Sveiciens bomžiem... no "Dinamo"

Kāpēc tā notika? Tas vispirms būtu jāskaidro HK "Liepāja" valdes priekšsēdētājam Kārlim Dreņģerim, kurš esot bijis viens no "pastiprinājuma" iniciatoriem, kā arī abiem "Liepājas" treneriem Igoram Ļebedevam un Aleksandram Cicurskim, kuri prata/vai neprata izmantot šo piecu/septiņu spēlētāju papildinājumu. Zināja taču, kā ar šādu metodi pirms diviem gadiem apdedzinājās "Dinamo/Juniors".

Pirms abu pusfinālu otrās spēles Piņķos runājos ar hokeja vecmeistaru Aleksandru Kerču. Neteikšu, ka Saša bija pesimists jautājumā par "Dinamo" pienesumu Liepājas ūdeņos, taču diskusijā katrs palikām pie sava. Es, ka savulaik 29 gadus vecais Andris Hendelis pēc aiziešanas no "Dinamo" Latvijas čempionātā meta pa desmit ripām un praktiski vienatnē vilka "Juvelieri". Saša man stāstot, ka tagad hokejā tādi laiki, ka viens nav karotājs. Taisnība. Bet tāpēc jau uz Liepāju tika komandēts vesels sekstets no "Dinamo": aizsargi Cibuļskis, Porejs, Grīnbergs, uzbrucēju maiņa Skvorcovs - Bičevskis - Bukarts, kā arī vajadzības gadījumā kādu no viņiem varēja aizstāt divi puiši no HK "Rīga" - Mazurs-Mago un K. Ozoliņš.

Kā vēlāk izrādījās, Cibuļski laikam nemaz nedrīkstēja sūtīt uz t.s. fārmklubu, bet pieci t.s. dinamieši lielākoties izskatījās kā trimdā nosūtīti. Un šī ir galvenā atšķirība starp Hendeli un tagadējiem dinamiešiem. Andris tolaik pats veidoja "Juvelieri", bija tā sirds un dvēsele, bet dinamieši jutās kā lielie palīgi, kas nu glābs mazo brāli. Ar visu pižonismu, kas šādos gadījumos mēdz būt. Kā stāsta spēļu aculiecinieki, pēc pirmās uzvaras bullīšos Roberts Bukarts esot gaitenī uz ģērbtuvi lielījies, ka "tā tiem bomžiem vajadzēja." Orālais duelis turpinājies arī nākamajā vakarā, kad pēc "Kurbada" 4:1 uzvaras Aleksejs Širokovs pavēris HK "Liepāja" ģērbtuves durvis, lai uzdotu tikai vienu jautājumu: "Kā šodien iet bomžiem no "Dinamo"?" Galvā sakāpis bija ne tikai dažam palīgam no Rīgas, bet arī kādam čaklam liepājnieku tviterotājam, kurš jau pirms spēlēm ar "Kurbadu" bija jautājis kluba vadībai, kā tad dalīsim Kirova pīrāgu. Klāt nestāvēju, bet laikam jau puisis cierēja uz 40 000 eiro, kas pienākas Latvijas čempioniem...

Štrunts par naudu un it kā pastiprinājumu, bet vismaz es to reāli neredzēju. Ne visas četras spēles redzēju pilnībā, taču, ja pirms Latvijas izlases treniņnometnes sākuma hokeja fans Abrags jautāja, kā tad rīkosies Aleksandrs Beļavskis - iesaistīs "Dinamo" papildinājumu izlases treniņos, vai kā... Pēc pusfināla es lāga neredzu, kurš būtu pelnījis šādu godu. Bičevskis nospēlēja (nospēlēja?) tikai pirmās divas spēles, pēc tam saslima, Skvorcovs bezjēgā joņoja, Porejs un Grīnbergs nebija reāls pastiprinājums. Vienīgais reālais izlases kandidāts manuprāt ir Bukarts. Un arī tad tikai tad no trešās spēles, kad saprata, ka hokejā ripa visātrāk kustas, ja to piespēlē.

Atklāti runājot, "Kurbadu" pirms pusfināla biju tā kā norakstījis. It sevišķi pēc regulārā čempionāta pēdējās spēles Liepājā. Vairākums nekāds, mazākums pašķidrs, vārtsargi klibi, cīņas spars - nekāds. Izredzes - gandrīz nekādas... Taču bija notikušas kaut kādas brīnumainās pārvērtības un nu kurbadieši gan sitās, gan izspēlēja vairākumu, gan līda vārtpriekšā pēc atlekušajām ripām (pat divatā!), gan vārtos labi darbojās Žabotinskis. Ja "Kurbada" treneris Gints Bisenieks būtu Dimu paglābis no bullīšiem un nebūtu pirmo vārtu ceturtajā mača, tad droši varētu teikt, ka Žabotinskis bija puse no komandas. Pusfinālu ļoti spēcīgi aizvadīja arī Jānis Starupe, Zembergs, Gricinskis, Ogorodņikovs, bet pēdējā mačā izšāva eksliepājnieks Hartmanis. Komanda spēlēja ļoti solīdi, saprotot, ka "play-off" uzvaras vispirms nes aizsardzība un disciplīna. Un nav jēgas sacensties ar labi trenētajiem liepājniekiem ātrslidošanā. Lai man piedod visi "Liepājas" fani, bet nevienā no četrām spēlēm nebija redzams viņu pārākums. Pat pirmajā - bullīšu mačā - kopumā labāk spēlēja "Kurbads."

Kas notiks finālā? Būs "rubka". "Zemgale" vismaz vienā mačā parādīja, ka "Mogo" ir uzvarams un arī otrā spēle, kas beidzās ar 7:3, parādīja, ka "Mogo" kuģim ir sūces. Pārāk lielas emocijas un tieksme nospiest pretinieku uz ceļgaliem nav labākie pavadoņi. Spēlētāji (vismaz daži!) to saprotot. Ka noraidījumi un pretinieku šķaidīšana ar dūrēm nav labākie uzvaras pavadoņi.

Gribētos jau lai fināls ir pilnvērtīgs. Ar septiņām spēlēm. Taču tad ir diezgan nereāli kādu no fināla piesaistīt Latvijas izlasei. Daži, un pirmkārt jau Straupe un Gricinskis esot pelnījuši vismaz vienu spēli pret Franciju... Lai aizraujošs fināls!