīcijā, nekā vairums to, kas pavirši attiecas pret fizisko sagatavotību. Rezultātā gadu no gada straujāka izaugsme.
- Labākas darbaspējas vasaras nometnēs un lielāks efekts no tām. Jo nav nekāds noslēpums, ka uz nometnēs daudzi ierodas nesagatavojušies, un tad intensīvu treniņu efekts ir tikai totāla nodzīšanās un mikrotraumu jūra. Lūk, šo gan vajadzētu izbeigt. Jo mums ir vajadzīgi ne jau skaisti teipi uz rokām un kājām, bet uztrenēties un būt veseliem.
- Tonizējošie treniņi samazina stresa hormona kortizola līmeni organismā. Tas noņem lieko spriedzi, nomierina, samazina pirmsspēļu pārdegšanas risku, samazina traumu iespējas, paaugstina testosterona līmeni, kā rezultātā pieaug spēks un pārliecība pirms spēlēm. Sportists kļūst atbrīvotāks, un tas uzlabo tehnisko meistarību. Būtībā tas ir profesionālisms.

Šāds, it kā neierasts treniņu režīms sākts laikā, kad ārā vēl ir sniegs, patiesībā ir tālredzīga stratēģija. Šķietami vieglie fiziskie uzdevumi, kuru slodze laika gaitā viegli pieaug, rada lielisku bāzi. Tas ir tas darbs, kuru uzsākot tikai jūnija vidū, līdz vasaras beigām var arī nepaspēt realizēt.

Kurā brīdī labāk tonizēt muskuļus ar spēka vingrinājumiem?

Ideāli - uzreiz pēc spēles, lai realizētu uzkrājušos adrenalīnu un nomierinātu organismu. Ieekonomējam laiku un spēkus. Tad arī var pastrādāt ar smagākiem svariem. Īpaši, ja sportists lielākoties ir deldējis soliņu. To var darīt arī jebkurā citā dienā, pat vienu pirms spēles. Tikai attiecīgi samazinās apjoms un darba svars. Ja spēles ir 2 dienas pēc kārtas, tad tikai viegla pavingrošana kājām, kamēr tās vēl ir karstas pēc pirmās spēlas. Pēc tam tikai fizio, ja vajag.

No cik gadiem sportistam vajadzīgs profesionāls tonizācijas posms?

Tā pilnvērtīgi to var veikt no 16. Un līdz karjeras beigām. Jo tas ievērojam to paildzina. Taču arī 10 un 12 gadīgajiem ir savi vingrinājumi un shēmas, ko noteikti vajadzētu darīt. Patiesībā šajā vecumā viņiem vajag visu un katru nedēļu. Īpaši kardio svaigā gaisā.

Kādas ir kļūdas?

1. Pirms turnīriem pastiprināti veikt tehniskos treniņus un sadarbības (jo ko tad vēl uztrenēsi, ja tas nav paspēts pa visu gadu?), pilnībā ignorējot fiziskos. Tas sportistiem tikai palielina spriedzi un nosēdina baterijas. Taktika ir vajadzīga, taču vajadzīgs ir arī spēks un mierīga pārliecība to realizēt.
2. Aplam ir katram sportistam atsevišķi paļauties tikai uz sistēmu, ka “gan jau tā parūpēsies par mani”. Tas ir kā dzīvot citu radītā realitātē un neveidot savējo. Pat ja šī, citu radītā pasaule ir ļoti laba, tas vienmēr konkrēti tev ir nepietiekami. Tas ir kā būt inertas masas sastāvdaļai, nevis spilgtai individualitātei. Citiem ir atšķirīgas, viņu intereses. Tikai katrs pats ir savas laimes kalējs. Jautājums, cik sportisti no 100 ir šis skaitlis?
3. Nepietiekami fiziskās sagatavotības treniņi meiteņu komandās.

