Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 0

Mērķis sasniegts: Jākobs Ingebrigtsens labo 35 gadus veco Eiropas rekordu

Reinis Grundspeņķis
Reinis Grundspeņķis

Mērķis sasniegts: Jākobs Ingebrigtsens labo 35 gadus veco Eiropas rekordu
Jākobs Ingebrigtsens. Foto: AP/Scanpix.

Norvēģijas galvaspilsētā Oslo šovakar tika aizvadītas ilgi gaidītās "Impossible Games" sacensības vieglatlētikā, kurās tika laboti vairāki Eiropas rekordi, kā arī pasaules rekords. Dienas svarīgākais notikums bija mājinieka Jākoba Ingebrigtsena spilgtā uzvara 2000 m skrējienā ar jaunu Eiropas rekordu.

Koronavīrusa pandēmija bija spējusi apstādināt tradicionālās "Bislett Games" vieglatlētikas sacensības, taču ne šo sacensību direktoru Steinaru Hūenu, kurš nāca klajā ar ideju rīkot "Impossible Games" kā ierasto sacensību alternatīvu. Šīs ir arī pirmās Dimanta līgas sacensības 2020. gada sezonā.

Vīriešu 2000 m skrējiens

Dienas galvenais notikums izvērtās fantastisks priekš visiem Norvēģijas līdzjutējiem un brāļu Ingebrigtsenu komandas. Vairākas dienas pirms sacensībām trīs brāļi strīdējās par to, vai tā sauktajam "gaismas-zaķim" (mirgojošām lampiņām ap stadionu, kas palīdz turēt tempu) vajadzētu iet pēc Stīva Krema 1985. gada Eiropas rekorda rezultāta vai arī pēc viņu pretinieku, Kenijas skrējēju, rezultāta paralēlajā skrējienā Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Tika izlemts, ka ies pēc rekorda.

Jāpiemin, ka Kenijas "Nyayo" nacionālajā stadionā laikapstākļi bija daudz nelabvēlīgāki nekā Oslo - bija ļoti mitrs, un uz skrejceļa bija sakrājušās peļķes, kamēr Norvēģijas galvaspilsētā spoži spīdēja saule, un temperatūras stabiņš rādīja +25 grādus. Kenijieši skrējienu iesāka daudz ātrāk, un norvēģi afrikāņus sāka panākt tikai pie 1200 m atzīmes, kuru šķērsoja par 0,45 sekundēm lēnāk (Jākobam Ingebrigtsenam 2:57,60, bet Čerujotam - 2:57,15). Priekšpēdējā aplī Jākobs un Henriks tik ļoti palielināja tempu, ka 400 m pirms finiša viņi bija par vairāk kā piecām sekundēm priekšā konkurentiem (Jākoba rezultāts - 3:55,85). Savukārt pēdējā aplī Jākobs aizbēga arī no sava brāļa un finiša taisnē "satrieca" Krema sasniegto Eiropas rekordu (4:51,39), uzlabojot to par vairāk kā sekundi - 4:50,01.

Finišā jaunais Eiropas rekordists, protams, bija ļoti priecīgs, turklāt priecāties varēja arī viņa komandas biedri, jo arī komandu sacensībās Norvēģija diezgan pārliecinoši pārspēja Keniju. Komandu ieskaitē uzvarētājs tika noteikts pēc katras valsts triju labāko skrējēju vidējā rezultāta, kas Norvēģijai bija 4:53,54, bet Kenijai tikai 5:11,60. Emocionāls bija arī brāļu Ingebrigtsenu tēvs Jērts, kurš vēroja skrējienu klātienē. 2012. gada Eiropas čempions Henriks pēc skrējiena intervijā norvēģu televīzijai NRK, pieklauvējot pie galda, lepni teica: "Kenija vairs nav labākā skriešanas valsts pasaulē. Tagad tā ir Norvēģija."

