Eirolīgas čempions, uz komandu tendēts amerikānis: ko gaidīt no Melnkalnes?

Ne tikai kluba, bet visas valsts interesēs

Pavasarī Podgoricas “Budučnost” izcīnīja lielāko panākumu teju divās desmitgadēs starptautiskajā arēnā - triumfēja Adrijas līgā. Tas šoruden ļāva pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezties Eiropas prestižākajā klubu turnīrā ULEB Eirolīgā. Līdzās priekam par valsts superkluba veiksmi nāca arī bažas par izlases vajadzību apmierināšanu - ņemot vērā FIBA un Eirolīgas kašķi, bija skaidrs, ka “Budučnost” būs grūtības atlaist savus vietējos basketbolistus izlašu logos.

Tomēr bažas jau pirms Eirolīgas sezonas kliedēja kluba prezidents Dragans Bokans, kurš pat divreiz publiski apliecināja, ka jārīkojas ne tikai kluba, bet visa Melnkalnes basketbola interesēs. Pēc uzvarām jūnijā pār Slovēniju un septembrī pār Ukrainu melnkalnieši ar bilanci 4-4 ir ceturtajā vietā grupā un saglabā reālas izredzes pirmo reizi vēsturē kvalificēties Pasaules kausam. Bokans norādīja, ka šādā situācijā klubam jārīkojas valstiskās interesēs - neraugoties uz to, ka dienu pēc izlases mača Rīgā klubam būs spēle Eirolīgā (pret “Olympiacos”), Bokans palaidis uz izlasi četrus “Budučnost” spēlētājus. Tiesa, grafiks būs nežēlīgs - pirmdien spēle Adrijas līgā, otrdien lidojums uz Rīgu un jau pirmais treniņš ar izlasi, bet pēc ceturtdienas mača jau nākamajā dienā jābūt Pirejās uz "Budučnost" spēli pret "Olympiacos". Pirmdien Zadarā "Budučnost" uzvarēja pārliecinoši, Šehovičs spēlēja 27 minūtes (3p. 4/6), pārējiem trim izlases spēlētājiem - pa 16 minūtēm.

Eirolīgas spēlētāji Melnkalnes izlasē uz 29. novembra spēli

Sākotnējā sarakstā bija arī 17 gadus vecais Jovans Klajičs, taču viņa pārstāvētajam “Gran Canaria” klubam par Melnkalnes valstiskajās interesēs nekādas daļas, un klubs tomēr jaunieti nepalaida uz izlasi. Tiesa, par Eirolīgas spēlētāju Klajiču varam saukt tikai tad, ja par tādu saucam arī 18 gadus veco latvieti Artūru Kurucu, kura vārds ir “Baskonia” pieteikumā. Kā viens, tā otrs, iespējams, šosezon arī varētu piedzīvot savu debiju Eiropas prestižākajā turnīrā, taču brīnumi nenotiek - vai notiek ļoti, ļoti reti - un šī nebūs tā sezona, kad Klajičs un Kurucs savu komandu rindās tiks regulāri kaut tikai pieteikti mačiem. Turklāt Klajičs ilgāku laiku izlaida potītes savainojuma dēļ un šajā izlases sasaukumā tik un tā nebūtu rezultāta taisītājs.

ACB fināla MVP, Eirolīgas čempions

Četriem pārējiem Eirolīgas spēlētājiem šī ir pirmā sezona Eirolīgā un, ļoti iespējams, pēdējā. Ja vien neizdosies atkārtot pārsteidzošo uzvaru Adrijas līgā, kur pagaidām klājies labi (bilance 7-2, 2.vieta), taču pirmajā savstarpējā cīņā jau zaudēts niknākajai sāncensei cīņā par titulu Belgradas “Crvena Zvezda”. Protams, pastāv iespēja, ka uz nākamo sezonu kādu no šī četrinieka noskata kāds cits Eirolīgas klubs, tomēr, subjektīvi vērtējot, pagaidām uz ko tādu varētu cerēt vien “Budučnost” rezerves saspēles vadītājs Nikola Ivanovičs. Ar milzīgu uzsvaru uz vārdu “varbūt”.

