Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 3

Černomordijs par murgiem pēc kausa fināla, beļģu un angļu miljonus vērtajām zvaigznēm

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Černomordijs par murgiem pēc kausa fināla, beļģu un angļu miljonus vērtajām zvaigznēm
Antonijs Černomordijs (otrais no kreisās) kapteiņa lomā pirms Latvijas un Ukrainas U-21 izlašu cīņas
Foto: Nora Krevņeva-Baibakova (foto: LFF.lv)

Latvijas U-21 futbola izlase piektdienas vakarā Jelgavā, aizvadot kvalitatīvu maču, izcīnīja punktu pret Ukrainas vienaudžiem (1:1) 2019. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Pēc spēles Sportacentrs.com aprunājās ar mūsu komandas kapteini Antoniju Černomordiju, kurš klubu karjerā nesen no "Riga" pārcēlies īrē Kipras "Paphos".

Tavuprāt, tuvāk uzvarām bijām mēs vai viņi?
Godīgi sakot, man šķiet, ka mums to momentu gūt vārtus bija vairāk. Tostarp man bija iespēja pēc stūra sitiena - neizrēķināju bumbas lidojuma virzienu un sanāca uzsist ar plecu. Ar spēli esmu apmierināts un uzskatu, ka mums bija vairāk iespēju uzvarēt.

Nedrīkst jau vainot komandas biedrus, bet ielaistie vārti bija vārtsarga gols?
Mēs visu vainu nenovelsim uz vārtsargu - futbols ir komandas spēle. Arī mēs, aizsargi, iespējams, mazliet nepareizi izvietojāmies. Protams, var teikt, ka arī vārtsargs varēja labāk nospēlēt, taču tie bija komandas ielaistie vārti, nevis vārtsarga.

Pirms spēles ticējāt, ka varat spēlēt tik daudz uzbrūkoši, tik daudz viņu laukuma pusē? Piemēram, es gaidīju, ka daudz vairāk spēlēsim kā otrais numurs...
Slikti, ka no mums sagaida spēli tikai no aizsardzības. Nē, mēs arī gribam augt. Protams, spēlējām, cik meistarība ļauj un skatījāmies arī, kā spēlē pretinieks. Bija redzams, ka pretinieks ļauj. Pirmajās minūtēs mēs spēlējām vienkāršāk, lai apslāpētu viņu tempu, jo redzējām, ka viņi skrien. Pēc tam brīžiem varējām nolikt bumbu uz zemes un brīžiem pat labi kontrolējām spēli.

Kurš puslaiks tev labāk patika? Nebija tā, ka otrajā puslaikā daži mūsu futbolisti pagura un mazliet nosēdāmies?
Jā, otrajā puslaikā mēs pagurām, taču man otrajā puslaikā tieši patika cīņasspars no mūsu puses. Pirmajā puslaikā mēs šur tur piekāpāmies un negājām divcīņās tik asi un pārtraukumā treneris mums pareizi uz to norādīja, liekot spēlēt mazliet agresīvāk. Jo šis pretinieks nemīl, ja pret to spēlē agresīvi un asi. Paši redzējāt - 50/50 epizodēs spēlējām asāk, lai viņi baidītos un nervozētu. Paši redzējāt, ka viņi sāka krist un vilkt laiku, un mums tas nāca par labu.

Spēli ar Andoras U-21 izlasi Kazakevičs lika jums aizmirst vai tomēr analizējāt video kļūdas, kas bija tai mačā?
Protams, ka mēs analizējām un redzējām savas kļūdas. Pieļāvām lielu kļūdu, ka pielāgojāmies viņu futbolam, kā arī nebijām pietiekami aukstasinīgi viņu soda laukumā un tā tuvumā - vajadzēja mierīgāk, bet mēs sasteidzām. Kā jau jūs zināt, mēs neesam pieraduši spēlēt kā pirmais numurs - tas ir viennozīmīgi. Līdzīgi kā lielā izlase to mēģina [pret tādiem pretiniekiem - aut.], tā arī mēs mēģinām, taču mums nav pietiekamas pieredzes spēlēt kā pirmajam numuram. Mums trūkst attiecīgo prasmju šādās spēlēs. Laikam biežāk jāuzspēlē pārbaudes mači ar pundurvalstu komandām, lai mēs to iemācītos. Skaidrs, ka treniņos to arī mācāmies, bet turnīra spēlēs tas ir pavisam kas cits.

Teici, ka gribat augt un pēc iespējas spēlēt uzbrūkoši. Anglijā būs reāli to darīt?
Šeit varam atcerēties iepriekšējo ciklu. Bija tas pats - slikti sākām ar mājas spēli pret Maltu, Liepājā 1:2. Pēc tam zaudējām Beļģijai, bet nākamajā mačā 1:1 mājās ar Čehiju - arī toreiz neviens negaidīja, tie bija grupas favorīti. Kāpēc mums baidīties no Anglijas? Iepriekšējā ciklā Beļģiju apspēlējām, kaut gan viņiem bija zvaigznes ar 10 miljonu vērtību un kuri spēlē visādās Premjerlīgās [tieši Černomordija gūtie vārti 2016. gada oktobrī deva sensacionālu 1:0 uzvaru - aut.]? Te ir tas pats - viņiem visi spēlē Premjerlīgā, bet mēs varam pārbaudīt, uz ko šobrīd esam spējīgi, ikdienā spēlējot Virslīgā. Lai gan mums daži pat dublieros nespēlē - pareizāk sakot, te spēlē, te nespēlē.