VSportistsValstsRezultāts
1.Jākobs IngebrigtsensNorvēģija4:50.01
2.Henriks IngebrigtsensNorvēģija4:53.72
3.Filips IngebrigtsensNorvēģija4:56.91
4.Timotijs ČerujotsKenija5:03.05
5.Edvins MellijsKenija5:13.12
6.Elaidža ManangoiKenija5:18.63
7.Narve Gilje NūrdossNorvēģijaDNF
8.Vinsents Kibets KetersKenijaDNF
9.Pērs SvēlaNorvēģijaDNF
10.Timotijs SeinsKenijaDNF

Vīriešu 1000 m skrējiens

Vidējais no brāļiem Ingebrigtseniem, Filips, vienmēr bijis pazīstams ar diezgan veiksmīgām sezonas izskaņām un diezgan vāju sezonas sākumu, kas bieži vien tika norakstīts uz Filipa alerģiju no putekšņiem. Kā teicis pats Filips, putekšņi ir viņa "lielākais ienaidnieks". Taču šajā sezonā viņš pamainījis sagatavošanās procesu, pirmssezonas treniņus aizvadot kalnos, kur kopā ar ģimeni dzīvoja savā kotedžā (hytte). Filips bija ļoti optimistiski noskaņots par šo treniņu programmu un šovakar tēmēja uz jaunu Norvēģijas rekordu (2:16,78), ko 1996. gadā sasniedza olimpiskais čempions Vebjerns Rūdāls.

Pēc Ulrikes Brannstorpas izpildītās Norvēģijas himnas uzzinājām, ka jaunais treniņu process arī atmaksājās, jo Filips Ingebrigtsens sasniedza plānoto mērķi un izskatījās ļoti labā sportiskā formā. Pirms pēdējā apļa Ingebrigtsens sekoja tempa turētājam Tomasam Rūtam un 600 m distanci veica 1:21,20 minūtēs. Finiša taisnē veicot ievērojamu kāpinājumu, Filips laboja Rūdāla rekordu par vairāk kā trim desmitdaļām - 2:16,46.

Vīriešu kārtslēkšana

Dienas pirmajā disciplīnā 20 gadus vecais ASV dzīvojošais Zviedrijas kārtslēcējs Armands Duplentiss, kurš šogad divreiz laboja pasaules rekordu telpās (6,17 m Toruņā un 6,18 m pēc nedēļas Glāzgovā), sacentās ar pieredzējušo francūzi Reno Lavilenī. Pirms sacensībām Duplentiss teica, ka, lai uzvarētu, viņš rēķinās, ka jālec šovakar būs vismaz 5,90 m augstumā. Taču tik augsts leciens nemaz nebija vajadzīgs, jo Lavilenī, kurš, lecienus izpildot savas mājas pagalmā Francijā, pēc 5,36 un 5,51 m pārvarēšanas tikai ar pēdējo mēģinājumu apstājās pie 5,81 m, kurš gan tika pārlekts ar pirmo reizi. Duplentisam ar pirmo reizi izdevās pārlekt 5,51, 5,71 un 5,81 m augstumā novietotu latiņu, bet divas reizes bija nepieciešamas 5,61 m. Pēc nodrošinātās uzvaras viņš mēģināja uzstādīt jaunu stadiona rekordu (6,01 m), tomēr neveiksmīgi.

"Esmu apmierināts. Zināju, ka neesmu savā labākajā formā nepietiekamu treniņu dēļ pēdējos divos mēnešos. Tomēr ir patīkami izcīnīt uzvaru. Rezultāts nav pats labākais, taču neko traku šodien nemaz negaidīju," piezemēts pēc sacensībām bija Duplentiss.