Kāpēc es virsrakstā minēju vārdu “izcilība”? Tāpēc, ka šāda, profesionāla gatavošanās, sevišķi jauniešu vecumā arī rada NBA zvaigznes. Tāpēc, ka izcilības jēdziens katrā vecumā ir ar savu ietērpu. Par izciliem sportistiem arī kļūst labi ja 1 no 100. Taču ļoti spēcīgs spēlētājs, labi pelnošs ārzemju klubā, noteikti var būt vismaz katrs desmitais. Kāpēc pie 11 nedēļām vēl ir ¾? Jo tās dienas sportists atpūšas, izbauda vasaru, saldējumu un savu jauno “es”.

  -3 [+] [-]

, 2017-03-09 11:44, pirms 5 mēnešiem
Atkal Vieglatlēts lien citos sporta veidos un zin kur ir trūkumi, tad kāpēc lūdzu vieglatl''etikā nav mums tik daudz jaunu sporta talantu??

  -4 [+] [-]

, 2017-03-09 12:47, pirms 5 mēnešiem
...šis drīz sāks mācīt arī konservatorijas profesorus, kā pareizi solistiem elpošanu nostādīt..., āzim sagribējies pārņemt dārzniecību...

  +2 [+] [-]

, 2017-03-09 12:59, pirms 5 mēnešiem
dzivis rakstīja: Atkal Vieglatlēts lien citos sporta veidos un zin kur ir trūkumi, tad kāpēc lūdzu vieglatl''etikā nav mums tik daudz jaunu sporta talantu??
Es gribu oponēt. Meitenes vieglatlētikā mums ir labas. Puikas klabina datorus un sēž xxxsaitos nevis sviedrus lej zālē.
Tipisks piemērs ir Timma kuram tēvs ir vieglatlētikas treneris.
Kāpēc gandrīz visos komandu sporta veidos fiziskās sagatavotības treneri bija no vieglatlētikas (Bružiks, Obižajevs uc.)? Tagad laiki mainās un jaunieši jau mēķtiecīgi mācās kļūt par fiziskās attīstības treneriem. Rodke, lai neņem ļaunā, ir vēl vecās kalves treneris, kurš mēģina strādāt "pa jaunam".
Cita lieta, kas man nepatīk, ka fiziskās sagatavotības treneri neiet uz klubiem. Treneris varētu veikt testus (kaut kas līdzīgs kā savu laiku sporta dispanserā) un sastādīt katram censonim fizisko programmu uz 3-4 mēnešiem. Tad veikt pārbaudi. Kuri nav izturējuši, pie spēlēm nepielaist. Tad arī treneriem būtu vēlme pasekot vispārējai fiziskai attīstībai, nevis tikai dzenāt bumbu vai ripu.

  +2 [+] [-]

, 2017-03-09 13:59, pirms 5 mēnešiem
(O_O) rakstīja: Es gribu oponēt. Meitenes vieglatlētikā mums ir labas. Puikas klabina datorus un sēž xxxsaitos nevis sviedrus lej zālē.
Tipisks piemērs ir Timma kuram tēvs ir vieglatlētikas treneris.
Kāpēc gandrīz visos komandu sporta veidos fiziskās sagatavotības treneri bija no vieglatlētikas (Bružiks, Obižajevs uc.)? Tagad laiki mainās un jaunieši jau mēķtiecīgi mācās kļūt par fiziskās attīstības treneriem. Rodke, lai neņem ļaunā, ir vēl vecās kalves treneris, kurš mēģina strādāt "pa jaunam".
Cita lieta, kas man nepatīk, ka fiziskās sagatavotības treneri neiet uz klubiem. Treneris varētu veikt testus (kaut kas līdzīgs kā savu laiku sporta dispanserā) un sastādīt katram censonim fizisko programmu uz 3-4 mēnešiem. Tad veikt pārbaudi. Kuri nav izturējuši, pie spēlēm nepielaist. Tad arī treneriem būtu vēlme pasekot vispārējai fiziskai attīstībai, nevis tikai dzenāt bumbu vai ripu.
Cik man zināms, Rodkes metodes ir stipri atšķirīgas no t.s. vecās paaudzes treneriem. Ļoti pieprasa kvalitāti un fokusēšanos. Arī daudz strādā ar sportista personību. Tāpēc tādiem pūt un palaid sportistiem pie viņa nav viegli. Taču nav jau vienam trennerim visiem jāpatīk. Neviens neliedz aiziet uz fiziskajiem treniņiem pie Bružika vai kāda pavisam jaunā gurķa. Galvenais, lai trenerim būtu pieredze vieglatlētikā.

