Facebook
GoogleViedoklis: vajag izgāzt dusmas uz Novicki
Atsauksmes par E. Novicka rakstu 'Viedoklis: Nevajag izgāzt dusmas uz Starkovu' (http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/14102010-nevajag_uz_starkovu_izgazt_dusmas).
Autora argumenti, kāpēc Starkovu kritzēt nedrīkst, un manas pārdomas par tiem:
1) ‘Lielas kļūdas netiek pieļautas’. Subjektīvs, uz faktiem nebalstīts viedoklis. Tikpat labi varu teikt ‘lielas kļūdas tiek pieļautas’, lai apstrīdētu autora ‘argumentu’.
2) ‘Valstsvienības rezultāti ir kopējās futbola saimniecības un realitātes atspoguļojums, nevis Starkova neprasmīgais darbs’. Absolutizēšana. No abiem minētajiem nevar izvēlēties vienu, ko pasludināt par izlases neveiksmju cēloni. Ar šo tiek tuvredzīgi secināts, ka trenera darbs ir nevērtīgs, jo Latvijas futbols ir ‘tur, kur tas ir’. Šaura domāšana.
3) Starkovs sastāva izvēlē ir ‘tuvu pareizākajai izvēlei’. ? Nav definēti termini ‘tuvu’, ‘tālu’. Ne vien neveiksmīga vārdu izvēle, bet arī vāja saturiskā kvalitāte. Starkovs ‘rīkojas apmēram OK’- iemesls, lai treneri nevarētu kritizēt?
‘Vēsu prātu un racionāli skatoties, kardinālām sastāva izmaiņām nav pamata.’ Tātad, kamēr treneris pamatsastāvā neliks vismaz pusi spēlētāju, kam tur objektīvi nav jāatrodas (Jānis Urbanovičs, Baraks Obama, Vitālijs no kaimiņu mājas), kritikai nav pamata. Loģika?
4) ‘Problēma ir visā Latvijas futbola saimniecībā, sākot jau no sporta veida popularitātes mūsu valstī kā tādas, bet tā jau ir pavisam cita tēma.’ Lūk, pirmais un iespējams vienīgais sakarīgas teikums. No otras puses, dīvaini norādīt uz sporta veida zemo popularitāti, ja autora pārstāvētais portāls pāris rakstus iepriekš atsaucies uz pētījumu, kas norāda, ka tieši futbols ir pats populārākais sporta veids valstī.
5) ‘Viņš izlasi uzskata par svētvietu’, tāpēc skatītājiem nebūs Starkovu kritizēt. Neveikls arguments, kas nav attiecināms uz Starkova trenera dotībām, bet personiskajiem uzskatiem.
6) ‘Ar nežēlīgu kritiku (kopumā) nevajadzētu pārcensties.’ Nevajag kritizēt, jo... vienkārši nevajadzētu kritizēt. Skarbi.
Paša autora kritika:
1) Autors nonāk pretrunās teikdams, ka valstsvienības rezultāri ir futbola saimniecības atspoguļojums, nevis Starkova neprasmīgais darbs’, taču vēlāk pats vairākkārt kritizēdams Starkova rīcību: (1) ‘noteikti varētu pamēģināt kādus divus trīs no neizsauktajiem’ un (2) kopumā ‘sastāva ziņā ir nianses, kuras varētu uzlabot’. Ironiski, ka autors apstrīd arī pirmo no šiem apstrīdējumiem, sakot, ka ‘Taču vairumā gadījumu, kad lieta nonāk līdz ignorēto reālu uzvārdu saukšanai, tas izraisa smaidu’, jo pats konkrētus uzvārdus nav nosaucis.
2) Uzbrukuma impotence. Kaut gan izlases sniegumam šobrīd neesot sakara ar Starkova darbu, autors tomēr atļaujas ‘pakritizēt treneri vairāk’. Acīmredzot saprotot, ka pats nonācis pretrunās ar iepriekš sacīto, autors min kādu mistisku ‘sarkano līniju’.
3) Tiek atzīts, ka Starkovs nav spējīgs mainīt taktiku mača gaitā.
Nobeigumā pārfrāzēšu paša autora noslēguma domu: ‘daudzi grib izteikt nepamatotu, uz emocijām balstītu viedokli, neiedziļinoties, kādas ir paša literārās, kā arī argumentācijas iespējas’. Ideja ir atbalstāma, taču izpidlījums- katastrofāls.
P.S.- raksta komentāros atradu vēl virkni labas kritikas, taču slinkuma dēļ to nepārkopēšu.
+8 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]