J. Steļmahs: "Necerēju, ka būšu čempions"

Jānis Steļmahs pamatskolu beidzis Rūjienā un svaru zālē turpat arī sācis iegūt pirmo pieredzi smagatlētikā. Vidējo izglītību viņš ieguvis Valmieras Valsts ģimnāzijā un trenējies sporta klubā "Spēka pasaule" pie Andreja Rožlapas. Pašlaik Jānis studē ceļu būvi Rīgas Tehniskajā universitātē.

Steļmahs vairākkārt ir labojis Latvijas rekordus, spiešanā guļus ieguvis starptautiskās klases sporta meistara nosaukumu. Godalgotas vietas iegūtas arī starptautiskās sacensībās — Baltijas, Eiropas un pasaules čempionātos. Šogad Eiropas čempionātā spiešanā guļus viņš izcīnījis pirmo vietu, paceļot trīsreiz smagāku svaru par sevi — 202.5 kg.

Kā tu pievērsies smagatlētikai?
Biju pamēģinājis sevi futbolā un karatē, ieguvu arī kādu medaļu, bet grūti bija nokļūt uz treniņiem Valmierā. Brālēns uzaicināja uz sporta zāli, un man tur iepatikās — 14 gadi ir vecums, kad gribas muskuļus. Sākumā treniņos uzsvaru liku uz spiešanu guļus. Jau trešajā treniņā uzspiedu 45 kg, pats apmēram tik arī svēru. Valmierā pēc trenera izstrādātas programmas pamēģināju spēka trīscīņu jeb pauerliftingu. Ja būtu iespēja nodarboties ar klasisko svarcelšanu, trenētos tajā, bet Valmierā pašlaik to nepiedāvā. Pauerliftings diemžēl nav olimpiskais sporta veids, bet Latvijā gana populārs. Šogad Latvijas čempionātā spiešanā guļus piedalījās vairāk nekā 100 sportistu. Ceru, ka reiz pauerliftings būs olimpiskais sporta veids un es būšu viens no tiem, kas olimpiādē pārstāvēs Latviju un Valmieru. Protams, es priecājos par uzvarām Latvijas čempionātos, bet gribas sasniegt ko vairāk.

Kuras tev ir nozīmīgākās sacensības?
Starptautiskās — tur tiek aizstāvēts Latvijas gods. Tad arī treniņos tiek ieguldīts vislielākais darbs. Treniņos paceļu vairāk nekā sacensībās — labākie rezultāti pietupienā 240 kg, spiešanā 230 kg (bez noteikumiem), vilkme man ir visvājākā, tur 227 kg. Sacensībās to pašu izpildīt ir grūtāk, tās rada nelielu satraukumu. Lai celtu šādus svarus, tas man ir prasījis piecus gadus, vismaz divas stundas treniņa četras reizes nedēļā. Treniņu slodzes, protams, atšķiras, nedrīkst visu laiku trenēties ar maksimālu slodzi. Svarīgi ir labi justies uz smagajiem treniņiem, tad pārcilāju apmēram 15 tonnas. Vieglos treniņus var veikt arī noguris. Pašlaik Latvijā man tā īsti nav konkurentu, īpaši spiešanā guļus. Sacensībās vairāk cīnos par absolūto uzvaru. Tur liels konkurents ir junioros Matīss Pēča. Dažkārt parādās kāda zvaigzne, bet maz jauniešu startē regulāri. Šogad Eiropas čempionātā spiešanā guļus pagājušā gada līderi startēja citās svara kategorijās — viens aizgāja uz zemāku, bet otrs uz augstāku kategoriju, cerot, ka tur būs vieglāk uzvarēt.

Kas ir nepieciešams, lai uzvarētu sacensībās?
Jātrenējas ar pilnu atdevi un regulāri. Svarīgs ir vecāku un draugu atbalsts, veiksme un atpūta. Nepieciešama arī nauda. Pagājušajā gadā par trešo vietu Eiropā valsts man piešķīra 400 latus. Par to sezonai sapirku nepieciešamo sportam. Gribētos, lai prēmija būtu arī šogad, bet garantiju nav. Olimpiskajos sporta veidos gan prēmijas ir vienmēr. Un nevar arī bez kāda talanta. Domāju, ka man šajā sporta veidā tas ir. Kad sāku nodarboties ar smagatlētiku, pat nesapņoju, ka būšu Eiropas čempions.

Un sports kā dzīvesveids...
Es bez treniņa varu izturēt nedēļu. Nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies un kā to varēs apvienot ar sportu, bet cik būs iespējams, tik arī sportošu. Kādā līmenī, tas ir cits jautājums. Ja man būs ģimene, es noteikti to virzīšu uz sportu. Manuprāt, bērniem sākumā jānodarbojas ar vieglatlētiku un komandas spēlēm, lai norūdītu organismu. Ap 14 gadiem var sākt trenēties smagatlētikā.

Kā klājas studijās?
Pašlaik sporta dēļ mācības nedaudz ir iekavētas, bet ceru parādus nokārtot. Kad beigšu, būšu ceļu inženieris. Par šo profesiju domāju jau bērnībā. Lai spētu vadīt komandu, ir jāsāk no apakšas, tad arī var izvērtēt veicamo darbu. Pašlaik praksē vēl strādāju ar lāpstu, Alūksnes rajonā bērām nomales, bet visu mūžu to negribētu, tāpēc vajag izglītību. Objekti ir dažādās vietās, katrā savas problēmas. Būvdarbu vadītājiem un meistariem ir ko ņemties. Gadās, ka projektētājs ir pieļāvis kādu kļūdu, tad nākas izmantot savu pieredzi. Pēc studijām gribētu strādāt par būvdarbu vadītāju. Projektēšana mani pagaidām neinteresē. Varbūt vēlāk. Ceļu būvē gribētu cauri Latvijai uzbūvēt autobāni.

Kā tu atpūties?
Esmu alternatīvās mūzikas cienītājs, klausos radio "SWH Rock" un apmeklēju šāda stila koncertus, Rīgā mani var sastapt klubā "Depo", "Melnā piektdiena" utt.

Kam tu gribētu pateikties par saviem sasniegumiem?
Par finansiālu atbalstu gadu no gada paldies Jeru pagastam, par treniņu plāna sastādīšanu un konsultēšanu — trenerim Andrejam, esmu pateicīgs arī Latvijas Pauerliftinga federācijai un biedrībai "Spēka pasaule" par ekipējuma iegādi. Arī vecākiem, kas manu aizraušanos finansēja pašā sākumā, kad neviena atbalstītāja nebija.

Intervijas autors: Antis Lūsa