"Knicks" īpašnieks - sliktākais visā līgā

Ouklijs ne tuvu nav pirmais, kuram bijušas problēmas ar "Knicks" īpašnieka lielo personību. Ouklijs bija jūtami iekarsis un nekavējās aizstāvēt savu pozīciju, izmantojot arī fizisku spēku, un tāpēc bez vainas viņš nav nekādā gadījumā. Ouklijs, kurš "Knicks" kreklā nospēlēja desmit sezonas, aizstāvēja savu reputāciju kā mežonīgs cīnītājs, kurš vienmēr bijis atklāts un godīgs, pret sevi un citiem, laukumā un dzīvē ārpus tā. Un tieši tāpēc ienīsts pretinieku nometnēs, bet mīlēts savu komandas biedru vidū.

Ouklijs ne reizi vien atļāvies kritizēt "Knicks" un Doulenu personīgi ("Ieslēdziet mani vienā telpā ar Doulenu. Viņa apsargi var palikt turpat ārpusē, bet atstājiet mani vienā telpā ar viņu!"), labi apzinoties risku palikt bez savām "slavenības biļetēm", kas spēlētājam, kurš savulaik bija viens no svarīgākajiem elementiem komandas ceļā uz finālu (1994), tā kā loģiskā kārtā pienāktos. Tomēr Doulens nebija apmierināts ar šādu godīgumu un atņēma Ouklijam brīvbiļetes. Tas arī, visticamāk, bija iemesls, kāpēc Doulenu 2017. gada februārī neapmierināja fakts, ka Ouklijs iegādājies biļetes par savu naudu tik tuvu pašam Doulenam.

Ir tādi, kas nevēlas riskēt ar savu statusu "Knicks" spēļu laikā un iespējamo gozēšanos "slavenību kamerā" kādā no pārtraukumiem. "Klausies, man patīk biļetes laukuma malā, bet kaut kas nav pareizi. Domāju, ka Doulens uzticējis Džeksonam pilnīgi visus basketbola jautājumus, bet, Skip, man patīk manas biļetes laukuma malā..." aktieris, režisors, komiķis un "Knicks" līdzjutējs Maikls Rapaports sarunā ar Skipu Beilesu "FOX Sports" ikdienas sporta diskusiju šovā "Undisputed" skaidri norāda, ka viņš nevēlas sakaitināt Doulenu.

Ouklijs nav tas, kurš piekāpsies kādā jautājumā, ja uzskatīs, ka taisnība ir viņa pusē. Diemžēl tas ne vienmēr mūsdienu pasaulē ir labi un liegs Ouklijam ieeju arēnā, kamēr vien Doulens būs tās īpašnieks. Džeksons, kurš devās līdzi apsardzes darbiniekiem uz tuneli, pat zvanījis Maiklam Džordanam, lūdzot palīdzību nomierināt iekarsušo Oukliju. Savukārt Doulens pēc incidenta esot atlaidis apsardzes priekšnieku. "Madison Square Garden Company" (MSG) tikmēr sava priekšnieka pavadā turpina smieklīgus mēģinājumus mainīt publisko domu par labu sev šajā incidentā, taču ar katru nākamo paziņojumu drīzāk panāk pretējo. Visā šajā stāstā ir divas patiesības - Ouklija un "Knicks". ASV populāri kļuvuši tā saucamie "alternatīvie fakti", un viena no šīm patiesībām ir būvēta tieši uz tādiem.

Doulenu savulaik raksturoja kā izlutinātu bērnu un, lai gan ne man, ne miljardiem citu cilvēku nav bijusi tā laime iepazīties ar šo miljardu mantinieku aci pret aci, dažādi atgadījumi gadu gaitā liek domāt, ka šāds Doulena raksturojums nav tālu no patiesības. Ouklijs ir tikai nākamais no vesela saraksta ar cilvēkiem, kurus Džeimss Doulens negrib redzēt savā arēnā, lai gan viņi, pārsvarā dzimuši ņujorkieši, bijuši uzticami komandas līdzjutēji cauri labiem un sliktiem laikiem.

