Čekulajevs par futbola aģenta darba aizkulisēm un Šabalas situāciju

Tev joprojām ir tikai 30 gadu. Kāpēc neturpināji futbolista karjeru?
Pats tā nolēmu, vienā brīdī vairs neredzēju perspektīvu, tāpēc beidzu karjeru. Pie apvāršņa parādījās aģenta darbs, izvēlējos šo ceļu.

Kāpēc pazuda šī perspektīva?
Pašam kaut kas iekšienē notika. Vairs nebija tā, ka ļoti gribēju turpināt spēlēt futbolu.

Vēl salīdzinoši nesen, 2011.gadā, Igaunijas čempionātā guvi 46 vārtus un, šķiet, sakarīgu variantu, kur turpināt karjeru, netrūka. Tavs aģents toreiz neizdarīja visu kā nākas?
Principā jā, var arī tā teikt. Variantu bija daudz, tai pašā Vācijā, taču ne tikai – visur kur bija piedāvājumi. Taču aģents daudz prasīja, vēlējās labi nopelnīt un nedomāja par mani, kā es tagad domāju par saviem spēlētājiem.

Pēc Igaunijas vēl tomēr pabiji pietiekami laba līmeņa turnīros – Maltas čempiones sastāvā, Ungārijas čempionātā. Kāpēc nepaliki ilgāk šajās valstīs?
Maltā uzdevumu izpildījām, kļuvām par čempioniem. Sekoja piedāvājums no Ungārijas – ar Maltas kluba vadību izrunājām un sarunājām, ka došos uz augstāku līmeni. Diemžēl Ungārijā neilgi pēc atbraukšanas guvu savainojumu. Tiklīdz atjaunojos, viss bija labi. Pamazām atsāku spēlēt, taču tai brīdī ungāru komandā nomainīja galveno treneri. Viņš uzreiz atklāti pateica, ka ievedīs komandā savus spēlētājus, kuri spēlēs. Man sacīja: „Ja gribi, paliec, bet nespēlēsi; ja gribi, vari doties prom.” Realitātē viņi mani ilgi nelaida prom, jo spēkā bija līgums un viņi gribēja ar manu pārdošanu nopelnīt. Pēc sezonas beigām devos prom, pārcēlos uz Taizemi.

Kas notika tur?
Taizemē gāja normāli. Vispirms man bija jāiziet pārbaude, bija jāaizvada trīs mači. Tajos guvu divus vārtus, uzreiz piedāvāja līgumu. Spēlēju, taču kluba prezidents bija no Anglijas, viņš šo klubu uzturēja, maksāja algas, bet kādā brīdī paziņoja, ka vairs to neturpinās darīt. Savukārt taizemieši paziņoja, ka leģionāri viņiem nav vajadzīgi. Devos prom.

Pēc tam vēl spēlēji Fēru salās un Maltas pēc spēka 2.līgā. Pareizi saprotu, ka tas jau notika paralēli aģenta darbam un nebija pārāk nopietni? Kurā brīdī beidzi nopietni spēlēt futbolu?
Jā, var teikt, ka tieši pēc Taizemes futbolu nopietni beidzu spēlēt. Kas attiecas uz Fēru salām un Maltu, tas jau bija tā... vienkārši atbraucu, spēlēju sava prieka pēc. Futbola spēlēšana tobrīd vairs nebija prioritāte un līgumus tur nopelnīju ar savu vārdu [smejas].

Prieka pēc var spēlēt arī Latvijā. Naudas dēļ spēlēji šajās mazajās līgās?
Jā, naudu maksāja, taču arī tas nebija nemaz tik svarīgi, nekādu grandiozo mērķu nopelnīt nebija. Spēlēju sev, sava prieka pēc. Ja godīgi, pat tagad daudzi klubi piedāvā spēlēt pie viņiem. Tomēr vairs spēlēt negribu, tuvojas ziemas transfēru periods, darba tāpat pietiek.