  +6 [+] [-]

, 2017-03-09 14:48, pirms 5 mēnešiem
dzivis rakstīja: Atkal Vieglatlēts lien citos sporta veidos un zin kur ir trūkumi, tad kāpēc lūdzu vieglatl''etikā nav mums tik daudz jaunu sporta talantu??
Vieglatlētika ir pamats, tāpēc šī sporta veida speciālistu padomi var būt noderīgi daudzu citu sporta veidu pārstāvjiem.

     [+] [-]

, 2017-03-09 15:25, pirms 5 mēnešiem
Bružika izcilību basketbolistu sagatavošanā spilgti apraksta Kristapa Porziņģa brālis kādā grāmatā, kuru dotajā portālā varbūt pat drīkst reklamēt. Tiem, kas nav lasījuši - Bružiks NBA zvaigznes nav sagatavojis. Lai arī pats trīssoli savulaik lēca tālāk par pašu Misānu.

     [+] [-]

, 2017-03-09 16:00, pirms 5 mēnešiem
M rakstīja: Bružika izcilību basketbolistu sagatavošanā spilgti apraksta Kristapa Porziņģa brālis kādā grāmatā, kuru dotajā portālā varbūt pat drīkst reklamēt. Tiem, kas nav lasījuši - Bružiks NBA zvaigznes nav sagatavojis. Lai arī pats trīssoli savulaik lēca tālāk par pašu Misānu.
Individuāli gadījumi ir cita lieta. Tāpat kā zināšanas un to pielietošana praksē.
Kāds, iespējams, nemaz tik daudz nezina, bet spēj to nodot citam un sasniegt zināmu līmeni, kamēr kādam info būs ļoti daudz, bet viņš to visu varēs pielietot tikai uz sevi, jo citiem nespēs pastāstīt.

     [+] [-]

, 2017-03-09 16:07, pirms 5 mēnešiem
M rakstīja: Bružika izcilību basketbolistu sagatavošanā spilgti apraksta Kristapa Porziņģa brālis kādā grāmatā, kuru dotajā portālā varbūt pat drīkst reklamēt. Tiem, kas nav lasījuši - Bružiks NBA zvaigznes nav sagatavojis. Lai arī pats trīssoli savulaik lēca tālāk par pašu Misānu.
un brālis ir tas, kurš spēj sagatavot?

     [+] [-]

, 2017-03-09 16:33, pirms 5 mēnešiem
Esmu redzējis, kā trenējas Latvijas ''čempioni'' basketbolā, tur nav jābūt rodkem, lai saprastu, ka zēni vairāk zālē dzen luni, kā lej sviedrus.

     [+] [-]

, 2017-03-09 17:54, pirms 5 mēnešiem
Helmut, saņemies un beidz izlikties, ka tev padodas racionāla argumentācija. Katrā rakstā kaut kāda pilnīga putra, kāsposti un kotletes. Savirknētas kopā ar bērnudārza līmeņa atziņām.
Kaut vai šis ievads par to, cik mazs procents kļūst par profesionāļiem...
Tas liecina tikai par konkurenci, kāda ir basketbolā, un neko vairāk!
Es saprotu, ka tevi kā vieglatlētikas entuziastu sāpina tā masveidība, kas ir, piemēram, basketbolā un futbolā, bet tas, ka vidējais basketbolistu sagatavotības līmenis celsies, automātiski nenozīmē, ka būs vairāk vietu komandās, profesionālu klubu, kur viņiem spēlēt utt.
Tas nozīmēs tikai to, ka kļūšanai par profesonāli jeb iekļūšanai komandā, kur maksā naudu, vajadzēs arvien augstāku līmeni.
Un tas, ka daudzi netiek līdz profesionāļiem, nozīmē tikai milzu konkurenci, neko citu!
Tukšas pļāpas un pseidoargumenti tie tavi raksti!
Patiesība ir tāda, ka tur, kur ir nauda, ir arī nopietna analīze un gatavošanās. Un lielajos sporta veidos, kuriem tu te pārmet zemu līmeni, tas viss ir. Tai skaitā augstas klases fiziskās sagatavotības treneri (vairāki!), nevis tukšfantazētāji blogeri, kuram liekas: "Wow, kādu patiesību atklāju. Tagad visi basketbolisti sapratīs, ka vajag arī kaut ko trenēties, plānot un nenormāli celsies vispārējais līmenies! Teiksim paldies viedajam Helmutam par šo grandiozo patiesību!"

