Brūniņš: "Pēc uzvārdiem esam starp favorītiem, bet kopā trenējamies reizi nedēļā"

Piektdien "Gulbenes Buki" aizvadīja savu otro spēli Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas sezonā, izbraukumā tiekoties ar "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola" basketbolistiem. Gulbeniešiem nācās piedzīvot otro zaudējumu pēc kāras, neskatoties uz to ka vienības rindās ir pieci spēlētāji ar ļoti pieklājīgu pieredzi LBL augstākajā divīzijā. Par to kāda šobrīd ir situācija "Gulbenes Bukos" šo rindu autors pēc spēles noskaidroja, aprunājoties ar gulbeniešu treneri Artūru Brūniņu.

Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas pirmajās divās spēlēs divi zaudējumi. Noteikti nav tāds sākums kā paši vēlaties. Kas šobrīd pietrūkst līdz pirmajai uzvarai?
Treniņu. [nopūšas] Zini, es negribu meklēt kaut kādus attaisnojumus un fakts, ka arī pirmo maču (pret LU/BS Rīga) mums vajadzēja vinnēt bez tiem treniņiem. Tomēr fakts kā tāds ir, ka uz pirmo spēli pirmo reizi visa komanda savācāmies kopā. Ja paskatāmies uz papīra uzvārdi mums ir lieli un tikai pēc tiem mums vajadzētu būt starp favorītiem, bet laukumā ir kas cits. Tam visam atslēga ir tā, ka Pāvels (Veselovs) vairs netrenējas, viņš strādā. Profesionālo karjeru Pāvels ir noslēdzis. Savukārt ar Rīgas puišiem, kas mums ir Sandis Bēts, Roberts Mednis, Nauris Rikveilis un Mikus Frejs, tiekamies reizi nedēļā - ceturtdienā. Es domāju, ka šobrīd laukumā pietrūkst sapratnes. Tās pašas sadarbības viņi tīri vēl nav iegaumējuši. Ļoti grūti kaut ko izspēlēt, ja laukumā pagaidām vēl viens otru nesaprot. Protams, gribējām sezonas sākumu labāku, bet tā ir tikai otrā spēle. Šodien džeki izskatījās stipri labāk nekā pirmajā mačā. Domāju ar katru spēli paliekam labāki un rezultātam būs jābūt.

Tieši par treniņiem arī nākamais jautājums. Kāds cerības treniņu apmeklējumu uzlabot sezonas gaitā?
Mēs to nevaram - esam komanda no Gulbenes. Paldies Aizsardzības akadēmijai, kas reizi nedēļā mums iedod zāli. Reizi nedēļā no Gulbenes džekus aizvedam uz Rīgu, kur notiek kopīgais treniņš. Jaunie ik pa laikam laukumā mums var palīdzēt, tomēr viņi vēl nav tie kas var to spēli taisīt. Paskatoties pēc statistikas, ļoti pieklibo metienu precizitāte. Bez treniņiem to nevar uzlabot. Ok, kādā mačā var izšaut, bet tas arī ir viss. Tāpēc esam reāli un cenšamies spiest uz groza apakšu, bet arī tur pagaidām punktus negūstam.

Šādos apstākļos, kad gandrīz treniņu nav, cik būtiska loma ir pieredzējušajiem Pāvelam un Raimondam (Gabrānam) kuri šādos grūto brīžos varētu to spēli diriģēt?
Nē, Raimonds un Ingars (Aizpurs) visu laiku ir Gulbenē, bet nav to pārējo trīs pamatpiecinieka spēlētāju. Redzi, pietrūkst fiziskās sagatavotības, sevišķi tiem pārējiem. Ingars nospēlēja 35 minūtes, būtība viņam bija normāla spēle. Raimim 31 minūte. Pārējiem ir grūtāk to laiku noskriet. Ja nav fiziskās sagatavotības, iestājoties nogurumam, tiek pieņemti nepareizi lēmumi un arī pieredzējušie spēlētāji sāk taisīt rupjas kļūdas. Tas arī ir uz katra spēlētāja sirdsapziņas, kurš nav treniņā, vakarā aiziet uzskriet krosiņus, lai būtu gatavs uz spēli.

Viena lieta ko redzējām šajā spēlē un noteikti tuvākajās nedēļās tā vēl būs problēma - noteikumu izmaiņas. Redzējām, ka vairākkārt abas komandas nesaprata par ko tiek dotas šīs nesportiskās piezīmes. Vai tavuprāt šis ir labs jaunieviesums basketbolā, vai tomēr tas maitā spēles kvalitāti?
Būtībā pats svarīgākais, lai tiesnešiem viss būtu skaidrs. Ja viņiem būs skaidrs kā tiesāt šīs epizodes, mēs pielāgosimies gan treneri, gan spēlētāji. Cik esmu runājis ar pāris tiesnešiem, viņiem arī šīs epizodes nav līdz galam saprotamas. Nāks laiks, pie tā pieradīs. Arī pie visām iepriekšējāsm izmaiņām sākumā nevienam nepatika, bet ar laiku pierada un visi spēlē. Man liekas, ka šobrīd tiesnešiem ir grūti pieņemt pareizo lēmumu, jo ātri ir jānovērtē visa situācija, nevis tikai tā kur ir bumba. Tas nav viegli un ir jābūt lielai pieredzei, jo arī Eiropas čempionātā bieži tika pieļautas kļūdas. Jābūt pacietīgiem.

Pastāsti, lūdzu, kāda šobrīd kopumā ir situācija Gulbenes basketbolā? Kāda ir līdzjutēju interese un jaunatnes basketbola attīstība?
Situācija ir tāda, ka uz doto momentu man ar jauniešu basketbolu vairs nav nekāda sakara, esmu bezdarbnieks. Aizgāju no sporta skolas projām - uzrakstīju atlūgumu dažādu iemeslu dēļ. Šie jaunieši, kas pie manis ir komandā, ir A grupa un B grupa. Viņi trenējas pie manis "Bukos". Darbs notiek un puiši progresē. Ir viens ļoti talantīgs jaunēklis Kristiāns Šulcs. Darbojamies. Fakts, nav viegli. Nav tā kā bija agrāk, ka pilsētā viss tika pakārtots priekš "Bukiem". Tagad jāiet cauri dažādām grūtībām, bet ceru ka tas mūs stiprinās un paliksim spēcīgāki gan kā komanda, gan kā kolektīvs. Sūdzēties es netaisos, darām to kas mums patīk.