Vēl man ir divi jautājumi par 46 vārtiem Igaunijā, jo tas tomēr nav ikdienišķs sasniegums. Cik daudz pēc šī sasnieguma tev zvanīja žurnālisti, dažādi mediju pārstāvji?
Jā, interese bija diezgan liela. Sevišķi zvanīja no Spānijas un Portugāles, jo viņiem taču ir Krištianu Ronaldu un viņi interesējās, kas tas tāds no Latvijas, Igaunijas, kurš guvis visvairāk vārtu kādā no nacionālajiem čempionātiem. Jā, zvanīja, prašņāja, kā man tas izdevies. Visiem atbildēju, ka vienkārši darba rezultāts – daudz trenējos un visu darīju no sirds. Ja kaut kam ķeros klāt, tad izdaru līdz galam.

Nu un nevaru nepajautāt par to Mourinju video, noteikti zini, par ko ir runa. Kāda ir tava reakcija?
Jā, esmu redzējis to video, bet, man liekas, viņš mani par igauni nosauca [smejas]. Tas viss ir normāli, tas ir patīkami, taču nekas ārkārtējs.

Šo video esi saglabājis sev uz datora?
Nē, nē, nē.

[ATKĀPE]

Žuzē Mourinju 2012.gadā janvārī, tobrīd vadot Madrides "Real" un aizstāvot savu spēlētāju Krištianu Ronaldu pēc žurnālistu izteiktajiem pārmetumiem: „Es jūs aicinu salīdzināt Ronaldu ar citiem uzbrucējiem citās komandās, vai tie būtu spāņi, vai ne-spāņi, citu valstu spēlētāji, svarīgi spēlētāji, futbolisti ar tituliem. Vai jūs vēlētos šādi salīdzināt? Jūs zināt Ronaldu statistiku, bet vai jums ir citu spēlētāju statistika? Jūs runājat par Zelta buci? Par ko jūs runājat? Jūs runājat par Zelta buci un vienīgais, kurš ir guvis vairāk vārtus nekā viņš, ir tas puisis [domāts Aleksandrs Čekulajevs – aut.], kurš spēlē tādas valsts līgā, kuru nevaru atcerēties. Nezinu, vai tā ir Afganistāna vai Kazahstāna, šis puisis ir iesitis vairāk nekā Ronaldu. No kurienes [Žurnālisti pasaka priekšā – aut.]? Ak jā, Igaunija.”

Paturpināsim ar mūsu sarunas galveno tēmu – futbola aģenta darbu. Kā tu kļuvi par aģentu, kas bija tas grūdiens, lai sāktu darboties šajā lauciņā?
Kad biju pārbaudē Kiprā, ja nemaldos, pirms gadiem pieciem, iznāca padzīvot vienā mājā ar futbola aģentiem. Šķiet, nedēļas divas. Vēroju, vēroju, skatījos, kā viņi darbojas un sapratu, ka man tas patīk. Tobrīd nolēmu, kad beigšu spēlēt futbolu, arī būšu futbola aģents. Tas arī ļautu allaž būt blakus futbolam. Protams, tobrīd nezināju, kā tas būs un kā viss izvērtīsies. Pēc tam, kad spēlēju Islandē, palīdzēju ar iekārtošanos klubā vienam, vēlāk otram un tā tas aizgāja. Sākumā palīdzēju praktiski visiem, ņēmu visus, ko vien varēju un viņu vidējais līmenis bija nu tāds... Tagad jau šķiroju. Teiksim tā, ņemu labākus spēlētājus ne pēc kaut kāda statusa, bet potenciāla ziņā un tādus, kas patiešām vēlas kaut ko sasniegt. Turklāt šobrīd ņemu tikai tos, kas paši pie manis piesakās – pats nevienam nezvanu un neuzmācos ar saviem pakalpojumiem.

Cik viegli ir kļūt par aģentu? Kursi, licences...
No šī gada futbola aģentiem licence vairs nav vajadzīga, ar to var nodarboties jebkurš. Vai grūti vai viegli... Man ir partneris Aleksandrs Bogdanovs, viņš ir jurists un dara visu attiecībā uz dokumentāciju. Es paveicu savu darbiņu, bet visas lietas, kas saistītas ar līgumiem, to sastādīšanu, paveic viņš. Viņš ir labs jurists. Piemēram, kad Siņeļņikovs Čehijā parakstīja līgumu, radās problēmas – čehi lauza līgumu, bet negribēja maksāt kompensāciju, kā arī ārstēšanās izdevumus. Šis jurists tikko uzvarēja lietu FIFA – klubs iesniedzis apelāciju, bet viņiem nav nekādu cerību. Šādi cilvēki kā Bogdanovs var risināt sarežģītus jautājumus.