VSportistsValstsRezultāts
1.Armands DuplentissZviedrija5.86
2.Reno LavilenīFrancija5.81
3.Pols Haugens LillefoseNorvēģija5.61
4.Sīmens GutormsensNorvēģija5.21

Sieviešu 10 000 m skrējiens

Šajā skrējienā piedalījās tikai viena sportiste - izcilā Norvēģijas distanču slēpotāja Terēse Jūhauga, kura aizvadītajā sezonā bija lieliskā sportiskajā formā, izcīnot savu trešo Lielo kristāla globusu karjerā, kā arī triumfējot prestižajā "Tour de Ski" seriālā. 31 gadu vecā norvēģiete bija tik pārliecinoša, ka no visām 19 garās distances sacensībām Pasaules kausa izcīņā uzvaru svinēja 16 reizes. Jāpiemin, ka Jūhauga bija skrējusi 10 000 m garo distanci bez slēpēm arī iepriekš, kad pērnā gada augustā piedalījās Norvēģijas čempionātā un izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru, distanci veicot 32:20,86 minūtēs. Arī šoreiz viņa par spīti tam, ka noguruma dēļ neapmeklēja vakardienas preses konferenci, spēja uzlabot savu personisko rekordu šajā disciplīnā par vairāk kā 40 sekundēm - 31:40,67. Šis rezultāts ir arī pārliecinoši labākais šajā sezonā pasaulē. Pazīstamais NRK televīzijas komentētājs Jans Posts pirms tam bija teicis, ka, ja viņa skries, kā pati ieplānojusi, katru apli 76 sekundēs, tad, lai labotu pasaules labāko rezultātu šosezon, pēdējo apli varēs skriet atmuguriski. To viņa gan nedarīja, taču finišā bija ļoti priecīga par savu sniegumu.

Vīriešu 300 m barjerskrējiens

Pārsteidzošu rezultātu šajā reti skrietajā distancē uzrādīja norvēģis Karstens Vārholms, kurš, skrienot pilnīgi viens, distanci veica 33,79 sekundēs, kas ir par 0,69 sekundēm ātrāk kā britu skrējēja Krisa Rolinsona pasaules rekords. Vārholms pēc lieliskā rezultāta atklāja, ka pirms starta runājis ar savu treneri Leifu Ūlavu, kurš esot teicis, ka varbūt viņš varot pārspēt pasaules rekordu par vairāk kā pussekundi, uz ko pats Vārholms esot atbildējis: "Vai tu esi traks?" Taču izrādījās, ka tas nav neiespējami.

Vīriešu 25 000 m skrējiens

Vakara garākajā skrējienā dalību ņēma pieci norvēģi, no kuriem galvenais favorīts bija valsts rekordists maratonā (2:05:48) Sondre Nūrdstads Mūens. Pavasarī tronheimietis pavadīja piecus mēnešus treniņnometnē Kenijā, lai gan plānots atgriezties mājās bija daudz agrāk. Interesanti, ka ceļā no Kenijas līdz Oslo maija beigās viņš kopumā pavadīja četras dienas. Mūens iepriekš neslēpa, ka viņa mērķis šajās sacensībās ir pārspēt 21 gadu veco Eiropas rekordu (1:13:57.6), kuru 1999. gadā sasniedza Francijā dzimušais vācietis Stefans Franke. Tieši tas viņam arī izdevās, turklāt ar ļoti lielu pārsvaru. Mūens distanci veica 1 stundā un 12:46,5 minūtēs, pietuvojoties arī pasaules rekordam, kuru 2011. gadā ASV sasniedza kenijietis Mozess Mosops (1:12:25.4).

Sieviešu 200 m barjerskrējiens

Šajā skrējienā bija izveidojusies Somijas un Norvēģijas savstarpējā sacensība - somietes Noralota Neziri un Annimari Korte centās pārspēt mājinieces Līni Klosteri un Isabellu Pedersenu. Finiša taisnē visas četras ieradās gandrīz vienādi, taču pēdējā spurtā spēcīgāka izrādījās 23-kārtējā Norvēģijas čempione Līne Klostere, kura, aiz sevis atstājot abas somietes, laboja valsts rekordu, distanci veicot 26,11 sekundēs.

