Layout: current: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 0

RFS atklāj kārtis: transfēru summas un kādēļ nevēlas sacensties dārdzībā ar "Riga"

Agris Suveizda

RFS atklāj kārtis: transfēru summas un kādēļ nevēlas sacensties dārdzībā ar "Riga"
Aleksandrs Usovs. Foto: Kaspars Volonts, fkrfs.lv

Turpinot rubriku par dienas lielajām intervijām, portāls Sportacentrs.com uz sarunu aicināja Latvijas futbola vicečempiones un kausa ieguvējas RFS sporta direktoru Aleksandru Usovu, kurš klubā strādā kopš tā pirmajiem soļiem Virslīgā 2016. gadā. Bijušais Latvijas U21 izlases spēlētājs sīkāk pastāstīja par šīs sezonas komplektāciju, izmaiņām ilgtermiņa vīzijā un to, kādēļ klubs nevēlas iet naudas šķērdēšanas ceļu.

"Uz trim mēnešiem algas ir samazinātas par 30-40%"

- Pirms sākam komplektācijas tēmu, jāvaicā, kā klubam klājas krīzes laikā.
- Domāju, ka tās sekas skars gandrīz visus pasaules klubus, un mēs diemžēl neesam izņēmums. Tikāmies ar spēlētājiem, izrunājām situāciju un vienojāmies, ka šajā periodā ir jāsamazina algas – ne tikai futbolistiem, bet visiem kluba darbiniekiem. Ceram, ka šī situācija nebūs ilgāka par trim mēnešiem un ka, atsākoties čempionātam, visas algas būs normālā līmenī. Visi spēlētāji ir uz vietas, visi ir veseli, un katram ir izsūtīts individuāls plāns.

- Cik liels ir samazinājums?
- Katrā mēnesī tas atšķiras, bet no 30% līdz 40%. Tas attiecas uz martu, aprīli un maiju. Visdrīzāk mums būs problēmas ar mazajiem sponsoriem un varētu nedabūt to naudu, ar kādu bijām rēķinājušies. Ar mūsu ģenerālsponsoru LNK situācija ir samērā stabila, bet diemžēl bija iemesli, kādēļ nācās samazināt algas.

- Klubiem ar Virslīgu nesen bija konferences zvans – kādi pašlaik ir hipotētiskie varianti sezonas aizvadīšanai?
- Runājām ar Virslīgu un visiem klubiem. Neviens šobrīd neko nevar konkrēti prognozēt, kāds būs scenārijs, taču ceram, ka maijā varēsim atsākt trenēties un jūnija pirmajā nedēļā sāksim čempionātu. Cik būs spēļu – pagaidām nezinām, bet visdrīzāk būs samazinājums, piemēram, trīs apļi. Par to diskusijas turpinās.

- Dzirdēju, ka sezonu varētu sākt ar Superkausu – "Riga" pret RFS.
- Jā, bija tāds variants, bet arī par to, protams, pagaidām nav skaidrības. Vēl decembrī vai janvārī mēs iniciējām šādu spēli, ka, mūsuprāt, būtu ļoti interesanti sezonu sākt ar Superkausu. Tobrīd tas nebija pieņemts, bet, tā kā tagad jau varētu spēlēt zaļajos laukumos, iespējams, tas būtu reāli.

- Cik eksistenciāli svarīgi klubam būtu, lai Eirokausi šogad notiktu un netiktu pārcelti uz nākamo gadu?
- Domāju, ka Eirokausi tomēr notiks. Visdrīzāk ne jūlijā, kad mums būtu bijis jāsāk, bet augustā vai septembrī tiem vajadzētu būt. Protams, ka katram Latvijas klubam nepiedalīšanās Eirokausos un naudas nesaņemšana no UEFA ir ļoti liels mīnuss. Čempionu līgā ir nedaudz cita nauda, bet Eiropas līgas pirmajās kārtās tie būtu 250-500 tūkstoši eiro – tā ir liela daļa no budžeta.

"No tiem, kurus gribējām, noturēt neizdevās divus - Jagodinski un vienu leģionāru"

- Cik ļoti esi apmierināts ar sastāva komplektāciju – kas sanāca, kas nesanāca?
- Veidojot komandu, cenšamies piesaistīt spēlētājus, kuri atbilst trim galvenajām kategorijām vai kritērijiem. Kā vienmēr, tie ir spēcīgi vietējie spēlētāji. Otrā grupa ir leģionāri, kuriem jāpastiprina pamatsastāvs, vai leģionāri, kurus varam attīstīt un pēc tam pārdot – tātad ņemt perspektīvā. Un trešā grupa ir talantīgi vietējie spēlētāji. Domāju, gandrīz katrā kategorijā izdevās paņemt labus spēlētājus. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu izmaiņu ir diezgan daudz. Kādus divus spēlētājus, kurus vēlējāmies paturēt, saglabāt neizdevās, taču esam diezgan apmierināti.

