Virslīgas nākotne, Miksu, Kazakevičs, sēde Astanā, leģionāri: ko lēma LFF valde?

Komandu skaits Virslīgā

- Virslīgā 2019. gadā apstiprināts deviņu komandu skaits un tālāk uz priekšu, sākot ar 2020. gadu, būs desmit komandas. Ņemot vērā, ka šis ir optimālais scenārijs, taču klubu licencēšanas procesa dēļ no tā var būt nobīdes – proti, kādi klubi objektīvi var neiziet licencēšanu -, valde lēma, ka minimālais skaits Virslīgā būs astoņas vienības. Taču prognozējot arī to, ka iespējama ārkārtas situācija, kad licencēšanu neiziet divas vai vēl vairāk komandu, nolemts, ka tādā gadījumā valde operatīvi organizēs valdes ārkārtas sēdi, kurā pieņems lēmumu. Taču šobrīd nolemts, ka būs deviņas komandas un ka nākamgad to skaits tiks palielināts par vēl vienu. "Daugavpils"/"Progress" kvalificējās Virslīgai, pārspēlēs uzvarēja "Metta"/LU, tādēļ izšķiršanās ir par devīto komandu – "Valmiera Glass"/ViA vai "Super Nova". Balstoties uz pašreizējo reglamentu, priekšroka ir Virslīgas komandai. Tātad sanāk, ka būs šā gada astotnieks plus "Daugavpils". Virslīgas pēdējā vieta nākamsezon aizvadīs pārspēles pret 1. līgas otro vietu.

- Kādēļ nepāra skaitlis, kas ir traks variants kalendāra ritmiskumam?
- Tas nav traks variants kalendāra ritmiskumam, bet gan vienai komandai, kas izlaidīs kārtu, taču kalendāra ritmiskumu tas nemainīs. Deviņas komandas tādēļ, ka nebija vēlēšanās uzreiz kardināli ielikt desmit komandas, jo tā – no astoņām uz desmit – būtu diezgan būtiska pāreja. Turklāt arī pārspēles ["Super Nova" a 2:7 un 0:3 zaudēja "Mettai/LU – A.S.] droši vien parādīja, ka atšķirība starp 1. līgas nākamajām komandām un Virslīgu ir diezgan būtiska. Protams, šo atšķirību prognozēt varēja arī tāpat, tomēr pārspēles šīs iezīmes parādīja diezgan skaidri.

- Ja "Super Nova" būtu zaudējusi ar mazāku starpību, Virslīgā būtu desmit komandu?
- Nedomāju, ka būtu desmit. Katram būs savi argumenti un redzējums, un jautājumus var uzdot visādus: vai ar "Super Nova", "Tukumu 2000" vai kādu citu komandu būtu citādi. Galvenais arguments ir tāds, ka mērķis ir tikt līdz desmit komandām, bet nākamgad deviņas būs tādēļ, lai visā procesā būtu kāds pakāpeniskums. Apkārt peldēja trīs varianti: vai nu neko nemainīt, vai pāriet uz desmit, bet komitejās tika apspriests arī deviņu komandu variants. Nākamsezon tiks aizvadīts četru apļu turnīrs, bet par 2020. gada izspēles kārtību vēl tiks diskutēts – šī diskusija ir atklāta. Tas joprojām iet sasaistē ar 1. līgu – ja [Virslīgā] būs deviņas komandas, tad [1. līgā] skaidrs, ka būs 11 [šosezon spēlēja 12 vienības – A.S.], savukārt no 2020. gada līgās attiecīgi būs pa desmit komandām. Arī 1. līgā par desmit komandu izspēles formātu vēl būs jādiskutē, savukārt par nākamās sezonas formātu vajadzētu pieņemt lēmumu līdz 5. decembrim [kad notiks nākamā LFF valdes sēde]. Kasparam [Gorkšam], Mārim [Verpakovskim] un Aleksandram Isakovam ir jāvienojas par datumu, kurā notiks apvienotā komitejas sēde, lai diskutētu par 1. līgas, 2. līgas, dublieru un jaunatnes čempionāta sacensību kārtību un izvirzītu piedāvājumu apstiprināšanai 5. decembra sēdē.

- Virslīgai deviņu komandu skaits ir jāakceptē, un tā nedrīkst pateikt, ka tai šāds lēmums nepatīk?
- Nē, nevar, tai tas ir jāakceptē. Balsojums valdē bija vienbalsīgs.

