Video: Māris Gailis par skriešanas jēgu, sarkanvīnu, Mazzālīti, Zatopeku un Co

Ja Māris Gailis (1938) pērn startētu Latvijas čempionātā vieglatlētikā, tad viņš ar saviem personīgajiem rekordiem 5000 m (14:46,8) un 10 000 m (28:59,4), kas sasniegti 1970. un 1968. gadā, arī pēc gandrīz 50 gadiem būtu valsts čempions. Tik augsts septiņdesmitajos gados bija Imanta Gaiļa treniņgrupas sportiskais līmenis. 5000 m tad labākie Latvijas gargabalnieki no austrālieša Rona Klarka pasaules rekorda atpalika astoņas (Juris Grustiņš) vai 20 sekundes (M. Gailis).

Šis Māris Gailis, kurš nav bijušais premjers, bet gan 1961. gada slavenās LVFKI (Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūts) 13. grupas absolvents (visi palika sportā!) ir draugos ar skaitli 13: tik daudz Gailim ir Latvijas čempiona titulu dažādās skriešanas disciplīnās un 13 reižu viņš sasniedzis ar Latvijas rekordus. Kaut nopietni trenēties sācis tikai 18 (!) gadu vecumā. Mīļākā distance - 1500 m (jo klasika!). Vairāk nekā 40 gadus strādājis LVFKI (LSPA) Vieglatlētikas katedrā un šķiet, ka par skriešanu zina visu. Bijis PSRS izlasē, taču sacensībās to oficiāli nav darījis. Kaut skrējējs bijis varenlabs: 1967. gada ziemā tolaik itin modernajā Rīgas Sporta manēžā 3000 m distancē uzvarējis pat iepriekšējās vasaras Eiropas čempionu Lajošu Mečiru!

Sarunas garums: 67 minūtes