Mums tā būs mācība un tāda pieredze, ka varbūt pat Virslīgā visas sezonas laikā tādu nesakrāt. Tā tomēr būs izlašu spēle pret Angliju un tur tādas zvaigznes spēlē. Viņi šogad U-20 pasaules čempionātā triumfēja, U-19 līmenī Eiropas čempioni, U-21 līmenī vicečempioni. Protams, ka būs interesanti pārbaudīt savus spēkus. Brauksim turp un apzināmies, ka viņi spēlēs kā pirmais numurs, bet mums būs jāspēlē kompakti un savākti aizsardzībā, kā arī būs jāatdod visi spēki, kā tas bija Beļģijā. Varbūt tas būs viens sitiens vārtu četrstūrī un gols. Varbūt tas notiks 90. minūtē. Nedrīkst padoties un jāspēlē līdz galam - šodien mums arī 88. minūtē bija moments, taču neizmantojām to.

Par klubu karjeru - kā esi iejuties Kiprā? Cik saprotu, pirmā spēle nebija pārāk sekmīga ["Paphos" zaudēja ar 0:3 un ne vieni vien vārti izgāja cauri aizsardzības centram - aut.].
Pirmā spēle bija katastrofa visai komandai. Kipra man ir pirmā tāda pieredze. Šeit Latvijā komandā ["Riga"] neizdevās nostiprināties - mazliet zaudēju konkurenci. Iedeva man iespēju aizbraukt uz Kipru, izgāju tur pirmssezonas gatavošanās posmu, kluba trenera uzticību ieguvu. Viņš man uzticas un deva spēlēt. Pirmā spēle nesanāca. Taču mēs pie tā neapstājamies, analizējam, iesim uz priekšu, čempionāts tikai sācies, tā bija tikai pirmā spēle. Līdz Jaunajam gadam vēl 16 spēles. Ceru, spēsim situāciju labot. Jauns projekts ["Paphos" pēc iekļūšanas augstākajā līgā sastāvu veidoja no nulles - aut.], interesants, komandā ir labi spēlētāji [komandā ir arī Vladislavs Gabovs - aut.].

Tici, ka noturēsies pamatsastāvā pēc šīs pirmās spēles?
Grūti teikt, jo tagad šai izlašu pauzē visa komanda palika tur - aizbraucu tikai es un vārtsargs.[Černomordija komandas biedrs Koprivecs ir viens no diviem Slovēnijas izlases rezerves vārtsargiem, kuri ir aiz slavenā Jana Oblaka muguras - aut.]. Komandai tagad ir pārbaudes spēles un paši saprotat, ja manis nav divas nedēļas un es, piemēram, atbraukšu pēc divām 90 minūšu spēlēm, treneris labi padomās, vai likt mani nākamajā spēlē vai nē. Tagad treneris visus redz savu acu priekšā trenējamies, bet mani nē - šaubos, ka viņš šodien manu spēli vēroja. Iespēju man paliks maz, bet kas man atliek, skumt? Ieradīšos divas dienas pirms kluba spēles, daudz trenēšos, strādāšu un mēģināšu pierādīt, ka esmu pelnījis būt sākumsastāvā. Pirmo maču spēlēju un, ja otrajā nespēlēšu, nesēdēšu raudādams. Strādāšu.

Latvijas kausa finālā izšķirošā neiesistā pendele [kas ļāva "Ventspilij" triumfēt un liedza "Riga" kvalificēties Eirokausiem - aut.] vēl murgos rādās?
Uh... Mēnesi laikam vēl rādījās. Protams, ka bija ļoti smagi. Pēc tam bija grūti noskaņoties nākamajām spēlēm. Tas bija smags trieciens. Taču daudzi spēlētāji kļūdās - pat Čempionu līgas vai Pasaules kausa izcīņas finālā kāds var paslīdēt. Ar to dzīve neapstājas. Tā ir komandas spēle un nevar būt viens vainīgais. Nepaveicās. Protams, kādu laiku pēc tam bija ļoti smagi. Bija grūti gulēt, daudz domāju par to, bija grūti noskaņoties spēlēm, jo tā neveiksme bija nogulsnējusies uz sirds. Tagad eju uz priekšu, skatos tikai uz priekšu.

Vai šī pendele arī bija viens no mazajiem iemesliem, kāpēc nācās pamest "Riga"?
Nē, tas nebija saistīts ar to. Vienkārši vadība pati nāca man pretī, jo redzēja, ka tas vecais, iepriekšējais treneris [Perevertailo - aut.] mani sastāvā nelika, bet kluba vadība nevēlējās, ka es tik jauns, U-21 izlases kapteinis, sēžu rezervē. Es sevi pierādīju treniņos, taču nebija, kam pierādīt, jo tas treneris tā nolēma un viss. Man pateica, ka varu mēģināt tagad pusgadu pierādīt sevi citam trenerim, pie reizes pierādot arī tam vecajam trenerim, ka varu. Izgāju visam pirmssezonas treniņprocesam un biju pirmajā spēlē pamatsastāvā. Kiprā ir ļoti labs līmenis, komandā ir daudz ārzemnieku. Pierādu, ka strādāju ar pilnu pašatdevi. Bija sāpīgi, ka nesanāca "Riga", taču vēl nav par vēlu atgriezties - man ar šo klubu joprojām spēkā līgums un domāju, ka viss būs labi.