- Šī sezona sākās marta beigās, nākamā sāksies marta sākumā. Arī turpmāk notiks šāda mētāšanās atkarībā no izlases vajadzībām, vai domāts visu laiku sākt marta sākumā?
- Šobrīd ir mērķis nostiprināt marta sākumu, marta vidu. Par izņēmuma sezonām, kad martā izlasei būs pārbaudes spēles, mums diskusijas nav bijis, taču konceptuāli vēlme ir panākt, lai kalendārs būtu stabils katru sezonu.

- Augusta kopsapulcē Virslīgas klubi vienojās, ka lēmumu par komandu skaitu grib zināt pēc sezonas beigām un līdz pirmajai pārspēlei. Kādēļ tā nenotika?
- To droši vien vari vaicāt katram atsevišķi un mēģināt uzburt lielo ainu. Vienas atbildes nav, jo tas prasīja diskusijas un trūka vienprātības. Diskusijas sākās sezonas laikā, sezonas vidū. Noteikti nav labi, ka lēmums tika pieņemts tikai tagad un nebija zināms jau sezonas sākumā, bet, no otras puses, objektīvi ir ļoti dažādi viedokļi un dažādas pārstāvētās intereses, tādēļ lēmuma nebija agrāk.

Leģionāru skaits Virslīgā

- Pamatojoties uz iepriekš valdē apstiprinātās darba grupas virzīto modeli, lēmums tika pieņemts vienbalsīgi. Proti, 2019. gadā spēlētāju modelis netiks mainīts, taču termins "leģionāri" tiks aizstāts ar "asociācijā gatavotiem spēlētājiem" un attiecīgi tiks pieslīpētas nianses. Ja tagad laukumā vienlaicīgi drīkstēs būt seši asociācijā gatavoti spēlētāji un pieci citi spēlētāji, tad 2020. gadā modelis no seši+pieci mainīsies uz pieci+seši. Pieteikumā sezonai drīkstēs būt 25 spēlētāji, no kuriem vismaz 13 jābūt asociācijā gatavotiem spēlētājiem. Savukārt 2021. un 2022. gadā vienīgā lieta, kas mainīsies, būs spēlētāju attiecība laukumā – četri asociācijā gatavoti un septiņi citi. Šis lēmums ir apstiprināts un tiks iestrādāts reglamentā.

- Ar šo lēmumu ir jārēķinās, vai arī pastāv reāla iespēja, ka tas var mainīties?
- Nē, ar šo lēmumu ir jārēķinās. Šis pats termins par asociācijā gatavotu spēlētāju tiks ieviests arī 1. un 2. līgā, bet apvienotajā komitejā vēl notiks diskusija par spēlētāju ierobežojumiem šajās līgās.

Latvijas izlases galvenais treneris

- Valdē šodien notika pirmā diskusija par to, kāds ir valdes viedoklis par Miksu kā treneri un izlases sniegumu. Kolēģi apmainījās viedokļiem un redzējumiem par nākotni, bet Kasparam, man un Dainim [Kazakevičam] ir uzticēts šodien vai rīt tikties ar Miksu, diskutēt ar viņu un lūgt sagatavot atskaiti par visu posmu, sākot ar Baltijas kausu un beidzot ar Nāciju līgu. Protams, fokuss būs uz Nāciju līgu, un Miksu tiks aicināts 5. decembrī valdes sēdē sniegt atskaiti. Uzklausot Miksu, valdei būs iespēja izteikt savu viedokli, bet gala lēmums, kā valde norādīja, ir prezidenta atbildības jautājums. Līdz ar to prezidentam būs jāpieņem lēmums, vai mēs turpinām vai neturpinām līgumattiecības ar Miksu. Valdes kompetence būs izdiskutēt un sniegt savu redzējumu, bet lēmums principā būs jāpieņem mums ar Kasparu.

