Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:132, Did:0, useCase: 3

Trīs vīri cēlās kaujai: Dalasas "Mavericks" dzimšana

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Trīs vīri cēlās kaujai: Dalasas "Mavericks" dzimšana
"Mavericks" pirmais īpašnieks Dons Kārters un NBA komisārs Deivids Sterns 2011. gadā ar Lerija O`Braiena trofeju. Foto: Dallas Morning News

Kristapa Porziņģa pārstāvētais NBA klubs "Dallas Mavericks" ceturtdien, 1. maijā, atzīmēja 40 gadu jubileju. Sportacentrs.com piedāvā atskatīties uz "rikšotāju" vēstures pirmsākumiem.

“Mavericks” dzimšana iezīmēja NBA straujākās paplašināšanās beigas. Vēl 1967. gada sezonā līgā bija tikai 10 komandas, bet desmit sezonas vēlāk to skaits pieauga līdz 22. Dalasas pievienošanās palielināja izmērus līdz zīmīgajam skaitlim 23.

NBA “dinozauru” pulkā Austrumos bija Filadelfijas “76ers”, Ņujorkas “Knickerbockers” un Bostonas “Celtics” (visi klubi izveidoti 1946. gadā). Baltimoras “Bullets” otrais modelis (1963-1973) sākumā bāzējās Čikāgā ar “Packers” un “Zephyrs” vārdiem, bet 1973. gadā pārcēlās uz ASV galvaspilsētu un šodien pazīstams kā “Washington Wizards”.

Ņujorkas pavalsts klubs “Rochester Royals” 1957. gadā pārtapa par Sinsinati “Royals”. Sekoja vēl divas pārcelšanās – 1972. gadā uz Kanzassitiju un 1985. gadā uz Sakramento. Mūsdienu komanda jau 35 sezonas bāzējas Kalifornijas pavalsts galvaspilsētā un pazīstama ar “Kings” vārdu.

Rietumos 1967. gadā spēlēja Sanfrancisko “Warriors”, Losandželosas “Lakers”, Detroitas “Pistons” un Čikāgas “Bulls”. Piektā komanda – Sentlūisas “Hawks” – pirmās 38 dienas pavadīja Bufalo. No Ņujorkas pārvalsts sekoja pārcelšanās uz Ilinoju, Milvoki, Misūri un, visbeidzot, 1968. gadā uz Džordžijas lielpilsētu Atlantu.

Nākamajos gados komandu skaits auga tik strauji kā zelta meklētāju apmetnes Kalifornijā un Aļaskā.

NBA paplašināšanās 1967-1980

GadsKomandaPašlaik
1967San Diego RocketsHouston Rockets
1967Seattle SuperSonicsOklahoma Thunder
1968Phoenix Suns-
1968Milwaukee Bucks-
1970Buffalo BravesLos Angeles Clippers
1970Cleveland Cavaliers-
1970Portland Trail Blazers-
1974New Orleans JazzUtah Jazz
1976Denver Nuggets-
1976Indiana Pacers-
1976New York NetsBrooklyn Nets
1976San Antonio Spurs-
1980Dallas Mavericks-

Dalasā 1980. gadā bija trīs profesionālas komandas: Nacionālās futbola līgas superklubs “Cowboys” (1960), Ārlingtonā bāzētā beisbola vienība “Texas Rangers” (1971) un sieviešu basketbola komanda “Dallas Diamonds” (1979-1981). Vēlāk klāt nāca “Stars” hokejisti (1993), “FC Dallas” futbolisti (1996) un “Wings” basketbolistes (2016).

“Mavericks” nebija pirmā profesionālā groza bumbas komanda Dalasā. No 1967. līdz 1973. gadam Amerikas basketbola līgā (ABA) startēja “Chaparrals” (“skrubji” jeb “krūmāji”) – vienība, kura pēc sešām sezonām pārcēlās uz Sanantonio, kļuva par “Spurs” un 1976. gadā sāka spēlēt NBA.

Arī “Chaparrals” pastāvēšanas gados Dalasā dominēja “Cowboys”. Populārā amerikāņu futbola vienība bija tik sekmīga, ka tika iesaukta par “Amerikas komandu”. Pēc “skrubju” neveiksmēm – uz viņu spēlēm ABA līgā ieradās tikai daži simti skatītāju – šķita, ka basketbolistiem Ziemeļteksasā nav, ko darīt, taču, pateicoties dažiem uzņēmīgiem vīriem, notika citādi.

“Mavericks” dzimšanā izšķirošu lomu nospēlēja trīs faktori: Dalasas mērs Roberts “Bobs” Folsoms (1976-1981), viņa atbalstītā “Reunion” arēnas būve (darbības gadi 1980-2008) un trīs azartiski vīri.

