Ankipāns: "Ābols man duncīti ribās netrieks"

Aizvadītā sezona tev laikam bija viena no skarbākajām. Cik daudz nervu šūnu pazaudēji un sirmu matu ieguvi?
Diezgan! Pagājušās sezonas atslēgas vārds ir pieredze. Tas ir galvenais, ko ieguvu no tās. Daudz darīju, domāju, mainīju, mācījos… Tā bija tāda kā rīcības sezona. Uz vietas sēdēt nevarēja, bija nepārtraukti jārīkojas.

Tu esi griezējs vai mērītājs?
Mēdz būt gan tā, gan tā. Hokejs ir ļoti ātra spēle, līdz ar to ātrus lēmumus jāmāk pieņemt gan spēlētājiem, gan treneriem, gan ģenerālmenedžeriem. Ja kaut kas nestrādā, tad ir jāveic izmaiņas un jāvirzās tālāk. Līdzīgi kā laukumā – kļūdas būs, bet jāmēģina tās samazināt līdz minimumam.

Kādi bija galvenie iemesli, kāpēc “Dinamo” Rietumos palika pēdējā vietā?
Bija daudz un dažādu lēmumu – viens pareizāks, cits mazāk pareizs. Nebūtu korekti tagad kādu vainot. Negribu!

Nemeklē vainīgos, nosauc pāris savu kļūdu, kuras pieļāvi.
Negribu visu novelt uz vārtsargu Džastinu Pītersu, taču komanda viņam īsti nenoticēja. Es tikai tagad vasarā apjautu, ka “Dinamo” klubs, kurā es atgriezos, nebija tas pats “Dinamo”, kas iepriekš. Čaļi bija pazaudējuši ticību uzvarām un veiksmei. Šobrīd cenšamies to atgūt. Mums viss ir, mēs varam, gadu gadiem esam bijusi hokeja lielvalsts. “Dinamo” ir ļoti daudz līdzjutēju, kuri mūs atbalsta. Latvijā nav otras tādas komandas. Galvenie iemesli nesekmīgajai sezonai bija saistīti ar psiholoģiju.

Nav tā, ka šo gadu laikā spēlētāji ir apauguši ar taukiem? Ne fiziski, bet mentāli.
Nedomāju. Ja tādi arī bija, tad viņu vairs nav komandā. Viena no lietām, ko es varu pateikt pilnīgi droši – paaudžu maiņa nav notikusi. Pagājušajā gadā mēs uzlikām strauju uzsvaru uz jaunajiem, un mēs turpināsim iesākto arī šogad. Lai “Dinamo” regulāri spēlētu izslēgšanas spēlēs, mums ir jādomā par nākotni. Kluba finansiālās iespējas ir ierobežotas, mēs nevaram atļauties paņemt pašus labākos latviešus, lai gan es ļoti gribētu.

Kāpēc tie jaunie, kuri atbrauca no Ziemeļamerikas, – Kulda, Lipsbergs, Jeļisejevs, daļēji arī Jevpalovs - nespēja te iejusties?
Viena izskaidrojuma man tam nav. Es to redzu tā, ka, aizbraucot pāri okeānam, viņi ne vienmēr progresē. Spēlē junioru līgās, kur ir trīs gadus vecāki par pārējiem, bet mēs jau redzam tikai ciparus, kuri ir labi. Lai izprastu sportisko līmeni, ir stipri jāiedziļinās. Nepiekrītu, ka Jevpalovs Rīgā spēra soli atpakaļ. Viņš te progresēja un šobrīd liek uzsvaru uz iekļūšanu NHL. Ja viņš pēc gadiem diviem vai trim tur spēlēs, es būtu ļoti priecīgs. Neslēpju, ka ļoti labprāt būtu redzējis viņu arī savā komandā.

