"Daugavas" ledus halles slēgšana: bērni cieš no pieaugušo neizdarības

"Dodiet mums vismaz laiku"

„Stadiona vadība runā vienu, bet no malas es uzzinu pavisam ko citu. Vieni saka, ka halle drīzumā atkal tiks atvērta, bet citi norāda, ka tā ir aizvērta uz visiem laikiem,” neziņā ir daiļslidošanas kluba „Kaskads” vadītāja Jekaterina Platonova, kura ir arī Kučvaļskas trenere. „Kāpēc lēmums slēgt ledus halli netika pieņemts agrāk? Kādēļ bija jāsagaida, kad sāksies sezona. Kāpēc neviens mūs nebrīdināja vismaz pāris mēnešus iepriekš?”

Piektdien, 28. oktobrī ledus hallē izslēgta gaisma, norādot uz problēmām ar elektrības sadalni. Bet pirmdien, kad treneri un sportisti domājuši, ka problēmas ir atrisinātas, izrādījies, ka tās vairs neaprobežojas tikai ar elektroapgādes sistēmu un līdz vakaram visiem bijis jāizvācas. Halle apmeklētājiem tika slēgta, bet Kučvaļskai nedēļas nogalē bija paredzētas prestižās ISU „Grand Prix” sacensības Maskavā.

„Tagad ap plkst. 12 braucu uz Ozolniekiem, bet atpakaļ esmu pēc 19. Treniņā dažāda vecuma bērni slido kopā vienā čupā. Trenējamies arī Ogrē un turpinām meklēt ledu. Angelinai tiek piedāvātas iespējas trenēties Valmierā. Taču tas nozīmē pārcelties uz Valmieru, kamēr ģimene paliek Rīgā. Arī man ir ģimene, divi bērni un mans klubs. Nevaru to visu pamest un doties dzīvot uz Valmieru,” saka Platonova.

Visvairāk žēl esot bērnus. Daudziem vienkārši nav iespēju izbraukāt uz Ozolniekiem vai Ogri. Arī vecāki sāk rēķināt un saprast, ka tas ir bezjēdzīgi. „Jā, „Daugavas” ledus hallē apstākļi nebija tie labākie, taču neviens jau mums neprasa, kāpēc tur slidojat un kur slidosiet tagad, kad halle ir slēgta. Visās hallēs ir pilns ar hokejistiem, ledus aizņemts no septiņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Situācija ir pretīga. Tā brīža valdības vadītāja Laimdota Straujuma gada sākumā teica, ka turpmāk sekos līdzi Kučvaļskas startiem. Kur viņa ir tagad? Iesim uz Rīgas domi ar visu klubu un lūgsim palīdzību. Lai vismaz dod mums laiku, tas būtu tikai godīgi.”

"Nav sviru, lai ietekmētu ministriju vai stadiona vadību"

Ledus halles privātā nomnieka SIA „Sāgas fonds” vadītājs Ralfs Bukarts skaidro, ka 13. jūnijā būvinspekcijas pārbaudi nevarēja veikt, jo vasarā halle ir slēgta un tiekot kausēts ledus. Par to VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” ticis informēts jau trīs dienas iepriekš. Bukarts vaicā, kādēļ kopš tā laika nav organizēta atkārtota pārbaude? Viņam tās sarunāšana prasījusi vienu dienu un 2. novembrī būvinspekcijas darbinieki bijuši gatavi to veikt, taču „Daugavas stadions” tam nav piekritis.

„Vēl pagājušās sezonas laikā būvinspekcija veica divas pārbaudes, taču nekādi katastrofāli aizliegumi nebija. Runa bija par problēmu novēršanu, nevis halles slēgšanu. Pārbaudi bija jāveic līdz 2017. gada aprīlim, tādēļ pašreizējā rīcība ir „Daugavas stadiona” patvaļa. Domāju, ka tas no „Daugavas stadiona” puses ir gājiens saistībā ar tiesvedību, kas mūsu starpā ilgst jau trīsarpus gadus,” norāda Bukarts. „Taču tas ir zemisks sitiens zem jostas vietas sportistiem. Vēlāk atgūt zaudētos klientus būs grūti. Ledus halle nav basketbola zāle. Ledu pastāvīgi jāuztur kārtībā. Ja ledus nav, tad halle rada tikai mīnusus.”

