Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 0

Velvere un Jocis uzvar Latvijas čempionātā krosā

Gatis Druvietis
Gatis Druvietis

Velvere un Jocis uzvar Latvijas čempionātā krosā
Līga Velvere. Foto: Reuters/Scanpix

Sestdien neparasti siltās atvasaras apstākļos Babītes novada Piņķos notika šogad tikpat neparastās vieglatlētikas sezonas priekšpēdējās sacensības Latvijas čempionāta statusā. Sacentās skrējēji krosa distancēs, uzvarēja Līga Velvere un Uģis Jocis.

Šogad abi jaunie čempionišos titulus ieguva pirmo reizi. Uģis Jocis (Kuldīga) astoņu kilometru distanci veica 25:37 minūtēs un izcīnīja savu šogad ceturto Latvijas čempiona titulu (arī 3000 m telpās,10000 m un 5000 m). Otrais finišēja Rihards Linde (Valmiera) – 26:42, bet trešais bija Aigars Feters (Zente) – 27:03.

Pirmo reizi par krosa čempioni kronēta arī ātrākā Latvijas 800m skrējēja (šogad uzvaras šajā distancē gan ziemā, gan vasarā). Līga Velvere (Saldus) sešus kilometrus veica 21:42 minūtēs. Tikai septiņas sekundes vēlāk finišēja Diāna Liepiņa (Metroons), bet trešā ar rezultātu 22:46 bija ventspilniece Līga Jansone.

Var tikai piebilst, ka Jocim un Velverei ir attiecīgi 13 un 12 valsts čempionu zelta medaļas.

Krosa skrējienam mūsu vieglatlētikas vēsturē ir tikpat seni pirmsākumi kā Latvijas čempionātiem. Pirmais Latvijas meistaru skrējiens notika 1920. gadā. Tolaik šādas sacensības dēvēja par apvidus skrējieniem, jeb „cross-country” un parasti tās notika pavasaros pa mežu takām. Latvijas meistarsacīkstes notika no 1920. līdz 1944. gadam, uzvarētāju godā bija teju visi tā laika labākie garo distanču skrējēji – arī olimpieši Vilis Cimmermanis, Staņislavs Petkēvičs un Artūrs Motmillers.

Oficiālas Latvijas čempionāta sacensības krosa skrējienā atjaunojās tikai 1988. gadā. Līdz tam bija tā saucamās republikas pavasara (arī rudens) krosa skrējieni. Kopš 1988. gada tagad notikušais Latvijas čempionāts ir ar 33. kārtas skaitli. Arī šajā laikā par Latvijas čempioniem krosa skrējienā kļuvuši vairums mūsu labāko skrējēju: Aleksandrs Prokopčuks, Mārtiņš Alksnis, Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins, savukārt Jānis Girgensons par čempionu krosā bijis pat pieckārt.

Sievietēm Latvijas meistarsacīkstes bija no 1926. 1944. gadam – parasti divu kilometru distancē. 1988. gadā atjaunotajos Latvijas čempionātos sievietes startēja četru, bet kopš 2014, gada jau sešu kilometru distancēs. Arī sieviešu čempionātos ir savas krosa rekordistes, un visvairāk reižu uzvarējusi ir Jeļena Čelnova-Prokopčuka - pat deviņkārt!

Izmantotie resursi:
Andris Staģis / Latvijas Vieglatlētikas savienība