Revolūcija basketbolā: Met, cik gribi! Mēs iemetīsim vairāk!

No asistenta NCAA III divīzijā par D-līgas galveno treneri

Reno „Bighorns” ir NBA vienības Sakramento „Kings” fārmklubs. Tas oktobra otrās nedēļas vidū galvenā trenera pienākumu veikšanai nolīga tikai 28 gadus veco Deividu Arsenoltu, kurš kļuva par vienu no 12 jauniem D-līgas treneriem pirms šīs sezonas. Arsenolta iecelšana par galveno treneri noteikti bija pārsteigums D-līgas sabiedrībā, taču, papētot sīkāk, kaut kur šādā lēmumā sameklējama arī loģika. „Bighorns” pagājušajā sezonā rezultativitātē bija trešā komanda...no beigām, vidēji gūstot 104,8 punktus. Jā, jūs nepārlasījāties – neviena komanda D-līgā nemeta mazāk par 103 punktiem, bet rezultatīvākā bija „Vipers”, kas pagājušajā sezonā vidēji mačā iemeta 123,1 punktu. Tāpat pagājušajā sezonā „Bighorns” trāpīja 353 trīspunktu metienus, kas arī bija 15. rādītājs starp 17 komandām. Izmestie 963 tālmetieni bija pat 16. rādītājs.

Arsenolta nolīgšana lika skaidri saprast, ka tieši šie statistikas rādītāji arī uztraukuši kluba vadību visvairāk. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Arsenolts nāk no sistēmas, kurā trīspunktu metieni un rezultativitāte ir Dieva vietā – no Grinnelas sistēmas. „Cik es zinu, basketbolā galvenais ir iemest vairāk punktus nekā pretinieks,” saka sistēmas izveidotājs...

Deivids Arsenolts juniors līdz šim strādāja nevis NCAA un pat ne NCAA II divīzijā, viņš strādāja NCAA III divīzijā, pie tam tikai kā asistents savam 61 gadu vecajam tēvam Deividam Arsenoltam senioram Grinnelas koledžas komandā. Kādam Grinnelas vārds liks atcerēties Džeku Teiloru, bet tiem, kas neatceras, pastāstīšu. Proti, 2012. gada novembrī 177 centimetrus garais Grinnelas universitātes aizsargs Džeiks Teilors iemeta 138 punktus NCAA III divīzijas spēlē, uzstādot NCAA rekordu vienā mačā gūtajos punktos. Teilors iemeta 52 no 108 metieniem no spēles un 27 no 71 trīspunktnieka, pa grozu metot vidēji ik pēc 20 sekundēm. Teilora sniegumu no malas noskatījās un akurāti pierakstīja Deivids Arsenolts juniors, kura tēvs vēlāk šo spēli nosauca par cirka izrādi.

Arsenolts pēdējās trīs sezonās arvien bija asistents, taču patiesībā vadīja spēles, kamēr viņa tēvs vairāk notikumus vēroja no malas. Tāpat Arsenolts veica arī golfa, softbola un amerikāņu futbola komandu galveno treneru asistenta pienākumus... Rudenī viņa dzīve pagriezās par 180 grādiem – Arsenolts saņēma zvanu no NBA kluba ar uzaicinājumu uz darba interviju. „Sākumā domāju, ka tas ir joks,” rgj.com atzina gados jaunais treneris. Intervija pārliecināja „Kings” piedāvāt Arsenoltam līgumu darbam ar D-līgas vienību. Darba devēju uzdevumu komandu padarīt rezultatīvāku Arsenolts uztvēra burtiski un to apliecina arī viņa ieviestā spēles sistēma.