Lielos vilcienos - šim “Budučnost” Eirolīgas stāstam var vilkt paralēles ar Klaipēdas “Neptūnas” neticamo piedzīvojumu 2014. gadā, kad pavasarī izcīnītā vieta Lietuvas finālā ļāva gada otrajā pusē debitēt un aizvadīt desmit spēles Eirolīgas grupu turnīrā. Janvārī “Neptūnas” atgriezās Eiropas kausā un ar lielu pārliecību varam teikt, ka Eirolīgā tā vairs nespēlēs - ja ne nekad, tad pārredzamā nākotnē noteikti ne. No toreizējā Klaipēdas sastāvā vēlāk vēlreiz Eirolīgā tā arī nav spēlējis vēl neviens (!) spēlētājs. Atļaušos apgalvot - ja Melnkalnei nebūtu savs klubs Eirolīgā, izlasei šodien nebūtu arī šo četru Eirolīgas spēlētāju. Tiesa, tas nenozīmē, ka gan nosauktie, gan citi Melnkalnes izlases spēlētāji nebūtu jārespektē. Gluži otrādi. Viņi visi deva savu daļiņu ieguldījuma Maskavas CSKA apspēlēšanā iepriekšējā Eirolīgas nedēļā. Un viņi visi būtu ļoti labi papildspēki komandai, kas cīnītos par “play-off” līmeni zemāk - Eiropas kausā.

“”Budučnost” spēlētāji vēl nav tik labā formā, kādā bija aprīlī, taču Ivanovičs, kurš ir lielisks metējs, kā arī aizsardzības speciālisti Šehovičs un Petars Popovičs ir svarīgi spēlētāji izlasei,” sarunā ar Sportacentrs.com norāda Melnkalnes vecākā laikraksta “Pobjeda” žurnālists Stojans Stameničs. “Šehovičs ir ļoti bīstams, pieredzējis metējs, īpaši no laukuma stūriem. Viņš labi lasa spēli un labi kustas bez bumbas. Viņa sniegums var būt izšķirošs šajā mačā.” Stameničs uzsver, ka svarīga loma būs arī vieglajam uzbrucējam Aleksam Popovičam, kurš šosezon spēlē Adrijas līgas 2.divīzijā un ļoti daudz palīdzējis spēlēs pret Slovēniju, Turciju un Ukrainu (šajā nogrieznī vidēji 10,7+6,0ab+2,7rp). “Viņš spīdēja izlases spēlēs, bet nepiedalījās sava kluba pēdējā mačā savainojuma dēļ. Ja viņš neatgūsies līdz spēlei Rīgā, tas būs liels zaudējums,” norāda žurnālists.

Iespējams, plašākai publikai vislabāk zināmais spēlētājs no šī kandidātu saraksta ir Bojans Dubļevičs - 27 gadus vecais spēka uzbrucējs kopš 2012. gada pārstāv “Valencia”, ar to viesojies Arēnā Rīga Eiropas kausa spēlē pret VEF, ar to uzvarējis Eiropas kausā (2014), spēlējis Eirolīgā un vēl pavisam nEsen, 2017. gadā, triumfējis Spānijas līgā, pats kļūstot par finālsērijas MVP. Līdz NBA, kur pēc kļūšanas par ULEB Eiropas kausa Uzlecošo zvaigzni 2013. gadā viņu draftēja “Timberwolves”, Dubļevičs nav ticis, taču kļuvis par vienu no labākajiem garajiem spēlētājiem Eiropā (var spēlēt gan spēka uzbrucēja, gan centra pozīcijās).

Melnkalnes sastāvā būs arī viens aktuālais Eirolīgas čempions - Dino Radončičs. 19 gadus vecais uzbrucējs bija Madrides “Real” sastāvā, kad komanda maijā un jūnijā triumfēja attiecīgi Eirolīgā un Spānijā. Talantīgais jauneklis pie teikšanas Madrides karaliskajā klubā īpaši netika un šo sezonu pavada īrē “San Pablo Burgos” vienībā. Tur 202 centimetrus garais uzbrucējs tiek pie regulāras spēļu prakses, taču nosaukt viņu par vienu no ACB līgas lejasgala komandas (bilance 3-6, 14.vieta) vadošajiem spēlētājiem nebūtu korekti - vidēji 15 minūtēs 4,7 punkti un 2,9 bumbas.