Norms Sondžu vēlējās atvest NBA uz Dalasu un 1980. gadā kļuva par “Mavericks” līdzdibinātāju. Fonā oriģinālais logo. Foto: Dallas Morning News

Bobs Folsoms studēja Savienoto Valstu militārajā akadēmijā (USMA), pārstāvot Vestpointas amerikāņu futbola un basketbola komandas. Pēc diviem gadiem Ņujorkas pavalstī viņš atgriezās dzimtajā Dalasā, aizstāvot “Southern Methodist University” krāsas futbolā, basketbolā, vieglatlētikā un beisbolā.

Folsoms vēlāk tapa par sekmīgu uzņēmēju un nekustamo īpašumu attīstītāju. Kļūstot par Dalasas mēru, viņš attīstīja maksas ceļu sistēmu (tollway), izveidoja Dalasas mākslas apkaimi (Dallas Arts district) un 1978. gada 15. martā ielika pamatakmeni 27 miljonus vērtajai “Reunion” arēnai.

“Bobam Folsomam pieder galvenie nopelni,” teica “Fort Worth Star Telegram” un “Dallas Morning News” žurnālists Rendijs Galovejs (Randy Galloway). “NBA iecere nepiepildītos bez “Reunion” arēnas, jo pilsētā nebija vietas, kur spēlēt.

“Bobs ārkārtīgi vēlējās uzcelt “Reunion” arēnu. Tās atklāšana kļuva par lielāko notikumu Ziemeļteksasā, jo ļāva uz šejieni atvest daudz pasākumu. Pateicoties arēnai, NBA uzticēja Donam Kārteram kluba izveidi un vēlāk uz šejieni pārcēlās “Minnesota Stars” hokejisti.”

Septiņdesmito gadu beigās daudzi vēl šaubījās – pilsētā dominēja “Cowboys”, turklāt pavalstī jau spēlēja “Rockets” un “Spurs”. “Vai mēs tiešām gribam trīs NBA komandas Teksasā? Daudzi cilvēki svārstījās, lemjot par kluba piešķiršanu Dalasai, jo viņi nezināja, vai tas nostrādās.”

Par tālāko parūpējās trīs vīri – kluba līdzdibinātāji Donalds “Dons” Kārters (1933-2018) un Norms Sondžu (Norm Sonju), kā arī pirmais algotais komandas darbinieks, sporta direktors Riks Zunds (Rick Sund).
Riks Zunds 1979. gadā kļuva par jaunāko ģenerālmenedžeri NBA vēsturē. Foto: Atlanta Journal Constitution

Sondžu bija cilvēks, kurš vāca klubam naudu, bet Kārters palīdzēja nodrošināt finanšu līdzekļus. Dibinātājiem vajadzēja samaksāt iestāšanās naudu 12 miljonu ASV dolāru apmērā (mūsdienu cenās 37,2 miljoni) un savulaik no vidusskolas izkritušais uzņēmējs to garantēja.

Kārtera investīcija atmaksājās – 1996. gadā viņš pārdeva komandu Rosam Pero jaunākajam par 125 miljoniem dolāru (204 miljoni mūsdienu cenās). Biznesmenis darbojās banku un viesnīcu biznesā, kravas auto pārvadājumos, kā arī pārvaldīja rodeo arēnas un mājlopu rančo.

Kad “Mavericks” 2011. gadā izcīnīja pirmo NBA titulu, Kārters kā pirmais kluba īpašnieks saņēma Lerija O`Braiena trofeju no Marka Kjūbana rokām. Viņš palika arī komandas mazākuma daļu īpašnieks (4%).

Izšķirošais brīdis pirms kluba dibināšanas pienāca 1980. gada aprīlī, atcerējās Sondžu. “Aizdevumu likmes sasniedza 21,5%, tāpēc daudzi investori sāka atbirt. Sāku veidot personāla komandu, taču pastāvēja iespēja, ka viss pajuks. Un tad talkā nāca Kārtera kunga uzņēmums “Home Interiors and Gifts”. Slavējiet Kungu par Kārtera atnākšanu. Bez Dona komandas nebūtu.

Par pirmo Sondžu nolīgto darbinieku kļuva Riks Zunds. Pēdējais ieraudzīja vīru, kurš bija apņēmības pilns atvest NBA uz Dalasu. “Cilvēki bieži vien nenovērtē Normu, jo tā bija viņa ideja. Viņa darbs piesaistīja Donu Kārteru un pārējos investorus, ļāva sadarboties ar pilsētu un panākt “Reunion” arēnas uzcelšanu.”