- Kāds sēdē bija valdes redzējums?
- To varat pavaicāt katram valdes loceklim atsevišķi, bet konceptuāli tas ir tāds, ka sniegums laukumā neapšaubāmi nevienu neapmierina un rada daudz jautājumu par izlases kvalitāti. Šis jautājums, protams, bija divējāds. No vienas puses, tā ir trenera atbildība, bet, no otras puses, tā ir arī spēlētāju atbildība un kvalitāte. Un neviens nevar viennozīmīgi pateikt, kurš kritērijs ir galvenais. Arī es nevaru un droši vien arī neviens no jums nevar pateikt, kāds ir galvenais iemesls šādam sniegumam. Otrkārt, tika uzsvērtas pozitīvās lietas, ka Miksu izlasē un ap to ir ienesis jaunu, pozitīvu enerģiju un ka arī spēlētāji šobrīd pozitīvi raugās uz treneri. Noskaņojums [valdē] nav viennozīmīgs. Galvenais ir tas, ka visi saprot, ka šobrīd - vai mēs runājam par Miksu vai jaunu treneri - ir jābūt lēmumam par līguma slēgšanu uz vismaz trīs gadiem. Vai tas būs jauns treneris vai arī esošais, ar kuru līgums tiktu pārslēgts. Un tāpat sākotnēji netiktu likts uzsvars uz rezultātu "Euro 2020" kvalifikācijas ciklā, bet gan tiktu dota iespēja vai mandāts veidot jaunu, motivētu komandu, kuras galvenais uzdevums būtu sasniegt rezultātu ilgtermiņā. Valde arī apmainījās viedokļiem, ka, ja vajadzētu meklēt alternatīvu Miksu, varētu skatīties arī uz vietējiem treneriem, taču skaidrs, ka šobrīd vēl neviens nenosauca uzvārdu, kam būtu jāieņem viņa vieta. Diskusija bija vispārīga un pagaidām bez konkrētības, kamēr nav uzklausīta Miksu atskaite.

- Kāds ir tavs pašreizējais viedoklis?
- Droši vien īpaši neatšķiršos. Papētot statistiku un paskatoties spēli kā tādu, nekāda lielā prieka nav. Un skaidrs, ka mēs visi no turnīra sagaidījām citu rezultātu, jo citādi neuzstādītu tādu mērķi – pirmo vietu grupā. Rezultāts un spēles zīmējums ir savā ziņā vilšanās. Nav runas par to, ka mēs būtu pieļāvuši kādas rupjas kļūdas taktikā, taču mums bija brāķis pat tik elementāros elementos kā piespēle, sitiens, pozīcijas izvēle, piespēles virziens jeb pamatlietas, kurās kļūdas no izlašu spēlētājiem negaidi. Tas droši vien man radīja lielāko vilšanos. Taču šobrīd nemāku atbildēt, vai iemesls ir tas, ka mūsu spēlētāji nebūtu spējīgi šīs lietas izdarīt tādā līmenī – kaut gan vēsture rāda, ka ir spējīgi-, vai arī otrs jautājums ir tāds, ka treneris nespēj to visu panākt. Man nav viennozīmīgas atbildes. Tāpēc būs interesanti mēģināt noskaidrot, kas bija iemesli šādam sniegumam.

Savukārt, ja par Miksu kā profesionāli un personību, arī uz mani viņš atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Viņš spēj atstāt iespaidu kā ļoti kompetents, inteliģents cilvēks. Viņš spēj ļoti labi motivēt un paskaidrot savu filosofiju, kā viņš redz individuālu spēlētāju sagatavošanu, kā viņš redz komandas veidošanu. Man viņš simpatizē ar to, ka nekautrējās un bija ļoti atsaucīgs, lai brauktu uz reģioniem, tiktos ar visu klubu pārstāvjiem un treneriem, lai skaidrotu savu filosofiju un to, ko sagaida no izlašu līmeņa spēlētājiem, no talantīgiem spēlētājiem, un bija gatavs dalīties pieredzē. Arī aprunājoties gan ar spēlētājiem individuāli, gan komandas personālu, atsauksmes par Miksu ir ļoti pozitīvas – kā par profesionāli un par to, ka viņš ir ienesis pozitīvu dinamiku un pozitīvu enerģiju treniņprocesā un ārpus tā, ka viņš ļauj spēlētājiem atraisīties un dod viņiem iespēju izpausties. Taču negatīvais aspekts tajā visā ir tas, ka tas laukumā lāga nepārvēršas rezultātā.

Ja skatās pragmatiski, seši mēneši nav ilgs laiks, lai treneris spētu sevi apliecināt, un viņam visu laiku vajadzēja izvēlēties, vai šodien būt drosmīgam, mainīt principus, sastāvu un skatīties ilgtermiņā, kaut gan līgums ir īstermiņa, vai tomēr mēģināt likt uzsvaru uz tiem cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši un ir bijuši stabili pamatsastāva spēlētāji, un mēģināt ar viņiem sasniegt rezultātu. Viņš izvēlējās otro ceļu un rezultātu nesasniedza. Tad rodas jautājums, vai pārmest viņam, ka rezultātu nesasniedza, vai saprast, ka viņš maksimāli izmantojis pieejamos resursus. Tāpēc man būs ļoti interesanti klausīties, kādas būs atskaņas no Treneru asociācijas sēdes, kurā arī būs tikšanās un diskusija ar Miksu, tad ļoti gaidu mūsu pašu tikšanos ar Miksu, lai uzklausītu viņa skatījumu par ciklu kopumā, katru individuālo spēli un arī mūsu spēlētājiem. Un to, kā viņš redzētu izlases veidošanas modeli un spēlētājus, uz kuriem liktu uzsvaru, ja viņam tiktu piedāvāts turpināt darbu.