Amerikānis ne tikai statistikai

2017. gada Eiropas čempionātā par melnkalnieti bija padarīts amerikāņu saspēles vadītājs Tairīss Raiss, kurš tobrīd bija pēc savas labākās un pagaidām pēdējās Eirolīgas sezonas “Barcelona” rindās (pagājušajā sezonā, lai arī basketbolistam bija spēkā esošs līgums ar Spānijas superklubu, viņš nebija komandas sastāvā un janvārī lauza līgumu). Nosaukt Raisa piesaistīšanu par sevi attaisnojošu lēmumu būtu grūti - aizsargs mocījās ar veselības likstām, piedalījās vien piecos mačos, spēlēja mazāk nekā 20 minūtes un pirmajā “play-off” kārtā pret Latviju 11 minūtēs aizmeta garām abus metienus no spēles…

Runā, ka Raiss neesot bijis patīkamākais komandas biedrs Melnkalnes izlasē, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc šoreiz Raiss izlašu pārtraukumā var palikt Bambergā, kur Ainara Bagatska vadībā spēlē “Brose” rindās. Raisam bija vienošanās ar Melnkalnes federāciju par spēlēšanu izlasē divos lielajos turnīros, līdzīgi kā savulaik citam amerikānim Teiloram Ročestijam. Krietni vairāk pie sirds izlases spēlētājiem iet cits jaunmelnkalnietis Dereks Nīdhems, kurš vispirms ir spēles organizētājs un tikai pēc tam savas statistikas vācējs. 28 gadus vecais amerikānis ir Melnkalnes pilsonis kopš 2016. gada un piedalījās jau “EuroBasket 2017” kvalifikācijā, palīdzot (8,2+2,7rp) izcīnīt piecas uzvaras sešās spēlēs. Ļaunu prātu par neņemšanu uz finālturnīru Nīdhems netur un šoruden atkal ir gatavs pārstāvēt Melnkalni.

2016. gadā uzspēlējis Itālijas A sērijas finālā kopā ar Ojāru Siliņu, šī gada pavasarī Nīdhems palīdzēja “Mornar Bar” Melnkalnes čempionāta finālā sensacionāli uzveikt “Budučnost”, taču vasarā nolēma nepalikt Melnkalnes vienībā un pieņēma “Monaco” piedāvājumu. Francijas komanda aizvadījusi pārliecinošu grupu turnīru Eiropas kausā (6-2) un Nīdhems ar 9,8 punktiem un 4,0 rezultatīvām piespēlēm ir svarīga panākumu sastāvdaļa. Bez īpašiem talantiem uzbrukumā, taču spēj stabili organizēt spēli. Toties savā laukuma galā fiziski spēcīgais aizsargs ir ļoti spējīgs - labi darbojas gan viens pret vienu, gan komandas aizsardzībā. Uz to 29. novembra vakarā jābūt gataviem Latvijas izlases saspēles vadītājiem.

“Nīdhems aizvadīja lielisku sezonu ar “Mornar”, viņš tiek uzskatīts par īstenu cīnītāju ar lielisku raksturu, par spēlētāju, kurš pārējos padara labākus. Viņš uzņēmis labu formu “Monaco” sastāvā, tāpēc no viņa tiek gaidīts daudz,” saka Stameničs. Interesanti, ka Melnkalne iedevusi pilsonību arī Ulmā spēlējošajam aizsargam Dževonte Grīnam, kurš jūnijā palīdzēja Triestei triumfēt cienījamajā Itālijas otrajā līgā, tomēr šoreiz treneris Mitrovičs par lietderīgāku palīgu uzskatījis Nīdhemu (spēlei drīkst pieteikt tikai vienu naturalizēto spēlētāju).

Spēle Rīgā - liela iespēja pietuvoties sapnim

Pēc neveiksmīgā starta “EuroBasket 2017” punktu savai trenera karjerai lika leģendārais Bogdans Taņevičs, kurš nu nacionālo izlašu tehniskā direktora amatā nodarbojas ar sev tuvās Itālijas groza bumbas attīstīšanu. Pēc Taņeviča aiziešanas darbs ar izlasi tika uzticēts 48 gadus vecajam Zvezdanam Mitrovičam. Vietējais speciālists iepriekš izlasē bijis asistents (ne pie Taņeviča), bet šobrīd paralēli darbam valstsvienībā vada arī Tonijam Pārkeram piederošo Francijas komandu ASVEL. Mitroviča lielākie panākumi izcīnīti tieši Francijas klubu basketbolā, tostarp ar “Monaco” vienību šī gada pavasarī izcīnīta trešā vieta FIBA Čempionu līgā.

