Vaņins par lielisko spēli pret "Liverpool" un konfliktiem Šveicē

Ar "Sion" Eiropas līgā nospēlējāt neizšķirti 1:1 viesos ar "Liverpool". Tu kā vārtsargs visu uztvēri vēsi un tā bija tev tikai viena spēle, kurā padarīji savu darbu, vai tomēr par sasniegto pret šādu pretinieku bija sevišķs prieks?
Protams, biju gandarīts par komandas spēli. Visi komandā bijām priecīgi par rezultātu. 1:1 izbraukumā pret tādu komandu kā "Liverpool" - ne katru dienu kas tāds gadās. Protams, komandā bijām sevišķi priecīgi.

Dažreiz futbolisti pēc tādām spēlēm saka: "Tur bija tādi paši cilvēki kā mēs." Kā tu to juti - "Liverpool" bija tādi paši cilvēki kā jūs vai tomēr tie ātrumi bija lielāki, spēlētāji kvalitatīvāki?
Nē, nē, protams, ka atšķīrās tas viņu ātrums. Nenoliedzami viņi dominēja tajā spēlē, viņi vairāk kontrolēja bumbu, viņiem bija vairāk momentu, lai gūtu vārtus. Skaidrs, ka abu komandu līmenis bija atšķirīgs, taču mēs cīnījāmies līdz galam un atdevām visus spēkus. Tikām atalgoti ar labu rezultātu.

Uztaisīji vairāk seivu nekā parasti, teiksim, vidējā spēlē?
Jā, man bija vairāk darba nekā parasti. Seivu bija vairāk nekā pierasts Šveices čempionātā.

Saņēmi daudz uzslavas, par ko varējām lasīt internetā. Vai arī personīgi pazīstami cilvēki tev zvanīja un sveica?
Protams, bija daudz īsziņu ar apsveikumiem, visi rakstīja, ka labi nospēlējām, ka sasniedzām lielisku rezultātu. Arī personīgi mani apsveica ar labu sniegumu. Draugi, paziņas, visi sirsnīgi sveica.

Eiropas līgā jums ļoti labi veicas, uzvara pret "Rubin" un neizšķirts pret tādu pretinieku kā "Liverpool", bet Šveices Superlīgā pēdējie daži mači sanākuši pagalam nesekmīgi [divi zaudējumi un neizšķirts - aut.]...
Jā, piekrītu, ka Šveices čempionātā mums neiet pārāk labi. Pirms Liverpūles zaudējām divas spēles pēc kārtas. Par iemesliem grūti runāt... Daļēji arī nepaveicās - netrūka labu vārtu gūšanas iespēju, bet mēs tās neizmantojām. Pēc tam pretinieki iesita mums un, kad ielaižam vārtus, diemžēl sanāk, ka pārstājam spēlēt.

Varbūt kaut kādā mērā tas saistīts ar to, ka daudz emociju atstājat uz Eiropas līgas skatuves?
Nē, tam gan nepiekritīšu. Eiropas līgas grupu turnīrā mums sanāk tikai sešas spēles, kamēr čempionātā kopā ir 36 spēles. Noteikti nav tā, ka pēc Eiropas līgas pietrūktu emociju. Droši varu teikt, ka arī čempionātā vēlamies gūt uzvaras. Vienkārši pagaidām tā sanāk, ka Šveices līgā nevaram vinnēt.

Nevaru nepajautāt par konfliktiem - vispirms gadījās salēkties ar skatītājiem [šai brīdī Vaņins gardi iesmejas - aut.], savukārt pēc nākamās spēles arī domstarpības ar komandas biedru, melnkalnieti Eladu Zverotiču.
Āāāāāāāi... Nekas tur tāds.

Pārmeta tev kaut ko personīgi?
Jā, tā arī bija - pēc spēles pārmeta man personīgi. Zaudējām "Vaduz". Tie bija tādi... es pat viņus nevaru nosaukt par līdzjutējiem, kas tiešām ļoti jūt mums līdzi. Negribas par viņiem runāt. Viņi veltīja man personīgus izkliedzienus, aizvainoja. Es uz emocijām atbildēju, jo tā bija principiāla spēle un mēs tajā zaudējām. Protams, ka man nevajadzēja atbildēt. Vajadzēja būt savaldīgākam, turēt sevi grožos.