- Kurus neizdevās?
- Varu pateikt, ka gribējām paturēt [Vitāliju] Jagodinski, bet viņš izvēlējās citu variantu ["Valmieru"]. Savukārt otrs spēlētājs bija leģionārs – negribētu saukt konkrēti.

- Kā saprotu, Jagodinskim piedāvājāt jaunu līgumu. Tas bija naudas jautājums?
- To labāk varētu pavaicāt pašam Vitālijam. Mēs piedāvājām divus variantus, un viens no variantiem bija tāds, ka viņš būtībā saglabātu to pašu naudu, ko saņēma iepriekšējā sezonā. Tie, manuprāt, bija ļoti labi finansiālie nosacījumi. Par sportisko pusi, domāju, viņam nebija nekādu raižu, ka mums varētu būt slikta komanda vai slikti treniņapstākļi. Līdz pēdējam brīdim nezinājām viņa atbildi un gaidījām diezgan ilgi – līdz janvāra beigām -, ko viņš teiks, bet "Valmieras" piedāvājums acīmredzot bija saistošāks un interesantāks.


Vitāliju Jagodinski nu jau bijušais RFS galvenais treneris Valds Dambrausks iepriekšējā sezonā sauca par labāko spēlētāju Virslīgā. Foto: fkrfs.lv

- Pirms gada neizdevās pagarināt līgumu arī ar Dubru, taču viņš vismaz pārcēlās uz ārzemēm – Jagodinska gadījums droši vien bija daudz sāpīgāks?
- Ar Kasparu tomēr bija cits stāsts. Viņam bija piedāvājums no ārzemēm, un tas laikam nav noslēpums, ka alga Kazahstānā ["Irtysh"] bija daudz lielāka, nekā mēs varējām piedāvāt. Tas, manuprāt, bija loģisks solis. Cits jautājums ir par pašu Kazahstānu, kur viņš pabija tikai pusgadu, bet tagad viņam ir ļoti labs variants Ukrainā ["Oleksandria"]. Ja spēlētajam ir labs piedāvājums ārzemēs ar labu atalgojumu, tas ir jāņem. Par konkurentiem savukārt, domāju, nav vērts izteikties – nebūtu pārāk ētiski runāt, vai viņš izdarīja pareizi, ka pārgāja uz "Valmieru". Katram pašam ir jāpieņem lēmums.

- Kā bija ar Cigaņiku?
- Ar viņu mēs runājām, bet viņš vēl īsti nezināja. Viņš gribēja spēlēt citā līmenī un saņēma piedāvājumu no Ukrainas ["Zorya"]. Ļoti laba komanda, un arī tas karjeras attīstībā bija labs solis.

- Ar pamatvārtsargu Kasparu Ikstenu sākumā šķīrāties, bet tad viņš atgriezās.
- Jau sezonas laikā piedāvājām viņam pagarināt līgumu. Viņš gribēja sezonu nospēlēt līdz galam un situāciju risināt tad, bet pēc sezonas beigām viņš nebija apmierināts ar mūsu piedāvājumu un gribēja aizbraukt uz ārzemēm. Taču janvārī, kad konkrētu piedāvājumu viņam nebija, atkal tikāmies un vēlreiz piedāvājām šosezon palikt pie mums. Tomēr tajā brīdī viņš jau vairs nebija izteikts pirmais numurs – piesaistījām labu vārtsargu [Danilo] Kučeru no "Daugavpils". Tagad viņiem jākonkurē savā starpā – kurš būs labāks, tas arī spēlēs. Tas ir konkurences jautājums. Kaspars pagājušajā sezonā bija mūsu kapteinis un diezgan labi nospēlēja, bet tagad klāt ir arī cits vārtsargs, kurš ar mums kopā bija visu starpsezonu un nospēlēja ļoti droši un ļoti labā līmenī. Uz sezonas pirmo spēli bija domāts, ka Kučers būtu bijis pirmais numurs. Par jauno kapteini vēlēšanu gan vēl nav bijis – pagaidām kapteiņa nav, nolemsim pirms pirmās spēles.