Zunds ieguva bakalaura grādu politikas zinātnē “Northwestern” universitātē Čikāgā, vienlaikus pārstāvot amerikāņu futbola un basketbola komandas. Vēlāk viņš “Ohio” universitātē ieguva maģistra grādu sporta administrācijā un 1974. gadā pievienojās “Milwaukee Bucks”.

NBA paplašināšanās brīdī Zundam bija tikai 28 gadi, tādējādi viņš kļuva par jaunāko ģenerālmenedžeri līgas vēsturē. Nolīgšanas laikā nebija zināms, vai Dalasa tiks pie savas komandas, taču Zundam piemita pacietība un spēja gaidīt.

“Tirgū bija vairāk kvalificēti cilvēki par mani,” Zunds teica. “Viņi nebija gatavi atstāt savas pozīcijas, lai skautotu un atlasītu spēlētājus komandai, kura vēl nebija apstiprināta NBA balsojumā. Atšķirībā no viņiem varēju riskēt. Nupat biju apprecējies, mana sieva strādāja.”

Zunds maģistra studiju laikā bija “Bucks” praktikants pie Veina Embrija (Wayne Embry), bet vēlāk ieguva pilna laika darbu. Milvoki galvenais treneris Dons Nelsons un Embrijs sazinājās ar Sondžu, pajautājot, vai viņš varētu parunāt ar puisi par Dalasas piedāvājumu.

“Man un Rikam saskanēja,” atcerējās Sondžu. “Iepatikās man no pirmās minūtes, taču viņš bija jauns. Vajadzēja palīdzēt viņu apmācīt.”

NBA komisārs Lerijs O`Braiens un Dalasas mērs Bobs Folsoms 1979. gadā “Reunion” arēnas būvlaukumā. Foto: Dallas Morning News

Pateicoties Zunda spējām, “Mavericks” kļuva par NBA paraugklubu, jo pirmajās septiņās sezonās “rikšotāji” uzlaboja vai atkārtoja savu labāko bilanci līgā. Astotajā gadā komanda sasniedza Rietumu konferences finālu, kur septiņās spēlēs piekāpās Maģiskā Džonsona un Karīma Abdula-Džabara pārstāvētajai “Lakers”.

Neskaitot skautošanu, Zunds palīdzēja komandai paplašināšanās draftā un ikgadējā NBA jauno spēlētāju atlases ceremonijā. Viņš piesaistīja arī brīvos aģentus, nostrādājot klubā līdz 1992. gadam. “Mīlu komandu un savus gadus Dalasā, pateicoties Normam un Donam Kārteram. Viņi padarīja to par ģimeni un ļāva man izveidot karjeru 45 gadu garumā.”

Sondžu un Kārters sadarbībā ar radio staciju WBAP rīkoja trīs nedēļu konkursu par komandas nosaukumu. Tika saņemti 4600 priekšlikumi, no kuriem izšķirošajai balsošanai tika virzīti trīs – “Express”, “Wranglers” (brēcēji) un “Mavericks” (rikšotāji).”

“Kopā ar Donu pieņēmām galīgo lēmumu – “Mavericks”,” atcerējās Sondžu. “Bija arī tādi varianti kā “Desperados” un daudzi citi. Nopietni apsvērām trīs minētos. Mums abiem patika “rikšotāju” vārds.”

Sākumā bija cilvēki, kuri jautāja: “Vai “Mavericks” būs sieviešu basketbola komanda? Varbūt futbolisti?”” atcerējās kluba sabiedrisko attiecību asistents Kevins Salivans. “(Nākamā Slavas zāles dalībniece, saspēles vadītāja) Nensija Libermane tolaik pārstāvēja “Dallas Diamonds” un bija superslavena, tāpēc radās šādi jautājumi.”

“Diamonds” komandai bija īss mūžs. WNBA pirmā priekštece – Sieviešu profesionālā basketbola līga (WBL) pastāvēja no 1978. līdz 1981. gadam, tādēļ “dimanti” un “rikšotāji” blakus dzīvoja tikai vienu sezonu.

”Mavericks” līdzdibinātājs Dons Kārters un pirmais treneris Diks Motta. Foto: Sports Illustrated

Sondžu bērns bija arī kluba pirmais logo. “Nolīgu mākslinieku Bilu Vinnu no “Stark Design Marketing”. Bils bija fenomenāls un paveica izcilu darbu, taču galīgo variantu apstiprināju pēc 77 labojumiem.

Kāpēc tik daudz labojumu? “Gribēju zilo un zaļo, jo “Reunion” arēnas sēdvietas bija šajās krāsās. Vēlējos, lai komandas logo sakristu ar arēnas identitāti.”

Dons beigās nopirka komandu savai sievai Lindai, Norms piesaistīja vēl citus investorus un 1980. gada 1. maijā NBA nobalsoja par 23. kluba uzņemšanu. “Dons, Norms un jurists Dags Etkinss (Doug Atkins) trijatā izveidoja valdi, un tad Dons kļuva par vairākuma daļu īpašnieku.”

