Draugiem.lv
FacebookHeikile bija jātlaiž jau septembrī
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
"Labāk vēlu, nekā nekad", teica Old-Vāverlijs un nolika galvu uz dzelzceļa sliedēm, kad vilciens jau bija aizgājis. Pēc līdzīgas metodoloģijas rīkojušies arī Rīgas "Dinamo" lēmēji, atlaižot galveno treneri Kari Heikili tad, kad nepieciešamību atlaist redz jebkura mājsaimniece, kas, spaidot TV pogu, reižu reizēm netīšām uzduras uz "Dinamo" hokeju. Pats vēlākais, kad Heikile bija jāatlaiž, bija tad, kad atbrīvojās no Leino un Kundrāteka. Pirms Ziemssvētkiem...
Pirmais zvans, ka šis Haris nav vilcējs, ieskanējās septembra vidū, kad komanda atgriezās no Tālo Austrumu izbraukuma un savās mājās zaudēja "Vitjaz" ar 1:4, pēc tam aizbrauca uz Bratislavu - 2:3 (OT), Rīgā piekāpās "Medveščak" ar 1:2 un ar 1:2 bullīšos zaudēja arī "Slovan". Proti, četrās spēlēs pret sava līmeņa komandām nespēja neko izdarīt. Šķiet, tas bija 25. septembrī pēc spēles ar "Slovan", kad atļāvos pajokot, ka septembris nav mēnesis, kad parasti atlaiž Heikili. Ka viņa mēnesis ir oktobris. Nezinu, vai tas būtu noticis, ja 15. spēlē netiktu uzvarēts SKA. Līdz šai spēlei "Dinamo" bilance bija diezgan štruntīga: 14 spēles, 4 uzvaras, 3 zaudējumi overtaimos, 1 zaudējums bullīšos un 6 zaudējumi pamatlaikā. Varbūt 4:1 Pēterburgā nāca nelaikā?
Otrā reize, kad iedomājos, ka Kari nav karotājs, bija pēc 33. spēles, 24. novembrī Rīgā ar "Sočiem" - 1:2. Pirms tam bija 3:2 bullīšos Jekaterinburgā un nāca sezonas galvenā spēle. Ja gribam tikt "play-off". Ar astoņu dienu pārtraukumu! Klāt nebiju, bet Heikile uzstājis, ka jārukā, bet fiziskās sagatvotības treneris Eduards Rābe gribējis iedot kādu papildus brīvdienu. Tiem, kas atceras spēli pret "Sočiem", nu ir izvēle, vai šī bija sezonas vārgākā spēle Rīgā, vai arī kāda no abām, ko redzējam 2016. gadā. Toreiz vēl Heikilem uzknābu, ka tik atbildīgā spēlē ceturtajā maiņā iekļāvis junioru Frenku Razgalu un nevis Edgaru Kuldu, kurš bija ļoti labā kondīcijā. Ne jau Razgala 2 minūtes 43 sekundes izšķīra, taču treneris tobrīd sezonas svarīgākai spēlei priekšroku deva debitantam! Normāli treneri tā nerīkojas, ja vien tas nav pārmācības nams...
13. decembrī uz Rīgu atbrauca nākamais tiešais konkurents - Minskas "Dinamo", un atkal Heikile zaudēja... Ar 3:5. Šeit bija trešā reize, kad vajadzēja atlaist. Atlaida Kundrāteku un Leino, kuriem bija vienas no lielākajām algām, it kā 330 000 un 200 000. Eiro. (Ziņu avoti pienes arī atšķirīgus ciparus, bet ne jau par naudu šis stāsts).
22. decembrī brīnums Zagrebā - 3:0!
Un tad pie mums atbrauca Pēteris Skudra, 28. decembrī parādot, cik tālu no normālas KHL vidusmēra komandas atrodas Rīgas "Dinamo". 1:4 bez variantiem.
Un te nu Heikilē pamodās treneris! Veselu treniņu komanda Piņķos tikai slidoja. Un treneris TV ekrānā lepojās, ka, redz, esot mācījušies slidot. Nu, vecīt! Tad tev ir jābūt svirām kā kādreiz Tihonovam vai arī milzu pārliecībai par savu taisnību. Es kā hokejists šādu izgājienu uztvertu tikai kā pazemojumu. Ne jau pašu slidošanu! Slidot vajag. Bet kad tas notika un kāpēc. Kā atriebšanās par... zaudējumu "Torpedo". Vai tā ir psiholoģiskās sagatavošanas jaunākā metode?
Nākamais izgājiens, kas iedūrās acīs. Droši vien atcerieties, kurš hokejists izpildīja pirmo bullīti pret "Slovan". Tas bija Filips Toluzakovs. Man nav nekādu pretenziju pret Toluzakovu, bet viņam šī bija otrā (!!!) spēle jaunajā komandā. Parasti jau pirmo liek kādu, kurš var iemest. Atdodot pirmā metiena tiesības jaunajam, Heikile praktiski parādīja, cik zemu viņš vērtē tos, kas bijuši ar viņu kopā visu sezonu.
Vai man pēc šāda izgājiena gribētos raut pušu zarnas un nospēlēt par treneri? Diezin vai. Jo viņš to nav pelnījis. Vai pēdējā pusotra mēneša klasika: "Es nezinu, kāpēc atkal nebijām gatavi pirmajai trešdaļai?" Kam gan citam ir jānoskaņo komanda spēlei, ja ne galvanajam trenerim? Jurim Savickim, vai tiem, kas lemj, Heikili vajadzēja atlaist jau pēc otrā šāda vaicājuma...