- No tiem spēlētājiem, kuri palika, bija šaubas par kāda noturēšanu komandā?
- Ar gandrīz visiem spēlētājiem bija ilgtermiņa līgumi vai vismaz uz šo sezonu, tā ka praktiski nebija neviena spēlētāja, kuru vajadzēja noturēt. Gandrīz ne par vienu nebija reālas intereses no ārzemēm, tā ka šāda jautājuma mūsu dienaskārtībā nebija. Bija kādas baumas par Darko [Lemajiču], bija arī varbūtība, ka Šimkovičs saņems piedāvājumu no ārzemēm, bet galu galā neko konkrētu nesaņēmām – galdā neviena piedāvājuma nebija, tā ka nebija nekā, par ko runāt.

- Prom ir abi pamatsastāva centra aizsargi Jagodinskis un Girdvainis un abi pamatsastāva balsta pussargi Blagojevičs un Seto. Jaunpienācēju CV nav tik spēcīgs – vai šajās pozīcijās uz papīra nav krituma?
- Palika Isajevs, kurš arī daudz izlaida iepriekšējā sezonā, un Zjuzins, kurš arī var spēlēt kā centra pussargs. Aizsardzībā mums ir diezgan labi un salīdzinoši jauni spēlētāji no Slovēnijas [Žiga Lipuščeks] un Horvātijas [Lūka Smoļo], tā ka nedomāju, ka aizsardzības centrs mums būs vājā vieta. Kas attiecas uz centra pussargiem, mums ir Zjuzins, Kļuškins, piesaistījām arī baltkrievu Babičevu, ir arī citi varianti, kuri tur var spēlēt. Izmaiņas ir, bet to, vai esam kļuvuši vājāki vai stiprāki, vēl tikai redzēsim. Kā jau teicu, esam apmierināti ar iegūtajiem spēlētājiem.

- Gribēju uzsvērt to, ka divus izlašniekus Jagodinski un Girdvaini aizsardzībā ir nomainījuši divi jaunāki spēlētāji, kuri savos klubos tomēr sēdēja rezervē [kļūda jautājuma formulēšanā – Lipuščeks spēlēja regulāri, bet Slovēnijas 2. līgā]. Cik viņi ir gatavi viņus aizstāt?
- Smoļo nebija pamatsastāva spēlētājs Zagrebas "Lokomotiv", taču tā ir ļoti laba komanda. Viņam bija grūti spēlēt regulāri, un, ja viņš būtu bijis pamatsastāva spēlētājs, mums nebūtu nekādu izredžu viņu dabūt. Kad [2018./19. g. sezonā] bija izīrēts uz citu komandu [Horvātijas augstākajā līgā], viņš spēlēja un daudz ir spēlējis arī jaunatnes līmenī. Abi pirms sezonas ar mums pavadīja aptuveni pusotru mēnesi, un mums šķiet, ka viņi ir laba līmeņa spēlētāji.

"Algās ar "Riga" konkurēt nevaram - ja vēlas rentabilitāti, mēnesī maksāt 10000 nav reāli"

- Kā tirgu un spēlētāju algas mainīja jaunie leģionāru noteikumi?
- Kā redzu, darba algas ir nedaudz samazinājušās – par kādiem 20%. Izmaiņas ir, bet ne milzīgas. Pagaidām grūti prognozēt, cik būs daudz spēļu, cik daudz spēlētāju atnāks vasarā, bet būtībā darba algu kopīgās izmaksas ir nedaudz mazinājušās.

- Kā, tavuprāt, jaunais limits ietekmēs Latvijas futbolu ilgtermiņā?
- Esmu pārliecināts, ka lēmums par jauno leģionāru limitu ir pareizs. Piemēram, mūsu komandā vietējo spēlētāju un leģionāru proporcija pašlaik ir apmēram 50%:50% - ja nemaldos, šobrīd mums ir 28 spēlētāji, no kuriem ir 13 leģionāri un 13 vietējie, bet vēl divus leģionārus īrējam no Brazīlijas un komandā atrodas uz īres līguma pamata. Nav disbalansa, ka komandā būs tikai ārzemnieki. Vietējiem spēlētājiem paaugstināsies konkurence, un redzam, ka daži vietējie šeit vairs nevar saņemt tik lielas algas un izvēlas braukt uz ārzemēm. Tas pats Cigaņiks, arī Tobera piemērs, vēl citi spēlētāji. Lai saņemtu tik, cik viņi vēlas, viņiem ir jābrauc uz ārzemēm – šeit to izdarīt būs nedaudz grūtāk. Domāju, ka šā iemesla dēļ viņi tikai progresēs.

