Kazahstānai cits treneris, cita izlase un vēl viena iespēja sākt jaunu dzīvi

Joprojām Eiropas pastarīte
Kopš 2006. gada sākuma Kazahstānas izlasi vadījuši tikai ārzemnieki. Vispirms nīderlandietis Arno Peiperss, kurš pirms tam vairākus gadus trenēja Igaunijas valstsvienību, pēc tam vācietis Bernds Štorks un čehs Miroslavs Berāneks. Tomēr izlases rezultātu progress šo gadu laikā bijis gaužām neliels, lai neteiktu vairāk. Pirmoreiz Eiropas zonā kazahi spēlēja 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, un kopš tā laika Kazahstāna 56 spēlēs izcīnījusi tikai sešas uzvaras un piedzīvojusi 42 zaudējumus.

Divreiz uzvarēta Andora, vēl pa reizei pieveiktas Fēru salas, Armēnija un Azerbaidžāna, bet vienīgā lielā Kazahstānas uzvara bija 2007. gada martā mājās pret Serbiju (2:1). Divos atlases ciklos kazahi palikuši pēdējie, divos – priekšpēdējie, un vienīgi "Euro 2008" kvalifikācijā Kazahstāna apsteidza uzreiz divas izlases – Armēniju un Azerbaidžānu. Tiesa, toreiz kazahi astoņu komandu grupā, visticamāk, nebūtu tikuši augstāk par septīto vietu, ja vien Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpējās spēles netiktu atceltas politiska konflikta dēļ. Pārējos ciklos kazahi spējuši apsteigt tikai Andoru un Fēru salas.

Salīdzinājumam – Latvijai šajā laika posmā 54 spēlēs ir 18 uzvaras un deviņi neizšķirti un tikai viena priekšpēdējā vieta (taču pēdējā ciklā). Latvija aiz sevis atstājusi ne tikai tādas mazas izlases kā Lihtenšteina, Luksemburga un Malta, bet arī Islandi, Izraēlu, Gruziju un Moldovu. Kazahstāna gan ar spilgtiem sasniegumiem nav spīdējusi arī Āzijā – četrās Āzijas vai Pasaules kausa finālturnīru kvalifikācijās kazahi tikai vienreiz spēja iekļūt otrajā posmā, tajā piecu komandu konkurencē paliekot pēdējā vietā. Mājās pret Āzijas grandiem kazahiem izdevās tikt pie neizšķirtiem (1:1 pret Dienvidkoreju un 1:1 pret Japānu), taču viesos tika piedzīvotas sakāves ar 0:3 un 1:5. Arī pārbaudes spēlēs kazahiem pret Āzijas elites izlasēm klājies visai bēdīgi.

Pieredzējuši treneri, kuriem jāmaina viduvēju spēlētāju mentalitāte
Ar Berāneku sadarbība pēc neveiksmīgā cikla netika turpināta, un februārī par jauno Kazahstānas galveno treneri kļuva krievu speciālists Jurijs Krasnožans. Ar viņu tika parakstīts divu gadu līgums ar iespēju to pagarināt vēl uz tikpat ilgu termiņu. 51 gadu vecais Krasnožans Krievijā vadījis dzimtās Naļčikas "Spartak", Maskavas "Lokomotiv", Mahačkalas "Anzhi", Krasnodaras "Kuban", Groznijas "Terek" un arī Krievijas otro izlasi.

Kazahstānas federācija Krasnožana izvēli skaidroja ar trim iemesliem. Pirmkārt, Krasnožans protot strādāt ar vidējas klases spēlētājiem, kuri meistarības ziņā atpaliek no pretiniekiem. Tika uzsvērts, ka, piemēram, Naļčikā Krasnožans spēcīgu komandu izveidoja no nevienam nezināmiem futbolistiem. Otrkārt, Krasnožans ir krieviski runājošs treneris, kurš ir dzimis PSRS un pazīst postpadomju telpas cilvēku mentalitāti. Un, treškārt, Krasnožans ir treneris, kurš lieliski pārvalda taktiskās nianses. Viņa komandas veiksmīgi spēlē pret daudz spēcīgākiem pretiniekiem tieši, pateicoties optimāliem taktiskajiem risinājumiem.

