Vēl viens spļāviens Latvijas futbola sejā

Latvijas 1.līgas vicečempione "Gulbene" pirmajās divās Ziemas kausa spēlēs atstāja labu iespaidu – ļoti sīksta pretestība un divi neizšķirti pret Virslīgas pirmā četrinieka komandām Rīgas "Daugavu" (3:3) un Daugavpils "Daugavu" (1:1). Kā izrādās, iespaids bija atstāts tik labs, ka pārdrošākie prognozētāji tribīnēs vēl krietni pirms mača sākuma bija skaidri noformulējuši savu viedokli – piedod, "Jūrmala", bet šodien uzvarēs "Gulbene". Kaut arī jūrmalnieki pirmajās 45 minūtēs dominēja, ticība "Gulbenes" spēkiem nebija zudusi. Par spīti rezultātam 0:1, vēl pārtraukumā starp puslaikiem prognozes bija akmenscietas – "Gulbene" uzvarēs ar 3:1.

Kā saka, kurš neriskē, tas nedzer šampanieti. Un pārdrošās prognozes trāpīja tieši mērķī. "Jūrmala" pārtraukumā veica vairākas maiņas, kas galvenokārt skāra aizsardzības līniju – malā palika uzbrucējs Kevins Gisi un aizsargi Pāvels Mihadjuks, Māris Savinovs un Andrejs Panasjuks. Pēdējā trio vietā aizsardzībā spēlēja futbolisti, kuriem tur teorētiski nevajadzētu atrasties – balsta pussargs Benito Montalvo, Vlads Rimkus, kā arī vēl viens ārzemnieks, kurš, starp citu, pirmajā puslaikā no laukuma malas vadīja spēli. Savukārt "Gulbene" pastiprināja tieši uzbrukumu – izgāja Oļegs Semjonovs un Jānis Lapss.

Veiktās izmaiņas spēles gaitu mainīja pilnībā. Pirmajā puslaikā "Jūrmala" bumbu kontrolēja 69.5% laika (aptuveni dati), taču otrajā puslaikā līdz trešajiem ielaistajiem vārtiem kūrortpilsētas bumbas kontrole saruka līdz 55.2%. Turklāt, ja pirmajā puslaikā jūrmalnieki bija bieži viesi 30 metru attālumā no vārtiem vai tuvāk, tagad viņu piespēles neizskaidrojamu iemeslu dēļ regulāri iestrēga jau 40 metrus no pretinieku vārtiem. Labākajā gadījumā.

Vēl neizskaidrojamāka gan bija "Jūrmalas" spēle bez bumbas – vai pie vainas kāds vīruss vai nepareiza Mēness fāze, taču otrajā puslaikā kājas burtiski nesa uz nepareizo pusi vai nenesa vispār – reizi pēc reizes "Gulbenes" uzbrucēji pretiniekus apskrēja kā stāvošus. Stāvošus, jo vairāki jūrmalnieki brīžiem tiešām stāvēja, nevis skrēja. Vēl daži pastaigājās un baudīja "Skonto" halles skaisto ainavu. Jā, dienvidniekiem tā noteikti ir eksotika – Spānijā vai Argentīnā katru dienu tādu neredzēsi.

Pēc pārtraukuma šķita, ka "Gulbene" spēlēja pret kādu 2.līgas komandu. Turklāt ne jau no tā stiprākā gala. Ja pirmajā puslaikā gulbenieši izdarīja tikai divus sitienus un radīja tikai vienu bīstamu momentu, otrajā puslaikā viens sitiens sekoja otram, viena iespēja sekoja otrai. Līdz trešajiem vārtiem ieskaitot "Gulbene" pamanījās izdarīt 19 sitienus, kaut arī bumbu kontrolēja gandrīz tikpat daudz tīrā laika, cik pirmajā puslaikā.

Statistika: "Jūrmala" pret "Gulbeni"

Dati ir aptuveni

Savukārt "Jūrmala" pa visu otro puslaiku tikai vienreiz uzsita pa vārtiem, turklāt tīrā svētdienas futbolistu stilā – pēc ielaistiem vārtiem sekoja sitiens uzreiz no centra. Bijušajam "Jūrmalas" kapteinim Albertam Nikoļskim, kurš sargāja "Gulbenes" vārtus, atlika vienīgi sarkastiski paklanīties par šādu dāvanu. Jā, "divi dažādi puslaiki" – pilnībā jāpiekrīt "Jūrmalas" mājaslapā ievietotā pēcspēles raksta virsrakstam. Paša raksta gan tur vairs nav - domājams, ka arī līdz preses sekretāram nonāca runas par to, cik katastrofāla bija spēles otrā puse.

Amatierisms otrajā puslaikā tik ļoti satrieca "Jūrmalas" galveno treneri Mihailu Koņevu, ka viņš neilgi pēc pirmajiem ielaistajiem vārtiem pameta komandas tehnisko zonu. Ļoti iespējams, ka uz neatgriešanos. Droši vien, ka simtiem reižu prom došanās iespēju apsvēra arī viens no pēdējiem mohikāņiem Igors Labuts, kuram nācās spēlēt ne tikai par sevi un to puisi blakus, bet arī vēl par viņu un viņu, un viņu, un viņu…Mikroklimats laukumā bija tik slikts, ka pēc atvairītās pendeles pie rezultāta 1:2 mača labāko spēlētāju Labutu tā arī neviens neapsveica. Pareizi - sitienu jau atvairīja vārtu stabs, nevis vārtsargs. Eh, ja vien "Gulbenes" spēlētāji tik bieži nesistu pa stabiem, viens pret viena izgājiena vietā neieskrietu aizmugurē vai, esot pilnīgi vienam vārtu priekšā, spētu trāpīt pa bumbu, ļoti iespējams, ka "Jūrmala" pamostos daudz agrāk nekā 77.minūtē.

Runā, ka daudzi vietējie spēlētāji pirmdien saprata, ka ar Latvijas otrās līgas līmeņa leģionāriem laukumā būs grūti cīnīties par Eirokausiem, un ka arī viņi varētu sākt meklēt savam līmenim atbilstošu komandu. Vai vismaz nepazemot sevi šādā līmenī. Protams, tā bija tikai pārbaudes spēle un šāds bezzobains zaudējums var dot daudz vairāk atziņu nekā uzvara 7:0 pār Daugavpils "Daugavas" rezervēm. Piemēram, ka Montalvo un trenera asistenta vieta ir kur citur, nevis aizsardzībā. Vai ka Daniels Romero balsta pussarga pozīcijā pārāk bieži zaudē bumbu. Vai ka vietējiem spēlētājiem mēdz būt arī raksturs un pašcieņa. Vai daudz ko citu. Jau tuvākajā laikā "Jūrmalā" varētu notikt zīmīgi pavērsieni, taču vai tie mainīs valdošo vēju virzienu? Diemžēl par to māc ļoti lielas šaubas.

Otrā puslaika skaistākās epizodes

Pilnu spēles ierakstu varat noskatīties ŠEIT.