Kas federācijām makā: miljonāri, dīvainības un bagātā onkuļa plecs

Starp citu, tieši Latvijas Automobiļu federācijā ziedojumi veido lielāko īpatsvaru (70%) no kopējiem ienākumiem, mazliet apsteidzot Latvijas Tenisa savienību (69%). LAF ģenerālsekretāre skaidro, ka šāda proporcija izveidojusies vēsturiski, taču federācija tikai menedžē ziedojumus, kas tiek pārskaitīti autosporta klubiem, par to vidēji iekasējot 3% administrācijas uzturēšanai. „Sakarā ar nodokļu reformu šogad administratīvo daļu esam plānojuši trīsreiz mazāku nekā pērn, bet par izmaiņām ziedotāju aktivitātē objektīvi varēs spriest tikai nākamā gada sākumā.”

Kā otra lielākā ziedojumu piesaistītāja ir Latvijas Basketbola savienība, kurai 249 000 eiro atvēlēja „Olympic Casino Latvia”, 155 000 eiro ziedoja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators „Conexus Baltic Grid”, 150 000 eiro ziedoja „Rīgas Tilti”, 100 000 eiro piešķīra „Ventspils Nafta termināls”, bet vēl 65 000 eiro – „Latvijas Gāze”.
Latvijas Hokeja federācijai dāsnāko atbalstu ziedojuma formā sniedza federācijas prezidenta Aigars Kalvīša pārvaldītā „Latvijas Gāze” (210 000), „Rietumu banka” (100 000), „Maxima Latvija” (100 000) un „Bite Latvija” (70 000). Tikmēr Latvijas Tenisa savienības lielākie ziedotāji bija „Latvijas Gāze” (180 000), dabasgāzes sadales sistēmas operators „Gaso” (85 000), savienības prezidenta Jura Savicka vadītā „Itera Latvija” (75 000), komercdarbības un vadībzinību konsultāciju uzņēmums „Smithberg” (50 000) un būvniecības uzņēmums BMGS (50 000).

Visbēdīgāk ar ziedojumu piesaistīšanu sekmējies Latvijas Kamaniņu sporta federācijai. „Latvijas Finieris” atvēlējis 8 000 eiro, bet otrs lielākais ziedotājs ir starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu uzņēmums „L-Ekspresis” (7 000). Federācijas prezidents Atis Strenga skaidro, ka lielākā daļa ziedojumu tiek novirzīti klubiem, piemēram, biedrībai „Brothers Sics Luge Team Latvia”, tādējādi sportisti paši var sekot līdzi saviem ienākumiem. „Ja šos ziedojumus pieskaitītu ziedojumiem federācijai, tad kopējā ziedojumu summa būtu tuvu 100 000 eiro,” skaidro Strenga, piebilstot, ka gana liels atbalsts kamaniņu sportam tiek nodrošināts ar tehniskām lietām („Latvijas Finieris”) un sadarbībām („Inchape Motors”, RTU), kas neiekļaujas finansiālo ziedojumu kategorijā.

Maz ziedotāju piesaistīt izdevies arī Latvijas Volejbola federācijai, turklāt no ziedotajiem 52 100 eiro gandrīz trešdaļu (15 000) ziedojis pats federācijas prezidents Atis Sausnītis. Par viņu vairāk (20 000) ziedojusi tikai mazumtirdzniecības akciju sabiedrība LPB (veikalu tīkla „top!” līdzīpašnieks).

Jāpiebilst, ka desmit bagātākās federācijas kopumā ziedojumos 2017. gadā saņēma 5 286 611 eiro, bet lielākā ziedotāja šīm federācijām bija „Latvijas Gāze” (480 000), kas kā vienīgā būtisku atbalstu sniedza vienlaikus vairākām organizācijām.

LBS sekoja Latvijas Automobiļu federācija (793 032), kas 750 000 eiro saņēmusi no IZM, Latvijas Kamaniņu sporta federācija (790 258), kurai 442 326 eiro no LOK, bet 246 462 no IZM, kā arī Latvijas Vieglatlētikas savienība (670 590). Tikmēr Latvijas Tenisa savienībai tika atvēlēti vien 68 481 eiro. LTS ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks to skaidro ar mazo sporta skolu skaitu, turklāt teniss nav masu sporta veids, par kādiem uzskatāmi komandu sporta veidi. Šogad šī summa gan ir lielāka, pateicoties Aļonas Ostapenko triumfam pērn Francijas atklātajā čempionātā.