Sagaidu profesionālu viedokli no Treneru asociācijas un Treneru padomes par visu situāciju. Esmu trenējis bērnus un trenera licence man ir, taču ar to nav pietiekami, lai es profesionāli izvērtētu nacionālās izlases treneri. To pašu varu teikt par mūsu valdes sastāvu: tajā diez vai pietiek profesionālās kompetences izvērtēšanai. Tāpēc ekspertu viedoklis būs ļoti būtisks, un tad jau būs jautājums, ko ļoti precīzi sagaidām no trenera nākamajā ciklā. Protams, ka svarīga ir arī izlases trenera iesaiste jauniešu izlašu veidošanā, reģionālo treneru attīstībā utt., taču tie ir tikai blakus faktori. Primārais joprojām būs izlases sniegums un rezultāts. Tādēļ svarīga ir gan analīze, gan arī paša Miksu secinājumi un redzējums, kā darbu var uzlabot.

- Saki, ka nākotnē būtu ļoti vēlams parakstīt vismaz trīs gadu līgumu un nelikt uzsvaru uz nākamo kvalifikāciju. Šie punkti ir pilnīgā pretstatā ar uzstādījumu pirms Nāciju līgas: pusgada līgums un pirmā vieta. Vai tas nozīmē, ka federācija vasarā pieļāva lielu kļūdu?
- Tā noteikti nebija kļūda un, vēl jo vairāk, nebija liela kļūda. Pirmkārt, mums kādu laiku nebija bijis ārzemju treneris, tādēļ mums nebija pieredzes, kuru treneri izvēlēties un kuram uzticēties jau no pirmās dienas. Miksu šobrīd tika dots sešu mēnešu laiks un uzstādījums par pirmo vietu, jo tas bija objektīvs – kādu vēl kritēriju var iedot trenerim? Nevar teikt, ka skatīšos, vai man patīk vai nepatīk, un tad viņu vērtēsim. Ir jāiedod kritērijs un jāpaskatās, vai treneris pēc savas būtības ir ambiciozs. Miksu tāds bija, jo viņš teica, ka pirmā vieta ir objektīvs mērķis un viņš ir gatavs darīt visu, lai to sasniegtu. Skaidrs, ka realitāte parādīja, ka to sasniegt nevaram, taču, ja tagad būtu pirmajā vietā, tu droši vien neteiktu, ka ir liela pretruna, bet gan teiktu, ka esat baigie malači, jo uzstādījāt ambiciozu mērķi un to arī sasniedzāt. Ja šis D līgas formāts paredz, ka spēlē līdzvērtīgas komandas ar iespējām kvalificēties, nez vai mūsu izvirzīts mērķis par trešo vietu tiktu uztverts pozitīvi. Tas nebūtu ambiciozi ne trenerim, ne arī pašiem spēlētājiem, jo tādā gadījumā neviens no viņiem neko negaidītu – kādēļ gan cīnīties pret Andoru un Kazahstānu?

- 5. decembris, valdes sēde, Miksu atskaite. Cik liela ir iespēja, ka tajā dienā jau tiks pieņemts lēmums?
- Mērķis ir, lai tajā dienā lēmums jau būtu, jo laiks skrien. Juridiski līgums ar Miksu būs līdz gada beigām, bet tas nemaina to, ka mums jāsāk gatavoties nākamajam ciklam.

- Ja nu Miksu amatā nepaliks, kad būs lēmums par viņa aizvietotāju?
- Kad tas būs, nepateikšu, bet tam būs jābūt maksimāli operatīvi. Ideālā pasaulē – līdz gada beigām.

- Vai trenera atalgojuma budžets tiks palielināts?
- Šobrīd tas nav noteikts. Līgumā bija atruna, ka, ja līdz gada beigām tiek sasniegts rezultāts, tad atalgojums tiek paaugstināts. Bet, ņemot vērā, ka rezultāts nav sasniegts, atalgojuma jautājums būs atvērts.

