Dāņu dinamīta kapteinis par Latviju, Fēru brīnumu un amatieriem

Dānija nemaz nekvalificējās 1992. gada Eiropas čempionātam, kvalifikācijā par punkta tiesu atpaliekot no Dienvidslāvijas. Tomēr Dienvidslāvija kara dēļ tika diskvalificēta, un dāņi šokēja futbola pasauli, aizkļūstot līdz pat finālam, kurā ar 2:0 pārspēja Vāciju. Tobrīd 31 gadu vecais centra aizsargs Larss Olsens, kurš 1988. gadā tika atzīts par Dānijas labāko futbolistu, finālturnīrā piedalījās visos mačos un bija komandas kapteinis.

Pirmo spēli nu jau Eiropas čempionu statusā dāņi aizvadīja Rīgā, tā paša gada augustā "Daugavas" stadionā paklūpot 8800 skatītāju klātbūtnē - 0:0. "Atceros to spēli. Uzreiz pēc tam nospēlējām neizšķirti arī Lietuvā [0:0], un šie divi neizšķirti mums maksāja ceļazīmi uz Pasaules kausu ASV," sāpīgo pieredzi atminējās Olsens, kura pārstāvētie dāņi grupā 12 spēlēs ieguva 18 punktus (tobrīd uzvara vēl bija vērta tikai divus punktus) un sīvā cīņā palika trešie aiz īriem (18) un spāņiem (19). Interesanti, ka tieši tajā mačā Latvijas izlasē debitēja 21 gadu vecais Vitālijs Astafjevs.

2006. gadā Olsens ar pēc spēka otrajā līgā spēlējošo "Randers" triumfēja Dānijas kausa izcīņā, palīdzēja klubam atgriezties Superlīgā un tika atzīts par gada labāko treneri valstī. Vēlāk vadījis arī "Odense", kopš 2011. gada rudens Olsens ir pie Fēru salu izlases stūres. 2014. gada Pasaules kausa ciklā Fēru salas vienīgo punktu izcīnīja pret Kazahstānu (1:1 mājās), toties 2016. gada Eiropas čempionāta atlasē divreiz sensacionāli apspēlēja Grieķiju - 1:0 viesos un 2:1 mājās. Vakar Fēru salas aizvadīja pirmo pārbaudes spēli kopš 2014. gada marta, kad ar 4:1 sagrāva Latvijas šā vakara pretinieku Gibraltāru (2011. gadā Fēru salas gan Gibraltāram zaudēja ar 0:3).

Šoreiz pretī bija Lihtenšteina, un Fēru salas gatavošanos nākamajam ciklam sāka ar uzvaru 3:2. Jau 58. minūtē salinieki bija vadībā ar 3:0, iepriekš norībinot arī vārtu stabu un netrāpot pustukšos vārtos. Tiesa gan, tiesnesis arī nenozīmēja pendeli uz Fēru salu vārtiem, kad pirmajā puslaikā vārtsargs notrieca uzbrucēju un sāpīgā sadursmē pats iedzīvojās savainojumā. Olsens, būdams sajūsmā par pirmo puslaiku un sūkstīdamies par atslābināšanos pēc 3:0, apstiprināja spēles gaitā radušos secinājumus - salīdzinoši draudīgs uzbrukums un lielas problēmas aizsargājoties. Olsens piebilda, ka laukumā redzētais sastāvs bija diezgan tuvu optimālajam - trūcis trīs četru savainoto. Piedāvājam 55 gadus vecā speciālista pārdomas par aizvadīto un arī nākamo ciklu.

- Vai pirms cikla sākuma varējāt kaut iedomāties, ka divreiz uzvarēsiet Grieķiju?
- Protams, ka nevarējām. Mums nav slikta komanda, taču esam maza nācija, tikai 40 tūkstošu iedzīvotāju – mums visās spēlēs klājas grūti. Mājās spēlējam labi, tāpēc pirms cikla nedaudz cerēju, ka savā laukumā izcīnīsim vienu vai divas uzvaras. Taču nekad – nekad! – nebiju gaidījis, ka aizbrauksim uz Pireju un tur uzvarēsim grieķus, un pusgadu vēlāk viņus uzvarēsim atkal.

