Aigars Nerips: "Skaisti vai nē, taču Novosibirskā panācām savu"

Kā gatavošanos Eiropas kausa otrā apļa spēlēm ietekmēja valstsvienību pauze?
Ietekme bija liela, taču tas nav attaisnojošs iemesls. Mūsu darbs balstās uz komandas savstarpēju sapratni, nevis talantu spēli viens pret vienu. Pirmajā nedēļā pēc pauzes vēl nebijām paspējuši to atgūt. Otrkārt, spēlētājas (emocionāli) iztukšoja valstsvienības spēlēs iegūtās pozitīvās emocijas. Nav obligāti jābūt negatīvām emocijām, lai tā notiktu. Arī Košices treneri teica, ka pirmajās dienās pēc pauzes spēlētājas ir grūti motivēt – tas pats ir spēkā attiecībā uz leģionārēm pēc Eiropas kausa spēlēm. Katrā spēlē tas izpaudās savādāk, taču pauze atstāja iespaidu uz visām komandām.

Iekļūšana Eiropas kausa izslēgšanas spēles bija sezonas pirmais mērķis gan spēlētājām, gan treneriem?
Iekļūšana nākamajā kārtā – kluba vadības pieprasītais mērķis bija tieši tāds. No mūsu puses izdarījām visu, kas nepieciešams. Tālāko situāciju vērtēsim vēlāk, bet pirmais starpfinišs sasniegts veiksmīgi. Ir lietas, kuras jāpamaina un jāuzlabo. Tas nav vienkārši, taču (pēc valstsvienības pauzes) jau Austrumeiropas līgas spēlēs centāmies atjaunot komandas savstarpējo sapratni un fizisko kondīciju. Košices “Good Angels” neuzvarējām, taču trešdienas mērķi sasniedzām.

Ar meitenēm daudz runājām, ka spēli Novosibirskā izšķirs raksturs, nevis meistarība. Cīņa par strīdus bumbām, kad palīgā metās viena, otra, trešā spēlētāja, parādīja, ka komanda ir mentāli gatava. Skaisti vai nē, taču panācām savu.

Četras spēles septiņās dienās, ļoti dažādās vietās, bija papildus izaicinājums?
Pēc spēles pret “Galatasaray” centāmies līderēm dot nelielu atpūtu. Jāatceras, ka to iespējams īstenot daļēji, jo uzvaras šādos turnīros ir prioritāte. Viss pārējais – sekundārs. Neviena augstākā līga nav izņēmums. Visur tiek prasīts rezultāts, tādēļ svarīga ir katra spēlētāja. Diemžēl trešdien (savainojuma dēļ) nevarēja palīdzēt Digna (Strautmane). Viņa palīdzēja, cik varēja – no soliņa Dignu varēja dzirdēt vislabāk. Tas ir ļoti pozitīvi!

TTT bija pārsvars daudzos spēles elementos – uzbrukuma bumbās, otrajās iespējās, pārejās. Pārākums reālā pārsvarā pārvērtās otrajā puslaikā.
Tas vēl bija mazs pārsvars – pieci, seši punkti. Pārejas bija, netika realizētas iespējas – skriešana vienatnē līdz grozam, spēle postā vai piespēles. Neizmantotās izdevības kompensējām ar izcīnītajām atlēkušajām bumbām, arī pēc brīviem metieniem no groza apakšas. Tas mobilizēja. Visas bija gatavas lekt, savākt bumbas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Šādā spēlē otrās iespējas bija ļoti svarīgas. Tādējādi likām pretiniecēm vēlreiz strādāt aizsardzībā.

Novosibirskas ārzemnieču duets 35 minūtēs divatā guva 40 punktus, turklāt ar augstu precizitāti.
Tethemai sākumā sanāca viegli metieni, tai skaitā pirmais tālmetiens. Nenokomunicējām aizsardzībā, atstājot viņu brīvu. Paslīdēšana, nevienlīdzīga maiņa – Tethema tādā veidā guva kādus astoņus punktus. Beigām izmantojām palīdzības, vairāk nedodot vieglās iespējas. Ar “Dynamo” leģionāru pienesumu rēķinājāmies. Jautājums bija – cik brīvas var atstāt krievu spēlētājas perimetrā? Viņas ir labas metējas. Daļēji tas bija spēles plāns – aizsardzībā daudz nepalīdzēt, cenšoties noturēt viens pret vienu. Patika, kā spēlētājas nostrādāja aizsardzībā, nezaudējot un noturot pozīcijas. Jā, pretinieču leģionāres sameta 40 punktus, taču mūsu latviešu dueta pienesums bija līdzīgs.

Pēdējā ceturtdaļa uzbrukumā tika iesākta visai smagnēji.
Atmiņā palikušas dažas sasteigtas piespēles un neizmantotas iespējas. Nākamais svarīgākais elements bija cīņa par atlēkušajām bumbām. Turpinājumā sekoja vairākas sekmīgas aizsardzības – pretinieces divreiz netika pie normāla metiena, daudz mainījāmies.

Kā maiņas ietekmēja fakts, ka trešās ceturtdaļas beigās trīs mazajām spēlētājām – Andai Eibelei, Sidnijai Kārterei un Lienei Priedei – bija pa četrām personiskajām piezīmēm?
Meitenes turējās pret spiedienu, atbildēja uz asumiem. Dažas reizes sasteidzām. Aicināju spēlētājas būt uzmanīgākām laukuma vidusdaļā. Minētā situācija neļāva mums ātrāk aizbēgt. Saspēles vadīšana nebija apdraudēta, jo nepieciešamības gadījumā to var paveikt Ieva Krastiņa. Pietiekami veiksmīgi to dara arī Liene Priede. Krastiņai līdzīga pieredze bija jau 2012. gadā. Viņa pirmajā pozīcijā ne vienmēr labi jūtas, taču spēj pilnvērtīgi izveidot atsevišķus uzbrukumus.

Vai šī bija viena no grūtākajām spēlēm sezonā?
Iespējams, stresainākā. Svētdien zaudējām Košicei un joprojām bijām (savas spēles) meklējumos. Cīņai Novosibirskā nevarējām gatavoties tik daudz kā mājas spēlēm, šajā gadījumā daudz vajadzēja izšķirt cīņassparam. Taktiskais arsenāls mums bija pietiekams gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, taču šoreiz cīņa dominēja pār taktiku. Pretiniecēm nepatika mūsu brīžiem piedāvātais presings. Ir, ko pamainīt un attīstīt.

Nākamnedēļ izbraukums Turcijā. Jābrauc uzvarēt!
Citu domu nemaz nevar būt. Uzvara Rīgā pār Samsunu ar vairāk nekā 30 punktu pārsvaru atbilda tikai tās dienas spēku samēram, nevis kopējai situācijai. Pēc uzvaras Novosibirskā iegūta pārliecība, taču Samsunā atslābināties nevaram. Jāspēlē bez paviršībām, nevajadzīgām piezīmēm. Kad rezultāts atsevišķā spēlē nav izšķirošs, pārāk liela atbrīvotība var kļūt traucējoša. Pastrādāsim pie psiholoģijas.