Viedoklis: Kāpēc RFS dominē? Vai latviešu jaunā limita dēļ Virslīgā palicis mazāk?

Kāpēc vislabāk sākusi RFS?

Ziemā futbola aprindās ātri izplatījās runas, ka RFS pārstās spēkoties ar "Riga" naudas tērēšanā un drusku pamainīs kursu, mēģinot izveidot ekonomiski pamatotāku modeli - ne tik augstas algas un mēģinājumi iekļūt Eirokausos ar pieticīgāku budžetu, vairāk gados jauno spēlētāju un mēģinājumi kādu izdevīgi pārdot. Teorētiski sastāvam bija jākļūst vājākam. Šeit vēl viena svarīga piebilde - algas tika samazinātas ne tikai vietējiem futbolistiem, bet arī ārzemniekiem, kas pierāda, ka RFS budžetu mazināja ne jau (tikai) jaunā leģionāru limita dēļ.

Vismaz mani RFS ziemas darbības vedināja domāt, ka šogad iekļūt pat trijniekā būs liels izaicinājums, nemaz nerunājot par iespējamo līdzvērtīgu sacenšanos ar "Riga". Un tomēr vismaz šobrīd RFS ir turnīra vadībā, turklāt arī sniegums priecē acis. Pēc pirmās samocītās un nepelnītās uzvaras pār "Ventspili" (1:0) sekoja iespaidīgas 4:0, 4:1 un 5:2 uzvaras pār komandām, kurām arī mērķi nav zemāki nekā Eirokausi - "Valmieru", "Spartaku" un "Liepāju". Čempione "Riga" pret minētajām trim komandām spēlēja pirms RFS un Oļega Kononova padotajiem klājās smagāk, vismaz rezultātu ziņā - 2:0, 1:2, 2:0. Kādi ir RFS dominances galvenie iemesli?

Galvenais, protams, ir demonstrētā spēle laukumā. Pēc Valda Dambrauska aizbraukšanas sezonas priekšvakarā man bija bažas par Viktora Moroza spēju transformēties no "Daugavpils" aizsardzības futbola uz kombinacionālo. Precīzāk sakot, bija pat domas, ka ar šo pieticīgāko sastāva komplektāciju Morozs pret citām vadošajām komandām spēlēs samocītu aizsardzības futbolu, un principā pirmajā kārtā pret "Ventspili" aizdomas vismaz daļēji apstiprinājās. Man šķita, ka ilgtermiņā ar tādu futbolu cīņa par titulu nebūs dienas kārtībā. Tomēr, sākot ar otro spēli, RFS seja mainījās, komanda sāka spēlēt efektīvu ātras pārejas futbolu. Starp citu, pārmaiņas sakrita ar Lemajiča traumu un Sedrika Kuadio izvirzīšanu centra uzbrucēja lomā - Kotdivuāras futbolists labprātāk nāk pretī partneriem laukuma dziļumā, prot labi spēlēt pa zemi, prot veikt reidus arī tālu no pretinieku vārtiem.

RFS, kas necenšas par varītēm iegūt lielu bumbas kontroli, pēc bumbas pārtveršanas ieslēdz ātrumus un dodas ātrā pārejā. Mikro līmenī man atgādina Franciju-2018 - nevis nospiest pretinieku (jautājums, vai vispār to spētu...), bet spēlēt gudri un efektīvi. Vidū un priekšā ir Latvijas līmenim lieliski izpildītāji, izpildot daudz tā saucamo atslēgas piespēļu. Uzbrukuma spēli veido minētais Kuadio, atradums Emersons, pieredzējusī, taču kustīgā pantera Šimkovičs, bet Latvijas izlases kontekstā lielākais prieks par "cilvēku - datoru" Zjuzinu, kuram pagaidām (tpu, tpu, tpu!) veselība ļauj spēlēt daudz un konstruktīvi. Malās aktīvi pieslēdzas Sorokins un Solovjovs, balsta zonā daudz veselības atstāj labi zināmās vērtības Strumija un Šāričs, negaidīti labs un stabils aizsardzības centrā ir Lipuščeks. Kad februārī pārbaudes mačā RFS sastāvā redzēju Vitaliju Kvašuku, Mihailu Babičevu, arī Emersons un Lipuščeks nepārliecināja, šķita, ka pēc budžeta samazināšanas arī leģionāri būs attiecīgi viduvēji, tomēr pirmie divi šobrīd netiek sastāvā, turklāt pandēmijas dīkstāves laikā izdevās iegūt Strumiju un Šāriču.

