Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:323, Did:0, useCase: 3

Skandināvijas kausā Madonā sprintā uzvaras Norvēģijai un Zviedrijai

Ivars Bācis
Ivars Bācis

Šodien Madonā Skandināvijas kausa posmā distanču slēpošanā sprintā brīvajā stilā vīru konkurencē dominēja norvēģi, bet dāmām ātrākas bija zviedrietes. 1,7km sprintā vīriem uzvarēja Hovards Taugbols, aiz sevis atstājot Polu Auni un somu Matiasu Strandvalu. Dāmām 1,2km sprintā ātrākā bija zviedriete Jenija Ēberga, bet otro un trešo vietu ieguva norvēģiete Kari Vikhāgena Jeitnesa un zviedriete Magdalena Pajala. No Latvijas pārstāvjiem labākais bija Jānis Paipals (55.vieta) un Inga Dauškāne (33.vieta).

Trešdien Madonā „Smeceres sila” trasē sākās ceturtais posms šīs sezonas prestižajam Skandināvijas kausam distanču slēpošanā, pulcējot vairākus titulētus slēpotājus, tajā skaitā pasaules čempionus un godalgotu vietu ieguvējus, kā arī pasaules kausa posmu uzvarētājus un desmitnieka slēpotājus. Allaž Skandināvijas kausā startē vairāki vadoši slēpotāji, bet tik spēcīgs sastāvs un tik daudz dalībnieku (134 vīriem un 56 dāmām – aut.piez.) pie mums bija pirmo reizi.

Vīru konkurencē startēja 134 slēpotāji no 10 valstīm, kuru vidū bija bataljons ar 46 norvēģiem, 12 zviedri un tikpat somi. Kupls bija arī igauņu pulks, jo Madonā sprintoja 20 ziemeļu kaimiņi kuriem konkurenci sastādīja vēl plašāks mājinieku skaits – 23 Latvijas slēpotāju. Finālā iekļuva tikai divu valstu pārstāvji, un tas atgādināja Norvēģijas čempionātu – pieci norvēģi un viens soms. Ilgāku laiku turējies līderpozīcijās beigās finišā trešais palika soms Strandvals, kas četras reizes pasaules kausa posmos ir bijis fināla sešiniekā, priekšā palaižot mazāk zināmos norvēģus Taugbolu un Auni. Neapmierināts par palikšanu aiz pjedestāla 2012.gada pasaules junioru vicečempions Sindre Skars pāris metrus pirms finiša jau noņēma slēpes (par to vēlāk dabūja brīdinājumu – aut.piez.).

Jānis Paipals bija ātrākais no mūsējiem, zaudējot līderim 11,4 sekundes, un kaut ieņēma tikai 55.vietu, tomēr iegūtie 99 FIS punkti ir diezgan pieklājīgs rezultāts. Jānim 4,3 sekundes zaudēja Pāvels Ribkovs, kuram 77.vieta, bet tikai piecas sekundes simtdaļas lēnāks bija un divas vietas zemāk ierindojās Roberts Slotiņš. Juniors Indulis Bikše, kuram labākas iespējas rīt intervāla starta distancē, ieņēma 98.vietu, bet 104.vietā vēl viens juniors Artūrs Ivanovs. Labākais no igauņiem bija Sims Sellis, iegūstot 15.vietu, bet labākais lietuvietis Modestas Vaičulis ierindojās 70.vietā. Šoreiz neveiksmīgs starts Rolandam Pužulim, kurš 2012.gadā iekļuva labāko trīsdesmit vidū. Rolands vairs nav tādā formā un, otrkārt, līkumā pirms finiša taisnes viņam salūza nūja.

Dāmām bija mazāk dalībnieču (56) un, neskaitot pirmās 22, pārējās bija daudz vājākas nekā vīru konkurencē, kas deva iespēju Latvijas pārstāvei Ingai Dauškānei (no startējušajām 28.vietā pēc sprinta reitinga – aut.piez.) iekļūt labāko trīsdesmit vidū, kas turpinātu cīņu ceturtdaļfinālā. Inga palaida pāris aiz sevis startējušās konkurentes priekšā un palika 33.vietā, no līderes atpaliekot 1,2km sprintā 15,2 sekundes, bet līdz trīsdesmitniekam pietrūka 2 sekundes. Otra Inga, Paškovska, bija otra labākā no Latvijas, ieņemot 40.vietu, Dauškānei piekāpjoties par 5 sekundēm, bet trešo vietu no Latvijas pārstāvēm ieguva Anda Muižniece (49.viveta), kura par 4,5 sekundēm apsteidza ierasto sprinta otro numuru Vinetu Pētersoni (51.vieta).

