Aleksandrovičam pēc treniņā piedzīvota kritiena vienā kājā konstatē 11 lūzumus

Latvijas zināmākais moto frīstaila meistars Mārtiņš Aleksandrovičs ir vienīgais profesionālais frīstaila motobraucējs no Latvijas un pirmais Baltijas valstu pārstāvis, kas ar motociklu izpildījis atmugurisko salto. Viņš regulāri piedalījās moto frīstaila sacensībās un dažādos šovos dažādās pasaules valstīs. Arī šosezon sportistam bija lieli plāni, taču pēc kritiena treniņā Mārtiņš ir iedzīvojies nopietnā savainojumā.

Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Mārtiņš pastāsta, kā viņš iedzīvojās šajā savainojumā un, cik ilgs laiks nepieciešams, lai atveseļotos. Lai arī trauma ir nopietna, kas sportistam ilgu laiku liegs atgriezties uz motocikla, Aleksandrovičs, kā allaž, uz visu raugās ar pozitīvismu un pat humoru, kas viņam netrūkst!

Mārtiņ, izstāsti, lūdzu, kas notika treniņā Spānijā?
Gatavojos jaunajai sezonai, kur man nākamnedēļ bija jāstartē Krievijā. Diemžēl Spānijā, atstrādājot regulāros trikus un piestrādājot pie izpildījuma, vienā trikā par tālu aizlēcu no motocikla, kā rezultātā nevarēju aizsniegt motocikla sēdekli un biju spiests nosēsties uz kājām. Kā vēlāk noskaidrojās, tad man vienā kājā ir 11 lūzumi, kā arī ievietotas apmēram 26 dažādas metāla detaļas (smejas).

Vai operāciju tev veica Spānijā?
Pēc kritiena, kad sapratu, ka viss ir ļoti slikti, tiku aizvests pie vietējiem ārstiem, taču viņi īsti labi nerunāja angliski. Tobrīd tika pieņemts lēmums nākamajā dienā lidot uz Latviju. Man uz kājas uzstādīja transporta fiksāciju un es kopā ar medicīnas pavadoni lidoju uz Latviju, kur man Orto klīnikā tika veiktas visas nepieciešamās darbības, lai man to kāju dabūtu atpakaļ. Šobrīd jau ir veiktas divas operācijas, kur viss ir salikts vietā tā, kā vajag.

Laikam krītot no tāda aukstuma citas sekas nevarēja sagaidīt...
Ņemot vērā, ka treniņi notika Spānijā, kur ir ciets segums, tad nosēdiens bija ļoti ciets, tā kā asfalts. Tas pirmais asais sitiens arī visu sastūma. Pēc tā trieciena visa potīte bija drumslās.

Vai citas traumas neguvi?
Nē, tikai kāja. Manuprāt, ja šāds kritiens būtu Latvijā, uz mūsu zemes, varbūt tad nekas tāds nebūtu bijis, jo mums tā zeme ir mīksta.

Kāds bija tas augstums no kāda kriti?
Kādi 12 vai 13 metri, un ātrums apmēram 50 km/h.

Tagad, kad ir pagājis laiks, vai saprati, kā un kāpēc notika šis kritiens?
Nezinu. Grūti teikt. Viens brīdis un viss. Varbūt morāli slikti jutos, varbūt pa daudz pie tā trika biju strādājis, varbūt biju atslābinājies. Tici man, ka man bija liels pārsteigums, kad palecos no moča, grābju sēdekli, bet tā nav (smejas). Būtu interesanti paskatīties, kāda tobrīd bija mana sejas izteiksme, ka tu zini, ka viss ir slikti (smejas).

Laikam šī sezona tev ir beigusies pat īsti nesākoties
Jā, sezona man, rupji sakot, ir izčakarēta. Ārsts saka, ka viņš mani kādus piecus līdz sešus mēnešus neredz kāpjam uz motocikla. Atveseļošanās process būs garš un sarežģīts. Taču, jokus mīlot, es ārstam pajautāju, vai viss ir saskrūvēts labi. Viņš atzina, ka, jā, viss ir kārtībā, uz ko pajautāju viņam, vai varu braukt ar moci (veselīgi smiekli). Taču, ja runājam nopietni, tad atveseļošanās nebūs tik ātra. Žēl, ka viss beidzās tā, jo tika ieguldīts liels darbs. Plānā bija daudz nozīmīgu sacensību un citi pasākumi, uz kuriem jau tika veiktas rezervācijas un citi darbi. Šobrīd tas viss ir uz lielas jautājumu zīmes. Lielākais plāns bija oktobrī Rīgā startēt pamatsastāvā Night of the jumps, taču tagad jāgaida, kā ritēs atveseļošanās un cik ātri atgriezīšos formā.

Cik ilgi būs jāstaigā ar ģipsi?
Man īsti ģipsis nav. Drošībai ir tikai langete, kuru jau pēc piecām nedēļām ārsti plāno ņemt nost, bet vēl pēc pāris nedēļām sekos vēl viena operācija, kur tiks izņemta viena galvenā skrūve, lai es tad ar krāsns kruķa palīdzību varētu mēģināt kustināt to visu pasākumu (smejas). Tagad katru dienu braukāju uz procedūrām, lai viss process ātrāk kustētos uz priekšu.

Ko ārsti teica par šādu traumu?
No sākuma mans ārsts bija noskaņots skeptiski, jo viņš nezināja, vai man tā potīte kādreiz vēl kustēsies. Taču, par laimi, ārstam (Valdim Andersonam) šī operācija, kas ilga četras stundas, izdevās veiksmīga. Kā vēlāk viņš man atzina, tad viņa praksē šāds gadījums ir bijis pats trakākais. Viņš piebilda, ka viens locītavas kauls pēc tā trieciena bija ļoti stipri sadragāts un atradās pavisam citā vietā (smejas). Šobrīd vienīgās bažas ir par to, vai tas kauls varēs sadzīt kopā, taču jācer, ka viss būs forši.

Nav tā, ka pēc šāda kritiena frīstailam atmetīsi ar roku?
Grūti tev teikt, jo pirmajā brīdī bija tāds šoks un neziņa. Zināju, ka viss ir slikti un ka viss būs baigi ilgi, taču jau šobrīd jūtos labāk un jau kādu nedēļu es atkal gribu sēsties uz motocikla un darīt to, kas man patīk (smejas). Šobrīd saņemu daudz uzmundrinājumu vārdus no daudziem pasaules braucējiem, draugiem, kas dod spēku un vēlmi atgriezties.

Šādā sporta veidā laikam nevar atgriezties negatavs. Ir jābūt veselam par visiem 100%
Jā, tieši tā. Šajā disciplīnā nav nekāda vidusceļa – vai nu tu dari, vai nedari. Viss ir jāveic uz 100%, jo šeit ir bezkompromiss. Zinu, ka man sākumā būs ļoti grūti uzmest salto, tāpēc būs kāds mēnesis jāpavada porolona kastē, lai visu dabūtu atpakaļ, kas man ir bijis iepriekš.

Mārtiņ, novēlu tev, lai kauli ātri sadzītu un lai mēs tevi pēc iespējas ātrāk redzam atpakaļ uz motocikla!
Jā, tagad galvenais saārstēt kāju, lai pēc tam jau varu sākt atsākt treniņus un lai varu atgriezt atpakaļ savu līmeni. Protams, būs jātiek galā arī psiholoģiskajā ziņā, jo sākumā nebūs viegli. Taču ceru, ka šis man būs tāds kā tramplīns, lai sasniegtu lielākus augstumus. Kas mūs nenogalina, tas tikai padara stiprākus. Viss būs labi!