- No tiem, kuri nepalika komandā, ir ļoti daudz spēlētāju, kuri jau ir vecāki par 30 gadiem, bet no jaunpienācējiem vecākajam bija, šķiet, 27. Sastāvs ir diezgan būtiski atjaunināts – tas ir sportisku iemeslu dēļ vai tomēr arī finansiālu iemeslu un iespējas ir kļuvušas mazākas?
- Pagājušajā gadā akcents bija uz pieredzējušajiem spēlētājiem. Jauno mums nebija gandrīz vispār. Manuprāt, mums pietrūka jauniešu enerģijas un vēlmes spēlēt. Bija daudz pieredzējušo, un sastāvā bija disbalanss. Tagad nolēmām piesaistīt vairāk jauniešu, un arī gandrīz visi ārzemnieki, kuri atnāca, ir labā vecumā. Viņi vairs nav jaunieši, taču viņiem ir ap 23-24 gadiem – ir iespējams viņus attīstīt un pārdot tālāk. Mūsu koncepcija ir nedaudz mainījusies.

- Pagājušajā sezonā RFS bija vecākā komanda līgā un vienīgā, kurā visas sezonas laikā nevienu sekundi neaizvadīja latviešu U21 vecuma spēlētājs ["Riga" abos rādītājos bija cieši aiz RFS]. Vai no malas pareizi izskatās, ka RFS vienkārši ir secinājusi, ka šo divu trīs gadu bruņošanās sāncensībā ar "Riga" ir zaudējusi un tagad jāmeklē citi ceļi?
- Godīgi sakot, mēs nemaz nevaram konkurēt ar "Riga" algu ziņā un nevaram piesaistīt tik dārgus spēlētājus. Tas nav reāli, un viss šis modelis nav dzīvotspējīgs – piesaistīt dārgus leģionārus un cīnīties, kurš vairāk samaksās. Tas nav rentabli. Kā vispār veidojas Latvijas futbola kluba budžets? Varam to diezgan viegli aprakstīt un aprēķināt. Ja klubs piedalās Eiropas līgas kvalifikācijā, tas var saņemt no 250 tūkstošiem līdz pusmiljonam [ja netiek tālāk par divām kārtām]. Otrkārt, klubs var pārdot spēlētājus uz ārzemēm. Šobrīd realitāte ir tāda, ka ārzemju klubi īsti negrib pirkt spēlētāju no Latvijas čempionāta. Vai, precīzāk, Latvijas klubam ir grūti kādu pārdot. Jā, gadās arī tādi. Var rēķināties, ka vienreiz sezonā par vienu labu spēlētāju varētu saņemt, teiksim, 100-200 tūkstošus eiro. Kaut ko var saņemt par televīzijas translācijām, atribūtiku, biļetēm. Manuprāt, ja sezonā vari ienākumos iegūt no 700 līdz 800 tūkstošiem eiro, tas ir labs rādītājs.

Iesim tālāk. Aptuveni 65-70% budžeta veido algu izmaksas. Teiksim, varam rēķināt, ka 70% no 800 tūkstošiem būs 560 tūkstoši eiro. Tā ir summa, kas klubam jāsamaksā tikai par algām. Ja sezonas laikā klubā ir 23 spēlētāji, tad vidēji mēnesī spēlētājs var saņemt aptuveni 2000 eiro. Pirms nodokļu nomaksas! Uz rokas tie būtu 1400-1500 eiro. Tas, protams, ir vidējais rādītājs, lai klubs varētu sasniegt pašpietiekamības līmeni. Protams, ir izņēmumi, ir līderi – leģionāri saņem mazliet vairāk, bet jaunie spēlētāji mazliet mazāk. Taču šī algu novirze no vidējā nedrīkst būt ļoti nozīmīga. Ja runājam par rentabilitāti vai vismaz pašpietiekamības līmeni, lai klubam būtu kāds biznesa modelis, tad viens no Latvijas vadošajiem klubiem, kas spēlē Eirokausos un plāno spēlētāju pārdot ārzemēs, var maksāt spēlētājiem tādas algas. Ir, protams, arī kādas prēmijas par uzvarām, individuāli bonusi, bet tāds ir vidējais līmenis. Ja spēlē Čempionu līgas kvalifikācijā, tad saņemt var vairāk un var atļauties gan lielākas izmaksas, gan lielākas algas, bet maksāt 10 tūkstošus nav iespējams atļauties – tas nav reāli. Tad budžetam jābūt par trim četrām reizēm lielākam nekā tam, ko varat nopelnīt. Cik šāds modelis ir iespējams ilgtermiņā, man ir lielas šaubas.

