TwitterSinčukovs: "Kad izgāju uz pēdējiem simts metriem, sapratu, ka jātiek pusfinālā"
@JanisFreimanis2
2018-08-06 19:02
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Latvijas 400 metru barjerskrējējs Maksims Sinčukovs šodien Eiropas čempionātā Berlīnē ar savu sezonas labāko rezultātu iekļuva pusfinālā, lai gan pēc finiša sarunā ar Sportacentrs.com neslēpa, ka pašlaik nav savā labākajā kondīcijā.
"Man likās, ka es tālāk netikšu, jo startēju pa astoto celiņu, kas pavisam nav tas labākais variants," atzīst Maksims. "Mēģināju koncentrēties uz savu skriešanu, nekur nefeilot, nesatipināt. Kad izgāju uz pēdējiem simts metriem, redzēju, ka man blakus neviena nav, blakus jutu tikai konkurenta elpošanu. Tobrīd sapratu, ka tagad gan noteikti vajag tikt pusfinālā."
"Apzinājos, ka tikt tālāk ir grūti, jo no katra skrējiena pusfinālam kvalificējās tikai divi labākie un nākamie pieci pēc rezultāta. Patiesību sakot, gribēju noskriet personisko rekordu (50,35 sekundes), jo man ar Latvijas Olimpisko vienību (LOV) ir atrunāti nosacījumi, kas ļaus saglabāt vietu LOV jaunatnes sastāvā, ja labošu personisko rekordu. Tas neizdevās, tādēļ īsti priecīgs nevaru būt. No otras puses - 50,39 sekundes ir mans sezonas labākais rezultāts, tādēļ varu vismaz justies apmierināts."
"Šogad Amerikā man jau bija bijis daudz startu, turklāt pēc atgriešanās Latvijā uz mēnesi saslimu," stāsta Sinčukovs, kurš studē un trenējas Arizonas Universitātē. "Biju slims, lietoju antibiotikas. Šķita, ka pat nebraukšu uz Berlīni, jo nebiju atjaunojies. Sanāca tomēr, ka esmu gatavs, lai gan neesmu labākajā formā."
Vaicāts par gatavību rītvakar skriet pusfināla skrējienu, Maksims norāda, ka no vienas puses viņam pat negribas atkla iziet skrejceļā. "Atkal tas stress un pārdzīvojumi. Jādomā par pretiniekiem un skriešanu. Biju cerējis, ka šodien noskriešu personisko rekordu, lai pēc tam beidzot atpūstos. Taču konkurenti skrējienā nebija tik ātri, tādēļ izdevās iekļūt pusfinālā. Jā, ir diena, lai atjaunotos, taču tas nav daudz. Redzēsim, cik labi izdosies atjaunoties tieši mentālajā ziņā."
Sinčukovam aiz muguras pirmais studiju gads Arizonas Universitātē. Maksims stāsta, ka Amerikā viņam viss patīkot, jo tur esot režīms - no rīta aizej uz mācībām, tad dodies uz treniņu, bet pēc tam atkal pievērsies studijām. "Nav laika atpūsties, veltīt laiku draugiem. Visu laiku ir jāmācās un jātrenējas. Ja to nedarīsi, būs slikti. Dažreiz pirmais treniņš ir jau piecos no rīta. Ja nebūsi izgulējies, tad treniņā jutīsies sūdīgi. Ja jutīsies sūdīgi, tad treneris būs nikns. Tāpat ir ar mācībām un pasniedzējiem."
"Latvijā nav nekāda režīma. Patrenējos un tad atpūšos, varu aiziet uz dzimtās Liepājas pludmali un uzspēlēt volejbolu vai pastaigāties līdz vēlam vakaram. Man tas īsti nepatīk. Tādēļ labāk būtu bijis, ka uz Eiropas čempionātu brauktu pa taisno no Amerikas. Tad būtu labā formā," piebilst barjersprinteris.
Vai rītvakar tomēr varam cerēt uz Sinčukova personisko rekordu? "Cerēsim, ka būs liela cīņa un liela konkurence. Un, ka būs labāks celiņš. Taču noteikti ne pirmais. Tad droši vien kaut kas var sanākt. Ja nebūtu saslimis, tad... Ļoti gribas labot Viktora Lāča Latvijas rekordu (49,60). Besī ārā, ka esmu tik tuvu, bet zem 50 sekundēm netieku. Ja man kādudien izdosies labot Latvijas rekordu, tad beidzot varēšu justies patiesi apmierināts."
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]