Kopumā no 3 099 266 eiro dotācijām apakšprogrammai „Sports” lielāko daļu summas sporta federācijām un sporta pasākumiem sadalīja Latvijas Sporta federāciju padome, kurai šim mērķim tika piešķirti 2 621 000 eiro. Vairāk nekā pusmiljons eiro no šiem līdzekļiem tika novirzīts Latvijas Volejbola federācijai (578 380, ieskaitot 449 697 EČ pludmales volejbolā), bet 401 827 eiro saņēma Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, kura 68% (272 653) no šīs summas nopelnīja par Latvijas Olimpiskās komitejas noteikto kritēriju izpildi. Līdzīgi bija arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas gadījumā, kas no LSFP piešķirtajiem 254 086 eiro par kritēriju izpildi saņēma 67% jeb 169 074 eiro.

No saimnieciskās darbības tikai 2 444 eiro ieguvusi Latvijas Motosporta federācija, kuras ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs skaidro, ka atšķirībā, piemēram, no Latvijas Basketbola savienības LaMSF lielos sporta pasākumus pati neorganizē. „Šo sacensību rīkošanu mēs uzticam mūsu biedriem, kas ir citas juridiskas personas. Ja mēs paskatītos, kādi ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir „Kristera Serģa Motoklubam”, kas rīko MXGP posmu, tad aina būtu pavisam cita.” Līdzīga situācija ir arī Latvijas Automobiļu federācijai, bet LAF saimnieciskajā darbībā tomēr pratuši 10 000 eiro iegūt ar reklāmas izvietošanas pakalpojumiem, kas gan uz citu federāciju fona joprojām ir neliela summa.

Latvijas Hokeja federācija cita veida ienākumos ieguvusi 839 039 eiro, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija tikusi pie 765 205 eiro, bet Latvijas Basketbola savienība savu kasi papildinājusi ar 429 767 eiro. Tikmēr Latvijas Vieglatlētikas savienība no cita veida ienākumiem iekrājusi vien 6 734 eiro.

LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols skaidro, ka šajā ienākumu sadaļā aptuveni pusi veido Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) prēmijas par izcīnītajām vietām (piemēram, 8. vieta PČ Dānijā) un kompensācijas par dalību turnīros (piemēram, sieviešu izlasei), aptuveni 240 tūkstoši ienāk no Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas, bet aptuveni 70 tūkstoši kasi papildinājuši kā kompensācija par lidmašīnas biļešu izmaksām U20 izlasei, kas piedalījās pasaules čempionātā Kanādā (starp IIHF un Kanādu pastāv vienošanās par ceļa izdevumu kompensēšanu Eiropas komandām).

LBSF ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis atklāj, ka zem citiem ienākumiem bobsleja un skeletona saimniecībā galvenokārt ir IZM caur Latvijas Olimpisko komiteju piešķirtie 420 475 eiro kā vienreizējs finansējums tehniskās programmas atbalstam, un Latvijas Olimpiskās vienības (218 389 eiro) piešķirtais finansējums.

Vislielākos ieņēmumus no biedru naudas guvušas tehnisko sporta veidu federācijas – Latvijas Motosporta federācija (162 212) un Latvijas Automobiļu federācija (132 897). Jau krietni mazāk ir Latvijas Tenisa savienībai (49 054) un Latvijas Vieglatlētikas savienībai (35 246), bet no biedru naudas maz vai vispār nemaz ieņēmumu nav attiecīgi Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai (800) un Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (0). LKSF prezidents Atis Strenga norāda, ka biedru naudas iekasēšana, iespējams, disciplinētu, taču tas neesot tik būtiski. Tā vietā federācija rīkojas gluži pretēji – sniedz biedriem dažāda veida atbalstu.

Tikmēr Latvijas Motosporta federācijas ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs skaidro, ka motosportā biedru naudu veido ienākumi no licenču maksas. Tiek izsniegtas dažāda veida licences (sportistu, sporta motociklu, tiesnešu, organizatoru, trašu u.c.), bet to cenu nosaka LaMSF diferencēto biedru maksu nolikums. Atkarībā no disciplīnas un termiņa licences cena svārstās no pāris eiro līdz pat 1 570 eiro, kas ir reģistrācijas maksa par Latvijas čempionāta posmu solo motokrosā. Kopumā gada laikā tiekot izsniegts vairāk nekā tūkstotis dažādu licenču. Līdzīga sistēma biedru naudas iekasēšanā ir arī Latvijas Automobiļu federācijai, kura šādā veidā 2017. gadā ieguva 132 897 eiro, kas veidojot lielāko daļu federācijas budžeta, norāda LAF ģenerālsekretāre Linda Medne.