Līdz Rīgas maratonam – 100 dienu! Skriesim?
Lai gan uzsākt blogot par skriešanas tēmu portālā Sportacentrs.com biju iecerējis jau vismaz pirms pusgada, tas notiek tikai tagad – 100 dienu pirms Nordea Rīgas maratona, kas šogad notiks 23. maijā. Šajā blogā vairāk par savām skriešanas gaitām līdz šim un par to, kāpēc startēt Rīgā...
Kāpēc sāku skriet?
Skriešana agrāk mani nemaz tā īpaši nesaistīja. Būdams vēl mazs puika, pievērsos basketbolam, mazliet arī padarbojos vieglatlētikā, bet savu disciplīnu tā arī īsti neatradu. Beidzot vidusskolu, sportiskās aktivitātes pakāpeniski gāja mazumā, savukārt vēlāk (pirms aptuveni trīsarpus gadiem, ja gribam būt precīzi) tik ļoti izlaidos, ka, kādu dienu uzkāpjot uz svariem, pieņēmu lēmumu – nē, tā nu gan vairs nevar! Slinks būdams, uzreiz gan nesāku skriet, bet nopirku eliptisko velotrenažieri. Elšot un pūšot nokrita pirmie kilogrami, bet pēcāk atkal palaidos...
Lūzuma punkts - 2009. gada maija mēneša pēdējā pirmdiena, kad sāku skriet regulāri. Vēl pirms nedēļas biju noskrējis 5.2 kilometrus Nordea Rīgas maratonā, kur, kā smēja kāds kolēģis, apsteidzu tikai sievietes un bērnus un apsolījis sev un pārējiem – 2010. gadā Rīgā skriešu pusmaratonu!
Skriešana kā atkarība
Lai gan trenēties sāku vēl pirms pērnā gada Rīgas maratona, diena, kad sev pateicu, ka turpmāk jāskrien regulāri, bija 2009. gada 25. maijs. Tā nu es sāku skriet sešas dienas nedēļā un ar katru reizi gūstot arvien lielāku prieku un gandarījumu. Sekoja starts Jāņu skrējienā Cēsīs ( kur iepazinos ar VSK "Noskrien" kluba biedriem, plašāk - noskrien.lv ), pāris lokāla mēroga skrējieni, starts Kuldīgā (5.7km), žurnālistu skrējiens pasaules čempionātā Berlīnē, sacensības Ogrē (11.4km) un visbeidzot... pusmaratons Valmierā.
Savu pirmo pusmaratonu biju iecerējis veikt tikai šogad Rīgā, taču četru mēnešu laikā skriešana tā gāja pie sirds un arī fiziskā sagatavotība bija uzlabojusies tiktāl, ka nolēmu pusmaratonā debitēt jau Valmierā. Nebija ne jausmas, vai es to spēju, jo vēl pāris dienas pirms starta bija dažādas veselības likstas. Tomēr Valmierā pārsteidzu pats sevi, noskrienot 1:42:51 – tādu rezultātu debijā nudien no sevis negaidīju, bet pats galvenais, ka pēc finiša bija milzu gandarījums. Turklāt tas viss panākts nieka četru mēnešu laikā!
Tagad skriešana jau kļuvusi zināmā mērā par pozitīvu atkarību. Visiem taču zināms, ka fizisku aktivitāšu rezultātā rodas endorfīns jeb tā saucamais laimes hormons. Kāpēc liegt sev laimi? Jā, starp citu, svars ir samazinājies par aptuveni 40 kilogramiem, ja salīdzina ar maksimālo, un par 30 kilogramiem, ja par atskaites punktu ņem pērnā gada Rīgas maratonu. Klīst reāli stāsti, ka mans piemērs skriešanai un sportam kopumā pievērsis vairākus manus draugus un paziņas. Tas ir vislielākais gandarījums!
Es Rīgā skriešu. Un tu?
Nordea Rīgas maratonam esmu jau pieteicies. Kā jau solīju pirms nepilna gada, skriešu pusmaratonu un esmu iecerējis uzlabot Valmierā sasniegto rezultātu. Ņemot vērā, ka Rīgā trase ir lēzenāka, uzdevums varētu nebūt no sarežģītākajiem, lai gan jāuzsver, ka Valmierai biju sagatavojies patiešām labi. Tagad vēl labāk jāsagatavojas 23. maijam.
Pieteikšanās rit pilnā sparā, un jau šobrīd pieteikušies vairāk nekā 1500 dalībnieku, no kuriem aptuveni trešdaļa jeb 511 - tieši manis izvēlētajā distancē, pusmaratonā. Tuvojoties sacensībām, pieaugs arī potenciālo dalībnieku aktivitāte, un prognozēju, ka kritīs pērnā gada rekords, kad uz starta izgāja 8 593 skrējēji. 2010. gadā šis cipars pirmo reizi Rīgas maratona vēsturē varētu sasniegt 10 000!
Katrā ziņā, ja kāds vēl šaubās par to, vai sākt skriet vai tomēr ne, tad iesaku pamēģināt sākt kaut ar minimaratonu Rīgā. Vēl labāk, protams, negaidīt līdz tam un sportot jau tagad. Skriešana ziemā nav nemaz nekas tik ekstremāls kā varētu šķist – patiesībā tas ir lielisks baudījums miesai un garam!
Savu sezonu gan es atklāšu nepilnus divus mēnešus pirms Nordea maratona - gatavojoties Rīgai, esmu nolēmis nostartēt vai nu Latvijas atklātajā čempionātā šosejas skriešanā 27. martā, vai Poznaņas pusmaratonā 28. martā. Polija man ir radniecīgi tuva, jo tur dzimusi mana vecmāmiņa.
Ja tu vēl neesi izlēmis par startu Nordea Rīgas maratonā, iesaku – vēl jo vairāk tāpēc, ka, tuvojoties sacensību dienai, dalības maksa tikai pieaugs. Tiekamies 23. maijā starp Akmens un Vanšu tiltiem!
P.S. Starp citu, lielisks ieteikums raksta veidā kā sagatavoties pusmaratonam pieejams šeit
+6 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]