Šveicē spēlējošais Tosins labprāt iegūtu Latvijas pilsonību

Tosins uz Ventspili pārcēlās 18 gadu vecumā, pirms tam bez sekmēm mēģinot iekārtoties Vācijā, Slovākijā un Maltā. Uzbrūkošā stila labās malas pussargs ātri vien iekaroja Latvijas futbola cienītāju uzmanību. Lai arī 2018. gadā "Ventspils" komandā vārtu gūšanas mašīna bija cits nigērietis Adeleke Akinjemi, daudzu acīs nenovērtēts šķita tieši Tosina pienesums tautieša panākumos. Ja pirmais ne bez skandāla pārcēlās uz Norvēģiju, Aijeguns palika Kurzemes krastos gadu ilgāk, kļuva par neapstrīdamu vienības līderi un pērn pārcēlās uz Šveices augstākās līgas vienību "Zurich", kur kopumā 24 spēlēs iesitis astoņus vārtus un veicis divas rezultatīvas piespēles. Pēc "Transfermarkt.com" datiem viņš ir komandas trešais vērtīgākais futbolists.

"Atceros, ka Latvijā bija ļoti auksti! Priekš manis – pārāk auksti! Pirms pārcelšanās uz Ventspili biju pārbaudēs Vācijā, Slovākijā, Maltā. Sākumā man nebija viegli iedzīvoties tieši aukstā laika dēļ, taču apradu un beigās viss izdevās," ar gandarījumu laiku Latvijā atceras Tosins. Kad aģents pateicis, ka ir iespēja spēlēt Latvijā, futbolists neko neesot zinājis par šo valsti. Viņš pauž pateicību "Ventspils" klubam par iespēju uzsākt profesionālo karjeru tieši Baltijas jūras krastos. "Ventspilī man klājās labi, daudz spēlēju un iesitu. Varu viņiem tikai pateikties. Es tur atgriezīšos, jo tās ir manas mājas. Joprojām cenšos noskatīties katru "Ventspils" maču."

"Ventspils" sastāvā Tosins kopumā piedalījās 89 spēlēs un iesita 35 vārtus. Lai arī par valsts čempionu tā arī neizdevās kļūt, 2017. gadā viņš virs galvas cēla Latvijas kausu. Tas bija nigērieša pirmais gads Eiropā, bet pie dzīves Ventspilī viņam palīdzēja iejusties latviete Kitija. Nu viņi kopā dzīvo jau Cīrihē un audzina arī gadu veco meitiņu Andrea.

"Izkarot ceļu Eiropā bija grūti. Kad sākās mana karjera, zaudēju tēvu, bet nedrīkstēju apstāties un atgriezties Nigērijā, jo par visu svarīgāk bija virzīties pretī savam mērķim un darīt lepnu savu ģimeni. Un arī manu tēvu, kurš nu ir debesīs. Iespējams, šāds dzīves pavērsiens deva man lielāku mērķtiecību," neslēpj 22 gadus vecais Tosins. "Gandrīz katru reizi, kad mums ir garākas brīvdienas, ar Kitiju un meitu braucam uz Ventspili. Bijām tur, kad Andrea šovasar svinēja viena gada dzimšanas dienu. Toreiz ierados arī uz "Ventspils" maču, un cilvēki mani atpazina. Tas bija patīkami. Ventspils ir manas mājas."

Tosins nenoliedz, ka labprāt iegūtu arī Latvijas pilsonību, jo Ventspili sauc par savām mājām. Mūsu pavalstniecības iegūšana viņam palīdzētu arī futbolista karjerā un varētu pavērt iespēju spēlēt izlasē. "Esmu laimīgs, jo man ir ģimene. Viņi jau ir Latvijas pilsoņi, bet, ja par tādu kļūtu arī es, būtu piepildījies viens no maniem sapņiem." Mamma Kitija ar meitu runā tikai latviski, kamēr Tosins latviešu valodu zina tikai nedaudz – frāzes "kā tev iet?", "labi", "ko tu dari?", "es tevi mīlu". Šo to saprotot arī krieviski, jo tieši šī valoda dominē Latvijas futbolā.

Tosins ir priecīgs par savu dzīvi Cīrihē, kas esot krietni atšķirīgāka nekā Ventspilī. Nigērietis no Latvijas uz turieni pārcēlās laikā, kad “Zurich” vēl spēlēja latviešu vārtsargs Andris Vaņins, turklāt tieši viņš jaunajam komandas biedram esot ļoti palīdzējis iejusties Šveicē.

"Futbolam šeit ir pavisam citādāki apstākļi nekā Latvijā – spēcīgāks čempionāts, lielāki stadioni, labāks zāliens. Šī ir laba vieta ģimenei, cilvēki bieži nāk klāt un atpazīst mani kā "Zurich” futbolistu," gandarīts ir Tosins. "Līdzīgi kā Ventspilī arī Cīrihē jūtos kā mājās, jo šeit cilvēki runā angliski un franciski, man tā ir vieglāk. Šeit mani ir labi uzņēmuši. "Ventspils" bija tikai sākums, bet "Zurich" ir solis uz priekšu."

Nupat Tosins, kurš nu apgūst arī vācu valodu, ar "Zurich" pagarināja līgumu līdz 2024. gadam, bet pērn rudenī viņš jaunā kluba rindās debitēja spoži – ar vārtiem pret "Thun". Arī Šveicē viņš ātri izkarojis statusu kā viens no vadošajiem komandas futbolistiem.

"Mans noslēpums ir smags darbs – bez tā nevar neko. Visu savu dzīvi esmu smagi strādājis. Citādāk es šobrīd nebūtu Cīrihē. Trenējos ne tikai ar komandu, bet arī individuāli, jo vienmēr gribu būt labākais – gan treniņos, gan spēlēs. Esmu vēl jauns, man daudz jāstrādā pie tā, lai varu palīdzēt komandai, gūt vārtus un dalīt rezultatīvas piespēles," vasarā Tosins guva ceļgala traumu, tāpēc nevarēja spēlēt pāris mēnešus, taču nu viņš ir atgriezies ierindā un 24. oktobrī pret "Vaduz" guva savus pirmos vārtus jaunajā sezonā.

"Mans mērķis vienmēr ir bijis būt labākajam, lai arī kur es atrastos. Gribēju būt labākais futbolists Latvijā, tagad – Šveicē. Strādāju ļoti smagi, gribu, lai par mani runā. Manas ambīcijas ir spēlēt UEFA Čempionu līgā un kādā no pasaules vadošo līgu klubiem. Domāju, man tas ir pa spēkam, jo ticu smagam darbam," augsto mērķtiecību neslēpj Tosins.