Finālā iekļuva četras zviedrietes un divas norvēģietes. Uzvaru svinēja divkārtējā junioru čempionāta medaļniece sprintā Jenija Ēberga, aiz sevis atstājot pirms divām ar pusi nedēļām pasaules kausa posmā 6.vietu ieguvušo norvēģieti Kari Vikhāgenu Jeitnesu. Trešo vietu izcīnīja Vankūveras Olimpisko spēļu desmitā ātrākā sprintere Magdalena Pajala no Zviedrijas. Igauniete Trīne Ojaste ieņēma 8.vietu, pirms dažām dienām Priekuļos triumfējušajai kanādietei Alisonai Māršalai 11.vieta, bet pusfināla divpadsmitnieku noslēdza labākā somiete Laura Mononena. Lietuviešu pārstāve Ingrīda Ardišauskaite ierindojās tikai 41.vietā.

Rezultāti: 1) dāmām (fināli) Scandinavian Cup - Ladies' SP 1 km F Final ...
2) vīriem (fināli) Scandinavian Cup - Men's SP 1 km F Final ...

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2014-02-20 03:21, pirms 10 gadiem
Šādas sacensības ir ļoti vērtīgas, ja mēs arī, līdzīgi visiem mūsu ziemeļu kaimiņiem, arī kādreiz gribam gūt panākumus distanču slēpošanā. Neticu, ka mūsējie būtu fiziski daudz švakāki, ne tur problēma meklējama, manuprāt, galvenais klupšanas akmens ir tas, ka slēpošana Latvijā nekad nav bijusi lielā cieņā (profesionālā līmenī), tādēļ nav uzkrātas treneru pieredzes, proti, nav īstu speciālistu, kas mācētu sagatavot jaunos slēpotājus. Valstīs, kurās slēpošana ir ikdiena jau gadu desmitiem, šāda problēma nepastāv. Vislabākais risinājums - mūsējiem treneriem mācīties pie gudriem ārzemniekiem, jo pašmācības process var būt ļoti ilgs... Bobslejā, skeletonā, kamaniņās mums ir pamati, kuru nav daudziem citiem, slēpošanā - otrādi. Jāatrod pietiekami stabils pamats, un uz tā jābūvē nevis būda, bet kārtīga māja vai pat pils (kā tas izdevies visiem "renes" braucējiem). Tad arī atkritīs dažādu sabiedrības daļu "spļaušana" par OS "tūristiem". Ja vienīgais mērķis ir tikai amatieru sports un startēšana vietēja līmeņa sacīkstēs, tad tā arī vajag pateikt, bet nevis apvainoties par "tūristiju" (pats gan es visus OS dalībniekus ļoti cienu un nekad neesmu saucis viņus par tūristiem). Bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka Latvija var "ražot" augstākā līmeņa sportistus, kas nes mūsu valsts vārdu pasaulē. Un šādu piemēru ir ļoti daudz!!!

     [+] [-]

, 2014-02-20 12:24, pirms 10 gadiem
denebs rakstīja: Šādas sacensības ir ļoti vērtīgas, ja mēs arī, līdzīgi visiem mūsu ziemeļu kaimiņiem, arī kādreiz gribam gūt panākumus distanču slēpošanā. Neticu, ka mūsējie būtu fiziski daudz švakāki, ne tur problēma meklējama, manuprāt, galvenais klupšanas akmens ir tas, ka slēpošana Latvijā nekad nav bijusi lielā cieņā (profesionālā līmenī), tādēļ nav uzkrātas treneru pieredzes, proti, nav īstu speciālistu, kas mācētu sagatavot jaunos slēpotājus. Valstīs, kurās slēpošana ir ikdiena jau gadu desmitiem, šāda problēma nepastāv. Vislabākais risinājums - mūsējiem treneriem mācīties pie gudriem ārzemniekiem, jo pašmācības process var būt ļoti ilgs... Bobslejā, skeletonā, kamaniņās mums ir pamati, kuru nav daudziem citiem, slēpošanā - otrādi. Jāatrod pietiekami stabils pamats, un uz tā jābūvē nevis būda, bet kārtīga māja vai pat pils (kā tas izdevies visiem "renes" braucējiem). Tad arī atkritīs dažādu sabiedrības daļu "spļaušana" par OS "tūristiem". Ja vienīgais mērķis ir tikai amatieru sports un startēšana vietēja līmeņa sacīkstēs, tad tā arī vajag pateikt, bet nevis apvainoties par "tūristiju" (pats gan es visus OS dalībniekus ļoti cienu un nekad neesmu saucis viņus par tūristiem). Bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka Latvija var "ražot" augstākā līmeņa sportistus, kas nes mūsu valsts vārdu pasaulē. Un šādu piemēru ir ļoti daudz!!!
+ un vajadzētu vairāk arī pašiem treneriem kaut kur kustēt ārpus robežām, nevis apmierināties ar tusēšanu savā sporta skolā. Ja nebūs spēcīgs čempionāts un sīva cīņa savā starpā, tad arī nekas nevarēs notikt