     [+] [-]

, 2017-03-09 17:59, pirms 5 mēnešiem
Tonna rakstīja: Vieglatlētika ir pamats, tāpēc šī sporta veida speciālistu padomi var būt noderīgi daudzu citu sporta veidu pārstāvjiem.
Jā, un visu to citu sporta veidu pārstāvji ļoti labi to saprot, tāpēc vieglatlētikas speciālisti arī ilgstoši šajos sporta veidos pelna naudu.

  +4 [+] [-]

, 2017-03-09 18:25, pirms 5 mēnešiem
Tante rakstīja: Helmut, saņemies un beidz izlikties, ka tev padodas racionāla argumentācija. Katrā rakstā kaut kāda pilnīga putra, kāsposti un kotletes. Savirknētas kopā ar bērnudārza līmeņa atziņām.
Kaut vai šis ievads par to, cik mazs procents kļūst par profesionāļiem...
Tas liecina tikai par konkurenci, kāda ir basketbolā, un neko vairāk!
Es saprotu, ka tevi kā vieglatlētikas entuziastu sāpina tā masveidība, kas ir, piemēram, basketbolā un futbolā, bet tas, ka vidējais basketbolistu sagatavotības līmenis celsies, automātiski nenozīmē, ka būs vairāk vietu komandās, profesionālu klubu, kur viņiem spēlēt utt.
Tas nozīmēs tikai to, ka kļūšanai par profesonāli jeb iekļūšanai komandā, kur maksā naudu, vajadzēs arvien augstāku līmeni.
Un tas, ka daudzi netiek līdz profesionāļiem, nozīmē tikai milzu konkurenci, neko citu!
Tukšas pļāpas un pseidoargumenti tie tavi raksti!
Patiesība ir tāda, ka tur, kur ir nauda, ir arī nopietna analīze un gatavošanās. Un lielajos sporta veidos, kuriem tu te pārmet zemu līmeni, tas viss ir. Tai skaitā augstas klases fiziskās sagatavotības treneri (vairāki!), nevis tukšfantazētāji blogeri, kuram liekas: "Wow, kādu patiesību atklāju. Tagad visi basketbolisti sapratīs, ka vajag arī kaut ko trenēties, plānot un nenormāli celsies vispārējais līmenies! Teiksim paldies viedajam Helmutam par šo grandiozo patiesību!"
tur jau tā lieta, ka klubos, īpaši jau futbola, trūkst labu fiziskās sagatavotības treneru, ja vispār tādi ir. Tas arī ir iemesls, kāpēc bieži vien dažādos sporta veidos mūsu jauniešus iznes kā mazus ezīšus, īpaši jau balkānu un citu dienvidnieku sportisti. Pēc tam treneri sūkstās,ka dienvidnieki jau ātrāk attīstās. Neattīstās ātrāk, bet gan šajās valstīs jau izsenis no jauniešu vecuma pievērš lielu uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Paskaties kadus u-izlašu mačus. Liela daļa mūsu jaunie izskatās pēc drēbju pakaramajiem, kuru patstāvīgajos klubos teneri uzskata,ka fiziskās sagatavotības bāze sastāv vien no krosiņu skriešanas līdz bezspēkam..
to apliecina arī mūsu pro sportisti,kuri pāriet no LV uz nopietnāku līmeni, kad intervijās stāsta,cik sākumā grūti bija pielāgoties treniņiem,jo tie bijuši ļoti zvērīgi un smag. Smagi tāpēc,ka nekad nopietni fiziskie treniņi nav pildīti.

