Riherts: "Cik var aiztikt Paharu? Neaiztieciet viņu!"

Andrejs Kaļiņins, RFS galvenais treneris: "Vēlos apsveikt pretinieku ar šo uzvaru. Tā bija absolūti pelnīta - viņi vairāk to vēlējās, jau no pirmās minūtes un it sevišķi pirmajā puslaikā. Viņi bija labāk noskaņojušies, labāk izskatījās divcīņās, otro bumbu savākšanā un absolūti pelnīti uzvarēja. Mēs šodien nebijām gatavi uzvarēt. Par to uzņemos pilnu atbildību - attiecībā par komponentiem, ko uzskatīju."

Andris Riherts, "Mettas"/LU galvenais treneris: "Paldies spēlētājiem par labi aizvadītu spēli - viņi izdarīja visu, ko prasīju un arī to, ko neprasīju. Kaut kādā mirklī viņi bija ļoti patstāvīgi. Tas laikam arī izšķīra spēles likteni - laikam mēs bijām labākas personas viens pret otru nekā pretinieki. Tajā mirklī spēles lūzums arī notika. Manuprāt, rezultāts godīgs. Skaidrs, ka pretinieks gribēja mūs vinnēt, bet, kad ieraudzīju viņu sastāvu, nodomāju, vai tad tiešām viņi tik primitīvi gribēs mūs vinnēt. Viņi centās tā darīt. Bet skaidrs, ka tas bija plāni - pie pirmās kļūdas viss varēja apgriezties arī otrādi."

Kas notika pirmā puslaika beigās "Mettas" tehniskajā zonā?
Kaļiņins: "Nevēlos to komentēt."
Riherts: "Ko tu gribi lai es pasaku?"

Pasaki savu versiju, kas notika un kāpēc tas viss sākās!
Riherts: "Es biju savā zonā, pēc tam tiesnesis palūdza mani no tās aiziet."

Tu neko nedarīji?
Riherts: "Ko nozīmē - neko nedarīju? Stāvēju, piedalījos, daudz cilvēku bija. Emocijas tur visdrīzāk bija, vēl kaut kas bija."

Jautājums citā formā - vai jūs pelnīti tikāt padzīti no tehniskās zonas?
Kaļiņins: "Mani, domāju, padzina pelnīti. Ja formāli palūkoties uz noteikumiem, tad es nokļuvu pretinieka tehniskajā zonā un bija pamats tam, lai mani padzītu. Atvainojos par savu uzvedību gan tiesnešiem, gan skatītājiem, gan sava kluba vadībai. Tāda uzvedība neatkārtosies. Ceru."
Riherts: "Vai godīgi? Es taču neesmu tiesnesis! Ja tiesnesis bija, tātad viņš visu pieņēma kā vajag. Jūs taču zināt, kurš ir galvenais. Es taču tagad neiešu ar plakātu, ka bija negodīgi. Viņš pieņēma lēmumu. Skaidrs, ka negodīgi ir pret sevi atrasties ārpus tehniskās zonas. Tas ir negodīgi - pret sevi, pret savu komandu. Tas ir negodīgi."

Kā jūs vadījāt komandu pēc šī notikuma? Sākumā devāties aiz vārtiem, tad atkal citur - kāpēc mainījāt atrašanās vietu?
Kaļiņins: "Es pirmo reizi nonācu šādā situācijā, kad jāpamet tehniskā zona. Nezinu, kurp šādās situācijās jādodas. Stadionos abās pusēs ir tribīnes, tāpēc uzskatīju, ka nebūs problēmu, ja no tehniskās zonas aiziešu maliņā un vērošu spēli no šī punkta [aiz vārtiem - aut.]. Turklāt līdz puslaika pārtraukumam bija palikušas trīs minūtes un man pēc tam bija jādodas uz ģērbtuvēm. Otrajā puslaikā devos uz tribīnēm uz sektoru, kur bija mūsu līdzjutēji."
Riherts: "Kur virzīja, tur arī gāju. Pēc tam izvēlējos to vietu, no kurienes bija ērtāk redzēt laukumu. Mums ir brīvā tipa stadions - domāju, nebija nekādu pārkāpumu."

Par RFS primitīvo futbolu - vari precizēt?
Riherts: "Ar garām piespēlēm aiz muguras."

Kā izskatījās RFS sniegums no līdzjutēju pozīcijām?
Kaļiņins: "Šodien spēles struktūra raisīja daudz jautājumu. Mēs neplānojām spēlēt tikai ar garām piespēlēm. Šo aspektu precizēšu."

Piekrīti, ka spēlējāt primitīvi?
Kaļiņins: "Tā izskatījās."

