Krollis: "Debijā mērķis bija nekļūdīties, bet tagad mērķis ir izšķirt spēles rezultātu"

2020. gads bijis izaicinājumiem bagāts, futbola laukumā esi piedzīvojis vairākus spilgtus notikumus un saņēmis dažādas atzinības. Kā kopumā vērtē aizvadīto gadu?
Domāju, ka futbolā šis ir bijis viens no labākajiem gadiem līdz šim, un to var vērtēt ar plusa zīmi. No malas varbūt pagaidām nav pilnībā izdevies atskatīties uz gadā paveikto, bet pietiekami daudz labu notikumu ir bijis. Arī nākamajam gadam mazie mērķi uzstādīti ir, bet līdz konkrētam mērķim nākamajam gadam vēl neesmu nonācis, tāpēc vairāk būs grūti komentēt.

Individuālie veikumi futbolā radījuši arī vairāk uzmanības. Daudz vairāk interviju – portālos, televīzijā, radio un citur. Kā tiec ar to galā?
Lielākoties neuzskatu, ka tas ļoti mainītu manu ikdienu, bet, protams, pirmās intervijas bija nedaudz ar satraukumu. Kad pieradu, tad tālāk jau bija vieglāk. Patika saruna pie Armanda Pučes, kur bija interesants formāts, atbrīvota gaisotne. Vienā brīdī nācās piedomāt pie stājas (smejas). Tas bija sociālo tīklu fragments, nezināju, kur rokas likt (smejas).

(..)

Šosezon FK Metta spēlēja ar Eiropas augstākajās līgās gados jaunāko sastāvu. Biji viens no komandas līderiem, kā tiki galā ar šo atbildību?
Jāatzīst, ka šogad arī pašam gribējās uzņemties lielāku atbildību un lomu, kaut kādā ziņā tas arī sanāca. Varbūt stabilitāte kā līderim pietrūka – bija daudz ne tik veiksmīgu spēļu, bija arī 7 spēļu sausā sērija. Tā kā par līderību nevarētu teikt, ka tā būtu bijusi augstākajā līmenī.

Vai palīdz tas, ka FK Metta kā klubs lielu uzsvaru liek tieši uz jauno spēlētāju attīstīšanu?
Ja FK Metta turpinās iesākto ceļu, tad tas ir vienīgais klubs Latvijas Virslīgā, kur jaunajam spēlētājam ir tik daudz iespēju. Tikt pie stabila spēles laika, tikt arī pie nozīmīgas lomas komandā un trenera uzticības – tas ir svarīgi jaunam futbolistam. METTA ir laba vieta, kur attīstīt savu karjeru.

(..)

Pieskarsimies sezonas individuālajiem rādītājiem – 11 gūtie vārti, vairākas rezultatīvas piespēles. Kas šosezon deva grūdienu un ļāva kļūt rezultatīvākam?
Pagājušā sezona bija debijas sezona, nejutos tik pārliecinoši. Bija arī daudz citu līderu – šogad bija jaunāks sastāvs, varēju uzņemties līdera lomu un kaut kādā ziņā tas arī sanāca. Iespējams, arī pēdējo divu-trīs gadu papildus ieguldītais darbs atmaksājās.

Vai papildus pārliecību deva arī gūtie vārti uzreiz sezonas ievadā?
Tā varētu būt. Pirms sezonas nejutos “baigi” pārliecināts – daudz treniņos situ garām. Tie vārti noteikti iedeva to pārliecības devu, kas bija nepieciešama.

Sezonas otrā puse komandai neizdevās, kas, Tavuprāt, pietrūka?
Jau iepriekš minēju, ka varbūt brīžiem pietrūka pieredzējis spēlētājs, sezonas laikā arī trūka izteikta malējā uzbrucēja. Ar jaunu kolektīvu kaut kur par daudz atdevām emocijas sezonas sākumā, un sezonas beigās tās pietrūka.

Raimonds Krollis 2019. gadā, un Raimonds Krollis 2020. gadā – kas ir mainījies?
Personības ziņā, ir grūti pateikt, varbūt gudrāks nedaudz esmu palicis (smejas). Varbūt kāds apkārt teikts, ka nedaudz iedomīgāks, bet negribētos tam piekrist (smejas). Noteikti ir augusi pārliecība. Ja salīdzina debijas spēli 2019. gadā un šīs sezonas noslēdzošo spēli – debijā nācu laukumā ar mērķi nekļūdīties, bet spēlē pret Valmiera FC gribējās visu laiku saņemt bumbu un izšķirt spēli. Tā būtu galvenā atšķirība.

