Intervija ar Latvijas čempionu XCO krosā Arni Pētersonu

Sveiks, Arni!

Lūdzu pastāsti - Cik gados sāki aktīvi sportot?
Aktīvi ar sportu sāku nodarboties 5 gadu vecumā.

Tavs pirmais velosipēds? (nosaukums, svars)
Neatceros kāds bija mans pats pirmais velo, bet pirmais, ar kuru parādījos trasē, bija tēta būvējums. Svaru neatceros un tajā laikā tas pat nebija diez ko aktuāls.

Šī brīža velosipēds? (nosaukums, svars)
Jau 4 gadus braucu ar Specialized S-Works “Stumpjumper” modeļa ričuku. Liels paldies par to jāsaka ZZK, kas sagādājis Pasaules līmeņa tehniku!

Ar kādu sporta veidu nodarbojies pirms riteņbraukšanas?
Tā kā BMX ir tā pati riteņbraukšana, tad tāda sportaveida pirms riteņbraukšanas nav. Bet varu minēt, ka 3.klasē vecāki mani piesaistīja distanču slēpošanai, kuru beidzu tikai ar iepriekšējo ziemas sezonu.

Kādi sasniegumi ir sasniegti BMX, slēpošanā? Kurš un kā tevi pamudināja nodarboties ar MTB?
Laikam jautājums ar garāko atbildi.. Uzskatu, ka BMX man bija diez gan augsti rezultāti. Varu lepoties gan ar 5.vietu Eiropas čempionātā, Eiropas kausa posmā esmu bijis pat otrais, grupā ar vecākiem čaļiem. Tā pat arī vairākkārtējs Latvijas čempions.
Par slēpošanu gan tik ļoti nelepojos. Esmu bijis gan uz Eiropas jauniešu ziemas spēlēm, gan arī uz pirmajām Pasaules jauniešu spēlēm, kurās sprinta distancē izcīnīju 20.vietu - tajā brīdī biju spējīgs arī vairāk.. Tā pat esmu bijis vairākkārtējs Latvijas čempions, kāpis uz pjedestāla arī elites grupā, bet Latvijas slēpošanas līmenis Pasaulē vienkārši nav. Nav pat kur izaugt.
Ar MTB sāku nodarboties pateicoties Kasparam Serģim, bijušajam komandas biedram. Viņš bija tas, kurš redzēja manī perspektīvu un deva man kontaktus ar tagadējo treneri Vilmāru Tomsonu, kurš arī ir uzcēlis mani līdz šādam līmenim.

Kas lika saprast, ka riteņbraukšana ir tava sirdslieta?
Nav jau gluži sirdslieta. Vienkārši ļoti esmu iedzīvojies tajos riteņos. Bet lielākā apgaismība, ka man tas patīk, parādījās tikai beidzot BMX. Pirms tam es vienkārši to nespēju novērtēt cik foršs ir BMX.

Kad saprati, ka riteņbraukšanā vari sasniegt to, ko citi nespēj - kļūt par Latvijas čempionu XCO un vairākkārtēju uzvarētāju MTB posmos? (Vienības braucieni, SEB maratoni, Vivus maratoni u.c.) Kas varētu būt tie faktori, kuri palīdzēja un joprojām palīdz tev attīstīties šajā sporta veidā?
Jau uz 2014.gada Latvijas čempionātu jutos kā viens no favorītiem, bet pietrūka 12 sekundes. Uz šo gadu jutos nedaudz drošāk, bet vienalga nebija zināms uz ko ir spējīgi citi tik fiziski grūtā trasē. Arī Latvijā ne visos maratonos pirms starta zināju, ka ir uzvaras diena. Nezinu kā, bet esmu dabūjis to izjūtu kā braukt.
Viens no galvenajiem faktoriem ir mans treneris Vilmārs Tomsons, kuru var saukt vairāk kā par treneri. ZZK ar Normundu Zviedri priekšgalā – arī bez viņiem es nebūtu nekāds braucējs. Tā pat ļoti palīdzējuši ir komandas biedrs Mārtiņš Blūms kā galvenais treniņu biedrs un draugs, ar kuru mēs saprotamies ar skatienu vien. Arī Viktors Lācis, kas ziemā piestrādā pie mūsu fiziskās sagatavotības. Baseins “Rifs” tiek ļoti bieži apmeklēts.