Edgars Kulda tikmēr atgriezās kā ļoti cerīgs jaunais…
Jā, viņš Rīgā bija jau pirms manis. Es viņu īsti neredzu kā pirmo divu maiņu spēlētāju. Viņam savs darbs būtu jādara trešajā un ceturtajā maiņā. Viņam ir raksturs, viņš ir labs cīnītājs, iespējams, kaut kur nedaudz pietrūkst ātruma īpašību, bet esmu priecīgs, ka viņš sev atradis vietu, kur sevi apliecināt. Man ļoti patīk, ka tie spēlētāji, kuriem kaut kas neizdodas “Dinamo”, atrod iespējas un komandas, kur sevi apliecināt. Kāpēc, lai Kulda kaut kad neatgrieztos Rīgā? Ļoti spilgts ir Džeriņa piemērs. Es negribu būt pārsteidzīgs, taču treniņos viņš izskatās ļoti labi. Tas noteikti nav tas spēlētājs, ar kuru savulaik spēlējām kopā. Jūs jau pieminējāt apaugšanu ar taukiem un siltumnīcas efektu… Jā, Rīgā ir mierīgāk, tevi te tā nedušī, vari spēlēt savu skatītāju priekšā. Par dušīšanu gan varu teikt, ka mēs to šobrīd darām ļoti aktīvi. Vēlamies no katra dabūt ārā maksimumu. Leģionāra pieredze padara spēlētājus stiprākus.

Paturpinot vēl par pagājušo sezonu, kad tu saprati, ka varam spēlēt?
Pēc treneru nomaiņas mēs uzreiz devām iekšā. Spēli pret Maskavas CSKA aizvadījām ļoti labi, pretinieku treneris pienāca pēcāk klāt un prasīja, kas notiek. Pēcāk zaudējām “Vityaz”, uzvarējām “Slovan” un nedaudz atguvām pārliecību. Jums jāsaprot, ka komanda var spēlēt labi, bet šajā līmenī kļūdas netiek pieļautas. Pāris pazaudētu ripu izšķir ļoti daudz. Neviena komanda nevar nospēlēt stabilu sezonu, tas ir nereāli. Pēc Špenglera kausa un Tālo Austrumu izbraukuma viss atkal pajuka. Davosā man kā trenerim bija smagi, kāpām kalnā, un es sapratu, ka man nav spēka. Jā, spēlētāji ir trenēti, bet tomēr.

Ar kuru spēlētāju izvēli tu kļūdījies pirms pagājušās sezonas? Pītersu mēs tā kā jau pieminējām…
Nevar teikt, ka kļūdījos. Šogad es esmu izvēlējies spēlētājus, kuriem ir Eiropas pieredze. AHL mazie laukumi un hokejs kopumā no Eiropas tomēr atšķiras ievērojami. Šovasar, komplektējot komandu, es vairāk skatījos uz slidojumu. Mūsdienu hokejs prasa labu veselību, slidojumu, spēku un izturību. Bija labākas izvēles, bija sliktākas, bet kopumā ar ārzemnieku izvēli nekļūdījos. Salmela pie mums nokļuva interesantā veidā. Saņēmu zvanu no paziņas, kurš vaicāja, vai viens hokejists var ar mums patrenēties. Salmela brauca no Somijas uz Šveici un tā arī palika Rīgā. Nauda nebija galvenais, viņa atalgojums bija ļoti adekvāts. Skaidrs, ka viņš ir dārgs spēlētājs, mums noturēt viņu nebija variantu. Biju gatavs viņam šogad iedot solīdu atalgojumu, taču Šveicē viņš pelnīs krietni vairāk. Viņam apakšā ir vecā somu skola, to jūt it visā. Krievi šāda tipa spēlētājus raksturo ar vārdu “cepkij”. Plus viņš nenormāli nemīlēja zaudēt. Zaudējumus pārdzīvo visi, bet viņš bija ļoti dusmīgs.