Mārvs Alberts par savu darbu spēļu komentēšanā un žurnālistikā iekļauts Basketbola Slavas zālē. savukārt gados jaunāki groza bumbas sekotāji, kuri auguši videospēļu laikmetā, atcerēsies Alberta "basketbola balsi" no NBA videospēlītes. Alberts sāka strādāt par "Knicks" spēļu radio un televīzijas pārraižu vadītāju 1967. gadā. 37 gadus vēlāk, kad 2004. gada pavasarī "Knicks" pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma un, kā izrādījās, līdz šim pirmo no tikai četrām reizēm nākamo 16 sezonu laikā, iekļuva izslēgšanas turnīrā, bet tur zaudēja jau pirmajā kārtā, Alberts nekautrējās ēterā paust konstruktīvu kritiku komandas virzienā. Doulens ar to nebija mierā. "Džims vēlas, lai visi TV cilvēki būtu karsējmeitenes un pārdotu biļetes," toreiz "NY Times" sacīja kāds vārdā nenosaukts "Knicks" darbinieks. Tā laika Alberta pārinieks Volts Freizers arvien ir "Knicks" spēļu komentētājs un tie, kas klausās MSG pārraides, savilks paralēles starp Freizeru un karsējmeitenēm...

Klīda runas, ka Doulens vairs nevēloties Albertam maksāt vairāk nekā miljonu lielu atalgojumu gadā, taču, ņemot vērā, kā Doulens svaidījās un joprojām svaidās ar naudu, šādas spekulācijas neiztur kritiku. Alberts vienkārši nebija mierā ar šādu Doulena iejaukšanos viņa darbā un uzskatīja, ka īpašnieks cenšas viņu cenzēt un apspiest vārda brīvību. Dzimis ņujorkietis, Alberts arvien ir "Knicks" līdzjutējs, taču vairs nestrādā "MSG Network", turklāt ir godīgs pret sevi un citiem, nu gluži kā Ouklijs. Kad bijušais darba kolēģis maču komentēšanā un videospēļu ierunāšanā Stīvs Kers vaicāja Albertam, ko viņš domā par iespējamo kļūšanu par "Knicks" galveno treneri, Mārvs teica, ko domāja: "Tas nekad nebeidzas labi. Paskaties nesenā vēsturē un tas viss tikai viena cilvēka dēļ. Ņujorkā nav laimes. Varu to apgalvot visu savu draugu vārdā, tai skaitā to, kuri strādā MSG." Alberts "NY Daily News" skaidroja savu nostāju: "Treneriem tur ir ļoti grūti. Stīvs nevarētu pieņemt to, ka kāds no MSG viņam visur sekotu ar diktofonu. Stīvs, tāpat kā Fils [Džeksons], ir ar savu spēcīgu viedokli. Esot MSG, tas ne vienmēr ir labi." 2006. gada vasarā to uz savas ādas izjuta arī Lerijs Brauns. Tikai pēc vienas, tiesa, jāatzīst, tiešām drausmīgas sezonas Brauns, kurš neturēja muti un atklāti runāja par problēmām organizācijā, tika atlaists no galvenā trenera amata. Turklāt Doulens darīja visu, lai nebūtu jāizmaksā garantētie 40 miljoni (beigās panāca pirmstiesas vienošanos un 28 miljonus nācās izmaksāt gan).

Nereti dzirdam, ka "Knicks" trūkst identitātes vai savas spēles kultūras, bet, kāpēc gan lai tā būtu, ja kluba galvenajam cilvēkam ir pilnīgi pie vienas vietas, kas ir bijis iepriekš, svarīgākais - izpārdot arēnu un nopelnīt naudu. Patriks Jūings ir viens no izcilākajiem centriem vēsturē un 15 savas dzīves gadus viņš veltīja tieši "Knicks" organizācijai, padarot komandu ne tikai vien cienījamu, bet par vienu no labākajām visā līgā (starp citu, ar jau pieminēto Oukliju pie sāniem). Kāds ir Jūinga mantojums? Nekāds. Un ne jau Jūinga dēļ. Doulens, kurš pārņēma kluba vadību 1999. gadā, kad "Knicks" pēdējo reizi iekļuva finālā, jau savā pirmajā pilnajā sezonā nolēma aizmainīt kluba leģendu Jūingu. Tas ir normāls process, Jūings jau aizvadīja pēdējos gadus līgā un Ņujorka viņu vairs neredzēja kā savu līderi. Lai tā būtu. Tomēr skaidrs, ka, ja nu ir kāds, ko vajadzētu piesaistīt organizācijai pēc spēlētāja karjeras beigām, tad tas ir Jūings. Doulenam bijis viens pīpis. 2012. gadā Jūings, kura virsuzraudzībā "Magic" rindās savus labākos gadus līgā aizvadīja Dvaits Hovards, saņēma zvanu no "Knicks" - gribot piedāvāt darbu. Kad kļuva skaidrs, ka tas ir fārmkluba trenera amats, Jūings pagriezās un aizgāja.