- Cik liela ir lielākā alga RFS?
- Nevaru pateikt konkrētus ciparus, bet varu pateikt, ka tā nav daudz lielāka par to summu, kuru tikko saucu.

- Sacīji, ka ar "Riga" konkurēt nevarat, tomēr Lemajiču pagājušajā vasarā dabūjāt.
- Dabūjām, taču kā brīvo aģentu. Viņam bija savas problēmas ar "Riga", un tas, domāju, bija galvenais faktors, kādēļ vispār varējām ar viņu runāt. Nauda nebūt nebija galvenais faktors, un, manuprāt, ja "Riga" ļoti gribētu viņu noturēt, tad tā viegli varēja to izdarīt.


Darko Lemajičs kopā ar bijušo komandas biedru un tautieti Stefanu Paniču. Foto: Zigismunds Zālmanis, rigafc.lv

- Skaidrs, ka krīze var atstāt savas pēdas, bet kāds bija RFS aptuveni plānotais budžets šim gadam?
- Aptuveni viens miljons.

- Gan jums, gan "Riga" šajos gados salīdzinoši daudz bijis Eiropas Savienības leģionāru, kamēr "Spartakam", "Ventspilij" un citām komandām ir daudz afrikāņu. Cik liela izmaksu atšķirība tirgū ir starp spēlētājiem, kuriem ir un kuriem nav ES pases?
- Tas vispirms ir atkarīgs no spēlētāja līmeņa. Ja spēlētājs ir pieredzējis, ar labu CV, tad nav svarīgi, kāda viņam ir pase. Vismaz mūsu mērogā – pases esamība vai neesamība būtiski neietekmē. "Spartakam" ir cita stratēģija – viņi meklē jauniešus Dienvidamerikā un Āfrikā un grib viņus attīstīt un pārdot. Ar šādiem spēlētājiem, ja viņi progresē, dažu gadu laikā var nopelnīt. Kā, piemēram, "Ventspils" ar nigēriešiem [Aijegunu Tosinu un Adeleki Akinjemi]. Protams, ka jaunajiem spēlētājiem no jebkuras Dienvidamerikas un Āfrikas valsts var maksāt mazāku algu – arī minimumu, kas Latvijas gadījumā būtu apmēram 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču, ja talantīgu spēlētāju – talantīgu!- redzi Polijā vai Horvātijā, tad Latvijas klubiem gandrīz nav nekādu izredžu šādu spēlētāju iegūt. Šajā tirgū ir ļoti daudz Eiropas klubu, kuri var piedāvāt gan labu atalgojumu, gan labas perspektīvas, un mēs tajā tirgū vienkārši neesam konkurētspējīgi. Tā ka, ja prioritāte ir atrast jaunu spēlētāju un viņu audzināt, tad noteikti ir jāmeklē kaut kur ārpus Eiropas Savienības.

- Kurus spēlētājus RFS ir izdevies pārdot?
- [Robertu] Uldriķi un [Artūru] Karašausku [kurš RFS nenospēlēja pat sekundi un par 100 tūkstošiem tranzītā caur "Pafos" nonāca pie konkurentes "Riga", kur gan viņš arī neiedzīvojās – A.S.]. Pirms tam "Schalke" pārdevām [Jāni] Grīnbergu. Katru gadu cenšamies kaut ko nopelnīt ar transfēriem. Uldriķis un Karašausks ir mūsu labākie gadījumi un labākie piemēri. Domāsim, kā nākotnē izdarīt ko līdzīgu un varbūt saņemt nedaudz vairāk. Par Grīnbergu? Summa nebija pārāk liela, un arī tā bija atkarīga no tā, kā viņš spēlēja. Summa bija līdz 50 tūkstošiem eiro.

- Pretējā nometnē ir Šimkovičs, kuru no Viļņas "Žalgira" ieguvāt tieši ar transfēru, nevis kā brīvo aģentu.
- Summa bija ap 30 tūkstošiem – nekā liela.

"Zjuzina līmenis ir viens no augstākajiem Virslīgā. Viņš grib atgriezties"

- No latviešiem piesaistījāt tieši gados jaunus spēlētājus – Mordatenko [23 gadu] laikam sanāk vecākais. Vai bija kāds izlases spēlētājs, kuru mēģinājāt dabūt?
- Nebija. Zinājām, ka tie spēlētāji, kuri bija izīrēti "Daugavpilij", atgriezīsies, un gribējām parakstīt tieši trešās kategorijas spēlētājus – talantīgus vietējos. Ar "Mettu" izdevās vienoties par [Renāru] Varslavānu, parakstījām arī [Jēkabu] Lagūnu. Tā ka akcents bija tieši uz to, lai piesaistītu jaunos spēlētājus. Varslavānu mēs izpirkām, bet Lagūnam beidzās līgums ar "Mettu". Nezinu precīzi, bet viņš laikam vienu vai divus mēnešus jau bija bez līguma un mēģināja aizbraukt uz ārzemēm [Vāciju].