Vēl viens sāpīgais jautājums. Pret "Babīti" un "Mettu", kurām daudzi prognozēja apakšējās vietas, jums iegūts viens punkts. Kā tu summāri novērtētu komandas sniegumu un arī rezultātus šajās spēlēs?
Kaļiņins: "Manā skatījumā šis divas spēles bija absolūti dažādas. Pret "Babīti" visu spēli dominējām un kontrolējām cīņas gaitu, savukārt šodien gan laidām cauri pretinieka uzbrukumus, gan arī pretinieks kontrolēja bumbu, uzvarēja divcīņās un absolūti pelnīti uzvarēja - uzsveru to. Tā ka tās bija divas pilnīgi dažādas spēles. Protams, mēs plānojām iegūt nedaudz vairāk punktu šajās spēlēs, taču plāni nesakrita ar realitāti."

Savukārt jums visas līdzšinējās trīs spēles bija līdzīgas, vai tomēr šī kvalitātes ziņā bija labākā no tām?
Riherts: "Rezultāta ziņā šī bija labākā, bet kvalitātes ziņā visas trīs spēles lielākoties bija līdzīgas. Iepriekš pietrūka gūto vārtu - sevišķi pirmajā spēlē [pret "Ventspili" viesos - aut.]. Otrajā bija 0:4 [beigās 2:4 - aut.], tas raksturs parādījās, bet spēles beigās. Kvalitātes pietrūka izšķirošos momentos. "Spartaks" kā sita, tā gols. Šodien viņi arī, pirmo puslaiku paskatījos, ļoti labi izskatās ["Spartaks" uzvarēja puslaiku pret "Riga" ar 1:0, bet visu maču ar 2:0 - aut.]. "Spartaka" pirmā spēle [1:2 pret RFS - aut.] bija maldīga, kaut gan arī toreiz pirmajā puslaikā viņi man ļoti patika. Spēlētājiem arī teicu, ka "Spartaks" ir ļoti bīstama komanda un ar individuāli ļoti spēcīgiem spēlētājiem - sevišķi pēdējā trešdaļā [domāts pretinieka aizsardzības zonā - aut.]."

Kāpēc Mijazaki šoreiz nebija pieteikumā?
Riherts: "Mijazaki nebija gatavs šai spēlei. Nedaudz aizmugurējais muskulis traucēja. Ja izlaistu viņu laukumā, tas muskulis pēc tam traucētu ilgāku laiku. Skatāmies, lai šī trauma nav ilgtermiņā, bet īstermiņā."

Vai šis sākumsastāvs pilnībā apmierināja un Mijazaki pēc tam būs grūtāk atgriezties?
Riherts: "Spēle pēc nedēļas. Skaidrs, ka visi būs atpūtušies un tiksim skaidrībā, kas būs ar DK [Disciplinārlietu komisijas - aut.] lēmumiem - tad domāsim, kas būs tālāk. Galva sāpēs tāpat."

RFS pie 1:2 iespieda jūs savā zonā - tas bija jūsu plāns nosēsties un noturēt rezultātu vai RFS to panāca ar savām prasmēm?
Riherts: "Ja izvēlas vienu taktiku, tad kādu pretindi vajag dabūt. Mums bija lieliski momenti, kad varējām doties pretuzbrukumos. Kā jau teicu, tajā mirklī komanda bija ļoti patstāvīga - tas lēmums, kas no viņu puses nāca, apmierināja, jo viņi kontrolēja situāciju un zināja, kā to labāk izmantot. No malas varam bīdīt daudz ko, bet laukumā viss notiek citādi."

Kāpēc pamatsastāvā Šadčins, nevis Uldriķis?
Kaļiņins: "Tāds bija spēles plāns. Uldriķis parāda, ka, nākot uz maiņu, viņš ir efektīvāks nekā ejot pamatsastāvā - tas arī [U] izlasē redzams, gan arī klubā ziemas pārtraukuma laikā, gan arī čempionāta sākums to ir parādījis. Pagaidām plānojam viņu izmantot šādi."

Par maiņām - kāpēc nomainīji abu flangu spēlētājus Savaļnieku un Šadčinu? Vai maiņas sevi attaisnoja?
Kaļiņins: "Vēlējāmies pastiprināt flangus. Višņakovs laukuma centrā zināmā mērā bija eksperiments un otrajā puslaikā ar viņu vēlējāmies pastiprināt flangu [Višņakovs cīņas gaitā atgriezās sev ierastajā pozīcijā - aut.]. Kopumā abu maiņu mērķis bija flangu pastiprināšana."

Pēc nedēļas kausa izcīņā jums jātiekas atkal. Vai sastāvā būs lielas izmaiņas? Vai Renārs Rode beidzot tiks pie iespējas?
Kaļiņins: "Lielas izmaiņas laikam nebūs, bet kaut kādas izmaiņas 100% būs."