Piemēram, cits Latvijas aģents Dmitrijs Hohlovs pats arī ir jurists un visu dara pats. Tavā gadījumā var teikt, ka strādājat pārī?
Jā, pārī, jo pats juridiskos aspektos neesmu spēcīgs. Mana stiprā puse ir atrast spēlētājam komandu, visu sarunāt. Savukārt tālāk ar līgumiem jau deleģēju strādāt viņu.

Kas paņem visvairāk laika tavā darbā?
Manā darbā pamatā visu izšķir kontakti – ar klubiem, ar sporta direktoriem. Pie tā arī strādāju. Un tālāk jau izšķir, kādus spēlētājus tu piedāvā. Spēlētāji ir dažādi. Ja, izmantojot savus kontaktus, aizvedīsi spēlētāju un viņš izrādīsies labs, viņi tev zvanīs atkal un prasīs vēl kādu futbolistu. Galvenais, lai aģents tiešām gribētu palīdzēt abām pusēm, nevis aizved kādu spēlētāju un viss, pazūdi – ka tikai darījums būtu. Ir tiešām jāpalīdz tā, lai apmierināti būtu visi.

Vai piedalies arī pārrunās par spēlētāja algu klubā?
Protams, daru to. Vispirms ar spēlētāju pārrunājam, kādu algu viņš vēlas, kādu dzīvokli, kādu automašīnu. Pēc tam jau seko mans darbs – to visu pārrunāju ar klubu. Kādā reizē izdodas sarunāt pat vairāk, kādā citā mazāk – protams, cenšos panākt pēc iespējas vairāk tā, lai spēlētājs, mans klients, būtu apmierināts. Un lai spēlētājs klubā var domāt tikai par futbolu un viss pārējais viņam būtu nodrošināts.

Kad veic pārrunas ar klubiem, tu runā tikai ar to direktoriem un prezidentiem, bet ar komandu treneriem nē?
Dažreiz iznāk arī ar treneriem runāt. Jāņem arī vērā, ka daudzos klubos komandu treneri darbojas ar transfēriem, sastāva komplektēšanu. Notiek arī tā, ka treneri paši nereti zvana spēlētājiem, kuri viņu interesē un saka: „Nāc pie mums.” Tad spēlētājs saka, ka viņam ir aģents un tad sākas mans darbs.

Saprotu, ka tev ir lieliski kontakti Igaunijā, kur paveici fantastiskas lietas. Varbūt vēl Islandē un pāris citās valstīs, kurās pats esi spēlējis. Taču kā tev izdodas nodrošināt kontaktus un parakstīt līgumus, teiksim, Austrijā, Polijā – valstīs, kurās tu kā futbolists neesi spēlējis?
Pat grūti teikt. Karjeras laikā esmu spēlējis ar futbolistiem no daudzām valstīm, tai skaitā ar futbolistiem no Austrijas. Jā, Igaunijā ir daudz kontaktu, vienmēr esmu uzturējis kontaktus ar cilvēkiem Vācijā, Skandināvijā. Allaž esmu kontaktējies ar skautiem. Tāpat daudzi paši ir atraduši mani – ir klubi, kas ir ievērojuši manus kā spēlētāja sasniegumus un uztver mani arī kā aģentu nopietni. Plus pakāpeniski man ir izdevušies šādi tādi darījumi, ir parādījušies zināmāki klienti un tagad jau bieži mani pašu uzmeklē.

