Rihards Bukarts: "Mani gribēja Maskavas "Spartak""

Nupat esi parakstījis trīs gadu līgumu ar "Dinamo" - kā uz šo notikumu reaģēja tava ģimene, brālis?

- Ģimene un brālis ir priecīgi, ka atkal spēlēšu mājās.

Kurā no trim sezonām ceri debitēt KHL?

- Protams, gribētos to izdarīt pēc iespējas ātrāk, taču pagaidām cenšos koncentrēties uz MHL, kur arī ceru uz visai lielu spēles laiku.

Cik apmierināts esi ar aizvadīto sezonu Stupino "Kapitan"? Vai pats sev pirms sezonas biji izvirzījīs konkrētus mērķus, kā tos izdevās sasniegt?

- Ar sezonu Stupinā kopumā esmu apmierināts. Mūsu komandai brīžiem bija grūtības ar uzvaru gūšanu, kā arī treneru maiņu, taču spēju abiem treneriem pierādīt sevi un iegūt viņu uzticību, kā arī pietiekami lielu spēles laiku savam vecumam. No sākuma braucu ar mērķi tikt komandā, bet sezonas gaitā gribējas ar komandu iekļūt izslēgšanas spēlēs (ko gan “Kapitan” neizdevās izdarīt – aut.).

KHL draftā tiki izvēlēts jau pirmajā kārtā, pats arī biji devies uz Čeļabinsku - kāda bija drafta atmosfēra, cik labi zināji citus jaunos hokejistus?

- Atmosfēra bija ļoti patīkama, laba pasākuma organizācija, visi bija ļoti draudzīgi. Daudzus spēlētājus pazinu, jo bērnībā bijām tikušies dažādos turnīros Krievijā.

Vai kāda cita KHL komanda bija izrādījusi interesi par tevi?

- Jā, atskaitot Rīgu, bija pāris klubi. Maskavas “Spartak” gribēja mani, taču viņiem izvēles tiesības bija tikai otrajā drafta kārtā. Arī Stupino “Kapitan” bija runājuši ar KHL klubiem, lai mani draftē, jo vēlējās nosargāt savas tiesības uz mani.

Skatoties uz iepriekšējām sezonām un to, cik HK "Rīga" ierindā salīdzinoši maz spēlēja gados jaunākie hokejisti, vai tevi nemāc bažas, ka tavs spēles laiks nākamsezon varētu būt zemāks nekā Stupino?

- Jā, tas ir ļoti aktuāls jautājums. Ceru, ka Leonīds Tambijevs uzticēsies man un neskatoties uz manu vecumu piedāvās man lielu spēles laiku, kā arī iespēju izšķirt spēļu likteni.

Trīs gadu līgums neviļus liek domāt, ka komanda ar tevi rēķinās ilgtermiņā, taču pirms nepilna pusgada norādīji, ka starp taviem sapņiem ir arī Stenlija kauss. Kā tu pašlaik raugies uz iespēju vienu dienu nonākt hokeja mekā?

- Protams, ka jebkura hokejista sapnis ir Stenlija kauss, taču šobrīd esmu Rīgas “Dinamo” sistēmas spēlētājs, tādēļ varu izcīnīt gan Harlamova kausu, gan arī Gagarina kausu, uz ko tad mēs arī tieksimies.

Runājot par NHL, kā tu raugies uz it kā vēl tālo 2014. gada NHL draftu un savām izredzēm tajā?

- Tas vēl ir pēc divām sezonām , tāpēc šobrīd visus savus spēkus un interesi veltu jaunajai sezonai un jaunajam klubam.

Vai, tavuprāt, vairāku gadu līguma noslēgšana ar KHL klubu neliks NHL vienībām uz tevi raudzīties ar šķību aci, kā tas pēdējos gados jau nereti ir noticis?

- Ja būšu ko vērts, līgums KHL neko nemainīs.

Aizvadītajā sezonā gan U-18, gan U-20 izlasēm izdevās saglabāt vietu pasaules elitē, vēl pietam, U-18 izlase, kurā pats arī spēlēji, to paveica pirmo reizi. Kas bija galvenā panākuma atslēga? Kādēļ to paveikt izdevās tieši 1994. gadiem un nevis 1989. vai 1992. gadiem, kam arī bija šāda iespēja?

- Iespējams, ka mums bija laba komanda ar raksturu. Tāpat mums bija salīdzinoši "viegla" grupa, nevis tā, kā 1989. gada čaļiem - turnīru pats braucu skatīties, un pirmās trīs grupas komandas toreiz ieguva visas trīs medaļas.

Pagājušosezon pamanījies debitēt U-20 izlasē, taču IIHF noteikumu dēļ uz čempionātu nevarēji doties pat teorētiski - cik nobriedis esi cīnīties par vietu izlases sastāvā šogad?

- Leonīds Tambijevs ir gan izlases treneris, gan arī HK “Rīga” galvenais treneris, attiecīgi man līdz jaunajam gadam būs pietiekami daudz laika pierādīt sevi un nepieciešamību pēc manis izlasē.