Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2551, Did:0, useCase: 3

Bertāns: "Izvēli par labu "Laboral" atbalsta arī Sanantonio"

Andrejs Siliņš

Bertāns: "Izvēli par labu "Laboral" atbalsta arī Sanantonio"
Dāvis Bertāns
Foto: www.podrskajuga.com

"["Spurs" teica,] ka šajā klubā viņiem ir daudz pazīstami cilvēki un ka viņiem nebūtu nekādas problēmas sadarboties," pēc līguma parakstīšanas ar ULEB Eirolīgas spāņu klubu Vitorijas "Laboral Kutxa" saka latviešu basketbolists Dāvis Bertāns. Rubrikā "Aiz sānu līnijas" Dāvis stāsta par pievienošanos jaunajam klubam, citiem variantiem karjeras turpināšanai, atceras trako finālsēriju Serbijā un pavadīto laiku "Partizan" rindās, kā arī atklāj savu vasaras programmu, kas tiks veikta NBA čempionvienības Sanantonio "Spurs" uzraudzībā.

Kā risinājās sarunas ar "Laboral Kutxa" un kāpēc tieši šī būs tava nākamā darbavieta?
- Treneris [Marko Krespi] ļoti vēlējās mani redzēt sastāvā. Sanāca satikt viņu vasaras līgā Lasvegasā. Parunājām, viņš teica, ka redz man ļoti svarīgu lomu komandā un lai es apsverot iespēju pievienoties. Apdomājot visu, tika pieņemts lēmums, kas būs vislabākais basketbola nevis finansiālajā ziņā. Pagaidām tas ir svarīgāk nekā lielākas naudas nopelnīšana.

Tomēr pēc "Partizan", kur bija lielas finansiālās problēmas, droši vien arī tas kaut kādu lomu nospēlēja?
- Protams, šoreiz gribētos saņemt vismaz divas algas sezonā, tas jau būtu progress (smejas). Domāju, ka tā arī būs, un finansiālajā ziņā "Laboral" viss būs kārtībā.

Cik pamatota bija informācija par "Olympiacos" un "Galatasaray" interesi?
- Jā, bija interese gan no vieniem, gan otriem. Sākumā lielāka interese bija no "Galatasaray", pēc tam uzradās arī vairāki citi, bet pamazām sapratām, ka "Laboral Kutxa" ir labākais variants, jo vari spēlēt gan Spānijas ACB līgā, gan Eirolīgā. Sevišķi, ja treneris uzticas. Protams, par brīvu man neko nedos, treniņos būs jāstrādā un jāpierāda, ka spēles laiku esmu nopelnījis.

Kurā pozīcijā treneris Krespi tevi redz?
- Viņš teica: 95% spēlēšu trešā numura pozīcijā un tikai retos gadījumos, kad būs nepieciešams spēlēt ar mazāku sastāvu, arī kā ceturtais numurs.

Vai Fernando San Emeterio (līdzšinējais pamata trešais numurs) paliks komandā?
- Vēl īsti nav sanācis iedziļināties. Nav skaidrs, kuri spēlētāji paliks un kuri ies prom, bet viņš ir viens no spēlētājiem uz šo pozīciju.

Kādas ir opcijas līgumā, ja parādās iespēja spēlēt NBA?
- Pēc katras sezonas ir paredzēta izpirkuma maksa. Svarīgi tas, ka tā ir pieņemama un tāda, lai pašam no savas naudas nekas nebūtu jāmaksā klubam.

Vai varētu būt tā, ka jaunajā sezonā abus brāļus Bertānus redzam vienā komandā?
- To es tiešām nezinu (smejas). Tās ir baumas un nezinu, no kurienes tādas vispār uzradās, bet es noteikti par to tikai priecātos.