Šodien kaut kādā mērā pie zaudējuma nevaino arī spēlētājus? Neplāno nomainīt tos, kas šodien spēlēja vājāk?
Kaļiņins: "Kardinālus lēmumus varēšu pieņemt tikai pēc video apskatīšanās. Šobrīd neesmu gatavs atbildēt."

Pirms izlašu pauzes teici, ka ne visi leģionāri attaisno uz sevi liktās cerības, bet šodien spēlēja visi, atskaitot savainoto Takumi. Kaut gan šai pauzē nebiji ar komandu, vai var teikt, ka leģionāri pierādīja, ka pelnījuši turpināt spēlēt pamatsastāvā?
Riherts: "Jūs redzējāt, ka ne visi savu potenciālu parādīja. Tas pats Adamu Abdullāhi - domāju, viņam šodien bija jāgūst vārti. Skaidrs, ka viņš turēja spriedzē visu pretinieku aizsardzības līniju. Ja skatāmies uz citiem, vajadzīgs laiks, uzticība, lai viņi atvērtos. Ja viņi ir mūsu komandā, tieši šādas zāles vislabāk ārstē."

Vai ir skaidrība, vai tu paliec Latvijas izlasē?
Riherts: "Skaidrība? Treneris taču atkāpās!"

Asistenti vismaz oficiāli savu amatu nav zaudējuši.
Riherts: "Viņiem vēstule jāraksta [smaida]? Treneris atnāca ar savu štābu un tad acīmredzot viņš iet projām. Neesmu dzirdējis, ka jāraksta kaut kāda vēstule."

Kāds pašam ir viedoklis vai nostāja par to, kas notika izlasē un par Mariana atkāpšanos?
Riherts: "Domāju, tā vispār nav mana kompetence. Atbildība jānes visiem, ieskaitot Agri Suveizdu [žurnālists, kurš uzdeva šo jautājumu - aut.]. Ja tā ir mūsu kopējā izlase, mums visiem jānes atbildība par viena otra veida rezultātu. Galvenais treneris Marians Pahars, cik saprotu, sniegs plašāku interviju un, domāju, ka viņš visu izstāstīs. Man stāstīt - tas būtu ne korekti, ne pareizi un man vispār vēlēšanās nav."

Kāpēc spēlē pret Gruziju neuzlaidāt vairāk rezervistus laukumā?
Riherts: "Viņš neklausās [smaida; replika veltīta jautājuma uzdevējam, šoreiz citam - aut.]."

Jūs tomēr esat treneru štābā un noteikti dzirdējāt, kāpēc šāds lēmums bija.
Riherts: "Es taču varu izlaist sevi ārā [smaida]. Nevaru komentēt ne trenera lēmumus, ne spēlētājus izlaist - būsim godīgi. Tas tāpat kā Uģis Bisenieks [meistarkomandas padomes loceklis, kurš atradās preses konferences telpā - aut.], kurš principā ir augstāk stāvošs cilvēks [kluba] hierarhijā, visdrīzāk nekomentētu manas darbības. Skaidrs, ka nepatīkams zaudējums un attiecīgi ir pieņemti lēmumi. Latvijas izlases mums ir viena - mums tā ir jāmīl un jāciena, un jāstrādā, lai viss būtu kārtībā. Novēlu to mums visiem darīt."

Tbilisi spēlēja arī divi tavi spēlētāji. Kā tu komentēsi to, kas notika tur?
Kaļiņins: "Varu nokomentēt tikai savu spēlētāju darbības. Solovjovs, manuprāt, nospēlēja ļoti augstā līmenī un pierādīja, ka ir pelnījis izsaukumu uz izlasi, ka ir pelnījis spēlēt pamatsastāvā. Aleksejs Višņakovs nospēlēja savā līmenī - iespējams, no viņa gaidīja mazliet vairāk, taču viņš nospēlēja savā līmenī. Izlases rezultātus nekomentēšu."

Solovjovu ļoti reklamējāt izlases trenerim? Kāpēc izvēlējās tieši viņu?
Kaļiņins: "Es viņu nereklamēju, bet, kad man pajautāja, es viņu rekomendēju. Arī pēc mača ar "Babīti" preses konferencē teicu, ka viņam ir visas kvalitātes, lai spēlētu izlasē. Katrā ziņā kā minimums viņš var būt izlases kandidāts grūtā brīdī, kad izlasē ir traumētie. Šobrīd nešaubos par viņa profesionalitāti un patriotismu."