Teorētisks piemērs. Futbolists X spēlē Latvijas čempionātā, viņš ir tavs klients un tu zini, ka viņš var spēlēt Polijas Ekstraklases līmenī. Kādi būs tavi soļi?
Vienmēr svarīgākais būs tas, kas ir vajadzīgs attiecīgajiem klubiem, kādi spēlētāji kādās pozīcijās. Drīzāk būs tā, ka pats klubs, vajadzības spiests, zvanīs man un taujās, vai varu atvest šo spēlētāju. Ja nav intereses no kluba un pašam jāmeklē darbavieta spēlētājam? Atkarīgs, vai tas ir transfēru periods vai nē. Transfēru periodā zinu, kuriem klubiem kas ir vajadzīgs, savukārt, piemēram, tagad ir grūti, čempionāti tuvojas beigām, neviens īsti neko nemeklē. Ja nu vienīgi parādās steidzama vajadzība aizvietot kādu savainotu futbolistu. Taču jā, ja pašam jāmeklē klubs savam spēlētājam, visbiežāk zvanīšu tiem klubiem, kuros man jau ir kontakti. Protams, vados no sev pieejamās informācijas. Piemēram, nupat pirms divām dienām uzzināju par viena Norvēģijas augstākās līgas kluba četrām pozīcijām, kuras tam nepieciešamas pastiprināt – šis klubs jau veicis pieprasījumu ziemas transfēru periodam.

Ja spēlētājam ir divi trīs varianti, tu dod padomu spēlētājam vai ļauj izlemt pašam?
Dodu iespēju izvēlēties futbolistam, kur viņš vairāk pats grib spēlēt. Spēlētājs pats labāk zina, kur viņam ir lielākas iespējas progresēt, uz kurieni vairāk sirds aicina. Protams, šādās situācijās svarīgs arī vecums – 33-34 gadu vecam futbolistam izšķiroša var būt alga, nevis progresa iespējas. Un otrādi – 19-20 gadus vecam primāri būs, lai var izsisties tālāk, progresēt.

Cik valodas tu zini?
Latviešu, angļu, krievu.

Piemēram, Maksimenko gadījumā vācu valoda nebija vajadzīga?
Tikām galā angļu valodā. Varbūt drīzumā sākšu vāciski runāt – Vitaļiks iemācīs [smejas].

Skatījos, ka tev klientu starpā ir arī pa kādam igaunim, krievam, taču pagaidām vairāk koncentrējies uz latviešu futbolistiem, kurus labāk pazīsti?
Jā.

Ieskaitot Jermolajevu, pēdējā Latvijas izsaukumā, ja pareizi saskaitīju, bija pieci tavi klienti. Kā ir ar pārējiem – kādas ir tavas iespējas šo loku paplašināt?
Tas ir atkarīgs no pašiem spēlētājiem – ar ko viņi izvēlēsies strādāt. Ja gribēs ar mani, tad piezvanīs un mēs sadarbosimies. Pats klāt neeju, ar tādām pārvilināšanas lietām nenodarbojos.

Sākumā, kad klientu nebija tik daudz, nenācās tā darīt?
Izlašu spēlētājiem nekad pats nenācu klāt, bet kādreiz bija gadījumi, kad klubs meklē spēlētāju noteiktā pozīcijā un es piezvanīju apjautāties spēlētājam, kurš nav mans klients, vai viņš nevēlas tur spēlēt. Sākumā bija tā jādara – zvanīju vietējiem futbolistiem un piedāvāju tādus variantus. Tagad vairs tā nedaru, strādāju tikai ar saviem klientiem.

Parunāsim par šiem klientiem – ne visiem, bet skaļākajiem vārdiem. Sāksim ar to pašu Maksimenko. Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc viņš, tik kvalificēts futbolists, nespēj palikt kādā klubā uz ilgāku laiku. Pāris gadu laikā Anglija, Nīderlande, Latvija, tagad Austrija...
Nīderlandē viņš bija izīrēts no Anglijas kluba puses. Līgums beidzās, ilgu laiku meklējām jaunu komandu, pēdējā mēneša laikā veicu pārrunas ar Austrijas klubu – viņi te grib, te negrib, te grib, te atkal negrib. Pēdējā brīdī, kad transfēru logs tuvojās noslēgumam, viņi piezvanīja un paziņoja, ka viņiem Maksimenko tomēr nepieciešams. Labi, ka Vitālijs sarunāja ar „Liepāju”, ka Māris [Verpakovskis – aut.] cilvēcīgi nāca pretī. Sarunājām, paspējām un parakstījām līgumu.

