Rens un ASV hokeja "zudusī paaudze"

Šodien Latvijas sporta medijos parādījās ziņa par to, ka Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) spēlējošais Rīgas "Dinamo" klubs ir parakstījis līgumu ar bijušo ASV U-18 izlases kapteini Viljamu Renu. Kāds, protams, par šādu faktu priecājas, bet citiem var rasties jautājums – kā ASV izlases kapteinis, tātad arī viens no sava laika labākajiem jaunajiem spēlētājiem visā ASV, sasniedzot savu hokeja brieduma vecumu (šobrīd viņam ir 26 gadi), nonāca Rīgā?

Tomēr, jāsaka, ka šis stāsts nav tikai par Renu vien, bet gan par ASV hokeja "Zelta paaudzi", kura patiesībā izrādījās teju "tukšais šāviens".

Jāsāk gan ar nelielu atkāpi, lai saprastu kāpēc Rena paaudzi ASV hokejā droši var dēvēt par "zudušo". Tātad, 2009. gadā, kad U-18 pasaules čempionāts norisinājās ASV, Fargo pilsētā, mājnieki izcīnīja zelta medaļas. Vēl īpašāks šis panākums bija tādēļ, ka komanda rādīja fantastisku spēli, izslēgšanas maču pirmajā kārtā ar 8:0 sagraujot Čehiju, pusfinālā ar 2:1 pieveicot Kanādu, bet finālā neatstāja nekādas cerības Krievijai – 5:1.

Tolaik šo komandu dēvēja par ASV hokeja atdzimšanas paaudzi. Savukārt Džeks Kempbels, kurš piecās spēlēs vidēji ielaida tikai 0.75 vārtus, divos mačos nosargājot vārtus neskartus, vienā brīdī kļuva par Nacionālās hokeja līgas drafta "superprospektu", ko gadam vēlāk, pēc vēl viena ne mazāk veiksmīga U-18 turnīra ar kopējo 11. numuru izvēlējās Dalasas "Stars".

Džerijs D’Amigo, Džeremijs Morins, Kems Faulers – tie bija vārdi, kurus tolaik, bez jau pieminētā Kempbela, NHL drafta prognozētāji skandēja visbiežāk. Jā, viņi visi bija labi sava vecuma hokejisti. Jā, tā bija ļoti laba komanda. Nē, komandā nebija neviena potenciālā NHL spīdekļa. Tā bija komanda, kas tika pie zelta pateicoties vienmērīgajam sastāvam, kurā ikviens var kā pārsteigt uzbrukumā, tā labi nospēlēt aizsardzībā.

NHL tādi, protams, ir vajadzīgi, tādēļ lielākā daļa komandas arī tika izvēlēta NHL draftā, turklāt, kas situāciju padara ļoti zīmīgu – lielākā daļa komandas tika draftēti otrajā kārtā. Tas ir vēl viens aspekts, kas ir raksturīgs šai komandai, proti, tās spēlētāju novērtējumam.

Kā šīs komandas spēlētājiem ir veicies profesionālajā karjerā? Ja mēs par atskaites punktu ņemam spēlēšanu, NHL, ko šiem puišiem vairumā prognozēja 2009. gadā, tad... šī komanda ir absolūti izgāzusies, jo no šīs ASV izlases par stabilu NHL spēlētāju, kura vārds varētu kaut ko izteikt arī "svētdienas līdzjutējam", ir kļuvis vien Kems Faulers, kurš ir kļuvis par stabilu Anaheimas "Ducks" aizsardzības vērtību, regulāri sezonā gūstot ap 30 punktiem.

Džeks Kempbels? Tā vietā, lai kļūtu par "jauno Maiku Rihteru", viņš ir kļuvis par tipisku zemāko līgu spēlētāju, aizvadot savu karjeru AHL un pat noslīdot uz ECHL. Dalasai viņš, starp citu, arī vairs nebija vajadzīgs un šobrīd Kempbels cīnās pa Losandželosas "Kings" sistēmu. 25 gadu vecumā viņa kontā nomināli ir aizvadīti divi NHL mači, lai gan pēc spēles laika tās ir tikai 80 minūtes.