Slavas zāles iemītnieks, viens no izcilākajiem centriem līgas vēsturē, tobrīd jau astoņas sezonas aiz muguras kā asistentam, bet "Knicks" piedāvāja iespēju strādāt Attīstības līgā... Ir daudz dažādu runu, kāpēc Jūingam arvien nav izdevies kļūt par NBA galveno treneri pēc tik daudz gadiem kā labam asistentam (nepiemērots raksturs, stereotipi par garajiem spēlētājiem kā treneriem un tml.), taču klubs savai leģendai, kurš atklāti pateicis, ka ļoti labprāt strādātu ar "Knicks", nepiedāvāja darbu pat kā asistentam galvenajā komandā. Kad pagājušās sezonas beigās atbrīvojās "Knicks" galvenā trenera pozīcija, Jūinga vārds atkal izskanēja (jo pats Jūings uzskata, ka ir pelnījis iespēju un - kur gan labāk, ja ne savā mīļajā Ņujorkā), taču Jūings netika uzaicināts pat uz interviju. Skaidrs, ka Doulens basketbola jautājumus atstājis Džeksona pārziņā, taču viņš ir īpašnieks un mūzikas pasūtītājs - kaut aiz cieņas pret sava kluba leģendu prasījās vismaz uzaicinājums uz kafiju.

Tad ir arī stāsti par vienkāršajiem cilvēkiem, kuri krituši Doulena nežēlastībā. Cik nu par vienkāršo cilvēku var saukt četrkārtēju Oskara ieguvēju Vudiju Alenu, taču viņam sanāca salekties ar Doulenu "Knicks" īpašnieka biznesa interešu dēļ. Doulens bija iegādājies tiesības pārraidīt savā MSG kanālā vairākas Alena filmas, bet, lai būtu papildus odziņa, gribēja, lai Alens pirms filmām pastāsta auditorijai par to uzņemšanu un attīstību. Alens, kurš arī iepriekš nebija paudis entuziasmu par Doulena stāšanos pie "Knicks" stūres, atteicās, norādot, ka neko tamlīdzīgu iepriekš nav darījis un viņam tas šķistu neērti (laikam tomēr Alens tiešām ir vienkāršs cilvēks). Balss līnijas otrā galā paziņoja: "Tad Jums nevajadzētu vairs doties uz VIP ēdināšanu "Knicks" spēļu laikā. Uzskatīsim to par abpusēju vienošanos." Alens mierīgā tonī noteica: "Labi."

Dažus mēnešus pirms Džeksons draftēja Porziņģi "Knicks" īpašnieks sakasījās ar kādu tik tiešām vienkāršu komandas līdzjutēju. Īrvings Bīrmens, filmu režisora Ārona Bīrmena tēvs, uzrakstīja Doulenam vēstuli. Tajā Īrvings, kurš par "Knicks" fanojis kopš 1952. gada, norādīja, ka jūtas apkaunots par Doulena darbībām pie "Knicks" stūres un lūdz pārtraukt kluba gremdēšanu. Uz to Doulens atbildēja apmēram šādi: "Tu esi skumja persona. Minēšu, ka tava dzīve ir viens liels juceklis.[..] Savu ģimeni tu droši vien esi padarījis nožēlojamu. Iespējams, tu esi alkoholiķis. Nupat nosvinēju 21. gadadienu kopš nedzeru, tev vajadzētu pamēģināt.[..] Tikmēr vari sākt fanot par "Nets", jo "Knicks" tevi nevēlas. Cieņā, Džeimss Doulens."