- Vai jau ir skaidrība par mājas un izbraukuma spēļu struktūru kvalifikācijā?
- Vēl nav. Skaidrība ir par to, ka katrā logā spēles droši vien tiks veidotas tā, lai būtu viena mājas un viena izbraukuma spēle. Taču skaidrība droši vien būs pēc izlozes, kad būs zināms kalendārs. Vienīgi, esam vērsušies UEFA ar lūgumu marta spēles nenozīmēt mājās, lai varam kvalitatīvi sagatavot laukumu. Par novembra spēlēm lūguši neesam. Skatoties uz šo gadu, arī neredzam lielas bažas, taču rādīs laiks.

Latvijas U21 izlases treneris

- Dainim Kazakevičam vēl ir līgums uz nākamo ciklu?
- Jā. Viņam vēl ir līgums uz, manuprāt, nākamajiem diviem gadiem. Tā ka nākamais cikls vēl būs viņa vadībā.

- Līgums turpinās būt spēkā tādēļ, ka atlaišanas kompensācija ir pārāk liela, vai tādēļ, ka federācija uzskata, ka trenera darbs bijis atbilstošs?
- Proti uzdot provokatīvus jautājumus (smaida). Šobrīd Treneru padome vēl nav uzklausījusi U21 izlases trenera atskaiti, un mums nav tādas ziņas, vai Treneru padome ir vai nav apmierināta ar sniegumu. Šobrīd tādā vadības līmenī varu atbildēt tikai par saviem vārdiem, ne kāda cita vārdiem. Skatoties uz U21 izlases spēles kvalitāti un sniegumu, esmu apmierināts, jo man patīk izlases kvalitāte un enerģija. Arī spēlējot pret vadošajām komandām, neteiktu, ka esam pastarīši un peramie zēni, bet gan rādījām labu spēli. Tāpat jāsaprot, ka U21 izlase ir nodrošinājusi spēlētājus nacionālajai izlasei un tā ir U21 izlašu specifika, ka prioritāte nav tikai vieta tabulā, bet arī spēlētāju sagatavošana nacionālajai izlasei. Šajā aspektā kaut ko pārmest neredzu iemeslu.

- Divi 0:0 pret Andoru.
- Katrā turnīrā varam atrast rezultātus, kuriem piesieties, bet pretī 0:0 jānoliek arī Anglijas, Nīderlandes spēles. Protams, ka rezultātu ziņā arī pret šādiem grandiem vienmēr cerētu izraut kaut punktiņu vai superveiksmes gadījumā arī uzvarēt. Vienmēr ir lietas, kuras var uzlabot, un U21 izlases kontekstā neapšaubāmi spēles pret Andoru ir vērtējamas ar ļoti negatīvu zīmi. Bet spēle kopumā un U21 izlases misija gatavot spēlētājus nacionālajai izlasei, manuprāt, ir pozitīva. Ja skatāmies mūsu stratēģiju jeb zaļo, skaisto grāmatiņu, kuru esat redzējuši, līdz 2024. gadam kā viens no mērķiem ir U21 izlases sportiskā ambīcija jeb kvalificēšanās vismaz "play-off" kārtai. Tā ir reālistiska ambīcija. Manuprāt, spēlētāju gatavošanu nacionālajai izlasei U21 izlase veic kvalitatīvi, un arī rezultāts kopumā ir pozitīvs, ja ņem vērā, ka 85% spēlētāju ikdienā ir no dublieru čempionāta, nevis no Eiropas vadošajām līgām. Protams, ka sagaidām, ka apspēlēsim gan Maltu, gan Andoru, tomēr, paskatoties uz pārējo Eiropu, vairs nevaram viennozīmīgi gaidīt, ka šīs komandas vienmēr tiks uzvarētas. To pierāda ne tikai mūsu izlases piemērs.

LFF valdes sēde Astanā

- Cik no LFF budžeta izmaksāja valdes locekļu došanās un mitināšanās Astanā?
- Kāds bija brauciena piedāvājums? (domā) Valdes sēdē nebija Tikmera, Blumberga, Direktorenko, Starkova un Mežecka. Bija Keišs, Žuks, Verpakovskis, Isakovs, Zakreševskis, jāpieskaita arī Gorkšs. Seši cilvēki reiz aptuveni 500 eiro jeb aptuveni trīs tūkstoši eiro. Tas ir transfērs no un uz lidostu, viesnīca, ēdināšana, vietējais transfērs.