- Kāda bija uzvaru galvenā atslēga? Tas, ka grieķi jūs varbūt nenovērtēja?
- Domāju, ka otrajā spēlē par nenovērtēšanu vairs nevarēja būt runas. Tas varbūt skanēs nedaudz stulbi, bet domāju, ka grieķi mūsu grupā bija vislabāk spēlējošā komanda. Taču viņi aizvadīja ļoti vāju ciklu - normāli viņi mājās ir ļoti stipri, bet šoreiz zaudēja gandrīz visos mačos [četri zaudējumi un tikai pašās beigās 4:3 pret ungāriem]. Grieķiem palikt mājās gandrīz bez punktiem – tas bija ļoti dīvaini. Taču tajā pašā laikā mēs pret viņiem spēlējām tiešām labi. Pirejā uzvarējām ar 1:0, bet mums bija ļoti daudz iespēju un varējām iesist daudz vairāk vārtu. Otrā spēle Fēru salās bija kā svētki. Pilnas tribīnes, fantastiska atmosfēra, bijām vadībā ar 2:0 un varējām panākt gan 3:0, gan 4:0. Piecas minūtes līdz beigām grieķi panāca 1:2, un tad, protams, sākās panika.

- Vai tās ir lielākās uzvaras jūsu trenera karjerā?
- Tā varētu teikt. Būtu grūti iedomāties, ka Fēru salas uzvarētu Grieķiju. Ne tikai vienreiz, bet pat divreiz! Tās deva lielu pārliecību, un spēlētāji strauji progresē. Ja salīdzina ar 1992. gadu, arī tas, ko paveicām Zviedrijā, bija liels pārsteigums. Taču tas, protams, nav ikdienišķi, ja tik sīka valstiņa kā Fēru salas pārspēj tik lielu komandu kā Grieķija.

- Kā vērtējat grupu nākamajā atlases ciklā?
- Izloze mums bijusi laba. Ar ungāriem spēlējām arī iepriekšējā ciklā, un tās bija divas līdzvērtīgas spēles [Ungārija uzvarēja ar 1:0 un 2:1]. Latvija, manuprāt, vairāk ir mūsu līmenī, bet Andora ir ļoti maza valstiņa. Domāju, ka šīs trīs komandas – Latvija, mēs un Andora – vairāk ir vienā svara kategorijā, savukārt tad nāk Ungārija, Šveice un Portugāle, ar kurām būs grūti.

- Ko zināt par Latvijas izlasi?
- Pagaidām neko daudz. Vēl neesmu skatījies spēļu ierakstus, jo šobrīd koncentrējamies tikai uz savu komandu. To darīsim vēlāk, un mums, protams, būs savs izlūks pirmajā spēlē [kad Latvija viesosies Andorā][. Bet esmu redzējis rezultātus, un tie bija labi. Nesen neizšķirts pret Slovākiju, grupā neizšķirti izbraukumā pret Islandi, Čehiju, Turciju. Kad Latvija spēlēs Fēru salās, neatdosim nevienu punktu (smejas).

- Pateicoties uzvarām pār Grieķiju, Fēru salas tagad FIFA rangā ir augstāk nekā Latvija [93. vieta pret 98.]. Kura komanda būs favorīte rudenī?
- Domāju, ka izredzes būs ļoti līdzvērtīgas. FIFA rangā pēc tām uzvarām pakāpāmies, ja nemaldos, par 100 vietām, taču tas, protams, nenozīmē, ka pēkšņi divu spēļu dēļ esam kļuvuši par 100 vietām labāki. Tomēr domāju, ka mēs progresējam, jo spēlējām labi arī pret tādām komandām kā Rumānija, Ungārija un Somija. Līdz pat beigām cīnījāmies un saglabājām intrigu, tāpēc domāju, ka nākotne izskatās arvien labāk un labāk.

- Cik daudz punktu vēlaties izcīnīt nākamajā ciklā?
- Pagājušajā ciklā mums bija seši punkti, tagad gribam septiņus vai vairāk. Protams, ka nevaram teikt, ka tik maza komanda kā mēs izcīnīsim 15 punktus. Taču gribam, lai nākamais cikls būtu labāks par iepriekšējo.

- Jau sacījāt, ka Fēru salās ir ļoti maz iedzīvotāju. Cik daudz Fēru salās ir profesionālu futbolistu?
- Čempionātā - neviena. Taču aptuveni puse futbolistu spēlē Dānijā – tiesa, daudzi nevis spēcīgākajā, bet gan otrajā līgā - un, šķiet, septiņi vai astoņi no viņiem ir pilnībā profesionāli. Vēl mums ir divi spēlētāji Islandē, viens Norvēģijā, viens Rumānijā. Pārējie spēlē Fēru salās, katru dienu no astoņiem līdz četriem strādā un tikai tad, vakarā, nodarbojas ar futbolu.

Pārsteidzošākie iznākumi "Euro 2016" atlasē

Piezīmes:

F grupa

Sportacentrs.com no Marveljas, Spānijā.