- Cik liela bija Varslavāna izpirkuma summa?
- Summa ir atkarīga no viņa snieguma, cik bieži viņš spēlēs utt. Summa būtībā var būt no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.

- Gan Varslavāns, gan Zjuzins izlaida gandrīz visu sezonu. Kā ar viņu veselību ir tagad? Par Zjuzinu bija dzirdētas labas atsauksmes.
- Par Zjuzinu, jā. Jau iepriekšējās sezonas beigās viņš sāka pilnvērtīgi trenēties un visu starpsezonu bija mūsu treniņprocesā, nospēlēja daudz maču. Cerams, ka visas šīs problēmas ir pagātnē un viņš varēs reāli spēlēt katru nedēļu, katru spēli. Zjuzina līmenis, manuprāt, ir viens no labākajiem Virslīgā. Tas, kā viņš saprot futbolu, ko viņš var darīt ar bumbu, noteikti ir ļoti labā līmenī – mēs visi to lieliski zinām. Arī psiholoģiski, liekas, viņam nav nekādu grūtību – viņš grib spēlēt, viņš grib atgriezties laukumā. Vienīgā lieta ir tā, vai viņa ķermenis varēs izturēt slodzes. Cerams, ka jā. Viņš ļoti daudz trenējās, arī individuāli ar papildtreneri, ar fitnesa treneri. Cerams, ka viņš varēs atgriezties savā līmenī. Cik zinu par Varslavānu, viņam rehabilitācijas process ritēja diezgan labi. Kad viņš februāri parādījās komandā, viņš jau trenējās. Bija nelieli ierobežojumi tajā, ko viņš drīkstēja vai nedrīkstēja darīt, bet par procentiem 90 viņš bija gatavs trenēties un spēlēt. Tagad nekādu ierobežojumu vairs nav, un viņš arī nospēlēja pēdējās pārbaudes spēles starpsezonā. Kad sezona sāksies, domāju, viņš jau varēs pretendēt uz vietu sastāvā.


28 gadus vecais Artūrs Zjuzins, cīnījies ar lērumu savainojumu, piecu gadu laikā vietējos čempionātos ir sācis tikai 12 spēles. Foto: fkrfs.lv

- Toņiševs un Regža pēc atgriešanās no "Daugavpils" ir konkurētspējīgāki nekā pirms gada?
- Noteikti. Sezona "Daugavpilī" nopietni ietekmēja Toņiševa, Baloža, arī Regžas līmeni. Tagad viņiem ir pieredze, ko nozīmē aizvadīt pilnu sezonu Virslīgā. Viņu pārliecība nu jau ir citā līmenī. Viņi izskatās daudz labāk un, domāju, reāli konkurē par vietu sastāvā. Ar Balodi diemžēl bija nedaudz grūtāk – viņam starpsezona nebija tik veiksmīga, un viņš centra aizsargu hierarhijā reāli bija ceturtais. Neviens nešaubās par viņa talantu – viņš jau trīs gadus ir mūsu komandā, un esmu pārliecināts, ka viņš var kļūt par ļoti labu futbolistu. Pašlaik izīrējām viņu "Jelgavai", kur ir labs treneris, laba komanda un kurā viņam ir reāli spēlēt regulāri, tādēļ nolēmām, ka vismaz sezonas sākumu aizvadīs tur.

- No "Daugavpilij" izīrētajiem spēlētājiem labākās atsauksmes bija tieši par Balodi, kurš kļuva arī par kapteini, turklāt uz RFS atnāca viņa treneris Morozs. Varēja domāt, ka viņš jau nu gan būs tas, kurš paliks. Kas viņam nesanāca starpsezonā?
- Runas nav par treneri vai par attieksmi pret darbu. Vienīgā svarīgā lieta ir konkurence. Nedz šobrīd, nedz nākamos dažus mēnešus viņš visdrīzāk nevarētu reāli konkurēt ar atnākušajiem spēlētājiem Lipuščeku, Smoļo. Viņam ir 22 gadi – nav jēgas pusgadu pavadīt pie dublieriem vai nespēlēt vispār. Izīrējām viņu tikai tādēļ, lai viņš varētu spēlēt.