Sistēma

Grinnelas sistēmu deviņdesmitajos gados izveidoja Arsenolts seniors pēc tam, kad komanda nespēja gūt nozīmīgus panākumus. „Kad ierados Grinnelā, skolai 25 gadus nebija izdevies beigt sezonu ar pozitīvu bilanci,” sarunā ar „Yahoo! Sports” sacīja Arsenolts seniors, kurš pāris pirmajās sezonās mēģināja spēlēt klasisku basketbolu ar astoņu spēlētāju plašu rotāciju. „Rezultātu tas nedeva, vairāki puiši skolu pameta un mums pat nebija pietiekami daudz spēlētāji treniņiem,” atcerējās Arsenolts seniors. „Puiši neizbaudīja procesu, es arī ne. Vienīgie trīs skatītāji tribīnēs bija mana sieva un bērni.”

„Kāpēc darīt to pašu, ko dara citi un vienkārši būt sliktai citu komandu versijai,” iemeslu pārmaiņu ieviešanai sarunā ar „FOX Sports” atcerējās Arsenolts seniors. Pārmaiņām, viņaprāt, bija divas iespējas – vai nu spēlēt ļoti lēni vai ļoti ātri. Arsenolts juniors atceras, ka tēvs uzrunājis spēlētājus, piedāvājot šīs divas opcijas, un spēlētāji izvēlējušies spēlēt ātri.

Grinnelas sistēma

Aizsardzība:

- Presings pa visu laukumu
- Uz spēlētāju ar bumbu vienmēr jāiet virsū pa diviem
- Ielaist brīvu metienu no groza apakšas ir labāk nekā ļaut pretiniekam iztērēt visu uzbrukuma laiku
- Dziļi laukumā vienmēr jābūt vismaz vienam vai diviem spēlētājiem, kas „dežūrē” uz ātrajiem pretuzbrukumiem

Uzbrukums:

- Pirmais iespējamais metiens ir labākais iespējamais metiens
- Izmest maksimāli daudz trīspunktu metienus
- Metiens jāizdara pirmajās 12 uzbrukuma sekundēs
- Katrs spēlētājs, izņemot metiena izdarītāju, iet pakaļ uzbrukuma bumbai
- Uzbrukumā izcīnītās atlēkušās bumbas jānogādā atkal metējam uz trīspunktu līnijas nevis jāmet no groza apakšas

Mērķi

- Izdarīt vismaz 100 metienus spēlē
- Pusei no metieniem jābūt izdarītiem aiz trīspunktu līnijas
- Piespiest pretiniekiem kļūdīties vismaz 32 reizes
- Izcīnīt uzbrukuma bumbas vismaz trešdaļā reižu pēc garām aizmestiem metieniem
- Izdarīt vismaz par 30 metieniem vairāk nekā pretinieki

Spēles vadība

- Treneris pirms spēles izveido trīs maiņas pa pieciem spēlētājiem (mačam pieteikti 15 spēlētāji)
- Maiņas notiek pa pieciniekiem ik pēc 45 līdz 90 sekundēm
- Katram pieciniekam sava „maiņa” jānospēlē maksimālā ātrumā

Grinnelas komanda baltajās formās.

Arsenolts tic, ka panākumu atslēga ir izdarīt ievērojami vairāk metienus nekā pretinieks, piespiest pretiniekam biežāk kļūdīties un pašiem izcīnīt vairāk uzbrukuma bumbas. Ja kāds spēlētājs neiemet savu metienu, uzbrukuma bumbas gadījumā šim spēlētājam jādod vēlreiz iespēja izmest no tā paša punkta nākamo desmit sekunžu laikā. Tāls divpunktu metiens ir viena no lielākajām kļūdām, ko spēlētājs var pieļaut.

@LukeMeredithAP Please please please no long 2's under any circumstances!— David Arseneault Jr. (@DavidArseneault) December 17, 2014

Ja pretinieki apspēlē presingu un gūst vieglus punktus no apakšas, tas dod iespēju ātrāk ievadīt bumbu spēlē un atkal tikt pie tālmetiena. Pat situācijā, ja aizmetīsi grozam garām biežāk nekā pretinieks, trīspunktnieku attiecība pret divpunktiekiem tik un tā dos pozitīvu rezultātu.