Kā vispār parādījās Austrijas variants?
Vitaļiks vērsās pie manis, lai palīdzu, es skatījos dažādus variantus, zvanījos, atradu šo Austrijas klubu, viņi ieinteresējās, tas bija ilgstošs process. Labi, ka viss tik veiksmīgi iznāca. Spēlētājs ir apmierināts un, domāju, tas viņam ir labs variants – labs čempionāts, ir iespējas progresēt, blakus Vācija.

Ne tik veiksmīgs stāsts ir Šabala – aizvien zemāk un zemāk. Pats futbolists atsakās ar medijiem runāt par savu klubu karjeru. Varbūt tu vari pastāstīt, kas notiek?
Pirmkārt, viņam ir spēkā līgums ar „Club Brugge”. Ir jāsaprot, ka ne katrs klubs vispār vēlas ņemt spēlētājus uz īri. Šādā gadījumā klubam ir jāmaksā, jādod iespēja progresēt un, ja viņš sāks labi spēlēt, aizies atpakaļ uz Brigi. Kāds ieguvums no tā klubam?

Ir arī veiksmīgi īres piemēri...
Tas vairāk attiecas uz TOP līmeni, bet ne šai gadījumā. Šabalam bija arī citi varianti – Norvēģijas augstākās līgas klubs bija gatavs ņemt uz īri, bet Valērijam vajadzēja uz divām dienām aizbraukt uz pārbaudi. Taču pirms tam viņš bija Izraēlā un guva tur potītes savainojumu – transfēru periodā nācās zaudēt divas nedēļas, lai saārstētu šo traumu. Plus pieņēmām lēmumu, ka pēc šī savainojuma uz pārbaudēm Šabala vairs nebraukās. Nospriedām, ja kādam klubam ļoti vajag, ir visas iespējas apskatīties video ar viņa sniegumu izlases rindās. Bija arī Skotijā variants, taču arī šai gadījumā viņi vēlējās 1-2 dienas pārbaudīt. Bet ja nu viņš vēlreiz traumu iegūtu? Tad vispār...

Savukārt šajā Polijas 1.līgas klubā tas bija 100% variants. Kas attiecas uz Polijas Ekstraklasi, tad trīs dienas pirms transfēru perioda beigām bija divi klubi, kuriem par Šabalu bija interese. Taču tur situācija bija tāda, ka šie divi klubi plānoja transfēru periodā pārdot savus uzbrucējus. Diemžēl tas nerealizējās un pozīcija neatbrīvojās. Atlika Polijas 1.līga – mēs braucām uz to klubu, skatījāmies. Piekritām, lai viņam vismaz būtu spēles laiks un iespēja atgūt formu. Cerams, ziemā mēs viņu no turienes savāksim. Varbūt uz to pašu Austriju... Tagad viss ir atkarīgs no viņa – ir jāsāk spēlēt. Mēs visi ticam viņam, es par viņu pārdzīvoju, taču zinu, ka viss būs labi. Esmu par to pārliecināts.

Īres līgums ir tikai līdz ziemas transfēru periodam?
Īres līgums ir uz visu sezonu līdz pavasarim, taču līgumā ir punkts, ka viņš var doties prom, ja tabulā klubam ir liela atpalicība no 1.vietas, jo šim klubam ir mērķis finišēt 1.vietā un iekļūt Ekstraklasē. Pagaidām redzam, ka šis klubs tabulā neatrodas tur, kur vajadzētu [šobrīd, lai gan „Miedz” ieņem tikai 12.vietu 18 komandu konkurencē, atpalicība no 1.vietas ir tikai pieci punkti – aut.]. Rīt Valērijs spēlēs pamatsastāvā, paskatīsimies [saruna notika piektdien, nākamajā dienā Šabala nospēlēja 65 minūtes, vārtus neguva, komanda uzvarēja ar 4:1 – aut.]. Skatīsimies, kurā vietā klubs būs decembrī, janvārī – ja viņi nebūs, kur vajag, es Šabalu savākšu un viņš tur nepaliks.

Teorētiski, ja „Miedz” būs augstā vietā, bet tai pašā laikā būs kāds labs piedāvājums, piemēram, no Austrijas, Šabala prom tikt nevarēs?
Varbūt kaut ko sarunāsim.