- Toņiševs, Regža, Varslavāns, Lagūns – kurš no viņiem ir vistuvāk pamatsastāvam?
- Toņiševs un Regža ir mazliet tuvāk sastāvam, jo viņi jau zina prasības un ir drusku vecāki. Mums ļoti patika, kā Varslavāns spēlēja pirms traumas, arī par Lagūnu varu teikt tieši to pašu. Viss ir atkarīgs no viņiem pašiem. Viņiem noteikti būs iespējas spēlēt – vai ejot uz maiņu vai ejot pamatsastāvā. Ja viņi šo iespēju izmantos, tad viņi arī spēlēs pamatsastāvā. Vecums nav tik būtisks.

Horvātijas ultimāts Dambrauskam un Koliņko ambīcijas

- Par Dambrauska aiziešanu ir stāstīts jau daudz reižu, bet tomēr: cik tas bija liels trieciens, ka viņu zaudējāt pirms paša sezonas sākuma?
- Zinājām, ka no Horvātijas "Gorica" ir interese par Dambrausku, jo klubā par sporta direktoru strādā viņa bijušais kolēģis un draugs [Mindaugs Nikoličs]. Cik zinu, Valdam arī agrāk jau bija piedāvājums no "Gorica", bet toreiz viņš no tā atteicās, taču, kā viņš teica mums, šoreiz tas bija ultimāta formā – ja viņš nepiekritīs, tad cita uzaicinājuma vairs nebūs. Ikviens futbolā strādājošs profesionālis vēlas sevi izmēģināt spēcīgākā čempionātā, augstākā līmenī. Viņš nolēma nelaist garām šo iespēju, piekrita un lūdza mūs viņu palaist. Mēs sapratām, ka nav jēgas mēģināt noturēt treneri, kurš vēlas pāriet uz citu komandu. Tāds bija šis stāsts. Situācija mums bija nepatīkams pārsteigums – tikko bijām parakstījuši jaunu līgumu ar treneri un kopīgi plānojām ilgtermiņa sadarbību, komandu komplektējām, ņemot vērā viņa vēlmes. Viss bija domāts nevis uz vienu gadu, bet tiešām ilgtermiņu. Taču futbolā tā gadās – viņš nolēma, ka vēlas strādāt citur, un mēs varam tikai novēlēt viņam izdošanos.

- Kāda bija situācija ar asistentiem – bija jautājums, vai Skinderis paliks vai ies līdzi Dambrauskam?
- Jā, šis jautājums bija diezgan atklāts. Arī viņam bija iespēja aiziet, bet mūsu prioritāte šajā periodā bija saglabāt mūsu treneru štābu. Uzticamies mūsu treneriem, un arī pēc mūsu nu jau bijušā trenera aiziešanas gribam turpināt to pašu ceļu, kādu izvēlējāmies starpsezonā. Skinderis mūsu treneru štābā ir ļoti svarīgs, un piedāvājām palikt komandā – viņš sadzirdēja mūsu argumentus un nolēma palikt [šosezon RFS sastāvā ir arī Skindera 23 gadus vecais dēls Jons, kurš iepriekšējo sezonu aizvadīja Panevēžā - A.S.].


Lietuviešu treneri Marjus Skinderis un Valds Dambrausks. Foto: fkrfs.lv

- Cik drīz tika pieņemts lēmums par jauno galveno treneri – to, ka Morozs var šo amatu uzņemties?
- Kad Valds aizgāja, līdz sezonai bija palikušas tikai dažas nedēļas. Nolēmām, ka negribam meklēt jaunu treneri un steidzīgi mainīt visus darba principus – sastāvu, komandu, treneru štābu. Jautājām LFF un UEFA, un tieši 2020. gadā ir stājusies spēkā jaunā UEFA treneru konvencija, kurā ir punkts, ka, ja treneris ir uzsācis kādas licences izglītības kursus, viņš ir tiesīgs strādāt par treneri šai kategorijai atbilstošajā līmenī. Mūsu gadījumā Viktors jau iepriekš mācījās UEFA-Pro licences kursos. Kad saņēmām atbildi no UEFA, visu izlēmām dažu dienu laikā – nebija domas neko mainīt. Piedāvājām Viktoram kļūt par galveno treneri, un personīgi uzskatu, ka viņš ir ļoti talantīgs speciālists – izglītots, strādīgs, īsts profesionālis, kāds viņš bija arī kā spēlētājs. Viņam ir ļoti interesantas idejas, kā attīstīt komandu, un ceram, ka viņam izdosies tās realizēt.