Vai ir iespējams un kas būtu nepieciešams, lai Latvija kļūtu viena no Pasaules lielvalstīm kā piem. Latvija BMX?
Nedomāju, ka tuvākajā laikā atradīsies kāda “latviešu armija”, kura būtu spējīga Pasaulē cīnīties par augstām vietām. Tuvāko gadu laikā arī neredzu nevienu perspektīvu. Viens gan ir acīs iekritis, bet viņš vēl ir salīdzinoši jauns. Pašlaik paši vien esam, kas nes to vārdu un jācer uz brīnumu, ka uzradīsies palīgi.
Tā pat tam visam ir vajadzīgs arī finansējums un reklāma.. MTB XCO Pasaulē ir vienkārši neticami aizgājis, tikmēr Latvijā tas ienāk tikai pamazām. Manuprāt, lielie seriālu rīkotāji aizņem brīvdienas ar sacensību rīkošanu, pārvilina sponsorus uz masveidību un potenciālajam krosa rīkotājam nav iespēja izpausties.
Labprāt gribētu, ka Latvijā būtu kāds XCO sacensību rīkotājs, kas spētu sagatavot trasi augstā līmenī, izdotos piesaistīt sponsorus un cilvēkiem tas patiktu.

Kā vērtē iepriekšējo sezonu?
Ļoti liels prieks, ka izdevās izcīnīt uzvaru Latvijas čempionātā. Sezonas galvenais mērķis Pasaules čempionāts Andorā ne tuvu nebija gaidītajam un arī Eiropas čempionātā cerības uz labu rezultātu pazuda jau otrajā aplī. Labi izdevās pirmie divi Pasaules kausa posmi, kur arī izcīnīju 12.vietu. Bet labākā gatavība bija uz Šveices posmu, kur neveiksmes dēļ nesanāca sasniegt savu labāko rezultātu. Kopumā bija jau labi, jo Latvijā visu laiku biju starp līderiem, vienīgi gatavojamies tomēr starptautiskajiem startiem.

Tavi lielākie sasniegumi pēdējo 2 gadu laikā?
Laikam jau jāsāk ar šī gada Latvijas čempiona titulu. Otrs vērtīgs rezultāts būtu 12.vieta Pasaules kausa posmā. Vairāk arī nav tādu lielu notikumu. Vienīgi šogad sanāca 3.gadu pēc kārtas uzvarēt Vienības braucienu.

Ir kāds brīdis kas palicis atmiņā no sacensībām un/vai treniņa?
Uzreiz nē. Protams, Cēsu zīme ir klasika! Bet ir bijuši gadījumi, ka treniņā tiek izšķaidītas ķiveres, vai zirgi lec Gaujā, vai meža vidū kravas mašīnas uzrodas. Arī suņi mums ir baigie draugi – ja komandas biedrs pazudis, tad visticamāk ir pamanījis suni, bet ja suņa nav, tad Cēsu zīmi!

Cik saprotu - tad šobrīd ir sava veida atelpas periods - kādi plāni (sagatavošanās) tuvākajiem mēnešiem un nākamajai sezonai tev un taviem komandas biedriem?
Jā, šobrīd ieturam starpsezonu! Laiks pievērsties 100% mācībām. Bet drīz vien atkal sāksim krāt kilometrus nākamajai sezonai.

Kuras sacensības uzskati kā prioritāte nākamajai sezonai?
Latvijas, Pasaules un Eiropas čempionāti. Protams, katram startam tiek pieiets ar nopietnu atdevi, bet šie būtu starti, kur būtu svarīgākais.

Kuri varētu būt tavi lielākie konkurenti?
Domāju, ka tie īpaši arī nemainīsies – Matīss Preimanis.

Ko novēli un iesaki tiem, kuriem sirdī zobrats griežas?
Lai zobrats griež arī galvu, ne tikai kājas!

Liels paldies Tev Arni par interviju! Novēlam veiksmīgu sagatavošanos nākamajiem startiem!

Interviju sagatavoja - Mārtiņš Ozols