Jau mēnesis bez Superlīgas, mazākas algas, atlaišanas. Kā Šveicē klājas Uldriķim?

23. februārī "Sion" cīnījās neizšķirti Lugāno (0:0), bet nākamo kārtu Superlīga tā arī vēl nav sagaidījusi. "Gatavojāmies nākamajai spēlei, un kādas divas dienas pirms tās tika nolemts apturēt līgu. Pašlaik līga ir apstādināta līdz 30. aprīlim. Cik dzirdēts, ir daži klubi, kuri vēlētos, lai sezona tiktu atcelta, taču pagaidām nekādas skaidrības nav. 16. martā bija jābūt līgas sapulcei, kurā, iespējams, būtu kādi jaunumi vai paziņoti iespējamie varianti, taču tā tika atcelta, jo koronavīruss tika atklāts federācijas prezidentam," sarunā ar Sportacentrs.com sacīja Uldriķis. "Tas, šķiet, pagaidām arī ir vienīgais saslimšanas gadījums Šveices futbolā. Man pašam ar veselību viss ir kārtībā."

Kaut arī līga ir apturēta jau mēnesi, tas gan nenozīmē, ka tik ilgi tika apturētas arī futbola aktivitātes. Ja tas bija iespējams, komandas turpināja normālu treniņprocesu un aizvadīja arī pārbaudes spēles - vēl 13. martā Uldriķis spēlēja otro puslaiku pret "Lausanne" (1:1). Marta vidus gan bija periods, kurā sākās pamatīgs koronavīrusa uzliesmojums pašā Šveicē, un federācija nolēma apturēt arī pārbaudes spēles un treniņus. "Kopš tā laika komanda vairs nav sanākusi kopā. Kluba bāze, kur uz vietas ir arī trenažieru zāle, ir ciet, tā ka nākas trenēties individuāli. Pats dzīvoju dzīvoklī un nedaudz padarbojos, taču uz publiskām sporta zālēm iet gan neriskēju. Uz veikalu izeju – ilgākam laikam jau esmu nodrošinājies, tiesa, piemēram, gaļu jau tāpat nākas pirkt."

Avots: worldometers.info

Atšķirībā no basketbola un hokeja, kur virknē līgu sezonas jau ir priekšlaicīgi pabeigtas un spēlētāji tiek laisti mājās arī tajās valstīs, kur čempionāts pagaidām ir tikai apturēts, futbola pasaulē lielākoties joprojām valda noskaņojums, ka sezona ir jāizspēlē un līdz ar to arī futbolisti bieži vien netiek laisti mājās vai viņi paši izvēlas palikt. "Bija doma, ka varētu braukt mājās un individuāli trenēties tepat, Latvijā. Iespējams, būtu to darījis, ja tā sapulce būtu notikusi un ja tajā būtu kādi jaunumi – tieši tad Latvijā arī tika vērtas ciet robežas. Tomēr sapulce nenotika, un tagad nešķita pareizi lidot prom – ja nu sezonu atsāktu, bet es nevarētu tikt atpakaļ?!" Eiropas sporta tirgū arī valda neziņa, kas atpakaļ netikšanas gadījumā notiktu ar sportistu līgumiem – iespējams, neatrašanās darbavietā varētu tikt traktēta kā līguma pārkāpums un iemesls tā laušanai.

Bez līgumattiecību vienpusējas izbeigšanas Sionā gan tik un tā nav izticis. Klubs piektdien savā mājaslapā apstiprināja Šveices medijos izskanējušo informāciju par deviņu spēlētāju atlaišanu, kuri nepiekrita vai nepaguva atbildēt kluba ultimātam par algu samazināšanu 20% apmērā (taču summa nedrīkst pārsniegt Šveices likumdošanā noteikto pagaidu bezdarba apdrošināšanas lielumu 12350 Šveices franku jeb nedaudz vairāk kā 11,5 tūkstošu eiro apmērā). "Tā ir taisnība, ka klubs atsūtīja vēstuli un informēja par algas samazināšanu. Sākumā spēlētāji nolēma, ka vienoti nepiekritīs kluba vadības piedāvājumam. Pēc deviņu futbolistu atlaišanas vadība sāka runāt ar palikušajiem spēlētājiem, un vairāki piekrita pagaidu bezdarba pabalstam. Arī es piekritu, jo uzskatu, ka šajā grūtajā situācijā viens otram var panākt pretī," teica Uldriķis. Siona atlaida trīs rezultatīvākos spēlētājus Pajtimu Kasami, Ermiru Lenjani un Sedū Dumbijā, bijušos Londonas "Arsenal" pārstāvjus Aleksandru Songu un Johanu Džurū, kā arī Gzavjē Kuasī, Mikaelu Fakineti, Kristianu Zoku un Biramā Ndoju. Septiņi no viņiem vasarā gan tik un tā būtu kļuvuši par brīvajiem aģentiem. Atlaistie spēlētāji solīja cīnīties par savu taisnību, jo esot atbrīvoti bez nekāda brīdinājuma, taču izskatās, ka šajā kaujā priekšroka varētu būt klubam – federācija piektdien oficiāli paziņoja, ka atbalsta pāreju uz pagaidu bezdarba pabalstu, kas klubiem ļaus ietaupīt krīzes posmā.