- Kad Morozs sākumā atnāca kā asistents, jau tobrīd redzējāt, ka viņš kādreiz varētu kļūt par RFS galveno treneri, kad Dambrauska amatā vairs nebūs?
- Tādas domas nebija, jo, kā jau teicu, ar Dambrausku strādājām tieši pie ilgtermiņa stratēģijas. Novērtējām Moroza darbu "Daugavpilī" – tā viņam, manuprāt, bija laba sezona. Viņš gribēja nākt pie mums turpināt mācīties, iegūt jaunas zināšanas no galvenā trenera, un viņš tikko bija uzsācis mācības UEFA-Pro licencei. Nebija tādas domas, ka tieši viņš kaut kad būs mūsu nākamais treneris. Zinājām, ka treneru štābs ir ļoti svarīgs, mūsu komandā noteikti – abus iepriekšējos gadus ļāvām treneru štābam iespēju normāli strādāt un nesējām paniku. Vienkārši gribējām vēl vairāk pastiprināt mūsu štābu.

- Viktora jaunais amats nāk ar algas paaugstinājumu?
- Viņam ir tāda pati alga, kādu līgumā parakstīja iepriekš.

- Kādēļ treneru štābā vairs nav Aleksandra Koliņko?
- Viņš pie mums divus gadus nostrādāja kā vārtsargu treneris. Runājot ar viņu, personīgi domāju, ka viņš grib kļūt par galveno treneri. Arī viņš pats to pateica. Viņam ir tādas ambīcijas un vēlme pamēģināt. Kad pēc sezonas beigām bija kādi varianti kļūt par galveno treneri Virslīgā, nolēmām, ka nav jēgas turēt kādu, kurš nevēlas strādāt šajā amatā vai pildīt šo lomu. Tas pats princips, ko jau teicu [Dambrauska gadījumā]. Tad labāk sadarbību neturpināt. Aleksandram diemžēl gan neizdevās saņemt to piedāvājumu, uz kuru viņš cerēja, un kļūt par galveno treneri Virslīgā. Taču tagad viņš ir kļuvis par galveno treneri mūsu dublieru komandā.

- Skatoties RFS pieteikumu LFF mājaslapā, jaunu vārtsargu treneri neredzu.
- Varu pateikt, ka piesaistījām vienu treneri no Krievijas, bet viņam bija problēmas ar licenci. Pašlaik nav zināms, vai būs iespējams risināt šo problēmu, un pagaidām pieteikumā vārtsargu trenera nav.

- Intervija jānoslēdz ar galveno jautājumu – kādi šosezon ir RFS mērķi?
- Tādi paši kā pagājušajā gadā. Minimālais mērķis ir nodrošināt vietu Eirokausos, bet maksimālais mērķis ir uzvarēt čempionātā. Nekā jauna šajā ziņā nav, un cenšamies sasniegt maksimumu.

  +3 [+] [-]

, 2020-04-16 23:02, pirms mēneša
Ļoti pozitīvi novērtēju šīs garās intervijas! Ieguldīts liels darbiņš un cerams šajā laikā statistikai, klikšķiem nav liela nozīme.

Usovs (un citi kluba pārstāvji) labi runā, nopietni rēķina ciparus un tādā ziņā izskatās pozitīvi, pārdomāta attieksme. bet līdz šim bija vāji sportiskajā ziņā, rezultātu sasniegšanā. domāju, ka ar Morozu pat ir labākas cerības nekā leiti. noteikti jātiecas uz komandas kopējo sniegumu (ne individuālo meistarību) un LV zeltu.

  +1 [+] [-]

, 2020-04-17 00:28, pirms mēneša
No zviedru uzvārdu pārveidošanas keramies pie latviešu
Cik atceros, agrāk bija Kołinko, tagad Suveizdam ir Kolińko

  -2 [+] [-]

, 2020-04-17 02:04, pirms mēneša
Tumanovs rakstīja: No zviedru uzvārdu pārveidošanas keramies pie latviešu
Cik atceros, agrāk bija Kołinko, tagad Suveizdam ir Kolińko
Tu pats iemācies rakstīt - kas tās par zīmēm?

     [+] [-]

, 2020-04-18 21:58, pirms mēneša
Usovs U21 izlases sastāvā neaizvadīja nevienu oficiālu spēli.

     [+] [-]

, 2020-04-19 12:35, pirms mēneša
Toņiševs, Regža, Varslavāns, Lagūns. Varēja kādu Toberu iespēlēt sezonas laikā. Bija agrāk Uldriķis, ļoti labs futboists, liekas, ka par agru devās uz ārzemēm.