     [+] [-]

, 2017-03-09 19:35, pirms 5 mēnešiem
Laimes Lācis rakstīja: tur jau tā lieta, ka klubos, īpaši jau futbola, trūkst labu fiziskās sagatavotības treneru, ja vispār tādi ir. Tas arī ir iemesls, kāpēc bieži vien dažādos sporta veidos mūsu jauniešus iznes kā mazus ezīšus, īpaši jau balkānu un citu dienvidnieku sportisti. Pēc tam treneri sūkstās,ka dienvidnieki jau ātrāk attīstās. Neattīstās ātrāk, bet gan šajās valstīs jau izsenis no jauniešu vecuma pievērš lielu uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Paskaties kadus u-izlašu mačus. Liela daļa mūsu jaunie izskatās pēc drēbju pakaramajiem, kuru patstāvīgajos klubos teneri uzskata,ka fiziskās sagatavotības bāze sastāv vien no krosiņu skriešanas līdz bezspēkam..
to apliecina arī mūsu pro sportisti,kuri pāriet no LV uz nopietnāku līmeni, kad intervijās stāsta,cik sākumā grūti bija pielāgoties treniņiem,jo tie bijuši ļoti zvērīgi un smag. Smagi tāpēc,ka nekad nopietni fiziskie treniņi nav pildīti.
Vispār fiziskie rādītāji ir pēdējais, kur piesieties futbolā!

  +2 [+] [-]

, 2017-03-09 19:48, pirms 5 mēnešiem
flipsider rakstīja: Vispār fiziskie rādītāji ir pēdējais, kur piesieties futbolā!
Tā joprojām daudzi treneri uzskata,tāpēc izlase ir tur,kur ir. Lielākā daļa futbolisti,kas aizbrauc uz daudz maz cienījama līmeņa līgu spēlēt, sākumā šokējas par treniņu intensitāti un to,kādu vērību tur pievērš fiziskajiem rādītājiem. Tas pats J.Ikaunieks. Skaluvāvere gatavais,kuru laukumā stumda un grūsta kā krēslu pa virtuvi..

  +2 [+] [-]

, 2017-03-09 20:06, pirms 5 mēnešiem
Laimes Lācis rakstīja: Tā joprojām daudzi treneri uzskata,tāpēc izlase ir tur,kur ir. Lielākā daļa futbolisti,kas aizbrauc uz daudz maz cienījama līmeņa līgu spēlēt, sākumā šokējas par treniņu intensitāti un to,kādu vērību tur pievērš fiziskajiem rādītājiem. Tas pats J.Ikaunieks. Skaluvāvere gatavais,kuru laukumā stumda un grūsta kā krēslu pa virtuvi..
Ņemot vērā futbola pēdējā laika tendences, labāk attīstīt pieskārienu skaitu, tehniku, ātrumu, kustību biežumu un 2x nedēļā uz teātra pulciņu, nevis stieni cilāt.

  +3 [+] [-]

, 2017-03-09 20:25, pirms 5 mēnešiem
Diezgan precīzs raksts!

Basketbols tiešām ir tas sporta veids Latvijā, kuram nav problēmu ar cilvēkiem - kvantitāte ir, bet ar kvalitāti gan švaki .. tāds viduvējs vieglatlēts Gražulis atnāk uz basketu un 3 gadu laikā jau savā vecumā MVP.

Nopietni būtu jāpārskata jau novecojusī jauno basketbolistu sagatavošanas sistēma, lai beidzot sistemātiski tiktu sagatavoti augstākā līmeņa spēlētāji, nevis kā atsevišķi izņēmumi.

