Beidzu spēlētāja karjeru. Gribu būt treneris 1. daļa. Futbols

Līdz pat 2018. gadam bijušajiem futbolistiem bija iespēja uzreiz pretendēt uz B-UEFA licenci jeb trešo augstāko kategoriju. Taču no šī gada arī bijušajiem futbolistiem ir jāsāk ar C-LFF licences iegūšanu, jo iepriekš pierādījies, ka, neiegūstot zemāko no kategorijām, treneriem trūkst fundamentālu zināšanu, tādēļ viņi paši atzīst vajadzību pēc C-LFF licences kursiem. "Šajā pavasarī nolemts nodalīt bijušos futbolistus un pārējos pretendentus. Pirmie kursus sāks martā, bet otrie aprīlī, un šo divu grupu programmas mazliet atšķirsies," atklāj LFF Izglītības nodaļas metodiķis Kirils Buravcevs.

C-LFF licence nav tas pats, kas trenera C kategorijas sertifikāts, un ļauj strādāt tikai Latvijas teritorijā. Ar šo kategoriju treneris var strādāt par asistentu 2. līgas komandā, kā arī trenēt bērnus vecumā līdz 12 gadiem. B-UEFA licence dod iespēju strādāt arī citās Eiropas valstīs, būt par galveno treneri 2. līgā un asistentu 1. līgā un jauniešu izlasē, kā arī trenēt bērnus un jauniešus vecumā līdz 16 gadiem. Šeit gan ir maza atkāpe - ja futbola skolai ir akadēmijas statuss, tad tā par treneriem vēlas redzēt speciālistus ar A-UEFA licenci.

Buravcevs piebilst, ka no 2019. gada 1. janvāra uz B-UEFA licenci varēs pretendēt tikai ar trenera C kategorijas sertifikātu. To var iegūt persona, kura pēdējo piecu gadu laikā apguvusi Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.

A-UEFA licence nodrošina iespēju strādāt citās Eiropas valstīs, būt par galveno treneri 1. līgas komandā un asistentu Virslīgas komandā. Tāpat ar A-UEFA licenci speciālists var strādāt par galveno treneri jauniešu izlasēs līdz U21 vecumam, kā arī par asistentu U21 un nacionālajā izlasē.

Visaugstākā kategorijas ir PRO-UEFA licence, ar to treneris var vadīt arī "Barcelona" vai Madrides "Real". Šajā kategorijā līdz šim Latvijā jau bijuši divi izlaidumi (2014. un 2017. gadā), bet no šī gada kursi papildināti ar vēl 125 mācību stundām. Virslīgā par galveno treneri var strādāt tikai ar PRO-UEFA licenci, taču pastāv arī izņēmums. Ja galvenais treneris ar komandu uzvarējis 1. līgā, tad viņš nākamajā sezonā var strādāt ar komandu arī Virslīgā. Taču viņam obligāti jāiestājas PRO-UEFA licences iegūšanas kursos. Šādā situācijā pirms iepriekšējās sezonas bija "Babītes" galvenais treneris Mihails Miholaps.

Bijušajiem futbolistiem tomēr ir viena gana būtiska priekšrocība. Ja pārējiem līdz nākamās kategorijas kursiem ir jānostrādā divi gadi, tad bijušie futbolisti martā var uzsākt, piemēram, C-LFF licences kursus, bet, tos nokārtojot, jau augustā pretendēt uz B-UEFA licenci. Licences ir derīgas trīs gadus, pēc šī laika perioda ir jāveic resertifikācija. Līdz šim resertifikācijai bija nepieciešams šo trīs gadu laikā apmeklēt seminārus ar 36 mācību stundām, bet no 2018. gada šis skaits samazināts līdz 24 stundām. LFF Izglītības nodaļas metodiķis gan norāda, ka realitātē treneri trīs gadu laikā vidēji semināros pavada pat 100 stundas.

Latvijas Sporta federāciju padomes Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas vadītājs Egils Puriņš piebilst, ka futbola speciālisti pagaidām nevar pretendēt uz trenera A kategorijas sertifikātu, jo nespēj izpildīt vienu no kritērijiem, kas paredz, ka pēdējo piecu gadu laikā jābūt sagatavotām komandām vai sportistiem, kuri startējuši Latvijas izlases komandas sastāvā un uzrādījuši rezultātus, kas atbilst augsta līmeņa rezultātu noteikšanas kritērijiem. Futbola gadījumā tam būtu nepieciešama kvalificēšanās Eiropas čempionāta finālturnīram, Pasaules kausa finālturnīram vai olimpiskajām spēlēm. Vienlaikus ir skaidrs, ka futbola aprindās ievērojami lielāka nozīme ir PRO-UEFA licencei, nevis trenera A kategorijas sertifikātam.

Bijušais Latvijas izlases futbolists un pašreizējais JDFS "Alberts" galvenais treneris Arturs Zakreševskis B-UEFA licenci nokārtoja pirms desmit gadiem. "Tolaik klubs piedāvāja segt izmaksas, turklāt kā futbolists vēl varēju uzreiz pretendēt uz B-UEFA licenci. Pirms sezonas ar klubu bija vienošanās - ja varēšu pilnvērtīgi trenēties, tad spēlēšu, bet, ja traucēs veselības problēmas, būšu galvenā trenera palīgs. Tolaik augstākā licence Latvijā bija A-UEFA, tādēļ ar B-UEFA licenci varēju strādāt par Virslīgas komandas galvenā trenera asistentu."

Zakreševskis atzīst, ka lielas grūtības nokārtot eksāmenu nav bijušas, taču pārejai no profesionāla futbolista uz trenera amatu bija nepieciešams laiks adaptācijai. Pirmos pāris mēnešus Arturs darbojies tikai kā trenera palīgs, līdz beidzot sācis ar 13-14 gadus vecajiem puišiem strādāt atsevišķi. Trīs gadus vēlāk viņš kopā ar Marianu Paharu, Andri Rihertu un Daini Kazakēviču ieguvis A-UEFA licenci, tomēr ar to bija par maz, lai pretendētu uz darbu Rīgas Futbola skolā, kas saņem finansējumu no valsts. "Tobrīd sapratu, ka agri vai vēlu, bet būs nepieciešams arī trenera C kategorijas sertifikāts. Šobrīd šādas prasības saviem treneriem izvirzām arī JDFS "Alberts"."

LICENCES IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI

LATVIJAS IZLASE "EURO 2004". Šībrīža vidējais vecums - 42,61 gads