Arī pēc pēdējās spēles ar aizsargu... tās visas ir emocijas. Bijām cietuši divus zaudējumus čempionātā, tagad bija neizšķirts pret "St.Gallen". Tas viss sakrājas un izpaužas šādās emocijās. Tas konflikts bija mūsu starpā - tā arī lai paliek [foto, kurā abus karstgalvjus izšķir, sliktā kvalitātē pieejams šeit - aut.].

Situācija ar līdzjutējiem

Pēc konflikta ar Zverotiču "Sion" prezidents Konstantēns uzlika jums abiem naudas sodu. Vai tas tevi kā pieredzējušu spēlētāju neaizvainoja, ņemot vērā, cik daudz šim klubam esi devis?
Nē, tas neaizvainoja. Tas bija pareizs lēmums, ka mūs abus noštrāfēja.

Ķeramies klāt izlasei! Pret Islandi un Kazahstānu pirmajās spēlēs savainojuma dēļ nespēlēji. Vai tas kaut ko maina tavā gatavošanās procesā - varbūt vairāk video jāskatās, kā spēlē šo izlašu uzbrucēji?
Mēs jau līdz šim esam redzējuši daudz islandiešu un kazahu video, kad gatavojāmies spēlēm ar Čehiju, Nīderlandi. Pie reizes daudz redzējām arī Kazahstānu un Islandi. Protams, arī tuvākajās dienās vēl skatīsimies video, būs teorijas nodarbības, visu vēlreiz pētīsim. Analizēsim viņu stiprās un vājās puses.

2007.gadā tieši Islandē aizvadīji vienu no savām pirmajām oficiālajām spēlēm izlases sastāvā, uzvarējāt ar 4:2. Kas palicis atmiņas no toreizējās viesošanās šajā salā?
Mēs vinnējām un tas bija galvenais. Plus toreiz parādījām arī labu futbolu, dabūjām pozitīvu rezultātu, iesitām četrus vārtus, kas izbraukuma spēlei ir ļoti daudz. Protams, bija patīkami, atmiņas tikai tās labākās. Atceros, ka Gudjonsens man iesita divus vārtus - tajos gados viņš pārstāvēja "Barcelona", "Chelsea".

Tas notika pirms astoņiem gadiem. Vari pateikt tagad, ka esi cits vārtsargs - toreiz tikai nupat biji ienācis izlasē, cīnījies par pamatsastāvu, bet tagad esi ļoti pieredzējis, viens no izlases līderiem?
Protams. Pa šo laiku valstsvienībā daudzi spēlētāji nomainījušies, komandā ir ļoti daudz izmaiņu. Tomēr arī Islandei tagad ir cita komanda - es neesmu drošs, vai viņiem ir kādi spēlētāji palikuši no tiem laikiem [ja runājam par mūsu izlasi, tad konkrēti Islandē no šī brīža izlases futbolistiem, atskaitot Vaņinu, vēl spēlēja Gorkšs un A.Višņakovs - aut.] un spēlē līdz šim. Tagad tā ir pavisam cita Islande.

Tagad izlasē ir Kaspars Ikstens, bet vairs nav Aleksandra Koliņko. Vai tev tas kaut ko nozīmē, vai vienkārši dari savu darbu un tādām lietām sevišķu uzmanību nepievērs?
Es daru savu darbu, sastāvu, tai skaitā vārtsargus, izvēlas treneris. Viņš aicina spēlētājus uz izlasi.

Esi vārtsargs un iznāk daudz sadarboties ar aizsardzības līnijas futbolistiem. Pēdējā mača pamatsastāva aizsargiem, šķiet, karjerā ir labs posms - Dubra spēlē Čempionu līgā, pie kluba Čehijā ticis Gorkšs, Maksimenko spēlē Austrijas Bundeslīgā, Gabovs ir neaizstājams savā Polijas komandā. Priecājies par viņiem, seko līdzi viņu gaitām?
Priecājos par katru spēlētāju, kurš pārstāv izlasi. Ja viņi spēlē savos klubos, izlasei tas ir tikai pluss.

Kā tu domā, vai to varēs just arī izlases spēlē, vai neatkarīgi no sekmēm klubā futbolisti izlasē parāda labāko sniegumu?
Es domāju, ka spēle izlasē ir dubultmotivācija jebkuram spēlētājam. Pat ja futbolists nespēlē klubā, ikviens šāds futbolists visus spēkus atdos izlasei.