Evrā: "Sūdzības saņēmu pēc katra izlases treniņa"
Pēc piedzīvotās katastrofas Pasaules kausa izcīņā Dienvidāfrikā Francijas izlases kapteinis Patriss Evrā solīja pēc iespējas ātrāk atklāt visu patiesību par notikušo. Tomēr tik ātri tas vis nenotika – kopš atgriešanās no Āfrikas pagājis jau labs laiciņš, tomēr Evrā beidzot ir runājis. Viens no izlases līderiem intervijā Le Figaro pastāstīja par incidentiem, par mikroklimatu izlasē, kā arī atbild Lilianam Tirāmam, kurš skarbi kritizēja Evrā un pieprasīja viņa diskvalifikāciju.
- Tu kopā ar Abidālu, Riberī, Tulalānu un Anelkā esat izsaukti stāties Disciplinārās komitejas priekšā. Vai saproti šādu lēmumu?
- Esmu pārsteigts, jo domāju, ka visi pēc Pasaules kausa izcīņas vēlas pāršķirt jaunu lapu. Mums ir jādomā par nākotni. Kāpēc mūs sodīt bargāk nekā citus? Tas jau ir noticis – uz spēli pret Norvēģiju netika izsaukti neviens no Pasaules kausa izcīņas dalībniekiem. Tas [sods] parādīja, ka nebija piecu vai sešu līderu [vainīgo], kā tika rakstīts.
- Daži uzskata, ka tev neizdevās pildīt kapteiņa pienākumus…
- Spēlētāji un personāls zina patiesību. Es līdz pēdējam biju godīgs pret ikvienu. Es atdevu visu, lai pildītu savus pienākumus, es atdevu visu savu sirdi. Domeneks man pat lūdza piedošanu par uzlikto kapteiņa slogu…
- Izlases attieksme Dienvidāfrikā šokēja Franciju…Vai nožēlo notikumus autobusā?
- Es saprotu cilvēku vilšanos. Atvainojos viņu priekšā par ļaunumu, ko nodarījām. Pēc pēdējās spēles pret Dienvidāfriku spēlētāji atteicās no prēmijām [300 tūkstošiem eiro]. Mēs nebijām tās pelnījuši…Mums vajadzēja atrast citu veidu, kā demonstrēt mūsu nepatiku pret negodīgo Nikolā Anelkā izslēgšanu. Diemžēl mēs nevaram pagriezt laiku atpakaļ. Tas, kas notika Dienvidāfrikā, ir patiesi nopietni. Vienīgi ar jauno Francijas izlasi atgriežoties uz uzvaru takas, ir iespējams izārstēt rētas.
- Kā jūs nonācāt līdz tādam iznākumam?
- Pasaules kauss bija kā murgs. Mēs aizmirsām svarīgāko, lielākoties runājām par ikdienas problēmām, nevis futbolu. Taču tas nebija viss dialogs ar treneri. Pirms spēles ar Kostariku [pirmā pārbaudes spēle pirms finālturnīra – aut.] vairāki spēlētāji viņam [Domenekam] lūdza būt atvērtākam, dot vairāk norādījumu, instrukciju. Viņš jutās aizskarts un atteicās mainīt [taktisko izvietojumu]. Visas pārbaudes spēles aizvadījām ar šo formāciju, bet pirms finālturnīra atklāšanas spēles pret Urugvaju tā tika mainīta. Tam nebija loģikas.
- Kas notika ģērbtuvē puslaiku pārtraukumā pret Meksiku?
- Desmit minūtes treneris nerunāja, bet tad pēkšņi viņš sacīja Anelkā: "Nolādēts, es tev teicu, lai paliec uzbrukuma smailē!" Niko atbildēja. Notika vārdu apmaiņa, taču netika teikti tie vārdi, kas tika citēti "L'Equipe". Pēc tam es viņus nomierināju.
- Kāpēc Anelkā izslēgšanu uzskati par netaisnīgu?
- Pēc publikācijas "L'Equipe" Federācijas prezidents un treneris piezvanīja man un sacīja, ka viņi bija spiesti to darīt [Anelkā izteikumu dēļ]. Es viņiem teicu, ka tie nebija viņa vārdi. Visi spēlētāji to zināja. Bogosjans [Domeneka asistents] kopā ar citiem spēlētājiem – Riberī, Tulalānu, Gallasu, Anrī un Abidālu – ieteica lūgt publisku atvainošanos. Niko piekrita to darīt spēlētāju un personāla priekšā, taču ne medijos – "L'Equipe" dēļ.
- Vai tā ir taisnība, ka Anelkā vēlējās pamest izlasi Tunisijā?
- Viņš jutās neapmierināts, jo savas pozīcijas dēļ nebija spējīgs paveikt ko vairāk. Viņš vēlējās aiziet. Es viņam teicu, ka viņš mums ir vajadzīgs.
- Kā nonācāt līdz idejai boikotēt treniņu?
- Pirms aiziešanas Anelkā teica runu. Spēlētāji aplaudēja, un daži pameta ideju, ka kaut kas ir jādara, lai parādītu komandas nostāju. Tādējādi parādījās ideja boikotēt treniņu. Prasīju spēlētājiem, vai viņi ir pārliecināti. Visi apstiprināja. Neviens nevarēja iedomāties, kādas sekas tam būs…
- Pastāsti ko vairāk par notikumiem autobusā…
- Viss tika izplānots iepriekšējā vakarā. Treneris nojauta, ka kaut kas notiks. Es viņam teicu, ka būs sekas [Anelkā izmešanai]. Domeneks smaidīja. Paziņojums tika nodots žurnālistiem. Treneris centās mūs atrunāt. Pēc tam vairākkārt prasīju komandasbiedriem, vai kāds vēlas pamest autobusu. Neviens neatbildēja. Domeneks vēlējās, lai mēs nolasām preses paziņojumu. Piecēlos, lai to izdarītu. Komandasbiedru dēļ būtu izgājis cauri ugunij, tomēr Domeneks izlēma to izlasīt pats…
- Vai starp spēlētājiem un Raimonu Domeneku bija plaisa?