Atgriežamies atkal pie veiksmes stāsta – Dubra. Pasaki, kas bija galvenie argumenti, pateicoties kuriem varēji viņu iekārtot tik lielā klubā kā BATE?
Kaspars labi un stabili nospēlēja pēdējās trīs četras sezonas. Viņš bija stabils Latvijā, pēc tam viņu sāka izsaukt uz izlasi, cilvēki redz un interesējas. Jā, Kasparam vēl bija spēkā pusgada līgums ar „Ventspili”, taču šis klubs bija ar mieru viņu neturēt līdz līguma beigām, it sevišķi nevēloties bojāt karjeru, ja Dubram parādījies tāds variants. Galu galā „Ventspils” arī saņēma naudu. Dubra pārcēlās uz BATE, vēl braucu uz Turciju, kur bija treniņnometne – viņš patiešām sevi labi parādīja. Tā, kur Dubra šobrīd atrodas, ir viņa vieta. Tālāk viss atkarīgs no viņa, atliek progresēt un spert nākamos soļus karjerā augšup. Varbūt tad nokļūs „Arsenal” [smejas], kas ir Kaspara mīļākais klubs.

Šteinbors pārcēlies uz Kipru. Nekādu pretenziju, tur ir labs čempionāts, tomēr pastāsti, kāpēc viņš nepalika Polijā, kur viņam jau bija vārds, pavadīti vairāki gadi?
Tas bija tīri viņa lēmums. Viņš vērsās pie manis un burtiski nākamajā nedēļā sameklēju viņam šo variantu. Viņš piekrita. Šajā gadījumā būtiska bija arī ģimenes ietekme – Kiprā ir labāks klimats, ir siltāki laika apstākļi.

Runā, ka Kiprā arī krietni lielākas algas.
Neteiktu tā, Polijā TOP3 klubos arī ir ļoti labas algas. Katrā ziņā nedomāju, ka Šteinbors mainīja čempionātu naudas dēļ.

Vairāki tavi klienti, kuriem ir pietiekami labs CV, spēlē Latvijā. Visi zina, ka Virslīgā algas ir salīdzinoši nelielas. Pareizi ir apgalvot, ka tavs uzdevums ir atrast viņiem klubu ārzemēs?
Jā, tieši tā. Ziemas transfēru periodā centīšos viņiem palīdzēt. Paši redzat un zināt, ka šeit Latvijā ar algām klājas smagi. Tikai septiņas komandas čempionātā, spēļu maz.

Kādi būs tavi argumenti, meklējot klubus Virslīgā spēlējošajiem, ņemot vērā, ka ārzemju klubi diez vai pastiprināti seko mūsu čempionātam.
Piemēram, Deniss Ivanovs – viņam ir milzu pieredze. Ieinteresētie klubi paskatīsies uz viņa paveikto karjerā un var paņemt tāpat, neredzot Latvijas čempionāta spēles.

Jā, no taviem klientiem Ivanovs, Rode, Siņeļņikovs jau ir bijuši ārzemēs un tas, iespējams, atvieglos tavu darbu. Bet kā ir ar Jermolajevu un Ulimbaševu, kuri tikai Latvijā ir spēlējuši?
Ulimbaševam kā reiz šodien jau esmu sarunājis līgumu Spānijā.

Nopietni Spānija? Jau sarunāts līgums? Kāda līga?
Ir sarunāts, bet nu skatīsimies, vai pats spēlētājs vēlēsies. Tā ir „Tercera Division”, ceturtā pēc spēka. Vēl domājam, kāds varētu būt labākais risinājums [pāris dienas pēc intervijas Čekulajevs informēja, ka šo variantu kopā ar spēlētāju nolēmuši noraidīt, jo tomēr pārāk zema līga – aut.].

Vienkārši zvanīji uz Spāniju un piedāvāji?
Nē, man piezvanīja, pateica, ka viņiem ir vajadzīgs šīs pozīcijas spēlētājs. Es aizsūtīju Ulimbaševa video. Pagāja trīs dienas, no kluba bija pozitīva reakcija.

Kurš video taisa?
Kā nu kurā gadījumā – spēlētājs pats vai kāds viņam palīdz. Tagad gan noder ne tikai video, bet arī dažādas programmas. Piemēram, „Instat”, kur ir dažāda veida informācija, pats arī izmantoju šo programmu un dažreiz ar to pietiek, lai klubs vēlētos iegūt kādu spēlētāju.