Taču pietiks slavas dziesmu, ir tikai pats sezonas sākums, un mēs visi zinām, ka RFS prot lieliski sākt čempionātu, taču ne vienmēr tikpat sekmīgi turpināt. Tagad ir 4-0-0, pērn bija pat 7-0-0, taču tik un tā "Riga" beigās apsteidza RFS pat par septiņiem punktiem. Arī šobrīd, objektīvi vērtējot, "Riga", par spīti starta klupienam Slokā, ir galvenā pretendente uz titulu. Blociņos ierakstiet 17. jūliju un RFS - "Riga" derbiju "Arkādijas" stadionā.

Ko mainījis limits?

Šeit vairāk sausas statistikas.

2019. gada Virslīgas Latvijas futbolistiem bija 59% spēles laiks, ārzemniekiem 41% un, viesojoties pie Armanda Pučes TV raidījumā, prognozēju, ka līdz ar jauno limitu 2020. gadā šie rādītāji būs 64%-36% ārzemnieku labā. Izmantoju vienkāršu pieņēmumu, ka vienas komandas sastāvā maksimāli atļauto astoņu ārzemnieku vietā būs septiņi. Tas gan bija martā pirms paredzamā sezonas sākuma un kopš tā laika būtiski mainījās, piemēram, Tukuma koncepcija, paliekot ar būtiski mazāku ārzemnieku skaitu, nekā plānots.

Šī gada sezonas pirmajās četrās kārtās Latvijas futbolisti sasniedza gandrīz 50% no spēles laika (49%-51%), taču lielu daļu no latviešu spēles laika sakrāj Tukums un citas otrā ešelona komandas, tāpēc atsevišķi izdalīju ambiciozāko sešu klubu ("Riga", RFS, "Ventspils", "Valmiera", "Spartaks", "Liepāja") rādītājus, un te jau paveras pavisam cita aina - 63%-37% leģionāru labā. Ar latviešu (ieskaitot pilsoni Torresu, kurš Virslīgas reglamenta izpratnē ir leģionārs, jo nav asociācijā sagatavotais spēlētājs) sūtīšanu laukumā izceļas "Liepāja" un mazliet pārsteidzoši "Riga", kas nesteidz maksimāli izmantot jauno limitu. Visnaskāk limitu izmanto "Valmiera", kurai pagaidām 69.7% laika aizņem ārzemnieki, kamēr maksimāli iespējamais rādītājs turpat blakus vien ir (72.7%).

Zemāk tabulās rādītāji, tai skaitā pa komandām, kā arī atlasīju tādu Latvijas futbolistu sarakstu, kuri pārstāv minētā sešinieka komandas un ir sakrājuši vismaz 50% no maksimālā spēles laika (vismaz 180 minūtes no 360). Norādīju šo 24 spēlētāju pozīcijas, lai attēlotu, ka vadošie klubi pamatā Latvijas spēlētājiem atvēlētās vietas izmanto, lai aizpildītu vārtsargu un aizsargu līniju. Virslīgā "Top6" komandās kopā ir tikai pieci(!) Latvijas spēlētāji, kuri pieder uzbrūkošajai grupai, no kuriem trīs pārstāv "Liepāju" - Karašausks, Torress, Ķigurs, Svārups un Alvis Jaunzems... Tāpat iepriecināt nevar "Top6" spēlējošo latviešu vecums (šī tendence gan turpinās jau ilgāku laiku) - no vienas puses loģiski, ja titula pretendentes liek uzvaru uz pieredzi, taču vienlaikus skumji, ka no atlasītā 24 Latvijas futbolistu saraksta tikai divi ir jaunāki par 22 gadiem - "Ventspils" centra aizsargs Dmitrijs Litvinskis (20, augustā apritēs 21) un "Valmieras" malējais uzbrucējs Alvis Jaunzems (21).

Spēles laiks starp latviešiem un ārzemniekiem (2020. gada sezonas pirmās četras kārtas)

* - aprēķināts, cik attiecīgā komanda procentuāli izmanto jauno leģionāru limitu, pieņemot, ka maksimāli vienlaicīgi laukumā drīkst atrasties ~72.7% leģionāru (8/11).

2019. gada "Top6" klubu Latvijas spēlētāji, kuru spēles laiks 2020. gada četrās kārtās pārsniedza 50%

Piezīme: centra pussargam Artūram Zjuzinam ir 173 minūtes jeb 48% no maksimālā spēles laika, un viņš trīs no četrām spēlēm izgājis RFS pamatsastāvā. Pārējie Latvijas futbolisti nepārsniedza 129 minūtes jeb 36% no maksimālā spēles laika.

P.S. Iepriecinoši, ka Latvijas futbolisti, neskatoties uz augstākminēto, sezonas sākumā ir pratuši būt gana rezultatīvi.