"Spurs" bija kaut kāda ietekme tam, ar kuru klubu paraksti līgumu Eiropā?
- Viņi noteikti bija par šo variantu, jo jau iepriekš bijusi darīšana ar "Laboral Kutxa", kādreiz [Tjāgo] Spliters pirms nonākšanas "Spurs" spēlēja šajā komandā. Būtībā viņi neko daudz neteica, vienkārši to, ka šajā klubā viņiem ir daudz pazīstami cilvēki un ka viņiem nebūtu nekādas problēmas sadarboties, atbraukt paskatīties treniņus un tamlīdzīgas lietas. Vismaz līdz šim "Laboral" sastāvā bija arī [ungārs Adams] Hanga, kuru "Spurs" nodraftēja tajā pašā gadā, kad mani (2011. gadā ar 59. numuru - aut.piez.).

Pēc šķiršanās no "Partizan" kluba galvenais treneris un prezidents Duško Vujoševičs it kā starp rindām, tai pašā laikā skaidri saprotami izteica ne tos labākos vārdus saistībā ar tevi.
- Es tiešām negribu nomelnot nevienu. Saprotu un zinu, kāds trenerim Vujoševičam ir raksturs. Tāpat esmu pateicīgs par visu, ko viņš un klubs manā labā ir darījis. Ir lietas, ko negribu izpaust, kāpēc šķiršanās notika šādā veidā, bet tam bija savi iemesli. Tiešām gribēju, lai klubs saņemtu par mani izpirkuma maksu, kaut arī viņi nebija maksājuši algas. Vienkārši vienā brīdī vairs nebija citas izvēles kā lauzt līgumu. Ja ne, tad varētu arī sanākt, ka man ir jābrauc atpakaļ uz Belgradu, kur principā vairs nav komandas vispār.

Pagājušajā sezonā algu saņēmi par vienu mēnesi?
- Jā, par vienu mēnesi.

Kādu ietekmi atstāj spēlēšana, nesaņemot algu mēnešiem?
- Man īsti nebija, par ko uztraukties. Ja pietika ēdienam un dzīvošanai, tad viss kārtībā. Nav ne sieva, ne bērnu. Komandā vispār nebija daudz tādu, kam būtu sieva un bērni, tāpēc neviens sezonas vidū nedevās projām.

Kādas atmiņas paliks par pavadīto laiku Serbijā un "Partizan"?
- Atcerēšos tikai ar pozitīvām emocijām. Trīs izcīnīti čempiontituli pēc kārtas, vienīgi šosezon vajadzēja vismaz Adrijas līgas finālā tikt. Šīs sezonas apstākļos, kādi tur bija ar visām politikām un tiesnešiem, bija ļoti liels prieks beigās uzvarēt finālā.

Fināls izvērtās ass un šķita situācija tiesāšanas manierē diezgan krasi mainījās pēc pirmās spēles, kad bija kautiņš.
- Pats no malas nevarēju redzēt, bet cilvēki, ar ko runāju, man teica, ka pirmā spēle bija vienkārši drausmīga. Varbūt man kā spēlētājam vienmēr šķitīs, ka tiesneši palīdz pretinieku komandai. Tomēr, ja man pilnīgi visi cilvēki, kas skatījās spēli no malas, saka tieši to pašu - ka acīm redzami palīdzēja "Zvezdai", tad laikam jau tur kaut kas bija. Serbijā tik ļoti politika ir iejaukta sportā. Tas ir par traku, kā mēģina nogremdēt "Partizan" un pacelt "Crvena Zvezda" dažādos veidos. Kā viņi dalīja soda naudas! "Zvezda" kā mājinieku komanda saņēma mazākas soda naudas nekā "Partizan" kā viesi. Viss bija tik ļoti acīm redzams, ka nebija nemaz pārsteigums arī par tiesāšanu. Tad nav brīnums, ka pirmā spēle nonāk līdz kautiņam un beigās jāspēlē trijatā pret pieciem.

Bet turpinājumā taču tiesāšana izmainījās?
- Otrajā spēlē šķita, ka mums nedaudz piepalīdzēja - visas 50:50 situācijas bija mūsu labā. Trešajā un ceturtajā spēlē, manuprāt, tiesāšana bija visai godīga. Nebija palīdzība ne vienai, ne otrai komandai, un beidzot varēja spēlēt basketbolu.