Pat tad, ja Šveices Superlīga atsāksies maija sākumā, līdz jūnija beigām izspēlēt visus mačus būs diezgan problemātiski – Superlīgā atlikušas 13 kārtas, bet kauss ir apstājies pirms ceturtdaļfināla. Kausa ceturtdaļfinālu sasniegusi arī "Sion", kurai jātiekas ar trešās līgas komandu, taču Superlīgā gan šobrīd ir tikai astotā vieta – 14 punktu attālumā no labāko četrinieka. "Mūsu mērķis pirms sezonas nebija cīņa par palikšanu. Neatceros, kāds precīzi bija mērķis, taču noteikti gribējām būt augstāk. Un noteikti mērķis bija izcīnīt kausu – tas allaž ir viens no mērķiem! Negribētu teikt, ka aizvadām sliktu sezonu. Sākumā, ieskaitot kausu, bija pat septiņas uzvaras pēc kārtas. Taču tagad arī pie jaunā trenera tā arī vēl neesam uzvarējuši – lai arī spēlējām pret visu apakšgalu [portugāļa Rikardu Dionīziu vadībā piecās spēlēs ir tikai divi punkti – A.S.]."

Gluži kā iepriekšējā sezona, arī šī Uldriķim personīgi rit kā pa kalniem. Superlīgā viņš tikai sešreiz ir izgājis pamatsastāvā un kopš 6. oktobra nav spēlējis ilgāk par 25 minūtēm. "Interesanti, ka gandrīz visās spēlēs, kuras esmu sācis, mēs esam uzvarējuši," atminas Uldriķis – septiņu uzvaru sērijas laikā Roberts pamatsastāvā bija piecos mačos un divos no tiem arī iesita. Vēl vienus vārtus viņš guva izbraukumā pret čempioni Bernes "Young Boys" (2:3), 8. minūtē izvirzīdams komandu vadībā. "Taču tad sākām zaudēt un treneris sāka mainīt sastāvu," Uldriķis turpināja. Novembra sākumā Mārča Oša bijušais treneris Stefans Anšo atkāpās no amata, bet līdz gada beigām Sionas komandu vadīja dublieru treneri. "Gada pēdējās trīs spēlēs vairs nebiju pieteikumā, taču tas bija savainojuma dēļ. Pēc atgriešanās no izlases treniņā savainoju priekšējo muskuli. Ja spēles būtu turpinājušās, pēc nedēļas jau droši vien būtu bijis atpakaļ."

Arī savainojuma sadziedēšana gan nepalīdzēja Uldriķim atgūt vietu pieteikumā, jo pēc jaunā trenera ierašanās viņš pirmajos trīs mačos arvien netika astoņpadsmitniekā. "Man tā ir visu laiku – pie katra trenera nākas izcīnīt vietu. Arī sezonas pašā sākumā es vēl nebiju pieteikumā, bet tad sāku spēlēt pamatsastāvā. Arī Latvijā bija tas pats. Esmu garš uzbrucējs, kurš varbūt nevar tā uzreiz iekrist acīs trenerim kā mazāki un veiklāki uzbrucēji. Treneris skaidroja, kāpēc netieku pieteikumā, un kā vienu no iemesliem viņš minēja arī mākslīgos laukumus, kuros ātruma īpašības ir būtiskākas. Es gan teicu, ka parasti tieši mākslīgajos laukumos man sanācis aizvadīt labākās spēles – arī abus vārtus Superlīgas sezonā esmu guvis uz mākslīgajiem. Pēc tam jau pa drusciņai gāju uz maiņu, bet tad nāca vīruss…"

Koronavīruss iejaucās arī Latvijas izlases plānos – Dainim Kazakevičam marta beigās bija jādebitē pārbaudes spēlēs Melnkalnē un Sanmarīno. "Ļoti žēl, ka nesanāca aizbraukt uz izlasi. Jau biju saņēmis uzaicinājumu un ļoti vēlējos spēlēt," teica Uldriķis, kurš pie Kazakeviča jau ir spēlējis U21 izlase. Februārī Kazakevičs devās vizītē pie Šveices leģionāriem. "Bija ļoti patīkami, ka mani apciemoja, jo abi iepriekšējie treneri [Miksu Pātelainens un Slaviša Stojanovičs] tā arī ne reizi neatbrauca. Treneris bija atbraucis tad, kad tieši spēlējām pret [Oša] "Xamax". Parunājām par to, kā man klājas, un to, kā viņš redz izlases plānu šim gadam. Vai mūsu vīzijas saskanēja? Protams! Kā jau teicu, ļoti žēl, ka izlases nometne tika atcelta. Tagad, cerams, jāgaida jūnijs."

Kamēr Superlīga pauzē, virtuālais Uldriķis iesit trīs vārtus esporta spēlē

🎮 #UltimateQuaranTeam

On vous offre un petit shot de football 👇 #HopSion #FCSion #PiratesSion pic.twitter.com/MjG5C75ucq

— FC Sion (Stay at 🏠) (@FCSion) March 22, 2020