Tu savu darbu kā galvenā trenera vietas izpildītājs sāki ar Jāni Kalniņu vārtos.
Jā, tas bija mans pirmais darbs – šķīrāmies no Pītersa. Man par viņu bija ļoti labas atsauksmes, taču īsti nesaprotu, kas notika. Varu tikai minēt, ka viens no iemesliem ir pāreja uz lielajiem laukumiem, kur metienu leņķi tomēr ir nedaudz citādāki. Iespējams, uz viņu iespaidu atstāja fakts, ka dzīvesbiedrei piedzima dvīņi, nezinu! Uz katru šādas lietas iedarbojas citādāk. Nevaru nokontrolēt viņu, bet, iespējams, caurām naktīm “sēdēja uz telefona”. Kamēr Ārmalis brauca šurp, Jānis dabūja spēlēt. Ārmalim vajadzēja sagādāt Eiropas izmēra formu, jo vecā nederēja, bet Kalniņš tikmēr ieskrējās un nebija apturams. Es viņiem abiem pateicu, ka spēlēs tas, kurš konkrētajā dienā būs labāks. Esmu pārliecināts, ka Jānis spēlēja tik labi tāpēc, ka Ārmalis viņu treniņos dzina uz priekšu. Viņiem bija ļoti labas attiecības.

Kāpēc Kalniņš tevi pameta?
Galvenais bija finansiālie nosacījumi.

Kalniņš, lai gan sezonu sāka kā otrais, bija aizvadītās sezonas KHL komandu lētākais pirmais vārtsargs, ne?
Negribu to apgalvot, bet tā varētu būt.

Tas ir ģenerālmenedžera triumfs!
Savā ziņā jā. Viņš strādāja ļoti cītīgi un apzinīgi. Iespējams, tieši tāpēc šobrīd ir tur, kur ir. Viņš visu ir nopelnījis ar smagu darbu. Man ar Jāni bija ļoti laba ķīmija, ātri atradām kopīgu valodu.

Pirms šīs sezonas tu esi nomainījis vārtsargu līniju, bet no aizsargiem tev palikuši tikai divi. Nav pārāk liels risks?
Jānis aizgāja uz ļoti labiem finansiālajiem nosacījumiem, bet Ārmalis uzreiz pēc sezonas pateica, ka nākamsezon spēlēs Zviedrijā. Līdz ar to man nācās meklēt vārtsargus. Biļalovu jau bijām ievērojuši, ļoti uzcītīgs puika, strādīgs, nemīl zaudēt ne laukumā, ne ārpus tā. Gudļevskis vēl ir gados ļoti jauns un perspektīvs. Es gribu redzēt viņu tādu pašu, kā savulaik viņš bija MHL – cīnītājs. Vairāk no viņa es neko neprasu.

Cik grūta bija izvēle starp Kalniņu un Gudļevski? Ļoti tuvu 50 pret 50, ne?
Tur ir ļoti daudz nianšu. KHL noteikumi ir pamainījušies diezgan ievērojami. Vārtsargi atsevišķos gadījumos nedrīkstēs piespiest ripas. To nedrīkstēs darīt, ja metiens būs bijis no vidus zonas vai zilās līnijas. Vārtsargiem būs daudz vairāk jāspēlē ar nūju, ko Gudis dara ļoti labi. Negribu likt nevienu augstāk par otru, jo nianšu ir tiešām daudz.

Tu ar lielāko daļu puikām esi spēlējis kopā. Cik viegli tev ir pateikt spēlētājam, ka viņi tev vairāk nav vajadzīgi?
Tās ir profesionālas attiecības. Skaidrs, ka nav patīkami, bet tāda ir dzīve. Tas, ka vienam vai otram pēc pagājušās sezonas es pateicu paldies, nenozīmē, ka viņi ir slikti cilvēki. Es ceru, ka visi to saprot. Esmu drošs, ka viņi atradīs sev darbavietas. Jūs man prasījāt par aizsardzības pārbūvi, atbildēšu: man gribas redzēt daudz kustīgāku, daudz slidojošāku aizsardzību. Gribu redzēt komandu, kuras aizsargi spēj ievadīt uzbrukumus. Kaut kādā ziņā ir taisnība viedoklim, ka manas prioritātes pirms šīs sezonas bija dabūt komandā Sotnieku, Džeriņu un Gudļevski – aizsargs, centrs un vārtsargs. Tā būs tāda kā ass, ap kuru visam vajadzētu griezties, bet nevajadzētu to pārspīlēt. Rezultāts būs jātaisa arī Gintam Meijam, Laurim Dārziņam, Miķelim Rēdliham, bariņam ārzemnieku.