- Es saņēmu sūdzības pēc katra treniņa. Spēlētāji norādīja, ka pārāk maz tiek slīpēta taktika, un izteica nepatiku ar treniņu metodēm. Centos nodot šo ziņu viņa asistentam. Bez rezultāta. Neviens nesaprata, kāpēc pēc neliela incidenta treniņā viņš izlēma pret Urugvaju rezervē atstāt Maludā. Arī Tjerī Anrī jutās pamests. Treniņos viņš bija lieliskā formā, taču nespēlēja un galu galā padevās. Domeneks vienatnē arī izdomāja pirms spēles pret Meksiku nocirst Gurkufa galvu. Komandasbiedriem teicu, ka ir jāturpina strādāt. Es neveiksmē nevainoju treneri, tikai izskaidroju, kas notika. Vienalga, vai treneris ir labs vai slikts, spēlētājiem ir jābūt sava likteņa noteicējiem.
- Vai potenciālā katastrofa nebija paredzama jau pēc kvalikācijas cikla?
- Es nedzīvoju ilūzijās, taču ticēju spēlētāju meistarībai. Pat pēc zaudējuma Ķīnai [pārbaudes spēlē] dziļi sevī nojautu, ka kaut kas nav kārtībā. Tomēr vēlējos saglabāt dzīvību komandā, mana loma bija uzturēt dzirksti.
- Kāpēc nepiedalījies spēlē pret Dienvidāfriku?
- Domeneks teica, ka neesmu morāli gatavs spēlēt. Jutos nodots. Līdz tam ar viņu man nebija nekādu problēmu. Tādējādi tiku nostādīts kapteiņa lomā, kas atsakās uzņemties atbildību. Taču es to spēli vēlējos uzvarēt. Es pat ticēju, ka vēl varam izkļūt no grupas. Tāpat treneris liedza man piedalīties preses konferencē pirms spēles. Komandasbiedri vēlējās, lai es atvainojos Francijas tautai.
- Vai tu vēl ceri atgriezties izlasē?
- Es neredzu savu nākotni bez Francijas izlases. Tā ir mana valsts, un es to vēlos. Marseljēza izraisa manī saviļņojumu. Vienmēr vēlos vilkt izlases kreklu. Katru spēli izlasē uztveru kā jaunu iespēju. Pagaidām gan vēl neesmu sazinājis ar Lorānu Blānu, jo domāju, ka viņam šobrīd ir citas lietas, ko darīt, kā runāt ar mani.
Pēc finālturnīra 1998.gada Pasaules kausa ieguvējs Liliāns Tirāms skarbi kritizēja Evrā, izsakoties, ka viņš bijis vājš kapteinis un ka viņam pienāktos diskvalifikācija. Viņam publiski beidzot atbildējis Evrā. "Zvanīju viņam, lai lūgtu paskaidrojumus. Viņš neatbildēja. Pēc tam atstāju pietiekami sālītu ziņu. Pēc tam viņš nosūtīja ziņu, izliekoties nezinām, ka tas biju es, kurš ar viņu kontaktējās. Viņš teica, ka [publiski] varu sacīt, ko vēlos, taču pirms tam nepieciešams aprunāties ar viņu. Pēcāk intervijā viņš to atkārtoja un teica, ka ir zvanījis man, taču man neesot labpaticies atbildēt. Tie ir meli," iesāka Evrā. "Ir viegli teikt, ka ar citu kapteini lietas būtu sakārtojušās citādi…Viņš nomelnoja manu vārdu, neuzzinot, kas notika patiesībā. Liliāns izliekas, ka ir Francijas futbola galva, ka ir jaunais treneris, Federācijas prezidents un valsts prezidents. Tas, ko mēs izdarījām Dienvidāfrikā, ir ļoti nopietni. Kāpēc jāpielej eļļa ugunij? Tā nav Federālās padomes biedra loma. Laiks Liliānam beigt spēlēt lomu, kas nepienākas viņam. "
Izmantotie resursi:
Le Figaro - Actualités
+18 [+] [-]
+55 [+] [-]
stulba izlase, kura negodīgā ceļā tik uz DĀR. un ko ieguva? to, ko pelnījuši - pigu un bardaku komandā.
+22 [+] [-]
+10 [+] [-]
+36 [+] [-]
+16 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Lai Blāns veido savu izlasi tā, kā viņš to uzskata par labu esam - cerams, ka viņš atgriezīs izlasi tādā līmenī, kādā tā bija 1998.gadā!
+1 [+] [-]
+15 [+] [-]
+9 [+] [-]
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
Rasisms vispār ir tāda slimība. Es arī videnē ar tādu slimoju...precīzāk gan ar antisemītismu. Bet ar laiku no tās var izārstēties. Zāles sauc par IQ paaugstināšanu
+5 [+] [-]
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
Mēs nevaram likt visus melnādainos vienā katlā. Vienkārši ir problēmas ar izglītības līmeni, tas arī visu sarežģī. Šīs problēmas ir jārisina. Bet futbolisti nav nekādi narkomāni vai noziedznieki, tāpēc nevar viņus diskriminēt tikai dēļ ādas krāsas. Tas nav pareizi.
+9 [+] [-]
+10 [+] [-]
+33 [+] [-]