Doulena minējumi varētu būt precīzi, jo pats "Knicks" īpašnieks savulaik, krietni pirms mantojumā no tēva, mediju magnāta un miljardiera, Čārlza Doulena saņēma MSG (komplektā ar visām tai piederošajām sporta komandām), pats cīnījās ar alkohola un narkotiku atkarību. Tomēr šoreiz Doulens nošāva greizi, jo 74 gadus vecais Bīrmens pēdējo reizi alkoholu lūpām skāra 18 gadu vecumā. "Viņam pietiek nekaunības man teikt, lai kļūstu par "Nets" fanu. Jūs laikam jokojat. Viņš kļūst tik kareivīgs tikai tāpēc, ka es izteicu savu viedokli," vēlāk "NY Post" sacīja Bīrmens.

Un šis viss ir tikai skaļākās lietas, kas notikušas apkārt basketbolam, taču nevajag šaubīties ne mirkli - arī tās (tāpat kā daudz jo daudz neizdošanos basketbola lauciņā, kur līdz Džeksona atnākšanai Doulens allaž centās sevi apliecināt kā speciālistu) atstāj ietekmi uz organizāciju kā tādu, tātad arī basketbolu. Porziņģim nebija paveicies ar kluba īpašnieku pēdējā sezonā Seviljā un diemžēl arī nākamā kluba īpašnieks Ņujorkā nav labāks variants, drīzāk pat otrādi. Bet, neraugoties uz visu to, ņujorkieši mīl basketbolu un tāpēc arī izpērk arēnu un atstāj miljionus katrā spēlē arēnas gaiteņos esošajos kioskos un ēdnīcās. Un tieši tāpēc Doulenam ir pilnīgi nospļauties, ko par viņu kāds domā - dolāri turpina griezties...

Savukārt atgriežoties pie basketbola, šis ir trešais no pieciem Fila Džeksona līguma gadiem. Katrai no pusēm ir iespēja pārtraukt līgumu vienpusēji pēc šīs sezonas, bet, no līguma atsakoties Džeksonam, viņš atstātu uz galda 24 miljonus (jā, viņš ir ar milzu atrāvienu apmaksātākais prezidents visā līgā - 12 miljoni sezonā). Ar izcilo gājienu 2015. gada drafta naktī, nozogot citiem klubiem Porziņģi, var nepietikt, lai paliktu amatā pēc trim briesmīgām sezonām, jo visi pārējie lēmumi lielos vilcienos izskatās slikti. Doulens nemīl runāt ar medijiem un varbūt tāpēc nolēma maksāt Džeksonam tik lielu naudu, lai viņš uzņemtos arī šo rūpi. Ja tā, tad skaidrs, ka klubs atteiksies no līguma turpināšanas, jo Džeksons šos pienākumus veicis dramatiski slikti, medijus teju pilnībā ignorējot. Tomēr ir zīmes, kas liek domāt, ka šī nav taisnība. Arī iepriekšējam prezidentam Stīvam Milzam, kurš šobrīd veic ģenerālmenedžera pienākumus, darbā esot tikai deviņus mēnešus, pēdējos septiņus no tiem Doulens neļāva izteikties publiski.

"Doulena pasaulē tu nerunā, kamēr neesi apguvis mākslu runāt, neko nepasakot," pēc Džeksona piesaistes skeptiski noskaņots bija kolorītais ESPN komentētājs Stīvens E.Smits, kurš arī dzimis ņujorkietis un visu mūžu bijis "Knicks" līdzjutējs. Tagad gan Smits dzied jau citu dziesmu un par galveno "Knicks" neveiksmju cēloni sauc tieši Džeksonu, no kritikas par Doulenu cenšoties norobežoties. "Fils var paveikt labas lietas, jo ir fantastisks darbā ar lieliem ego un personībām, visiem liekot darboties viena mērķa vārdā," pēc Džeksona pievienošanās intervijā Smitam sacīja Maikls Džordans, kurš tieši Džeksona vadībā izcīnīja sešus čempiona gredzenus.