Izklausās nereāli, ka Spānijas klubs ieinteresējies par Virslīgas spēlētāju, kuram ir praktiski tikai vietējā čempionāta pieredze.
Visu izšķir kontakti. Protams, ka vienkāršā gadījumā neviens no Spānijas nezvanīs un par Latvijas futbolistiem neinteresēsies. Spānijā konkrētais klubs mani pazīst, zina, ka šajā reģionā darbojos un ka man ir labi klienti. Protams, regulāri cenšos savā „Facebook” kontā informēt par savu klientu gaitām, par sasniegumiem.

Tavi klienti Vladislavs Kozlovs un Vitālijs Ziļs spēlē Igaunijā, dara to diezgan rezultatīvi. Taču Latvijā, šķiet, retais tam pievērš uzmanību pēc taviem 46 gūtajiem vārtiem...
[Smejas] Tā ir, taču, domāju, arī viņiem ir izredzes izrauties augstākā līmenī. Tam pašam Kozlovam pagājušajā ziemā bija labāki varianti – gan aizbraukt uz Islandes augstāko līgu, arī Polijā bija iespēja. Diemžēl arī traumu tobrīd guva. Pateicu viņam, lai Igaunijā pacenšas dabūt pēc iespējas labāku statistiku un viss būs labi. Galvenais ir spēlēt un sist iekšā vārtus. Uzbrucējam tā ir maize.

Kā tu domā, vai Virslīgā tuvākajā laikā ir iespējami būtiski uzlabojumi, kas ļautu tev kā aģentam vieglāk iekārtot savus klientus ārzemēs?
Domāju, ka nē, manuprāt, visu tāpat izšķirs kontakti. Viens ir skaidrs – mums arī Latvijas čempionātā ir daudz labu futbolistu, talantu netrūkst, „Liepājā” un citur. Spēlētājiem pašam ir jāstrādā – mierīgi var gadīties, ka atbrauc kāds skauts un pasaka: „Šis man ir vajadzīgs”, un savāc viņu. Piemēru netrūkst – cik mūsējo ir spēlējuši Polijas Ekstraklasē, pārceļoties tur no Virslīgas. Mums ir labi spēlētāji!

Izlases faktors ir ļoti svarīgs, lai iekārtotu spēlētāju?
Protams, nozīmīgs. Ne tikai CV ieraksta dēļ, bet arī no tā viedokļa, ka izlašu spēlēm daudzi seko līdzi, skatās. Piemēram, pēc Turcijas – Latvijas spēles man sāka zvanīt Šabalas sakarā. Taču tobrīd transfēru logs jau bija ciet un mums bija parakstīts līgums Polijā. Gaidīsim ziemu. Bet izlase, protams, ir pamanāma komanda, tā ka Virslīgas spēlētājiem labākais ceļš uz ārzemēm ir vispirms iekļūt izlasē. Tad paveras plašākas iespējas tikt kādā Eiropas klubā.

Nobeigumā vēl mazliet par tavu ikdienas darbu. Šodien esi atnācis uz „Skonto” – „Liepājas” Virslīgas spēli. Šobrīd tev mierīgāks režīms, jo līdz ziemas transfēru logam vēl tālu?
Nē, darba pietiek, oktobrī, novembrī vaļā ir Āzijas transfēru logs – man ir klienti, latviešus ieskaitot, kurus varētu iekārtot tur. Malaizija, Taizeme. Viss ir iespējams.

Un transfēru periodā strādā 24/7 režīmā?
Visu laiku telefons ir karsts, notiek neskaitāmi zvani dažādos virzienos. Iesaistīti klubu cilvēki, aģenti, spēlētāji. Šai posmā strādā visi un gadās, ka uz vienu pozīciju klubā pretendē desmit spēlētāji. Cik bieži dodos uz ārzemēm? Šogad izteikti aktīvāk sāku darboties un šis ir pirmais gads, kad aktīvi braukāju apkārt. Tā kā esmu nolēmis vēl nopietnāk strādāt aģenta lauciņā, tad, domāju, klientu skaits kļūs lielāks, līdz ar to arī mani ceļošanas apjomi tikai augs un augs.