Kurš bija tas, kas to panāca - Vujoševičs? Bogdanovičs medijos izteicās, ka nespēlēs izlasē, ja šāda attieksme pret 21-kārtēju čempioni...
- Visi kopā. Pēc pirmās spēles treneris pateica: ja žurnālisti kaut ko prasa par tiesnešiem, tad tā arī pasakiet - tas nav normāli, ka ir pilnībā dažādi kritēriji pret vienu komandu un otru komandu. Visi spēlētāji, kuriem bija intervijas, to arī pateica. Domāju, ka viss kopumā arī nostrādāja. Informācija tomēr iet arī tālāk Eiropā un nepaliek tikai Serbijā. Protams, arī tas kautiņš, jo viņi saprata, ka mēs būtu gatavi kauties arī nākamajās spēlēs vieni pret otriem, ja būtu bijušas tādas pašas situācijas. Noteikti. Tas automātiski noved līdz tam, jo tādu tiesāšanu vienkārši nevar izturēt.

Jums jau gan tur kautiņi un dažādi asumi diezgan regulāri notika...
- Jā, ir bijis, bet tāds, kā šoreiz, bija pirmoreiz. Vismaz man tiešām.

Iepriekš izbaudīji arī petardes uzņemšanu ar ķermeni...
- Jā, man trāpīja pa plecu un labi, ka ar to galu, kas nebija degošs. Arī tur bija smieklīgi - viņiem tikai viena nākamā spēle bija jāspēlē bez līdzjutējiem. Mums finālsērijā par to, ka uz laukuma bija samesti parasti priekšmeti, līdz sērijas beigām fani vairs nedrīkstēja nākt uz spēlēm.

No politikas atpakaļ pie basketbola - kāda ir tava šīs vasaras programma?
- Beidzot pēc sezonas sanāca nedaudz atpūsties. Biju mājās, vienu nedēļu atpūtos, nosvinēju Jāņus ar draugiem. Pēc tam nedaudz Rīgā padarbojos ar tādām vienkāršākām lietām - ar jogu, uz balansu, nedaudz svaru zālē. Pēc tam lidoju uz Ameriku. Santabarbarā veica fiziskos testus un ķermeņa pārbaudes. Ar piecām kamerām no visiem leņķiem filmē un tad palēninājumā var paskatīties visas kustības. Uz grīdas ir plāksnes, ar kurām mēra, cik daudz svars tiek likts uz vienu un otru kāju. Tad devos uz Lasvegasu, pievienojos vasaras līgas komandai. Kad viņiem bija treniņi, darbojos kopā ar viņiem, kad bija spēles - devos uz svaru zāli. Tagad esam atpakaļ Santabarbarā, patrenēsimies dažas dienas šeit un tad atpakaļ uz Sanantonio, kur būs individuālie treniņi, svaru zāle, fiziskie treniņi. Tas viss ir plānā līdz brīdim, kad būs jābrauc un jāpievienojas "Laboral Kutxa" komandai pirmssezonā.

Kāpēc tu nespēlēji vasaras līgā?
- Četri mēneši Serbijā ar 23 spēlēm bija diezgan liela slodze. Sezona beidzās 21. jūnijā un, ja spēlētu vasaras līgā, būtu jāturpina trenēties bez apstājas, lai būtu labā formā. Tad jau atkal būtu nākamā sezona un viss bez apstājas. Nedēļu pusotru ilga atpūta bija nepieciešama.

Tas, ka nespēlēsi vasaras līgā, bija "Spurs" vai tavs lēmums?
- Līguma man nebija, tādēļ pēc noteikumiem drīkstēju spēlēt un man piedāvāja. Izlēmām, ka labāk nē. Bez līguma spēlēt vasaras līgā tikko pēc sezonas beigām - gribējās būt piesardzīgākam. Nebija vērts riskēt, jo bija skaidrs, ka šosezon vēl "Spurs" sastāvā es nebūšu.

Kad kļuva skaidrs, ka nebūs sastāvā uz nākamo sezonu?
- Tas jau bija skaidrs uzreiz pēc sezonas.