Komandas rezultatīvākais spēlētājs Džerijs D’Amigo NHL spēja aizvadīt vien 31 maču un pagājušajā sezonā jau bija Eiropā, Somijas čempionātā. Kevins Linčs, komandas trešais rezultatīvākais spēlētājs, līdz NHL tā arī netika un tā šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, klāt pieskaitot vēl piecus hokejistus, kas aktīvās profesionālā sporta gaitas jau ir noslēguši.

Par stabiliem NHL spēlētājiem no šīs ASV hokeja "Zelta paaudzes" ir kļuvuši Kems Faulers, Mets Nieto, Džeisons Zakers, Džons Merils un, ar zināmām atkāpēm, Adams Klendenings. Piekritīsiet, ka tas būtu par maz priekš dominējošu spēli demonstrējošas ASV U-18 izlases.

Vēl bēdīgāku šo situāciju padara tas, ka, lai arī draftā šie tolaik vēl jaunekļi tika izvēlēti lielā daudzumā, vairāk kā puse komandas tur ir aizvadījuši mazāk kā 41 maču (daži draftētie līdz NHL tā arī nav nonākuši), t.i., pusi sezonas, bet kopš viņu drafta gadiem jau ir pagājuši vismaz septiņi gadi. Viljams Rens, 2009. gada drafta 43. drafta izvēle, arī līdz lielajai līgai tā arī netika.

Var teikt, ka tas ir tikai jauniešu hokejs, kur vēl nekas nav zināms. Kāds var "izšaut", kāds piebremzēt savā attīstībā. Jā, protams, tā tas ir, taču ASV no šiem jauniešiem gaidīja daudz vairāk nekā parastus AHL "fona spēlētājus" vai Eiropas hokeja leģionārus. To pašlaik atklāti atzīst arī Savienotajās valstīs – no šiem puišiem gaidīja daudz. Iespējams, ka pārāk daudz.

Atgriežoties pie rīdzinieku jaunpienācēja, jāsaka, ka augstākajā hokeja līmenī, ja mēs par tādu varam uzskatīt AHL, viņš sevi nav pierādījis kā uz uzbrukumu tendēts aizsargs un drīzāk ir piekritējs teicienam "labu aizsargu neredz". Rīgas "Dinamo" galvenais treneris Sandis Ozoliņš noteikti šo aizsargu nav ņēmis, lai tam mācītu sava hokeja gudrības, drīzāk – apzinoties, ka kādam arī būs jāspēlē aizsardzībā. To Viljams prot darīt vislabāk.

Kas nav mazsvarīgi, aļaskietis Rens dažādās skautu atskaitēs tiek minēts kā hokejists ar labu raksturu un uz komandu tendēts hokejists. "Foršs čalis" – tā varētu teikt īsāk. Šī "foršo čaļu" politika Rīgas komandas komplektācijā ir bijusi jau labu laiku un vadība to nav slēpusi. Vai Viljams Rens būs ne tikai labs komandas biedrs, bet arī labs hokejists? To mēs redzēsim.

Jebkurā gadījumā, ļoti bieži Ziemeļamerikāņi savā pirmajā Eiropas hokeja sezonā strādā ar īpašu degsmi, lai varētu sevi pēc iespējas labāk atrādīt šejienes komandu vadītājiem un vēlāk noslēgt daudz labākus līgumus. Rīgas komandai ar šādiem hokejistiem ir bijusi pieredze un tas nav nekas slikts, ja vien tas strādā "Dinamo" labā. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, tā kā gaidāmajā olimpiādē hokeja turnīrs tiks aizvadīts bez NHL spēlētājiem, tad eiropā spēlējošajem varētu būt papildus motivācija censties, sevišķi jau bijušajam U-18 izlases kapteinim.