Spēle pret "Medveščak" bija kā galvenā trenera nespējas lapa. Izkrītot Sestito, uzbrucēji tika mainīti kā kārtis pokerā, vienubrīd vairākuma izspēli uzticot Indrašim un Toluzakovam ar Zabi kā centra uzbrucēju.
Piekasīgs lasītājs, protams, var jautāt: "Vai tad Heikile viens vainīgs? Ka tie teļi spēlē kā galerts!" Jautājums vietā. Bet tāpēc jau tika aicināts pieredzējis speciālists no Somijas, kurš šos teļus saturēs kopā un liks viņiem skriet pareizā virzienā. Otram somam pie mums tas neizdevās.
Taču nevar būt arī tā, ka VISA komanda negrib/neprot spēlēt. Kurš tad šajā pusgadā var lepoties ar izaugsmi? Tikai Gunārs Skvorcovs un jaunais kapteinis Kristaps Sotnieks, kurš tiešām aizvada labu sezonu. Kā par brīnumu, nospēlējot dažas normālas spēles, kā kopējais galerts palika arī Vitālijs Pavlovs un Māris Bičevskis. Vislabāk spēlējot uzreiz pēc atgriešanās sastāvā. Loģiski būtu, ka viņi kāpina savu formu ar katru nākamo spēli... Tāpat kā loģiski būtu, ka sezonas vidū, kad atlikušas 20 spēles, komandai, kas nopietni cīnās par tikšanu "play-off", ir pati labākā kondīcija. Bet nav. "Dinamo" šobrīd izskatās kā caurdurts balons...
P. S. Tiem, kam tas sagādā grūtības, "Dinamo" 44 spēļu statistiku drīkst arī nelasīt. Vienkārši turpinu iesākto.
"Dinamo"
| Uzvārds | spēles | uzv-zaudēti m/m | vārti m/m | lietderība | punkti (vārti+piespēles) |
| Pozitīvie | |||||
| Indrašis | 42 | 22-9 | 37-21 | +3 | 22 (9+13) |
| Leino | 39 | 16-7 | 33-17 | +7 | 12 (3+9) |
| M. Rēdlihs | 44 | 16-10 | 31-23 | -4 | 20 (13+7) |
| Kundrāteks | 40 | 17-13 | 35-24 | +5 | 13 (2+11) |
| Sestito | 42 | 16-12 | 38-32 | +2 | 20 (16+4) |
| Dārziņš | 44 | 15-12 | 40-32 | -5 | 23 (8+15) |
| Kulda | 23 | 5-3 | 7-4 | +3 | 5 (3+2) |
| Zabis | 3 | 2-0 | 2-0 | +2 | 2 (0+2) |
| Bukarts | 5 | 3-2 | 4-2 | +1 | 2 (2+0) |
| Jass | 15 | 2-1 | 3-2 | +1 | 1 (0+1) |
| Locāns | 18 | 2-1 | 3-2 | +1 | 2 (0+2) |
| Neitrālie | |||||
| Šucs | 11 | 3-3 | 4-5 | -1 | 2 (1+1) |
| Jeļisejevs | 9 | 1-1 | 2-2 | 0 | 1 (1+0) |
| Toluzakovs | 3 | 1-1 | 1-1 | 0 | 1 (1+0) |
| Razgals | 2 | 0-0 | 0-0 | 0 | 0 |
| Negatīvie | |||||
| K. Rēdlihs | 43 | 14-16 | 33-28 | +1 | 8 (2+6) |
| Saulietis | 35 | 8-10 | 13-15 | -1 | 6 (4+2) |
| Džeriņš | 37 | 8-11 | 17-21 | +1 | 9 (5+4) |
| Jerofejevs | 17 | 3-6 | 8-9 | +3 | 1 (0+1) |
| Ševčenko | 13 | 3-6 | 10-12 | +3 | 2 (0+2) |
| Seigo | 42 | 15-19 | 33-42 | -15 | 17 (4+13) |
| Galviņš | 43 | 13-17 | 32-34 | -3 | 10 (3+7) |
| Pavlovs | 18 | 4-8 | 7-13 | -7 | 4 (3+1) |
| Bičevskis | 26 | 4-8 | 6-12 | -3 | 2 (1+1) |
| Meija | 42 | 10-15 | 16-25 | -3 | 9 (3+6) |
| Sotnieks | 44 | 11-18 | 29-38 | +11 | 13 (2+11) |
| Bērziņš | 34 | 6-14 | 10-23 | -3 | 5 (0+5) |
| Cibuļskis | 25 | 3-13 | 8-23 | -4 | 2 (1+1) |
| Skvorcovs | 44 | 7-18 | 18-33 | -2 | 11 (8+3) |
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Un nav ko te murgot par to, ka Dinamo izlasei spēlētājus degradē! Skaidrs, ka daudzi mūsu labākie spēlē citur - nerunājot par NHL, jo Dinamo vienkārši nevar atļauties viņiem maksāt to naudu, ko spēj, piemēram, Maskava, Ņižņijnovgoroda vai Vladivostoka. Citi ir ērti iejutušies citās līgās, un nav brīnums, ka mums pietrūkst "uz vietas" labu hokejistu, no kuriem izveidot ne tikai 4 spēcīgas Dinamo maiņas, bet pat trīs. Jo Latvija ir tik liela, cik tā ir, un mums nav neizsmeļamu rezervju. Arī hokejā.
Protams, vajadzīga arī pārdomāta komandas vadīšana. Kas bieži pieklibo...