Sondžu ļoti vēlējās, lai komanda būtu pazīstama ar tās pilno nosaukumu, nevis saīsinājumu “Mavs”. Viņš redzēja citus piemērus – “Cavaliers” tika iesaukta par “Cavs” un Ņujorkas “Knickerbockers” tautā devēja par “Knicks”.

“Mums nebija “Mavs” – mums piederēja “The Dallas Mavericks”,” teica Sondžu. “Pirmajos gados smagi strādāju, lai aizsargātu “Mavericks” vārdu. Mana darba gados nekad nevarēja redzēt nosaukuma saīsināto versiju.”

Zunds paplašināšanās draftā varēja izvēlēties pa vienam spēlētājam no 22 līgas komandām. Pastāvēja viena atruna – katra vienība “iesaldēja” astoņus basketbolistus, kuri “Mavericks” palika nepieejami.

“Atklāju, ka gandrīz ikviens spēlētājs, kurš tika izvēlēts iepriekšējos paplašināšanās draftos, trīs vai četru gadu laikā bija prom,” atcerējās Zunds. “Saņēmu padomus no pieredzējušākiem cilvēkiem – nemēģiniet iegūt gados vecākus veterānus. Jūs esat paplašināšanās komanda, uzvaru nebūs daudz.”

“Ieteikums bija izvēlēties jaunākus puišus un cerēt, ka viņi paliks ar komandu pēc diviem vai trīs gadiem. Tādam risinājumam arī sekojām.”

Viss uzreiz nestrādāja. “Mavericks” pirmā izvēle 1980. gada NBA draftā – ar 11. numuru izraudzītais Kiki Vandevege – atteicās spēlēt Dalasā un pieprasīja maiņu. Tā notika 1980. gada 3. decembrī, kad Vandevege tika aiztirgots uz Denveras “Nuggets” apmaiņā pret pirmās kārtas izvēl nākamajā draftā. Tajā klubs izvēlējās Rolando Blekmenu.

”Mavericks” īpašnieks Marks Kjūbans un pirmais īpašnieks Dons Kārters. Foto: Dallas Morning News

Pirmajā sezonā kluba birojā (front office) strādāja tikai 15 cilvēki. Paplašinānās drafta un jauno spēlētāju izvēles ceremonijas laikā “Mavericks” strādāja bez galvenā trenera. Par to kļuva Džons Ričards “Diks” Motta, kurš 1978. gadā aizveda “Washington Bullets” līdz pirmajam NBA titulam.

“Utah State” absolvents tika oficiāli apstiprināts 1980. gada 16. jūlijā, neklātienes sacensībā apsteidzot Ediju Satonu (no 1974. līdz 1985. gadam trenēja NCAA komandu “Arkansas”), “San Diego Clippers” asistentu Bobu Vaisu un Bobiju Boidu (USC).

Satons 1978. gadā aizveda “Razorbacks” līdz “Četru finālam”, tomēr Motta bija pārāks. Viņš savā komandā iekļāva arī Vaisu, kurš 1977. gada sezonā trenera vadībā aizstāvēja “Bullets” krāsas.

“Mavericks” pirmo spēli aizvadīja 1980. gada 11. oktobrī, mājās pieveicot “Spurs” ar 103:92. Biļetes starta sezonā nemaksāja vairāk par 15 dolāriem, bet “rikšotāju” bilance bija 15-67. Uz mājas spēlēm 17 000 vietu ietilpīgajā arēnā vidēji atnāca 7789 fani.

Lietas gāja no rokas, atcerējās Sondžu. “Pirmajās četrās sezonās izcīnījām 124 uzvaras – vairāk nekā jebkura cita paplašināšanās komanda. Otrkārt, kļuvām par vienīgo klubu NBA vēsturē, kurš finansiāli katru gadu palika plusos, kamēr atrados pie tā grožiem. Filadelfija 1983. gadā kļuva par čempioni, taču zaudēja naudas ziņā, bet mēs pelnījām.”

Izmantotie resursi:
https://www.mavs.com/mavs-com-sund/
https://www.mavs.com/40thAnniversary/
https://www.mavs.com/mavs-com-sonju/
https://www.mavs.com/mavs-com-mavs5/
Dalasas bruņinieks NBA galaktikā: 20 gadi...

     [+] [-]

, 2020-05-07 19:41, pirms 4 gadiem
Ar ko ir zīmīgs skaitlis 23?

     [+] [-]

, 2020-05-07 21:05, pirms 4 gadiem
antuuns rakstīja: Ar ko ir zīmīgs skaitlis 23?
varbūt numurs uz Džordana krekla?