Tie, kas aktīvi seko „ESPN 30 for 30” dokumentālajām filmām, pamanīs līdzības ar Lojolas Merīmauntas universitātes stāstu, ko ESPN iemūžināja filmā „Guru of Go”. Tas ir stāsts par 1980. gada NBA čempiona („Lakers”) trenera Pola Vestheda pielietoto „skrien-un-met” sistēmu Lojolas Merīmauntas universitātē, kas ļāva skolai tikt pie tās lielākajiem panākumiem basketbola sekcijas vēsturē (tos gan aizēnoja koledžu zvaigznes Henka Gatersa nāve laukumā). Tomēr atšķirībā no Vestheda, kad mest pa grozu drīkstēja ikviens brīvais spēlētājs, Arsenolta sistēma ir pakārtota konkrētam vienam metējam laukumā.

Pirmo reizi profesionālajā basketbolā

Šāda sistēma kaut kādā līmenī spēj dot rezultātu, ko apliecina Arsenolta seniora izcīnītie pieci konferences tituli un 11 reizes spēlēšana izslēgšanas turnīros. Nemaz nerunājot par ievērojamu skatītāju intereses pieaugumu. Tas viss NCAA III divīzijas līmenī. Profesionālā basketbolā Arsenolts juniors ko tamlīdzīgu mēģina pirmais (Maiks D’Antoni un Dons Nelsons NBA nespēlēja TIK mežonīgi jeb spēlēja sistemātiskāk).

Tā kā pirmssezona D-līgā ilga vien divas nedēļas, pilnīgi jaunu, pie tam ļoti ekstrēmu, sistēmu spēlētājiem apgūt nākas vēl sezonas ievadā. Grinnelas sistēma lieliski atspoguļojas statistikas ailēs. Proti, „Bighorns” ir rezultatīvākā komanda līgā (140,1 punkti!), bet arī ielaiž visvairāk punktus spēlē (140,0). „Bighorns” ir otrā atlēkušajās bumbās uzbrukumā (15,6), pārtver visvairāk bumbas (13,1). Reno komanda vidēji izmet 47,8 (!) trīspunktniekus, kas ir par astoņiem vairāk nekā tuvākā sekotāja. Iemesti 17,5 tālmetieni, kas ir par četriem vairāk nekā tuvākā sekotāja. „Bighorns” ir vienīgā komanda līgā, kas vidēji izmet vairāk par simt metieniem (107,3) un vidēji iemet visvairāk metienus (50,5). Vai tas dod rezultātu? „Bighorns” ar deviņām uzvarām 21 spēlē (tātad negatīva bilance) ir tikai trešā Rietumu divīzijā un bez potenciāla iekļūt izslēgšanas spēlēs...

Arsenolts juniors D-līgā ienācis ar pārveidotu Grinnelas sistēmu. Reno komanda Arsenolta juniora vadībā aizsardzībā pielieto zonas presingu pa visu laukumu, nevis cilvēks-cilvēku ar haotisku „double-team” uz cilvēku ar bumbu, pie tam tas nenotiek visa mača garumā. Tāpēc arī spēlētāju maiņas tik bieži un pa pieciniekiem (vai četriniekiem) notiek tikai daļēji. Pie „pikenroliem” pārsvarā tiek spēlēta „step-out” aizsardzība. Pieaugušu vīru intensitāte aizsardzībā pie šādas sistēmas arī nav salīdzināma ar NCAA III divīzijas spēlētāju aizrautību. Toties uzbrukumā, cerot iekrist acīs NBA skautiem, acis deg visiem, ir daudz piespēļu pa malām spēlētājiem, kas jau aizskrējuši uzbrukumā, kamēr otra komanda vēl tikai gūst punktus. Metieni pārsvarā arī tiek izdarīti pēc 10-12 sekundēm. Skumji kļūst skatīties, kā „Bighorns” kanādiešu milzis Sims Bulārs (226 cm, 161 kg) mēģina tikt līdzi ātrajam spēles tempam un, tikko pietuvojies trīspunktu zonai, atkal griežas par 180 grādiem, lai dotos pretējā virzienā... Kopumā – ne visai baudāms basketbols.