Krasnožanam kazahu žurnālisti bieži prasījuši par vietējo spēlētāju zemo līmeni, un arī pats treneris atzīst, ka izlases mentalitāte ir jāmaina: "Komandai papildus motivācija pirms atlases cikla nav nepieciešama. Tai jau ir sava motivācija, tiesa, tendēta uz nezaudēšanu. Šobrīd ir nepieciešams mainīt šo apziņu, lai būtu uzstādījums sasniegt panākumus. Taču ir grūti to izdarīt vienā mirklī."

Kamēr spēlētāju resursus varētu vēlēties bagātākus, par izlases komandtiltiņu kazahiem nav pamata sūdzēties. Viens no Krasnožana palīgiem ir viņa vienaudzis krievu treneris Viktors Kumikovs, kurš Centrālāzijā strādā jau ilgu laiku un pēdējās sezonās ir Karagandas "Shakhter" galvenais treneris. Otrs palīgs ir "Astana" trenera asistents armēņu izcelsmes kazahs Grigorijs Babajans. Viņam, atšķirībā no kolēģiem, gan ir tikai 34 gadi. Latvijas izlases treneru štābs šajā ziņā Krasnožanam un Kumikovam ir pretstats – gados jauni, ambiciozi un perspektīvi treneri Marians Pahars (38 gadi), Vitālijs Astafjevs (43) un Andris Riherts (33), kuri nopietnā klubu līmenī par galvenajiem treneriem sākuši strādāt salīdzinoši nesen.

Pilnīgi jauns modelis, shēma un līderi
Lai arī Latvijas treneru štābs (trenēšanas) pieredzes ziņā nevar sacensties ar Kazahstānas kolēģiem, Paharam ar palīgiem bez jau pieminētajām ambīcijām ir kāds ļoti svarīgs trumpis – Pahars ar komandu iepazinās un pirmos kucēnus noslīcināja jau iepriekšējā cikla izskaņā, bet Krasnožans tikai tik tikko ir līdz nepazīšanai pārvērtis izlases modeli. Krasnožans, gatavojoties atlases ciklam, četru pārbaudes spēļu laikā ir pārbaudījis milzīgu apjomu spēlētāju. Paplašinātajā sarakstā kaut reizi iekļauti vairāk nekā 60 futbolisti, 33 no viņiem pārbaudes spēlēs aizvadījuši kaut minūti, bet 25 no viņiem kaut vienu maču ir sākuši pamatsastāvā. Ja pēdējie skaitļi īpaši neatšķiras no Latvijas izlases – attiecīgi 26 un 20, tad Pahars uz četrām pārbaudes spēlēm izsaucis kopumā vien 29 spēlētājus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā cikla beigām Latvijas izlases rindās no pamatsastāva spēlētājiem nebūs traumēto Andra Vaņina un Alana Siņeļņikova (Aleksandru Cauņu varam neskaitīt, jo traumēts viņš bija arī pirms gada…) un izlases karjeru beigušo Māra Verpakovska un Jura Laizāna. Savukārt Kazahstānai iespējamā pamatsastāva aprises ir mainījušās vairāk nekā par pusi, turklāt pēdējās divās pārbaudes spēlēs Krasnožans izmēģināja krasi atšķirīgu taktiku, kuru acīmredzot gatavojas pielietot arī rītvakar.

Šķietami iespaidojies no Kumikova vadītā Karagandas "Shakhter", Krasnožans pēdējās pārbaudēs gan pret Tadžikistānu (2:1), gan Kirgizstānu (7:1) izmantoja shēmu 5-4-1, kura uzbrukumā pārveidojās faktiski par 3-4-2-1. Pirmkārt, kā vienu no iemesliem pārejai uz šādu izvietojumu Krasnožans minēja trūkumus aizsardzības centrā – sak, ja šo problēmu vēl nevaram labot ar kvalitāti, tad pagaidām to aizlāpīsim ar kvantitāti jeb papildus centra aizsargu. Otrkārt, šī shēma labi atbilst vairākām izlases spēcīgajām pusēm – ja Kazahstānā ir problēmas ar centra aizsargiem un balsta pussargiem, tad izlases līmenim šobrīd netrūkst ne flanga spēlētāju, kuri ir spējīgi nosegt visu malu, gan arī ļoti radošu brīvdomātāju priekšējā līnijā.

