Kļaviņš šoreiz LFF vēlēšanās nekandidēs un asi kritizē Ļašenko

Krišjānis Kļaviņš piedalījās LFF prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, bet toreiz Guntis Indriksons saņēma 84 no 97 biedru balsīm. Indriksons no sava amata gan pēc tam atkāpās, un Kļaviņš pieteicās ārkārtas vēlēšanām 2018. gada, kurās konkurēja pret Kasparu Gorkšu un Vadimu Ļašenko. Gorkšs saņēma 56 balsis, Ļašenko 48, bet Kļaviņš – četras.

Tagad LFF prezidenta amats ir vakants, jo Gorkšs tika no šī amata atcelts, taču prezidenta vēlēšanām tik un tā bija jānotiek šī gada aprīlī. Sporta pasākumus gan pamatīgi iespaidojusi koronavīrusa pandēmija, taču šodien federācijas Komunikācijas nodaļa apstiprināja, ka vismaz pagaidām kongress nav pārcelts un viss norit paredzētajos termiņos. Pieteikšanās LFF valdes pozīcijām paredzēta līdz 25. marta, taču Kļaviņa vārda šoreiz pieteikumu sarakstā nebūs, viņš apstiprināja portālam Sportacentrs.com, norādot, ka negatavojas pretendēt arī uz valdes locekļa pozīciju (ko darīja iepriekšējā vasarā ārkārtas kongresā), kā arī apliecināja, ka nebūs Vadima Ļašenko vai Sanda Ģirģena veidotajās komandās kādā oficiālā pozīcijā federācijā.

„Domāju, ka futbola federācijas biedri ir skaidri parādījuši, ka viņus apmierina Latvijas futbolā pašlaik valdošā korumpētā sistēma,” savas nekandidēšanas iemeslus skaidroja Kļaviņš. „Jebkāda izeja no tās ir nevēlama gan pašiem biedriem, gan ietekmīgiem onkuļiem, kas stāv aiz šiem biedriem. Domāju, ka šajā brīdī nekādas būtiskas pārmaiņas Latvijas futbolā nav iespējamas, un 2024. gadā mums būs tādas pašas problēmas kā tagad, būs tikai notērēti četri gadi un četri LFF budžeti. Šajā brīdī neredzu nekādas iespējas, kā pārliecināt LFF biedrus, ka nepieciešamas pārmaiņas. Cilvēki vai nu nesaprot, vai arī ļoti labi saprot un neko nevēlas darīt.”

Kļaviņš apsolīja, ka LFF vēlēšanās, kurās piedalīsies kā SK „Cēsis” pārstāvis, balsos gan pret Ļašenko, gan pret Sandi Ģirģenu: „Esmu pārliecināts, ka neviens no viņiem nevēlas veikt būtiskas izmaiņas Latvijas futbola sistēmā, šeit jautājums ir tikai par to, kurš kontrolēs Latvijas futbola naudas plūsmas. Šis būs pirmais īstais brīdis, kad redzēsim darbībā tos kadrus, kurus Jānis Mežeckis un Guntis Indriksons ir „audzinājuši” jau kopš 2011. gada, cilvēkus, kuri ir redzējuši zagšanu federācijā un klusējuši par to. Tagad šie cilvēki ieņems ja ne pašas galvenās pozīcijas, tad ļoti tuvus amatus jaunajam prezidentam. Kuri tie ir? Paskatieties šobrīd LFF vadošos amatus ieņemošās personas, tur arī atradīsiet. Tā vispār ir Latvijas futbola nelaime, ka naudas ir tik daudz, tad nu sanāk, ka par futbolu domāts netiek, tā vietā domā, ko nozagt. Ļoti žēl, piecus gadus centos futbola sabiedrību pārliecināt, ka varam citādi, ka varam izveidot ļoti labu futbola federāciju, labāko starp mazajām.”

Lai arī Kļaviņš Latvijas futbola nākotni paredz drūmu, viņš joprojām uzskata, ka Gorkša atcelšana no amata bijis pareizs solis, tiesa, kļūda notikusi tieši pēc Gorkša atcelšanas: „Visu to organizēja Vadims Ļašenko. Viņš mobilizēja LFF biedrus, kuros jau tā bija neapmierinātība ar Gorkšu, un tur viss beidzās ar loģisku iznākumu. Jau tobrīd Vadimam Ļašenko pateicu acīs, ka šis ir brīdis, kad vari kļūt par Latvijas futbola līderi. Vari uzņemties ģenerālsekretāra pienākumus, sākt pārmainīt LFF, padarīt to par atvērtu un caurspīdīgu organizāciju, vari izmantot šos sešus mēnešus, lai sāktu darbu. Bet ko izdarīja Ļašenko? Viņš „iecēla” šajā amatā Edgaru Pukinsku. Tas arī man parādīja to, kas ir Ļašenko – cilvēks, kurš nevēlas neko mainīt. Viņam bija iespēja sešos mēnešos parādīt, kā viņš gatavojas strādāt LFF, taču tā vietā mēs esam nobumbulējuši vēl pusgadu. Tikmēr Ļašenko ir sagatavojies prezidenta vēlēšanām un pie reizes uzspļāvis demokrātijas principiem.”

Savu teikto Kļaviņš skaidroja ar to, ka jaunie LFF statūti paredz, ka, lai iesniegtu kandidatūru valdes locekļa pozīcijai vai prezidenta amatam, nepieciešami 14 biedru paraksti, turklāt viens biedrs nevar parakstīties par vairākiem kandidātiem. Kļaviņš norādīja, ka Ļašenko ir nevis apmierinājies ar 14 parakstiem, bet gan centies savākt maksimāli daudz biedru parakstu, tādējādi apgrūtinot citu kandidātu pieteikšanos: „Tas arī parāda, ka viņam neinteresē nekāda demokrātija, bet tikai tas, lai viņš pats uzvarētu, lai tieši viņš būtu LFF prezidents.Tas ir vienkārši nožēlojami, esmu viņam to pateicis arī pašam personīgi. Ja Ļašenko varētu, viņš gan jau savāktu pats visus parakstus un liegtu vispār citiem iespēju.”

Kļaviņš norādīja, ka viņam ir bijuši piedāvājumi par sadarbību pēc LFF vēlēšanām (nesakot gan konkrēti, no kura potenciālā prezidenta kandidāta), taču viņš to negrasās pieņemt: „Netaisos pievērt acis un pārnēsāt papīrus no viena kabineta uz otru, izliekoties, ka viss ir kārtībā. Tā būtu futbola nodevība, un es to nedarīšu.”

LFF kongress plānots 24. aprīlī. Kā jau minēts, valdes kandidātu pieteikumi tiek gaidīti līdz 25. martam, sekos to izvērtēšana, un kandidātus plānots publiski paziņot devītajā aprīlī.