Par Solovjovu runājot, vai piekrīti tam, ko bija tvītojis Ģirts Mihelsons?
Riherts: "Uģi [vēršas pie Bisenieka - aut.], atbildi cilvēkam! Trešo, ceturto, piekto reizi tu man prasi atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild citiem cilvēkiem. Agri!"

Jautāju, vai tev kā izlases treneru štāba cilvēkam ir tāda pati nostāja - vai tu uzskati, ka pļēguram un narkomānam nav jābūt izlasē?
Riherts: "Nu tad formulē to jautājumu tā, lai man nav jāvēršas pie Uģa! Citādi viņš man arī teiks: "Ko tu tur runā?" Tātad vēl vienu reizi - es nesapratu."

Vai tev ir tāds pats viedoklis kā Ģirtam Mihelsonam sociālajos tīklos par Solovjovu? Par to, ka pļēguram un narkomānam nav jābūt izlasē, jo tas ir mugurkaula trūkums? Vai tu domā tāpat?
Riherts: "Ja es domātu tāpat, tad es visdrīzāk sēdētu mājās un piedalītos Ģirta tvītos. Par ko tu runā? Pirmkārt, tu tagad uzdod tādu jautājumu, ka, cik saprotu, tev ir vēlēšanās, lai nākotnē būtu 0:10. Tu visu laiku uzdod kaut kādus jautājumus. Ejiet pie Ģirta Mihelsona, paprasiet viņam jautājumu un iegūstiet atbildes! Tāpat kā viens no maniem virsvadītājiem Uģis, kurš tagad mani kontrolē, lai nepasaku kaut ko ne tā. Tāpat arī šeit - te bija galvenā trenera lēmums un, ja es taisos neticēt savam galvenajam trenerim, tad mums vispār laikam nekas nesanāks dzīvē. Vai ne? Tāpat šeit - Ģirts ir cilvēks pilnā briedumā, ar ģimeni, ar savām atbildībām un noteikti ar emocijām un patriotisma jūtām. Viņam ir visas tiesības izteikt komentārus un atbildēt par tiem. Pietiekami skaidri?"

Aptuveni jā. Varēji atbildēt ar vienkāršu "nē".
Riherts "Pēc tādiem jautājumiem nevar atbildēt ar diviem burtiem un garumzīmi. Tas nav iespējams."

Kā notika pēc spēles - vai Pahars uzreiz pēc spēles nepateica, ka atkāpjas? Nākamajā dienā piezvanīja un pateica pārējiem treneriem, ka pieņēmis citu lēmumu?
Riherts: "Domāju, ka tur viss bija skaidrs. Viņš atlidoja uz šejieni un te lēmums tika paziņots oficiāli. Bet jau tur [Gruzijā - aut.] viņš skaidri un gaiši pateica savu lēmumu. Varat izlasīt, ka viņš teica, ka LFF jāmeklē jauns treneris. Visdrīzāk. Tā arī notika. Nav jēgas tur vispār diskutēt - gribēja negribēja. Viņš pieņēma lēmumu, un tas arī tika publiskots. Lai tas oficiāli būtu, viņš atlidoja šeit. Lai nav pēc tam 50-70 baumu, tvīti un vēl nezin kas. Beidziet aiztikt to treneri! Viņš sen jau ir atlaists. Tad, kad mums reāli jābrauc ar izlasi uz spēlēm... šeit man prieks, ka ir tik daudz žurnālistu. Ikdienā ir kāds profesionāls žurnālists futbolā?"

Neviena [šobrīd Latvijā nav neviena žurnālista, kurš tikai ar futbola žurnālistiku pelnītu sev iztiku - aut.].
Riherts: "Neviena nav! Neviena profesionāla futbola žurnālista! Čaļi, par ko mēs runājam? Labi vēl, ka 0:5! Profesionalitātes mums trūkst kaut kādos virzienos. Līdz ar to arī saku - tā ir mūsu atbildība. Izlase ir visu mūsu atbildība. Un galvenais treneris - neaiztieciet viņu! Cik viņu var aiztikt? Viņš izdarīja visu, kas bija viņa spēkos, mūsu spēkos - ceru, ka mēs [acīmredzot domāti izlases trenera asistenti - aut.] arī esam visu izdarījuši. Jācer, ka nākotnē izlasei būs labāki laiki. Varu novēlēt vienīgi atbalstu - gan spēlētājiem, kuri spēlēs, gan treneriem, kuri strādās. Lai kā klātos, mums jālepojas ar savu izlasi. Jālepojas jebkurā mirklī! Tāpat kā FS "Metta" audzēkņiem ir jālepojas ar savu galveno komandu - vienalga, kurā vietā tā atrodas, vienalga, kurā brīdī un kādā emocionālā stāvoklī tā ir."