Rolands Freimanis: "No manis gaida līdera lomu"
"Lemnas sala ir maza. Vasarā sabrauc tūristi. Ziemā – nav, ko darīt, taču mūsu spēles ir liels notikums," par pirmo pieredzi, spēlējot Grieķijas virslīgas klubā "Ifaistos Lemnos", pastāstīja Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības spēka uzbrucējs Rolands Freimanis.
Skatoties no putna lidojuma, Lemnas sala (Lemnos) atrodas gandrīz pusceļā starp Grieķijas un Turcijas lielākajām pilsētām – līdz Atēnām 250, līdz Stambulai 350 kilometri. Tā tiek uzskatīta par sengrieķu metalurģijas dieva Hēfesta mājvietu – viņa vārds redzams arī kluba nosaukumā.
Šoziem Lemnā viesosies gan Jāņa Timmas un Jāņa Strēlnieka pārstāvētais “Olympiacos”, gan Jāņa Blūma agrāk pārstāvētais “Panathinaikos”. Rolands Freimanis ir gatavs stāties pretī. Šosezon viņam labākās spēles bijušas tieši mājās – pret “Panionios” 19, pret PAOK 15 punkti.
Redzēju ziņu par trīs izpārdotām spēlēm. Kāds ir basketbols Grieķijas salā?
Atmosfēra ir laba, ažiotāža liela. Salā nekad nav bijusi virslīgas komanda – visiem tas ir jaunums. Vietējie cenšas apmeklēt spēles, zāle vienmēr pārpildīta. Katra spēle – liels notikums.
Tev jautā – vai vari palīdzēt sagādāt biļetes?
Nav jautājuši ne reizi, tā laikam ir Latvijai raksturīga paraža. Latviešus salā vēl neesmu sastapis.
Līgas augšgalā ir grandi “Olympiacos” un “Panathinaikos”. Ko klubs vēlas paveikt?
Mājās spēlējam labi un varam cīnīties ar visiem. Mērķis ir – jātiek starp astoņām labākajām komandām, lai spēlētu “play-off”. Izdosies, neizdosies – redzēsim (virslīgā ir 14 klubi). Organizācija laba, nauda ieguldīta, viss sakārtots.
Ko treneris vēlas no tevis?
No manis gaida līdera lomu – gan laukumā, gan ārpus tā. Esmu pieredzējis spēlētājs, kurš spēlējis daudzās valstīs. Ir dienas, kad izdodas. Mēģinu aprast ar jauno lomu – Turcijā man bija citi uzdevumi. Jauna vieta un vide, nepieciešams laiks, lai pierastu.
Kāda ir sala?
Maziņa, ar lielāko Grieķijas armijas bāzi arhipelāgā (Lemnas lidosta, tāpat kā Hānjas lidosta Krētā, tiek izmantota arī militārām vajadzībām). Sala atrodas tuvu Turcijai, dzīvei piemīt sezonāls raksturs. Ziemā cilvēku nav, vasarā tūristi.
Viesnīcu pietiek?
Ziemā atvērta varbūt viena. Pieci restorāni, divi veikali – brīvajā laikā nav, ko darīt. Spēlētājiem piešķirtas automašīnas. Ziemās kļūst auksts, lietains un vējains – ar kājām nestaigāsi.
Grieķijā ir laba prāmju satiksme. Kā braucat uz kontinentu?
Ar prāmi (uz Atēnu ostu Pireju) jābrauc visu nakti. Lidojam. Varbūt brauksim ar prāmi uz Rodu vai Krētu.
Klubā ir kāds “čoms”?
Nevienu spēlētāju iepriekš nezināju, izņemot bijušo Ventspils aizsargu Taironu Brazeltonu. Tas arī viss. Pārējie džeki vēl neredzēti. Amerikāņi kā amerikāņi – katrs domā, kā iemest punktus. Jāmēģina ievirzīt spēli komandas interesēs.
Kad saņēmi uzaicinājumu spēlēt valstsvienībā?
Kalendārā neatzīmēju (smaida), taču vienmēr priecājos par atgriešanos. Foršas sajūtas!
Zaķim zvanīji?
Nezvanīju. Zaķis zvanīja man (Ronalds, kārtojot apavus, aizmugurē iesmejas – pēc tam smejas visi).
Ko zini par Melnkalni?
Esmu pret viņiem spēlējis – manā bagāžā ir. Lēns, pragmatisks basketbols. Tendence spēlēt uz groza apakšu, fiziski. Nekas jauns.
Vai esi gatavs grūstīties ar Bojanu Dubļeviču?
Protams! Esmu redzējis līdzīgus spēlētājus, nav no viņa jābaidās. Savās minūtēs laukumā darīšu, ko varēšu.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]