Atrasties "Spurs" klubā šogad pēc NBA čempiontitula iegūšanas bija citādāk nekā iepriekš?
- Cik esmu redzējis, ar kādu attieksmi cilvēki šeit strādā - viņiem tā nemainītos, vai ir čempioni vai būtu pēdējā vietā līgā.

Ir sanākusi saruna ar ģenerālmenedžeri R.K.Bjufordu vai treneri Gregu Popoviču? Kad ar tevi "Spurs" rēķinās kā ar komandas spēlētāju?
- Jā, ar Bjufordu sanāk aprunāties diezgan bieži. Viņš arī bija viens no cilvēkiem, kas uzreiz bija kopā, kad atlidoju uz Sanantonio un lidoju uz Santabarbaru, lai klātienē pārliecinātos par visām pārbaudēm. Domāju, ka ar mani rēķinās kā spēlētāju tuvākajos divos gados. Tā ir mana iekšējā sajūta. Ja turpināšu strādāt kārtīgi, tad tuvākajos divos gados būšu gatavs kārtīgi iziet laukumā un spēlēt nevis sēdēt uz soliņa. Pagaidām ir pierādījies, ka viņi spēlētāju no Eiropas ņem sastāvā tad, kad viņš tiešām ir gatavs spēlēt un dot pienesumu komandai.

Veterānam Metam Bonneram vēl ir līgums uz gadu. Vai arī tas ietekmē tavas pozīcijas?
- Domāju, ka jā. Viņš pārsvarā spēlē ceturtā numura pozīcijā. Skatoties Sanantonio spēles, viņiem īsti atšķirības starp trešās un ceturtās pozīcijas spēlētājiem mēdz nebūt. Bieži vien viņiem pat nav tādas izteiktas pozīcijas laukumā. Labi, ir [Tonijs] Pārkers un [Petijs] Milzs, kas ir saspēles vadītāji, bet visi pārējie var spēlēt divās trīs pozīcijās.

Par izlasi - kad un kāpēc pieņēmi lēmumu, ka šogad nepārstāvēsi valstsvienību?
- Sezona ievilkās tik gara un dakteru ieteikums bija labāk šo vasaru pavadīt trenējoties un kārtīgi nostiprinot muskuļu saites un ķermeni kopumā, lai būtu simt procentu pārliecība, ka visas traumas sekas ir pagaisušas pavisam. Tas arī bija vienīgais iemesls. Līdz pēdējam brīdim un arī joprojām gribētu spēlēt izlasē šogad, bet labāk šoreiz ar vēsu prātu paskatīties uz situāciju un izdzēst visas traumas sekas pilnībā.

Seko izlases gaitām?
- Jā, diezgan bieži ar Jāni Strēlnieku runājam. Visu laiku sekoju līdzi visiem rezultātiem, ziņām Sportacentrā un lietas kursā esmu.

Uz nākamā gada čempionātu būsi izlases rīcībā?
- Ņemot vērā to, kā sanācis līdz šim, tad ar simt procentiem garantēt nevaru (smejas). Bet zinu to, ka, ja man būs iespēja, tad es spēlēšu. Gribu spēlēt izlasē.

  +3 [+] [-]

, 2014-07-22 12:32, pirms 10 gadiem
Veiksmi! ';

  +4 [+] [-]

, 2014-07-22 12:35, pirms 10 gadiem
Patīkami redzēt Bertānu panākumus. Un tas ir tikai sākums visam lielajam. Lai veicas!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +3 [+] [-]