Aizsargs Metjū Majone laikam šogad slidos vairāk, nekā visa komanda kopā.
Redzēsim, arī te ir jārunā par niansēm. Šis būs cits čempionāts, cits ātrums. KHL ātrumi ir krietni lielāki. Domāšanas ātrumam ir jāiet kopā ar kājām. Ja tā būs, tad viss būs kārtībā.

Esi apmierināts ar paveikto starpsezonu periodā?
Neslēpšu, ka daudzi spēlētāji aizbrauca tur, kurp es negribēju, lai viņi aizbrauktu, bet tāda ir dzīve. Kopumā esmu apmierināts, jā. Jau sākumā izdevās iegūt Videlu. Ar Kevina Klārka piesaisti esmu ļoti priecīgs. Viņš ir spēlētājs, kurš nepārtraukti atveras un prasa ripu, meklē un atrod savas iespējas, turklāt tās arī realizē. Spēlē pret “Toros” Kalns tika pie trim momentiem, Klārks – pie viena, bet realizēja to vienīgo.

Kas ir Mitinena labās īpašības?
Viņš ir ļoti gudrs spēlētājs, viņam pietrūkst pirmā soļa, nav sprinteris, taču viņš to kompensē ar ko citu. Viņu ņēmām Jevpalova vietā. Viņš varēja parakstīt arī kaut kur citur, taču gribēja spēlēt KHL.

Aizsargu Dmitriju Šaluņinu tu pazīsti ļoti labi.
Jā, aizsardzības tipa aizsargs. Viņam ir visas iespējas progresēt, jauns, perspektīvs, ļoti centīgs. Aizsardzības tipa aizsargs ir arī Dzaneti. Viņš ir Sotnieka kopija, ar ļoti labu metienu. Var netrāpīt vārtu devītniekā, bet, ja trāpīs vārtsargam pa plecu, tad sāpēs ilgi. Fērčailds tikmēr ir izteikts uzbrūkošais aizsargs. Lai pretinieki nevarētu gulēt, katrā pārī man ir plānots viens uzbrūkošais aizsargs.

Vai ar lielā ārzemnieku skaita iesaisti tu jūti, ka vietējie treniņos skrien ātrāk?
Konkurence vienmēr palīdz. Tas, ko es redzēju treniņnometnē Liepājā, man ļoti patika. Spēlētājs var progresēt tikai gadījumos, kad viņam kāds elpo pakausī, un šobrīd tā ir.

Kāpēc šogad Liepāja, ne Valmiera?
Gribējās kaut ko pamainīt. Valmiera ir smuka pilsēta, ļoti labi treniņu apstākļi, taču gadu no gada spēlētājiem apnīk viens un tas pats.

Liepāja tomēr ir hokeja pilsēta!
Pilnīgi pareizi. Tur ir lieliski treniņu apstākļi, plaša ģērbtuve, viesnīca blakus, arī pludmales smiltis ir būtiska lieta. Plānošanai un organizācijai treniņnometnēs ir ļoti liela nozīme. Karstums bija liels, taču centāmies plānot darbu tā, lai zem klajas debess darbs notiktu no rītiem, kad diena vēl nav tā iesilusi. Neesam nekādi teroristi.

Valmierā jūlijā esot ievērojami krities Valmiermuižas alus patēriņš.
Nevarēšu šo faktu komentēt (smejas).