Varbūt Fils ir ticis galā ar Doulena personību? Tādā gadījumā "Knicks" šovasar patiešām varētu neatteikties no līguma ar savu pašreizējo prezidentu, tā vietā ļaujot viņam turpināt uzsākto procesu. Varbūt šie trīs pirmie Džeksona gadi pavadīti, ar sliktām komandām mēģinot pārliecināt īpašnieku, ka ir laiks pārbūvei, nevis tūlītēja rezultāta prasīšanai. Nu šis darbiņš tā kā būtu paveikts - īpašnieks pārliecināts. Beidzoties Derika Rouza līgumam, tiks atbrīvoti lieli naudas līdzekļi darbam vasarā, mēģinot piesaistīt solīdu saspēles vadītāju. Starp citu, Džeksons ir atbildīgs ne vien par Porziņģa draftēšanu, bet arī Villija Ernangomesa izvēli, un savā debijas sezonā spānis rāda ļoti solīdu sniegumu. Turklāt abi ar Porziņģi spēlēja kopā jau Seviljā un ne jau Džeksons otrās kārtas izvēli izmantoja tāpat vien - gan jau Fils zināja par Villija un Kristapa draudzību un labo ķīmiju arī laukumā. Tāpat Džeksons nocēla citiem Mindaugu Kuzminsku, kurš nav draftēts, līdz ar to varēja parakstīt līgumu ar jebkuru klubu līgā. Kuzminska sniegums debijas sezonā ir solīds un līguma termiņš ļauj mierīgi turpināt attīstīties, kļūstot par vēl produktīvāku rezervistu šajā līmenī. Laba izrādījās arī Brendona Dženingsa piesaiste, kad citi klubi aizsargam pēc smagās traumas nebija gatavi dot tādu iespēju kā Džeksons. Tiesa, Dženingsam pēc šīs sezonas beigsies līgums, un tad nu atkal Filam būs jāstrādā, lai Brendonu noturētu komandā. Starp citu, Dženingsa pēdējā laika izteikumi ir atklāti un godīgi - tādi, kādi iepriekšējiem šī stāsta varoņiem nav beigušies labi saistībā ar šo klubu, un tas liek skatīties uzmanīgi uz Dženingsa iespējamo paturēšanu arī nākamsezon... Ieguvumus pagaidām neredz no dārgās Noā piesaistes, taču tajā brīdī centrs bija nepieciešams, un neviens nevarēja paredzēt, ka Žoakims būs tik bēdīgā stāvoklī. Nu atliek tikt galā ar Karmelo, pie kā, kā izskatās, tiek cītīgi strādāts...

Protams, tā ir tikai spekulācija un pat man pašam maz ticama, turklāt Džeksona metodes nav bijušas pārliecinošas, bet jāatceras, ka Džeksons pats visus 13 gadus kā spēlētājs pavadīja Ņujorkā vai tuvu tai esošajā Ņūdžersijā. Viņš bija starp tiem vīriem, kuri izcīnījuši "Knicks" vienīgos divus NBA titulus (1970, 1973) un varbūt tomēr Džeksons grib atstāt savu mantojumu Ņujorkai, ap Porziņģi izveidojot cerību pilnu komandu pat par spīti trakam kluba īpašniekam. Pat, ja tā nav, viss Ņujorkā notiekošais, tātad arī negatīvais, ir lieliska pieredzes skola Latvijas valstsvienības nākotnes līderim.

Džeimsam Doulenam ir sava grupa. Viņi spēlē kantrī roku. 2014. gada rudenī Doulens piekrita sarīkot leģendārās grupas "Eagles" (vairāk nekā 150 miljoni pārdotu albumu, sešas "Grammy" balvas) koncertu savā slavenajā arēnā. Doulens atviegloja "Eagles" darbu un, lai veterāniem nebūtu jāmeklē tā saucamie iesildītāji, nolēma uzstāties pats ar saviem draugiem. "Man ir tiesības uz savu viedokli, es neesmu priekšsēdētājs, neesmu izpilddirektors vai kas tāds, kad stāvu uz skatuves. Tad esmu dziedātājs un dziesmu autors," "NY Post" citēja Doulenu. Interesanti, vai Karmelo un Stademairam bija tiesības atteikt kāpt uz skatuves kāda interesanta pasaules rekorda veidošanā... (skatīt video zemāk)

JD & The Straight Shot

Izmantotie resursi:
NY Daily News - We are currently unavailable in...
https://www.dnainfo.com/
CBS Sports - News, Live Scores, Schedules,...
nytimes.com
ESPN: Serving sports fans. Anytime. Anywhere.
https://www.washingtonpost.com/
Heavy.com | Breaking News, Sports,...