, 2014-07-22 13:00, pirms 10 gadiem
your_ufo rakstīja: Man pašam ir bijis krustenisko saišu plīsus. Patīkami jau nav, pirmos 2 mēnešus ar šļirci vilka ārā iekaisumu, kājas resnums pie ceļgala bija kā 2 kājas, ne pakustināt nekā. Tad vēl 3 mēneši kamēr ceļgals sāk atlabt, tad vēl 1 mēnesis kamēr kāja tiek iekustināta. Jo kāju reāli varēja pakustināt labi ja par 10%, jo cīpslas un muskuļi jau bija saauguši tā ka kustinot bija špagata efekts. Sākumā pie neliela krosiņa tāda neērta sajūta itkā pie katra piezemējuma sitieni pa ceļgalu, bet tagad brīvi varu skriet. Beigās jau viss bija okey, bet teikšu ka šitādas traumas ir visriebīgākās. Ja potītei kādu muskuli pārsit, tad potīte atlabst 2-3 dienu laikā, bet ja ir krustenisko saišu plīsums tad pusgads un nākotnē pie lielākām slodzēm vēl aizvien man tas ceļgals krakšč tā itkā skriemeļi būtu izdragāti un reizēm savos 28 ceļoties no krēsla vai strauji atsperoties jūtos kā tāds pensionārs kuram iesāpas ceļgals. Dāvis ja spēlēs NBA un neatteiks izlasei būs varonis, jo ticiet man šitā trauma vēlāk atstās iespaidu!
Bet viņam jau ārsti noteikti 100X labāki, kā tev bija.

  +4 [+] [-]

, 2014-07-22 14:08, pirms 10 gadiem
Protams viņš tikai vairāk iegūs no tā ka nebendēs ķermeni izlasē un nenoslogos svaigi traumēto celi, bet jebkurā gadijumā viņa karjerai labāk būtu šosezon kārtīgi trenēties un kļūt labākam lai nākamgad uz EČ viņš izlasē būtu stabils līderis un es domāju ka tā arī būs!

     [+] [-]

, 2014-07-22 14:32, pirms 10 gadiem
your_ufo rakstīja: Man pašam ir bijis krustenisko saišu plīsus. Patīkami jau nav, pirmos 2 mēnešus ar šļirci vilka ārā iekaisumu, kājas resnums pie ceļgala bija kā 2 kājas, ne pakustināt nekā. Tad vēl 3 mēneši kamēr ceļgals sāk atlabt, tad vēl 1 mēnesis kamēr kāja tiek iekustināta. Jo kāju reāli varēja pakustināt labi ja par 10%, jo cīpslas un muskuļi jau bija saauguši tā ka kustinot bija špagata efekts. Sākumā pie neliela krosiņa tāda neērta sajūta itkā pie katra piezemējuma sitieni pa ceļgalu, bet tagad brīvi varu skriet. Beigās jau viss bija okey, bet teikšu ka šitādas traumas ir visriebīgākās. Ja potītei kādu muskuli pārsit, tad potīte atlabst 2-3 dienu laikā, bet ja ir krustenisko saišu plīsums tad pusgads un nākotnē pie lielākām slodzēm vēl aizvien man tas ceļgals krakšč tā itkā skriemeļi būtu izdragāti un reizēm savos 28 ceļoties no krēsla vai strauji atsperoties jūtos kā tāds pensionārs kuram iesāpas ceļgals. Dāvis ja spēlēs NBA un neatteiks izlasei būs varonis, jo ticiet man šitā trauma vēlāk atstās iespaidu!
Visticamāk, tad kkas ar atlabšanas procesu tev nav riktīgi, vai kkas cits arī cietis, ne tikai krusteniskās. Jo pēc krustenisko saišu operācijas, saites paliek izturīgākas, nekā tās bija pirms tam. Protams, pats gan to nezinu, bet tā apgalvo

     [+] [-]

, 2014-07-22 17:39, pirms 10 gadiem
One Man Show! rakstīja: Visticamāk, tad kkas ar atlabšanas procesu tev nav riktīgi, vai kkas cits arī cietis, ne tikai krusteniskās. Jo pēc krustenisko saišu operācijas, saites paliek izturīgākas, nekā tās bija pirms tam. Protams, pats gan to nezinu, bet tā apgalvo
Nezinu, kurš tev tā apgalvo, bet tā tiešām nav. Man ir pagājuši divi mēneši kopš krusteniško saišu operācijas, un, ja saite ir pilnībā plīsusi, tad liek iekšā jaunu, kuru izgriež ārā no cīpslas, un viņa sanāk platumā mazāka neka cilvēka sākotnējā saite. Ka arī, piemēram, man ārsts uzreiz teica, ja es gribu sportot kaut prieka pēc, tad man ir jāpilda vingrinājumi līdz mūža galam, savadāk viņa var būt vāja tā jaunā saite. Tas tā, no personiskās pieredzes.