- Vai tas ir labs signāls no federācijas PR ziņā?
- Kā uz to skatās. Ja par visu domāsim tikai PR ziņā, tad droši vien nerespektēsim 95% futbola sabiedrības, jo mums būs jāizskatās skaistiem, pūkainiem un tā, lai no malas forši izskatās, bet tas diez vai būs pareizi. Domāju, ka, pirmkārt, sabiedrībai ir jāizprot valdes būtība. Valde ir brīvprātīgā kārtā ievēlēta institūcija, kas patiesībā pēc statūtu būtības pieņem visus būtiskākos lēmumus Latvijas futbola attīstībā. Ja mēs vienreiz gadā nevaram valdi, kurai netiek maksāts nekāds atalgojums un nav nekādu citu privilēģiju, aizvest kopā ar Latvijas izlasi, tad droši vien jābūt diezgan slimiem, lai par to pārmestu. Ja tas gada griezumā no aptuveni astoņu miljonu budžeta izmaksā trīs tūkstošus, diez vai var pārmest, ka līdzekļi ir ļoti nelietderīgi izšķērdēti. Par šiem trim tūkstošiem esam valdi pateicībā uz kaut kurieni aizveduši. Turklāt ne tikai vienkārši aizveduši patusēt, bet arī reāli organizējām valdes sēdi un diskutējām.

- Valdes sēde gan nebija produktīva.
- Jautājumi tika pārcelti uz šodienu, taču tā vietā, lai diskutētu šodien un pārceltu vēl divas nedēļas vēlāk, tas tika izdiskutēts tur un šeit jau tika pieņemti kādi lēmumi. Astanā galvenais mērķis bija diskutēt par asociācijā gatavotu spēlētāju jautājumu.

- Cik tamlīdzīgu sēžu ārzemēs atceries?
- Tā noteikti bija pirmā šāda sēde šai valdei. Iepriekšējām? Atceros, ka bija izbraukums uz Gruziju, gadu gan vairs neatceros. Citus gadījumus neatceros. Vai kādam patīk vai nepatīk, vai kādam šķiet efektīvi vai neefektīvi, bet, manuprāt, tas ir arī goda un cieņas jautājums vienreiz ar izlasi aizvest brīvprātīgo grupu, kas piedalās ļoti būtisku lēmumu pieņemšanā. Mēs patiesībā to darām salīdzinoši maz. Ja paskatīsieties citas izlases, ar tām vienmēr līdzi brauc valdes locekļi, viceprezidenti. Ir oficiālas pusdienas, uz kurām viņi nāk ar trim, četriem, pieciem cilvēkiem, un visi izrāda godu un cieņu. Mēs to nedarām un kaut kur ekonomējam līdzekļus.

"Spartaka" un "Ventspils" Eirokausu naudas aizturēšana

- Šī tēma bija informatīva rakstura pie tēmas "Dažādi". Šobrīd neesam saņēmuši finansējumu no UEFA par šo klubu dalību Eirokausos, taču praktiski esam vērsušies UEFA ar lūgumu izskaidrot situāciju. Viņu atbilde bija tāda, ka dokumentācija ir iedota apstrādei, šķiet, Juridiskajā daļā par finansējuma piešķiršanu un ka tuvāko dienu vai, precīzāk, šīs nedēļas laikā visam jābūt sakārtotam. Skaidrojuma šobrīd nav. "Ventspils" un "Spartaks" pie mums vērsās ar vēstulēm, mēs sagatavojām vēstuli UEFA, un viņi teica, ka sagatavos rakstisku vēstuli, bet neesot pamata bažām un ka maksājums šobrīd ir apstiprināšanas procesā. Gaidām oficiālo atbildi, bet mutiskā atbilde telefona klausulē ir tāda, ka viss esot procesā un ka maksājumiem jābūt tuvākajās dienās.

- Vai UEFA uzsāka izmeklēšanu par albāņu aizdomīgo sniegumu pret "Ventspili"?
- Nekādas oficiālas informācijas mūsu rīcībā nav bijis, un šodien valdē arī pārrunājām, ka šogad nav bijis vispār neviena ziņojuma par komandām. Arī mēs sākumā pieļāvām domu, ka tas varētu būt saistīts ar integritātes jautājumiem, bet UEFA to šobrīd nav apstiprinājusi. Spekulēt nav pamata.

- Kādēļ naudas aizturēšanas jautājums sākumā bija LFF mājaslapā esošajā rakstā par valdes sēdi, bet pēc tam tika izņemts?
- Sākumā tas tika iekļauts darba kārtībā, bet pēc pirmā zvana no žurnālistiem – Sportacentrs.com -, sapratām, ka tas tiek nedaudz nepareizi interpretēts un uzreiz tiek prasīts par problēmām un aizdomām. Pārlikām to informatīvā ziņā uz "Dažādi" tādēļ, ka nebija vajadzības lieki celt ažiotāžu, ja mums pašiem nav argumentu, kurus varam skaidrot.