Melnkalnes komandai treniņi sāksies vēl vēlāk nekā Latvijai - ja mūsējie sāka pirmdien, tad Melnkalne pirmo treniņu aizvada dienu vēlāk, otrdien, un jau Rīgā. Tomēr “Pobjeda” basketbola apskatnieks uzskata, ka tam lielas nozīmes nebūs: “Mūsu spēks ir pieredze un daudzie gadi, ko šie basketbolisti pavadījuši, spēlējot kopā. Kvalifikācijas turnīrā lielā mērā turējies viens un tas pats sastāvs, izmaiņas bijušas minimālas. Trenera Mitroviča spēles stils ir strikts un efektīvs - mērķis ir spēcīga aizsardzība un vieglo punktu meklēšana soda laukumā. Līdzīgi kā [citam melnkalniešu trenerim] Dejanam Radoņičam, kurš Eirolīgā vadīja “Crvena Zvezda” un tagad vada “Bayern”.” Žurnālists norāda, ka kvalitāte aizsargu pozīcijās ir lielākais Melnkalnes izlases trūkums. “Tomēr tagad gaidām tiešām daudz no Nīdhema, kurš ziedojas komandas labā, ienes lielu enerģiju un kvalitāti pat tad, ja pats nespēj trāpīt metienus.”

Ja šobrīd Melnkalne reāli piedalās cīņā par vietu Pasaules kausā, tad, kvalifikācijai sākoties, kopējais līdzjutēju noskaņojums Melnkalnē neesot bijis optimistisks. To veicināja nepārliecinošais sniegums pagājušā gada Eiropas čempionātā, no kura nācās atvadīties ar nokdaunu pret Latviju (68:100). “Pēc šīs spēles daudzi fani teica - vēlamies, lai mēs tā spēlētu. Latvija ir komanda ar lielu enerģiju, spēle tiek balstīta uz kustīgu uzbrukumu, tiek uzsvērta piespēles nozīme, lai tiktu līdz brīvam metienam no distances. Veids, kādā spēlē Latvija, Melnkalnē tiek uzskatīts par moderno basketbolu,” to, kā Melnkalnē redz Latvijas izlasi, skaidro Stameničs. “Tomēr zinām, ka arī jums sastāvā Rīgā nebūs lielāko zvaigžņu. Tāpēc gaidām tāda paša veida basketbolu, bet ar mazāku individuālo talantu. Melnkalnē šo spēli uzskata par lielu iespēju.”

Kvalifikācijas pirmā grupu turnīra spēli Podgoricā pret Spāniju klātienē noskatījušies tikai ap 2000 līdzjutēju, taču tagad komandas sniegums licis sasparoties arī faniem. “Tagad viņi patiešām pirmo reizi apzinās, cik svarīgas būs šīs divas spēles. Ja uzvarēsim Latvijā, būsim daudz tuvāk savam sapnim!” norāda žurnālists. Tomēr, neskatoties uz klubu basketbola panākumiem - “Budučnost” uzvaru Adrijas līgā un spēlēšanu Eirolīgā, “Mornar” triumfu vietējā līgā un spēlēšanu Eiropas kausā -, salīdzināt šī brīža ažiotāžu ar tūkstošgades mijā piedzīvoto nevar. Toreiz “Budučnost” trīsreiz triumfēja Serbijas un Melnkalnes čempionātā un četrus gadus pēc kārtas spēlēja Eirolīgā. “Par bumu runāt situācijā, kad mums ir grūti izpārdot arēnu uz Eirolīgas spēlēm, ir grūti. “Mornar” situācija Barā ir pat vēl sliktāka. Iespējams, basketbola faniem ir pārāk daudz spēļu - pa diviem mačiem no oktobra līdz vēlam jūnijam,” spriež Stameničs.