Vaicāts par ledus halles morāli un fiziski novecojušo stāvokli, Bukarts izvēlas lietot salīdzinājumu. „Esi atradis piedāvājumā lētu dzīvokli, bet saimnieks saka, ka tajā ir baltā apdare un neko mainīt tu nedrīksti. Halles būvniecība ir apstājusies pirmajā etapā, kad to var izmantot slidošanai un nodarbībām. Otro etapu iesākt neļāva. Varam veikt tikai kosmētisko remontu, būtībā vienkārši nokrāsot sienas. Taču apstākļi ledus hallē nav sliktāki kā stadiona centrālajai tribīnei un manēžai. Kāpēc tās netiek savestas kārtībā? Man nav sviru, ar kurām ietekmēt ministriju vai stadiona vadību. Varu tikai rakstīt vēstules un to arī daru. Mans piedāvājums ir izveidot kopīgu darba grupu.”

"Bez finansiāliem ieguldījumiem hallei turpināt darbu nav iespējams"

„Daugavas stadiona” valdes loceklis Elmārs Martinsons sarunā ar Sportacentrs.com norāda, ka pēc pieņemtā lēmuma par halles slēgšanu viņš ir sazinājies ar būvuzraudzības biroju, lai objektā pēc iespējas ātrāk varētu veikt ekspertīzi. „Tas varētu notikt jau nākamnedēļ, atliks tikai vienoties ar nomnieku, lai ielaistu hallē. Cik dienu būs jāgaida rezultāti? To šobrīd nemāku teikt.”

Martinsons skaidro, ka pēc veiktās ekspertīzes būs jāskatās, vai ir lietderīgi ieguldīt līdzekļus hallē, kuru pēc pusotra vai diviem gadiem tik un tā paredzēts nojaukt, tās vietā uzbūvējot jaunu un modernu ledus halli. Būvdarbiem būtu jāsākas uzreiz pēc 2018. gada vasarā paredzētajiem Dziesmu un deju svētkiem, bet 2020. gadā jaunajai hallei jābūt nodotai ekspluatācijā. „Jāsaprot, kāda ir nepieciešamā minimālā summa, lai veco halli varētu atvērt un ļaut tajā aizvadīt nodarbības. Nav jēgas valstij ieguldīt 300-500 tūkstošus, ja ēku paredzēts nojaukt. Vai halle varētu atkal strādāt bez finansiāliem ieguldījumiem? Domāju, ka tāda iespēja nepastāv.”

„Daugavas stadiona” valdes loceklis iemet akmeni arī „Sāgas fonda” dārziņā, norādot, ka labam saimniekam būtu jāseko līdzi, kas notiek viņa pieskatītajā objektā. „Rodas jautājums – ko tad Bukarts ir vēlējies hallē darīt? Es par šādām vēlmēm neko nezinu. Vārdos jau var teikt visu kaut ko, bet dokumentāli nekādi projekti nav tikuši iesniegti. Par valsts naudu atsevišķas rekonstrukcijas tika veiktas, bet, kad aicinājām ieguldīt naudu arī viņu pašu, tad tikām pasūtīti ļoti tālu.”

Kamēr pieaugušie mētājas ar vārdiem un akmeņiem, bērniem un jauniešiem, kuri līdz šim trenējās „Daugavas” ledus hallē, būs jācieš visvairāk, jo brīva ledus galvaspilsētā vienkārši nav. „Ar šo stāstu devāmies uz Izglītības un zinātnes ministriju. Taču atbilde bija tāda, ka nekādu iespēju nav, jo visas halles ir pašvaldību vai privātās. Nav alternatīvas, ko ieteikt. Visiem kaut kā būs jāpielāgojas. Izveidojusies situācija ir slikta, varbūt pat kritiska, taču arī ledus halles stāvoklis ir kritisks. Ar tādu elektroinstalāciju man jau sen vajadzēja teikt, ka halle ir jāslēdz.”