Telpu futbols

- Kādas tagad ir federācijas attiecības ar telpu futbolu?
- Situācija ir pozitīva, ja ņemam kopējo kontekstu. Pagājušās nedēļas sākumā beidzot tikāmies pilnā sastāvā: biju es, mūsu prezidents un sporta direktors, kā arī viņu prezidents un viņu izpilddirektors. Izdiskutējām visu saistīto ar Virslīgas organizēšanu, sadarbību kā tādu, U19 izlasi, čempionāta organizēšanu. Vienojāmies, kā viņus iesaistām visus procesos, un mums šodien jāsūta līguma versija, ko viņi šonedēļ izskatīs.

- Kādas ir prasības no abām pusēm, lai Virslīga atkal būtu oficiāls turnīrs?
- Tas vienmēr ir bijis oficiāls. Arī šobrīd. Tā ir interpretācija, kas kaut kad ir izskanējusi, ka federācija varētu to neatzīt. Nezinu, kā precīzi vārdiski bija izskanējis. Taču no mūsu puses nekad nav bijusi pozīcija, ka mēs neatzīsim čempionātu, kamēr nebūs līguma. Esam ieinteresēti, lai Latvijas vienīgās Virslīgas turnīra uzvarētāja pārstāvētu Latviju Čempionu līgā. Pat neatceros, ko kurš teica, bet tas arī šobrīd skaitās Latvijas čempionāts, jo par visu esam vienojušies, tikai atlicis tehniski, fiziski noformēt līgumu, fiziski vienoties par niansēm un parakstīt līgumu. Šobrīd gan klubi, gan asociācija ir informēti par to, ka Virslīgas uzvarētājs būs tas, kurš Latviju pārstāvēs Eiropā.

Prasības ir ļoti elementāras. Pirmkārt, ir ļoti skaidri noteikts, ka asociācija ir atbildīga par klubu sacensībām un telpu futbola attīstību kopumā. Federācija ir atbildīga par treneru izglītību, tiesnešu nozīmēšanu un attīstību, tostarp izglītību, kā arī nacionālajām izlasēm. Otrkārt, mēs kā federācija savā stratēģijā un nākamā posma prioritātēs esam noteikuši, ka tautas futbols, tostarp skolu un amatieru futbols, ir viena no mūsu prioritātēm. Esam sapratuši, ka šajā segmentā sastopas mūsu intereses un ka arī šis būs jautājums, kurā sadarbosimies. Bet, ja runā par konkrētām prasībām, viena no prasībām, kas tika lemta vienā no iepriekšējām sēdēm, kurā bija arī Vadims [Ļašenko], ir [asociācijas] audits par iepriekšējo gadu, lai parādītu sabiedrībai, ka viss ir caurskatāms, caurspīdīgs, korekti, godprātīgi un pareizi darīts.

- Par to bija šaubas?
- Par to bija šaubas, jo gan publiski, gan nepubliski bija diskusijas, kurās no klubu puses parādījās jautājumi, kāpēc ir tik lielas dalības maksas, kur paliek nauda utt. Tradicionālie jautājumi, kādi ir sporta un, precīzāk, futbola sabiedrībā. Tādēļ vienojāmies, ka uztaisīsim auditu. Viss būs publiski nopublicēts, lai visiem viss būtu skaidrs – re, nauda ienāk, re, nauda iznāk. Vienojāmies arī par to, ka mums ir jāpiestrādā pie klubu licencēšanas, lai tā līdzinātos klasiskajam futbolam. Vienojāmies arī par spēlētāju statusa un pāreju, spēlētāju licencēšanas jautājumiem, ka futzālā esošais process ir maksimāli jāpietuvina federācijā esošo standartu līmenim, lai nebūtu šaubu par licencēšanas kvalitāti un datu pareizību.

- Vai federācijas rīcībā ir informācija par aizdomīgām spēlēm telpu futbola čempionātā?
- Nē, šobrīd nekādas informācijas – ne iesniegumu, ne ziņojumu – nav. Baumu un runu līmenī vienmēr cirkulēs kāda informācija, un reaģējam uz tādām lietām, taču šobrīd nevaram pateikt, ka kāds būtu kaut kur iesaistīts.

- Tātad federācijas rīcībā nav arī informācijas par to, ka kāda futzāla kluba tribīnēs redzēts uz mūžu diskvalificētais Oļegs Gavrilovs?
- Šādas informācijas gan man nav. Arī pats personīgi neesmu redzējis.