     [+] [-]

, 2014-07-22 22:56, pirms 10 gadiem
Hmm, kā jāsaka, paldies Dievam, krusteniskās saites neesu sarāvis, bet spēlējot basketbolu ir gadījies salauzt potīti... Un tā kārtīgi, pēda bija 90% lenķī...
your_ufo rakstīja: Kā tie sportisti ārstē saites, īsti skaidrs nav, man vēl joprojām reizām tās sāp, kaut pagājuši jau gadu seši.
Vīriem turpmāko ceļu bez traumām, un veiksmi!!!

Man pašam ir bijis krustenisko saišu plīsus. Patīkami jau nav, pirmos 2 mēnešus ar šļirci vilka ārā iekaisumu, kājas resnums pie ceļgala bija kā 2 kājas, ne pakustināt nekā. Tad vēl 3 mēneši kamēr ceļgals sāk atlabt, tad vēl 1 mēnesis kamēr kāja tiek iekustināta. Jo kāju reāli varēja pakustināt labi ja par 10%, jo cīpslas un muskuļi jau bija saauguši tā ka kustinot bija špagata efekts. Sākumā pie neliela krosiņa tāda neērta sajūta itkā pie katra piezemējuma sitieni pa ceļgalu, bet tagad brīvi varu skriet. Beigās jau viss bija okey, bet teikšu ka šitādas traumas ir visriebīgākās. Ja potītei kādu muskuli pārsit, tad potīte atlabst 2-3 dienu laikā, bet ja ir krustenisko saišu plīsums tad pusgads un nākotnē pie lielākām slodzēm vēl aizvien man tas ceļgals krakšč tā itkā skriemeļi būtu izdragāti un reizēm savos 28 ceļoties no krēsla vai strauji atsperoties jūtos kā tāds pensionārs kuram iesāpas ceļgals. Dāvis ja spēlēs NBA un neatteiks izlasei būs varonis, jo ticiet man šitā trauma vēlāk atstās iespaidu!

     [+] [-]

, 2014-07-26 01:23, pirms 10 gadiem
your_ufo rakstīja: Man pašam ir bijis krustenisko saišu plīsus. Patīkami jau nav, pirmos 2 mēnešus ar šļirci vilka ārā iekaisumu, kājas resnums pie ceļgala bija kā 2 kājas, ne pakustināt nekā. Tad vēl 3 mēneši kamēr ceļgals sāk atlabt, tad vēl 1 mēnesis kamēr kāja tiek iekustināta. Jo kāju reāli varēja pakustināt labi ja par 10%, jo cīpslas un muskuļi jau bija saauguši tā ka kustinot bija špagata efekts. Sākumā pie neliela krosiņa tāda neērta sajūta itkā pie katra piezemējuma sitieni pa ceļgalu, bet tagad brīvi varu skriet. Beigās jau viss bija okey, bet teikšu ka šitādas traumas ir visriebīgākās. Ja potītei kādu muskuli pārsit, tad potīte atlabst 2-3 dienu laikā, bet ja ir krustenisko saišu plīsums tad pusgads un nākotnē pie lielākām slodzēm vēl aizvien man tas ceļgals krakšč tā itkā skriemeļi būtu izdragāti un reizēm savos 28 ceļoties no krēsla vai strauji atsperoties jūtos kā tāds pensionārs kuram iesāpas ceļgals. Dāvis ja spēlēs NBA un neatteiks izlasei būs varonis, jo ticiet man šitā trauma vēlāk atstās iespaidu!
Tev ir 3 vienā
bērnības Šlateri un vēlāko saišu iekaisumu nesaisti ar krust.
krust. Tev vesela, vnk turpinās iekaisums