Četri aizdomās turamie, trīs "melnie zirdziņi" un X-faktors

Neprognozējamība

Vēsture liecina, ka turnīra gaita un iznākums ir grūti prognozējams. Pēdējo 25 gadu laikā nevienai komandai nav izdevies triumfēt divas reizes pēc kārtas un iepriekšējos četros finālturnīrnos kronētas četras dažādas čempiones (Francija, Krievija, Spānija, Serbija).

Francija 2007. gadā nespēja finišēt “Top 7”, savukārt 2009. gadā Rīgā izcīnīja titulu. Spānija 2011. gadā dalīja 9.-10. vietu, savukārt 2013. gadā kļuva par čempioni. Krievija pēc sava pēdējā titula izcīnīšanas 2011. gadā nākamajā reizē neizkļuva no grupas... Serbija negaidīti uzvarēja 2015. gadā.

Tikai trīs komandām pēc 1991. gada izdevies divreiz pēc kārtas iekļūt finālā. Krievija par zeltu cīnījās sešas reizes pēc kārtas (2001-2011), Francijai izdevās divas minisērijas (1999, 2001 un 2013, 2015), savukārt Čehijai tas bijis pa spēkam vienu reizi (2003, 2005).

Parasti aizdomās turamie

Zelta pretendentu lokam pieskaitāmas četras komandas: “Lielais trio” (Spānija, Francija, Krievija) un pašreizējā čempione Serbija. Mērķi finišēt medaļās izvirzījušas vairāk nekā 10 valstsvienības, taču galvenās balvas iegūšanai būs nepieciešams sportisks varoņdarbs.

Galvenajai favorītei Spānijai ir trīs trumpji: labākie rezultāti pēdējos globālajos turnīros (Rio sudrabs), spēcīgākā ārējā līnija Eiropā un laimes luteklis galvenā trenera Lukasa Mondelo personā. Viņam pieder pēdējās sekundēs izrauts Eiropas zelts pret Franciju (2013), kā arī divi vēsturiski Eirolīgas tituli ar Salamankas “Avenida” un Kurskas “Dynamo”.

Francijas rindās pēdējais turnīrs būs leģendārajai saspēles vadītājai Selīnai Dumerkai. Viņas lidojuma spožākie punkti bijuši 2009. gadā Rīgā (Eiropas zelts) un 2012. gadā Londonā (olimpiskais sudrabs). “Les Bleus” līderu lokā ir eksplozīvās aizsardzes Olivija Epupa un Marina Johanesa, kā arī centra spēlētājas Helena Siaka un Endene Mijē.

Latvijas pirmā pretiniece Krievija ir izsalkusi pēc medaļām. Komandā ir divas augstākā līmeņa zvaigznes – saspēles vadītāja Epifānija Prinsa, centra spēlētāja Marija Vadejeva; kā arī virkne lielisku metēju – Jeļena Kirilova, Jevgeņija Beļakova, Nataļja Žodika.

Zelta pretendentu sarakstu noslēdz Serbija, kuras ierindā ir visas trīs līderes – uzbrūkošā aizsardze Ana Daboviča, uzbrucēja Soņa Petroviča un spēka uzbrucēja Jeļena Milovanoviča. Karjeru beigusi Milica Daboviča, projām ir galvenā trenere Marina Maļkoviča, taču Eiropas zelts un Rio bronza neļauj pret serbietēm izturēties vieglprātīgi.

Melnie zirdziņi

Beļģija tiek uzskatīta par komandu, kura var sagādāt visvairāk pārsteigumu. Flāmu un valoņu zemju pārstāves finālturnīrā nav spēlējušas 10 (!) gadus, taču atgriezušās ar vienu no jaudīgakajiem centra spēlētāju duetiem Eiropā. Veterāne Enna Voutersa un uzlēcošā zvaigzne Emma Mēsemana var lepoties gan ar dažādiem tituliem Eiropas klubu sacensībās, gan pierakstu WNBA zvaigžņu spēlē.

Pēc 20 gadu pārtraukuma labākos spēkus izdevies pulcēt Ukrainai. Starta pieteikums izdevās skaļš – ukrainietes kvalifikācijas turnīrā divas reizes apspēlēja Eiropas čempioni Serbiju. Ierindā ir jaudīgā uzbrucēja Aļina Jagupova, kura iepriekšējā Eiropas čempionātā vidēji spēlē sameta 29,3 punktus.

Slovēnija ir finālturnīra debitante, kura pirms brauciena uz Čehiju bieži nokļuva ziņu virsrakstos. Komandai ir lieliskas spēles organizētājas – Teja Oblaka un Nika Bariča, savukārt priekšējo līniju nesen papildināja naturalizētā amerikāniete Šante Evansa.

X-faktors

Latvijas rindās pašlaik nav Eiropas pirmā lieluma zvaigžņu, taču komandas spēle var paveikt brīnumus. Pretinieču centrus būs grūti apturēt, spēlējot viens pret vienu, kamēr, nākot palīgā, tas ir iespējams. Ar talantu nepietiks, uzvaru izcīnīšanai būs vajadzīga visu pūļu summa.

Spēkus apvienojušas trīs dažādas paaudzes. Gunta Baško-Melnbārde un Aija Brumermane valstsvienības krāsas aizstāv otro gadu desmitu. Elīna Babkina, Anete Šteinberga, Ieva Krastiņa, Kristīne Vītola izkalušas trīs bronzas medaļas Eiropas U20 čempionātos, savukārt Kitija Laksa, Paula Strautmane un Kate Krēsliņa aizvadījušas labas sezonas NCAA pirmajā divīzijā.

Izspēles kārtība

Sešpadsmit komandas, sadalītas četrās apakšgrupās pa četrām komandām katrā (A, B – Hradeckrālove, C, D – Prāga), 16.-19. jūnijā izspēlē apļa turnīru. Grupu uzvarētājas automātiski kvalificēsies ceturtdaļfināliem, bet otro un trešo vietu īpašnieces 20. jūnijā izspēlēs astotdaļfinālus (A2-B3, A3-B2, C2-D3, C3-D2).

Ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli 22.-25. jūnijā notiks Prāgas O2 arēnā. Piecas spēcīgākās komandas kvalificēsies 2018. gada Pasaules kausa izcīņai Spānijā. Ja spānietes finišēs labāko pieciniekā, ceļazīmi iegūs arī sestās vietas īpašnieces. Latvijas spēlēm varēs sekot TV6 tiešraidēs.

Kalendārs

Piektdiena, 16. jūnijs

Sestdiena, 17. jūnijs

Pirmdiena, 19. jūnijs

Otrdiena, 20. jūnijs, astotdaļfināli
A2 – B3 (25)
B2 – A3 (26)
C2 – D3 (27)
D2 – C3 (28)

Ceturtdiena, 22. jūnijs, ceturtdaļfināli
A1 – W27 (29)
B1 – W28 (30)
C1 – W25 (31)
D1 – W26 (32)

Sestdiena, 24. jūnijs, pusfināli par 1. un 5. vietu
W29 – W32 (35)
W30 – W31 (36)
L29 – L32 (33)
L30 – L31 (34)

Svētdiena, 25. jūnijs, spēles par vietām
L33 – L34 (37)
W33 – W34 (38)
L35 – L36 (39)
W35 – W36 (40)

Eiropas čempionāta medaļnieces