M.Štrobinders: "Reizēm labi nostartēt traucē lielā gribēšana, nevis drebulis"

"Karstums jau visus besī ārā, bet domāju, ka nu jau esam pie tā pieraduši. Mūsu platuma grādiem gan tas ir par traku. Rītdien (trešdien) sola pat +37 grādus. Bet, kā viš i, tā viš i. Tur neko daudz nevar mainīt. Jācīnās tādos apstākļos, kādi ir," saka Štrobinders.

Latvijas čempionātā pirms pusotras nedēļas Rolands šķēpu aizmeta tikai 77 metru robežās, lai gan sezonas sākumā meta 83-84 metrus. Tas liek vaicāt par to, kādā formā pašlaik ir talsenieks? "Godīgi sakot, fiziskajā ziņā viss ir kārtībā, bet tehniskajā izpildījumā viņš ir nedaudz pazaudējis to, kas bija sezonas sākumā. Bet tas ir saistīts ar daudzajiem startiem un nogurumu, kas izraisījušas tehniskas problēmiņas. Tehniskajā ziņā viņš nav labākajā stāvoklī, bet izlabot to var tikai Rolands pats. Viņš jau zina, kur ir tās kļūdas un kā tās izlabot. Atliek tikai to visu salikt kopā."

"Jā, par sezonas sākumu grēks sūdzēties. Bet, ja gribi spēlēt tajā līgā, kur maksā kaut kādu naudiņu, tad tā ir jāmet. Nevienu neinteresē tie, kas reizi gadā uzmet 83 metrus. Turklāt Eiropā konkurence ir milzīga. Pirmais piecinieks, sešinieks pasaulē ir eiropieši."

Pagājušās sezonas izskaņā Rolands Štrobinders laboja personisko rekordu (85,07), tomēr kopumā ierasts, ka labākie rezultāti viņam bijuši sezonas pirmajā pusē. "Pavasarī, kad nāc ārā pēc ziemas darba, fiziskā kondīcija visiem ir ļoti laba. Otra lieta - visi ir morāli nogribējušies mest šķēpu. Līdzīgi kā palaižot govi zaļā pļavā. Bet, kad sezona ir otrajā pusē, tu jau garīgi esi noguris no tā visa, jo īpaši, ja regulāri brauc apkārt pa sacensībām," skaidro treneris.

"Taču tāda ir pašreizējās finansiālās situācijas realitāte. Viņam kaut kāda nauda ir jānopelna pašam, jo valstiski par 300 eiro mēnesī neko vairāk nevari atļauties. Tāpēc ir jāstrādā un jāmet mačos, lai kaut ko nopelnītu. Šāds slogs nogurdina. Bet nevaram atļauties gatavoties vieniem mačiem, likt visu uz Eiropas čempionātu," stāsta Mārcis Štrobinders.

Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī olimpiskajās spēlēs un Dimanta līgā Rolands līdz šim vēl ne reizi nav metis šķēpu vismaz 80 metru tālumā. Tomēr treneris uzsver, ka tas nav saistīts ar kādu mentālu barjeru. "Olimpiādē viņam bija noplēsts muskulis, līdzīgi problēma bija arī pasaules čempionātā Pekinā. Neviens sportists jau neskrien pie medijiem un nestāsta par savām veselības likstām, jo pa lielam tas jau nevienu neinteresē. Visus interesē tikai rezultāts. Drīzāk reizēm patraucē lielā gribēšana nostartēt labi, nevis bailes un drebulis. Patiesībā viņš reāli izbauda lielos mačus un lielos stadionus. Viņš to uztver pozitīvi, nevis sasaista sevi."

"Lielas ilūzijas neloloju, jo vieglatlētika Latvijā ir diezgan amatierisks pasākums. Cik nu pašiem izdodas tikt galā un visu salikt pa plauktiņiem. Katrā gadījumā stāvēt pretī grandiem, kas visu ziemu dzīvo pa nometnēm, ir ļoti sarežģīti. Mums par LOV līdzekļiem sanāk viena nometne, bet pārējo laiku dzīvojam un trenējamies Talsos."

Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Amsterdamā finālā varēja iekļūt ar rezultātu 80,70 metri, bet 2014. gadā pietika vien ar 78,22 metrus tālu metienu. "Domāju, ka vietai finālā būs jāmet 81 metra robežās, jo pašlaik Eiropā ir daudz labu šķēpmetēju. Taču jāņem vērā dažādi blakus faktori, ieskaitot jau minēto karstumu. Arī lielajiem zēniem gadās visādi. Atceros, kā olimpiskajam čempionam Tomasam Rēleram izgāja mačos Cīrihē. Iesildoties viņš aizmeta šķēpu 86 metrus tālu, bet kvalifikācijā šķēps divreiz izslīdēja un vienreiz viņš uzmeta 68 metrus, ar šādu rezultātu pabeidzot sacensības. Lomu nospēlēt var jebkurš sīkums, jo gribēšana jau ir visiem."