VSportisteValstsRezultāts
1.Līne KlostereNorvēģija26.11
2.Noralota NeziriSomija26.65
3.Annimari KorteSomija26.70
4.Isabelle PedersenaNorvēģija28.11

Sieviešu 600 m skrējiens

VSportisteValstsRezultāts
1.Heda HinneNorvēģija1:29.06
2.Selina BīheleŠveice1:30.10

Sieviešu 300 m barjerskrējiens

Arī šajā nestandarta distancē izvērtās ļoti sīva cīkstēšanās līdz pat finiša taisnei starp divām Skandināvijas sportistēm - dānieti Sāru Slotu Pētersenu un Dānijā dzimušo norvēģieti Amāliju Jūelu. Eiropas čempione Lea Šprungere no Šveices šoreiz atpalika. Pētersena, kura Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu 400 m barjerskrējienā, pašā finiša taisnē izrādījās par divām sekundes simtdaļām ātrāka.

VSportisteValstsRezultāts
1.Sāra Slota PētersenaDānija39.42
2.Amālija JūelaNorvēģija39.44
3.Lea ŠprungereŠveice39.86

Vīriešu 100 m skrējiens

VSportistsValstsRezultāts
1.Salums Ageze KashafaliNorvēģija10.59
2.Matiass Hūve JohansensNorvēģija10.78
3.Kristiāns MartinusensNorvēģijaDQ

Vīriešu lodes grūšana

VSportistsValstsRezultāts
1.Markuss TomsensNorvēģija21.03
2.Viktors PētersonsZviedrija20.94
3.Svens Martins SkagestadsNorvēģija17.15

Vīriešu diska mešana

VSportistsValstsRezultāts
1.Daniels StolsZviedrija65.92
2.Simons PetersonsZviedrija64.54
3.Ūla Stūness ĪseneNorvēģija61.85
4.Svens Martins SkagestadsNorvēģija60.38

Sieviešu 3000 m skrējiens

Pēdējo divu Eiropas čempionātu bronzas medaļas ieguvēja Karolīne Bjerkeli Grēvdāla no Olesunnas, kura bija vienīgā skrējiena dalībniece, dažas dienas pirms sacensību sākuma pat bija domājusi par dalības atsaukšanu cirkšņa savainojuma dēļ. Dalību viņa neatsauca, taču uz 41 gadu vecā Grētes Vaicas Norvēģijas rekorda (8:31,75) labošanu gan vairs necerēja. Pati Grēvdāla gan uzskata, ka labāk gūt savainojumu tagad nekā pirms nākamā gada olimpiskajām spēlēm un vēlējās vienkārši izbaudīt šīs dienas vieglatlētikas vakaru. Tomēr arī vakars neizdevās tāds kā pati bija vēlējusies, jo sāpošais cirksnis tomēr neļāva Grēvdālai tikt līdz finišam.

  -1 [+] [-]

, 2020-06-12 00:15, pirms 4 nedēļām
Dzīvnieki!

     [+] [-]

, 2020-06-12 10:47, pirms 3 nedēļām
viņiem, laikam, vieglatlēti arī ar astmu visi slimo, tā pat kā biatlonisti. Tad viņiem vēl daudz rekordi būs.

     [+] [-]

, 2020-06-12 12:27, pirms 3 nedēļām
Malači. Reti, kuri var morīšiem ielikt.

     [+] [-]

, 2020-06-12 12:27, pirms 3 nedēļām
sindix rakstīja: viņiem, laikam, vieglatlēti arī ar astmu visi slimo, tā pat kā biatlonisti. Tad viņiem vēl daudz rekordi būs.
Jā un Kenijieši ēd tikai banānus. Tās astmas zāles nemaz baigi nepalīdzot!