     [+] [-]

, 2017-03-09 22:07, pirms 5 mēnešiem
Tante rakstīja: Helmut, saņemies un beidz izlikties, ka tev padodas racionāla argumentācija. Katrā rakstā kaut kāda pilnīga putra, kāsposti un kotletes. Savirknētas kopā ar bērnudārza līmeņa atziņām.
Kaut vai šis ievads par to, cik mazs procents kļūst par profesionāļiem...
Tas liecina tikai par konkurenci, kāda ir basketbolā, un neko vairāk!
Es saprotu, ka tevi kā vieglatlētikas entuziastu sāpina tā masveidība, kas ir, piemēram, basketbolā un futbolā, bet tas, ka vidējais basketbolistu sagatavotības līmenis celsies, automātiski nenozīmē, ka būs vairāk vietu komandās, profesionālu klubu, kur viņiem spēlēt utt.
Tas nozīmēs tikai to, ka kļūšanai par profesonāli jeb iekļūšanai komandā, kur maksā naudu, vajadzēs arvien augstāku līmeni.
Un tas, ka daudzi netiek līdz profesionāļiem, nozīmē tikai milzu konkurenci, neko citu!
Tukšas pļāpas un pseidoargumenti tie tavi raksti!
Patiesība ir tāda, ka tur, kur ir nauda, ir arī nopietna analīze un gatavošanās. Un lielajos sporta veidos, kuriem tu te pārmet zemu līmeni, tas viss ir. Tai skaitā augstas klases fiziskās sagatavotības treneri (vairāki!), nevis tukšfantazētāji blogeri, kuram liekas: "Wow, kādu patiesību atklāju. Tagad visi basketbolisti sapratīs, ka vajag arī kaut ko trenēties, plānot un nenormāli celsies vispārējais līmenies! Teiksim paldies viedajam Helmutam par šo grandiozo patiesību!"
Pa lielam piekrītu! It kā jau daudz ko Helmuts ir uzrakstījis pareizi, bet viss sajaukts vienā putrā! Bērni, profesionāļi? Kam tad īsti domāta šī informācija? Tie kuri jau izsitušies līdz augstam līmenim, tiem jau šis viss ir skaidrs. Ar bērniem viss ir sarežģītāk! Bērnu trenēšana ir pilnīgi kkas cits.

     [+] [-]

, 2017-03-09 22:20, pirms 5 mēnešiem
lielais eksperts rakstīja: Ņemot vērā futbola pēdējā laika tendences, labāk attīstīt pieskārienu skaitu, tehniku, ātrumu, kustību biežumu un 2x nedēļā uz teātra pulciņu, nevis stieni cilāt.
man gan izskatās,ka tendences ir tādas, ka fiziski attīstītie spēlētāji dominē un dominēs futbolā. Tas pats Ronaldu, Ibra. Kaut vai Messi,lai arī mazs rūķītis, bet krampis un stiegrainums viņam zvērīgs. Kaut vai Kambala. No mazām dienām jau tēvs viņam dzina fizisko. Gandrīz 40 gadi un joprojām ar basketa spēlēšanu var nopelnīt sev maizi..un labi pelnīt pie tam..Jāgrs. Tuvojas 50,bet spēlē pasaules spēcīgākajā līgā. UN tikai tāpēc,ka pievērš lielu uzmanību fiziskajai sagatavotībai..NBA visi lielākie superstāri tādi paši..skaties,kur gribi,visur dominē spēcīgākie,eksplozīvākie kadri..

     [+] [-]

, 2017-03-09 22:23, pirms 5 mēnešiem
arch122 rakstīja: Pa lielam piekrītu! It kā jau daudz ko Helmuts ir uzrakstījis pareizi, bet viss sajaukts vienā putrā! Bērni, profesionāļi? Kam tad īsti domāta šī informācija? Tie kuri jau izsitušies līdz augstam līmenim, tiem jau šis viss ir skaidrs. Ar bērniem viss ir sarežģītāk! Bērnu trenēšana ir pilnīgi kkas cits.
tas domāts treneriem, sporta klubu funkcionāriem,lai beidzot sāk pievērst uzmanību šai lietai..

Tev jābūt autorizētam,