Viens no Kazahstānas lielākajiem trumpjiem ir tieši priekšējās līnijas trio – centra uzbrucējs Nuserbajevs un nosacītie malējie pussargi Islamhans un Hižņičenko (jebkuru no trijotnes var aizstāt Džolčijevs un Konisbajevs), kuri, komandai esot ar bumbu, virzās uz laukuma vidusdaļu. Viņiem patīk spēlēt pa zemi, ar īsām un ātrām piespēlēm, ar pozīciju maiņu, un īpaša brīvība uzbrukumā ir dota Islamhanam, kurš tikai 21 gada vecumā sāk izkristalizēties par vienu no jaunā modeļa līderiem. Iepriekšējā ciklā Islamhans piedalījās vien divās spēlēs, abās izejot uz maiņu. Starp citu, izlasē Islamhans debitēja tieši pret Latviju – 2012. gada februārī (0:0).

Ārzemju līgās nav pat gaisu apostījuši…
Krasnožans izteicās, ka pamatsastāvā vēl neskaidras varētu būt aptuveni četras pozīcijas. Viena no tām, iespējams, varētu būt vārtsargu līnija, jo iepriekšējais pirmais numurs Andrejs Sideļņikovs, kurš pēdējā ciklā aizvadīja visus mačus, vairs nav tik labā formā. Tomēr Aleksandra Mokina kļūda ielaistajos vārtos pret Kirgizstānu droši vien nozīmēs, ka Sideļņikova vieta vārtos vismaz cikla pirmajā mačā vēl netiks apšaubīta. Tāpat neskaidras varētu būt balsta pussargu un centra aizsargu pozīcijas, kurās pēdējās pārbaudes spēlēs tika izmēģināta virkne spēlētāju. Pēc trīs gadu pauzes izlasē pat ir atgriezies 35 gadus vecais bijušais kapteinis Samats Smakovs.

Ņemot vērā ne tikai pamatsastāvu, bet visu kandidātu sarakstu kopumā, reti kurš Kazahstānas izlases spēlētājs var lepoties kaut ar minimālu pieredzi ārzemju līgās. Protams, izņemot naturalizētos spēlētājus. Teju visi vietējie spēlētāji karjerā pārstāvējuši tikai Kazahstānas klubus, un viens no retajiem izņēmumiem ir jau pieminētais Islamhans. Talantīgais pussargs savā 20. dzimšanas dienā parakstīja līgumu ar Krasnodaras "Kuban", taču Krievijas Premjerlīgā tā arī neaizvadīja ne minūti. Pēcāk Islamhanu atdeva īrē Astanai, bet šogad viņš kļuva par pilntiesīgu "Kairat" spēlētāju. Krievijas klubs toreiz par Islamhana iegādi šķīrās no nepilniem 130 tūkstošiem eiro.

Krasnožans kā pozitīvu piemēru minēja Hižņičenko, kurš pārstāv Polijas klubu "Korona Kielce". Lai arī 23 gadus vecais uzbrucējs Polijā spēlē maz un arī ar vārtu gūšanu nesekmējas, Krasnožans viņu uzslavēja par drosmīgu lēmumu progresa vārdā: "Varbūt vēl nav apritējis adaptācijas periods – viņš tur vēl ir tikai pusgadu. Bet ir svarīgi atzīmēt viņa tiekšanos – precīzi nezinu, bet pieņemu, ka Kazahstānā viņš saņemtu lielāku algu un spēlētu labā klubā. Bet cilvēks aizbrauca pēc jauna izaicinājuma, un viņš reāli, nevis tikai vārdos apliecina, ka vēlas progresēt. Viņš pats sev rada [pozitīvi] grūtu situāciju, tāpēc domāju, ka Sergejam vēl viss ir priekšā."

Kazahstānas un Latvijas pamatsastāvi pēdējā pārbaudes spēlē

Izmantotie resursi:
Эксклюзивное интервью главного тренера сборной...
PROСПОРТ — Юрий Красножан: «У команды...
Новости