- Precizējot viņa diskvalifikācijas būtību, viņš vispār drīkst atrasties tribīnēs spēļu laikā?
- Viņš ir diskvalificēts no iespējas piedalīties vai parādīties Latvijas futbola aktivitātēs. Statūtos, šķiet, ir noteikts, ka klubi, kuri ir LFF biedri, nav tiesīgi stāties attiecībās ar šādu cilvēku. No juridiskās puses šis jautājums ir interpretējams, un katrs to varētu saprast, kā grib. Bet pēc būtības, ņemot vērā, ka šī nav pirmā reize, kad man pasaka, ka viņš kaut kur ir bijis, runājam par to, ka mums vajadzētu aktualizēt šo tēmu, jo klubiem var būt piemirsies, ko nozīmē šī diskvalifikācija un aizliegums stāties attiecībās ar šo personu.

- Spēļu apmeklēšana ir iekļauta šajā aizliegumā?
- LFF organizēto spēļu apmeklēšanai ir jābūt tai skaitā. Gan Virslīga, gan 1. līga, gan 2. līga. Telpu futbols šobrīd starp tiem nav, bet integritātes jautājumi ir starp tiem, kurus iestrādājam līgumā. Domāju, ka ņemšu padomu no jums un šādu punktu iestrādāsim diezgan precīzi. Tas, kas man nepatīk, ir tas, ka mums trūkst instrumentu vai risinājuma, ko darīt, kad viņš kaut kur parādās.

- Runājot par U19 izlasi. Tā ir taisnība, ka LFF kā galveno treneri jau ir apstiprinājusi Artūru Šketovu, bet LTFA piedāvā Orlandu Duarti?
- Viņi piedāvā Duarti, bet federācija jau ir apstiprinājusi Šketovu. Ar pārrunām, bet bez oficiāli izsludināta konkursa. Mūsu motivācija ir tāda, ka U19 čempionāts ir jauns, izlase un pat sacensības kā tādas līdz šim nav eksistējušas. Tādēļ tērēt līdzekļus, lai piesaistītu starptautisku ekspertu – Duarti vai kādu citu konkursa gadījumā -, nav lietderīgi. Ar šo izlasi šobrīd nav uzdevuma izcīnīt 1. vietu, jo nav īsti reāli uzstādīt sportisku mērķi.

- Kādēļ Šketovs tika izvirzīts, Duartem piedāvājumu nemaz neizdarot?
- Tādēļ, ka Šketovs mūsu acīs ir pieredzējis treneris un profesionālis Latvijas futbolā, kurš telpu futbolu pārzina no A līdz Z. Otrkārt, arī no LTFA viņš vairāku gadu garumā tiek raksturots kā speciālists, kura stiprās īpašības ir jaunatnes attīstīšana un viņu sagatavošana līdz profesionālam līmenim. Jo viņa kontekstā pārmetumi agrāk bijuši tikai par to, ka viņš ar izlasi, kurā jau ir nosacīti profesionāli spēlētāji, nespēj sasniegt augstvērtīgākus rezultātus, bet nekad nav bijis pārmetuma, ka viņš nebūtu spējīgs strādāt ar jauniešiem un talantiem. Tagad šī situācija tiek pagriezta, jo visu laiku tika runāts par Duarti kā iespējamo nacionālās izlases treneri, bet tagad, kad parādījās U19 izlase, par viņu tiek runāts kā U19 izlases treneri. Tādās diskusijās īsti ielaisties negribam.

Vēlamies treneri, kurš redz pilnu ainu perspektīvā, un apsveram, ka šis treneris, ja viss process aizies, kā plānots, būs atbrīvotais jeb tikai uz izlasēm. Vai tas būs Šketovs vai tas būs konkursa ceļā izvēlēts treneris, ir jautājums, bet vēlējāmies, lai U19 izlasei pie stūres būtu pieredzējis treneris, kura mērķis tagad ir atrast jaunus, enerģiskus asistentus ar potenciālu, kuri perspektīvā šo izlasi varētu pārņemt. Kandidātu loks, kas telpu futbolā būtu iesaistīti profesionāli, starp B un C licences saņēmušajiem treneriem nav liels. Tādēļ mūsu lēmums bija ņemt pieredzējušu vietējo treneri, kura uzdevums būtu arī audzināt vietējos speciālistus, lai pēc diviem, pieciem, desmit gadiem futzālā nebūtu situācijas, kad jāturpina diskutēt tikai par diviem speciālistiem, no kuriem viena organizācija atbalstītu vienu, bet cita – otru.