Pilsētā tauta smej, ka drīz uz “Dinamo” soliņa nebūšot vietas. Jūs šobrīd esat pieci treneri.
Šis ir optimāls variants. Četri uz soliņa, viens – augšā. Visticamāk, tribīnēs sēdēs Juris Klodāns, bet vēl domāsim. Ir svarīgi, lai mums būtu informācija arī no augšas. Paši zināt, ka no apakšas ne vienmēr visu var redzēt vislabāk, hokeju vislabāk skatīties no augšas. Viens laidīs laukumā aizsargus, viens uzbrucējus un divi treneri nodos informāciju spēlētājiem. Jā, treneru var būt arī par daudz, bet es uzskatu, ka pieci ir optimālais variants.

Pilsētā mēļo, ka Artis Ābols desmit procentus no sava atalgojuma būs spiests atdot Celmiņam, jo tieši viņš portālā Sportacentrs.com atgādināja Jurim Savickim, ka Artis ir bez darba.
Gan jau no Arta kaut ko izspiest var, jā (smejas). Ja nopietni, tad mēs bijām runājuši jau iepriekš. Piesaistīt Arti bija mana iniciatīva, kuru kopā ar kluba vadību apspriedām un pieņēmām lēmumu. Ar Arti šajā vasarā komunicējām ļoti daudz, viņam lūdzu novērtēt arī dažus potenciālos ārzemniekus.

Artis tev neelpos pakausī un duncīti ribās netrieks?
Nē, esmu par to drošs. Patiesībā par to nedomāju, gribu sasniegt rezultātu. Esam strādājuši kopā arī iepriekš, problēmu nav bijis, tagad atkal būsim vienā laivā.

Kāds bija Skudras gadījums?
Viņš bija ar mieru būt Rīgā līdz brīdim, kad viņam būtu piedāvājums kļūt par kādas komandas galveno treneri. Skaidrs, ka tāda līmeņa trenerim ir nedaudz citas ambīcijas.

Kādu hokeju spēlēs “Dinamo”?
Gribu redzēt laukumā atbildīgu un disciplinētu komandu. Priekšā kāda odziņa, savlaicīga atgriešanās aizsardzībā. Šuplers savulaik teica, ka ripa jāmet uz vārtiem un skatītāji palīdzēs tai nonākt vārtos. Mēs galīgi nevaram sūdzēties par līdzjutēju skaitu un fanu atbalstu. Domāju, ka daudzi Latvijas klubi mūs var apskaust. Ātrums, disciplīna un pašatdeve – tās ir trīs galvenās lietas, kuras sagaidu no komandas.

Kurš metīs Mika Indraša golus?
Rīgas “Dinamo” komanda.

Kāpēc pagājušajā sezonā nepaņēmāt naudu no Ķīnas kluba par Miku?
Mēs viņu atstājām, jo viņš tobrīd bija mūsu simbols, arī kapteinis. Uzskatījām, ka skatītāji to nesaprastu. Kuģis bez kapteiņa kļūst nevadāms.

Bet kluba maks tagad būtu bijis biezāks.
Maks būtu biezāks, ja būtu atdevuši viņu kādam citam klubam, jo piedāvājumu netrūka. “Red Star” bija tikai viens no interesentiem. Es viņam piedāvāju lielu spēles laiku un iespēju doties prom pēc sezonas, viņš piekrita. Ar šādu soli mēs izpelnījāmies līdzjutēju atzinību.

Kā ar Mārtiņu Dzierkalu? Ir cerības, ka viņš varētu parādīties Rīgā?
Redzēsim, es ļoti to gribētu. Uzskatu, ka viņam ir neizmantots potenciāls. Esam vienojušies, ka, ja nekas nesanāks Toronto, viņš man zvanīs. Viņš varēja būt Rīgā jau pagājušajā sezonā, taču par mata tiesu viss tomēr nenotika, kā man gribētos. Viņš ir ļoti eksplozīvs uzbrucējs, tādi patīk visiem treneriem.