„Mans tētis nekad nebija iedomājies, ka šī stratēģija var dot rezultātu. Viņš vienkārši domāja – ja jāzaudē, tad kāpēc zaudēt ar 40:60, ja var zaudēt ar 130:150? Vismaz puišiem pēc zaudētas spēles ir kaut kas pozitīvs, ko pārrunāt, jo kāds jau sameta visus tos punktus,” rgj.com atklāja Arsenolts juniors, kurš nu pieņēmis izaicinājumu sava tēva sistēmu padarīt veiksmīgu arī profesionālajā basketbolā.

Eksperta viedoklis

Kurskas „Dynamo” trenera asistents un, iespējams, labākais skautinga speciālists Latvijā Mārtiņš Zībarts dalās savā viedoklī par šādas sistēmas pielietojumu profesionālajā basketbolā:
„Vērojot šīs komandas spēli, redzams, ka šāds presings aizsardzībā ir mazefektīvs pret profesionāliem spēlētājiem, un komanda zaudē ļoti daudz vieglus punktus. Manuprāt, pats svarīgākais aizsardzībā ir neļaut pretiniekam gūt vieglos punktus. Līdzīgu uzbrukuma sistēmu ir izmantojusi Fīniksas „Suns” Dantoni laikā un Goldensteitas „Warriors” Nelsona laikā, bet tur abām komandām bija izcili saspēles vadītāji, kas radīja situācijas labiem, ātriem metieniem pēc ātrā „pick’n’roll”. Tāpat ir ļoti grūti mainīt spēlētājus ik pēc 45-90 sekundēm. Domāju, ka spēlētājiem ir grūti spēlēt tādā ritmā. Ja komandā ir labi trīspunktu metēji un vājāki centri kā pretiniekam, tad šai sistēmai var būt savas priekšrocības un komandai būs lielākas iespējas uzvarēt, labi metot trīspunktniekus. Pats, vadot komandu,noteikti izmantotu tikai dažus elementus no šīs sistēmas.”

Kādas spēlētāju īpašības šī sistēma ļauj redzēt un kādas pamanīt nevar?
„Vērojot spēlētājus šādā komandā, noteikti viegli pamanīt labus metējus. Arī spēlētājus, kas labi cīnās par atlēkušajām bumbām uzbrukumā. Darbību aizsardzībā novērtēt ir ārkārtīgi grūti.”

Kā „Bighorns” spēlētājiem veicies šajā sezonā pierādīt sevi NBA vai Eiropas klubiem? 22 gadus vecais uzbrucējs Kvinsijs Millers (208 cm, 99 kg, vieglais uzbrucējs) vidēji guvis 26,3 punktus un izcīnījis 7,6 bumbas, raisot interesi par sevi vairākām NBA komandām. Tiesa, Millers jau iepriekš uzspēlējis Denveras „Nuggets” sastāvā, ļaujot sevi novērtēt ne tikai Grinnelas sistēmā. Nule kā Millers ticis pie 10 dienu līguma ar lielo klubu "Kings".

24 gadus vecais Breidijs Heslips (185 cm, 82 kg, aizsargs) vidēji guvis 24,5 punktus, tālmetienus metot ar 45,3% precizitāti. Kanādieti savās rindās vēlējās ieraudzīt naudīgā Bandirmas „Banvit”, tāpat interesi izrādīja Dāvja Bertāna „Laboral Kutxa”. Tomēr spēlētājs izvēlējās palikt „Bighorns” cerībā uz 10 dienu līgumu ar kādu NBA komandu. „Bighorns” sastāvā ir arī bijušais „Jelgavas” spēka uzbrucējs Kīts Čemberleins, kurš gan laukumā devies vien piecās spēlēs, vidēji gūstot 2,4 punktus un izcīnīt 2,8 bumbas. Starp citu, Čemberleins un Arsenolts juniors bija pazīstami jau iepriekš, jo spēlētājs savulaik pabeidza tieši Grinnelas koledžu.