Kas, Tavuprāt, raksturo labu uzbrucēju un kuram uzbrucējam Tu seko līdzi?
Spēcīga mentalitāte, labas fiziskās īpašības un galvenais – vārtu gūšana. Sekoju līdzi Obamejangam. Londonas Arsenal ir vienīgais klubs no “lielā” futbola, kura spēles es skatos. Pēc spēles stila arī noteikti mēģinu līdzināties Aubam – ātrumā atpalieku, bet viņš paliek vecāks, kaut kad viņu noķeršu (smejas).

Divās sezonās ir izdevies gūt vārtus pret visām Virslīgas komandām. Kurus vārtu guvumus atceries visspilgtāk?
Pirmais, kas nāk atmiņā, ir “gols” sezonas pēdējā spēlē pret Valmiera FC, labas individuālās darbības – atņēmu bumbu, apspēlēju vārtsargu, guvu vārtus un Rihardu “iebortēju” (smejas). Par to pasmējāmies pēc tam. Ja nopietni, tad izceltu arī vārtus sezonas ievadā pret Spartaks Jūrmala, bet spilgtākais laikam bija vārtu guvums pret FK Ventspils 30. augustā – laba piespēle, labi izdevās apspēlēt un labi iesist.

Atskatoties uz pretinieku aizsardzību – kuru aizsardzību šķita grūtāk uzlauzt, bet kura bija parocīgāka?
Pret līderiem Riga FC un FK RFS noteikti bija grūtāk, jo maz spēlējām ar bumbu, grūtāk to ir sajust, arī uzbrukuma daļā ne vienmēr ir tik daudz partneru. Abu Rīgas klubu aizsardzības ir grūti uzlauzt, jo arī individuāli aizsargi ir spēcīgi. Teiktu, ka pagrūti ir arī pret FK Liepāja. No parocīgākajām aizsardzībām – vieglāk spēlēt pret komandām, kas spēlē atklātu futbolu. Tā būtu FK Ventspils un Spartaks Jūrmala. Parocīgi jutos arī pret FK Jelgava.

Vai ir arī nepieciešama īpaša motivācija, lai noskaņotos pret kādu no pretiniekiem?
Manu motivāciju neveido tas, pret ko spēlēju, bet mana galvenā motivācija ir iesist un uzvarēt, tāpēc nav tik svarīgi, pret ko es spēlēju.

Pieskarsimies izlasēm – pirms gada veiksmīgs gads U-19 izlasē, arī iekļūšana Elites kārtā. Diemžēl Elites kārta tika atcelta, kā atskaties uz šo posmu izlasē?
Visi gaidījām Elites kārtu, mums bija labs kolektīvs, labi treneri. Domāju, ka arī Elites kārtā būtu parādījuši labu sniegumu un arī rezultātu.

Šogad pirmo reizi tiki izsaukts uz U-21 izlasi, ilgi nepaliki, patiesībā pat nesanāca uzspēlēt, jo uzreiz tiki izsaukts uz nacionālo valstsvienību, kurā paliki. Kādas bija pirmās sajūtas un atbildība nonākot nacionālās izlases rindās?
Noteikti tā bija papildus atbildība. Interesanti, ka man kā cilvēkam, kurš ir mierīgs un atbrīvots, debijas spēlē izlasē bija uztraukums. Tā bija neierasta situācija, ar kuru bija jātiek galā. Nākamajās spēlēs es iejutos un jutos brīvāk, cikla beigās izdevās gūt arī pirmo vārtus.

Izlasē biji jaunākais futbolists, kā Tevi pieņēma kolektīvā un kā izdevās iejusties?
Mani uzņēma labāk nekā biju gaidījis (smejas). Bija viegli iejusties, nacionālajā izlasē neviens nav ar “zvaigžņu slimību” vai izvairītos no sarunām. Visi bija draudzīgi, atvērti, viegli pieņēma un nebija nekādu problēmu iejusties.

Kā jaunākajam nebija jānes bumbu maisi un aptieciņa?
Nebija, nebija, izlasē par visu ir padomāts (smejas).

Pēc gūtajiem vārtiem spēlē pret Andoru varēja redzēt arī ļoti pozitīvas emocijas un atbalstu no Gutkovska un Kameša. Vai arī nometnes laikā bija jūtams atbalsts no komandas biedriem izlasē?
Atbalsts bija jūtams arī treniņos, pieredzējušākie spēlētāji palīdz un atbalsta. Gutkovskis ir ļoti pozitīvs spēlētājs un cilvēks, arī pirms debijas spēles viņš nāca un aprunājās ar mani. Lai arī esam vienas pozīcijas spēlētāji, mūsu starpā nav sāncensība, tā ir pozitīva un dabiska konkurence, tas priecē. Arī pieredzējušie spēlētāji, piemēram, Vladimirs Kamešs atbalsta – prieks, ka viņiem bija prieks par debijas vārtiem, bet galvenais, ka mums izdevās uzvarēt.

Intervija pilnā apjomā lasāma šeit