12 grupu turnīri 13 gados: Rīgai pretī Skandināvijas futbola un akvaparku milzis

Apvienoja divus simtgadīgus milžus
Lai arī 1992. gadā dibinātais "København" Eiropas mērogiem ir ļoti jauns klubs, tas nepavisam nevar sūdzēties par vēstures trūkumu. Pēc 1991./92. g. Superlīgas sezonas tas tika dibināts, apvienojot divus Kopenhāgenas klubus ar vairāk nekā 100 gadu vēsturi – Dānijas vicečempionu "B 1903", kas tobrīd bija ceturtais titulētākais klubs valstī, un KB, kas titulu ziņā joprojām ir Dānijas līderis un kas tajā sezonā izkrita no 1. divīzijas. KB tika dibināts tālajā 1876. gadā un sevi uzskata par vecāko futbola klubu kontinentālajā Eiropā, acīmredzot norādot uz to, ka Francijas sporta klubs "Le Havre" futbolu sāka spēlēt tikai krietni pēc organizācijas radīšanas.

Kamēr pat žiglajai "Riga" līdz Eirokausu debijai bija vajadzīga viena sezona 1. līgā un divas sezonas Virslīgā (5. un 3. vieta), bet līdz pirmajam titulam - vēl viena sezona, "København" kopš kluba pirmajām sekundēm bija Dānijas flagmanis un, Superlīgā spēlējot ar "B 1903" licenci", triumfēja jau debijas sezonā. Līdz nākamajam zeltam gan bija jāgaida astoņi gadi – kluba pagaidām ilgākajā krīzes periodā nācās samierināties ar sudrabu, bronzu, vienu sesto, divām septītajām un divām astotajām vietām -, taču kopš 2001./02. g. sezonas "København" titulu ir izcīnījis 12 no 19 piegājieniem. 27 gadus ilgajā kluba vēsturē "København" tikai vienu reizi nav spēlējis Eirokausos – 2000./01. g. – un aizvada 19. Eirokausu vasaru pēc kārtas. Ja nu kāds ir piemirsis, "Ventspilij" šī bija jau 20. Eirokausu sezona pēc kārtas. Starp citu, pret "Riga" dāņi simboliski aizvadīs savu 100. mājas spēli un 100. izbraukuma spēli Eirokausos.

Skandināvijas flagmanis nr. 1
No trim klasiskās Skandināvijas valstīm Zviedrijai ir aptuveni divreiz vairāk iedzīvotāju (ap 10,3 miljoniem) nekā Dānijai (5,8) un Norvēģijai (5,3). Zviedrijas čempionātā ir lielākā apmeklētība (vidēji 8969,7 šajā sezonā pret Dānijas 6640,0 iepriekšējā sezonā un Norvēģijas 5871,6 šajā sezonā) un lielākie sponsorlīgumi (no nākamā gada Zviedrijas līga par raidtiesībām iekasēs 50,1 miljonu eiro sezonā, kamēr Dānijas pašreizējais līgums ir tikai 37 miljonus vērts). Un Zviedrijas izlase par spīti Dānijas dinamītam 1992. gadā lielajos finālturnīros spēlē biežāk. Taču klubu futbolā Skandināvijas līdere ir Dānija un jo īpaši "København".

Dānijas grands kopš 2006. gada iepriekšējo 14 sezonu laikā grupu turnīrā neiekļuva tikai vienu reizi – 2015. gadā, kad Eiropas līgas trešajā kvalifikācijas kārtā ar 2:3 un 1:0 piekāpās Čehijas "Jablonec", kam tagad pieder Dāvis Ikaunieks. Šo 13 sezonu laikā "København" komanda astoņas reizes ir spēlējusi Eiropas līgas vai UEFA kausa grupu turnīrā un četras reizes – arī Čempionu līgas grupu turnīrā, 2011. gada februārī astotdaļfinālā tiekoties ar Londonas "Chelsea" (0:2, 0:0). Ieskaitot arī šajā sezonā jau garantētos 1,42 miljonus eiro, "København" kopš 2006. gada Eirokausu prēmijās vai solidaritātes maksājumos ir ieguvusi ap 130 miljoniem eiro (127,34 miljonus, neieskaitot prēmiju par pagājušā gada grupu turnīru – UEFA oficiālās finanšu atskaites vēl nav). "København" viena pati UEFA prēmijās ir nopelnījusi krietni vairāk nekā visi Zviedrijas (81,727), visi Norvēģijas (67,561) un arī pārējie Dānijas (75,088) klubi.

*Statistikā nav ierēķinātas summas par pagājušās sezonas Eiropas līgas grupu turnīru, kurā spēlēja četri Skandināvijas klubi - "København", "Malmö" (iekļuva arī 1/16 finālā), Tronheimas "Rosenborg" un "Sarpsborg" -, bet ir ieskaitīts šīs sezonas veikums. Informācijas avoti:

Kopš 2006. gada "København" vienai pašai ir tikpat daudz Eiropas līgas vai UEFA kausa grupu turnīru kā Zviedrijai un gandrīz tikpat daudz Čempionu līgas grupu turnīru kā visiem pārējiem Skandināvijas klubiem kopā (četri pret pieciem), tomēr būtu aplami domāt, ka Dānija aprobežojas tikai ar "København". Lai arī izteikta otrā kluba dāņiem nav (skaļi tam gan gribētu iebilst "Brøndby", ko pirms 15 gadiem no UEFA kausa izsita "Ventspils"), pārējie dāņu klubi 13 sezonās ir sakrājuši divus Čempionu līgas un septiņus otrā ešelona grupu turnīrus – Zviedrijai ir 2+8 un Norvēģijai 1+10 (vēl neskaitot "Rosenborg" šā rudens grupu turnīru, jo vēl jānoskaidro, vai tā būs Čempionu vai Eiropas līga).

Interesanti, ka lielā mērā tieši "København" dēļ Dānija savulaik spēja nopelnīt otru ceļazīmi uz Čempionu līgu (zviedri un norvēģi pagaidām par to var tikai sapņot) un pat garantētu vietu Čempionu līgas grupu turnīrā (abas privilēģijas gan ir zaudētas, un Dānijai šī bijusi briesmīga Eirokausu vasara), taču pirmajā gadā to ieguva nevis "København", bet gan "Nordsjælland", kas Superlīgā galvaspilsētas klubu 2013. gadā apsteidza par diviem punktiem un aizsūtīja to uz kvalifikācijas nečempionu zaru. Bez "Nordsjælland" Čempionu līgas grupu turnīrā ir spēlējusi arī "Aalborg", 2008. gadā izšķirošajā atlases kārtā uzveicot Lietuvas "Kaunas" (2:0, 2:0). Bez "København" šajā periodā vairāk nekā reizi Čempionu līgas grupu turnīrā spēlējusi vienīgi Zviedrijas "Malmö", kas ir labās pozīcijās, lai šovasar trešo reizi tiktu Eiropas līgas grupu turnīrā, bet Tronheimas "Rosenborg" pagaidām ir viens Čempionu līgas grupu turnīrs un septiņi otrā līmeņa grupu turnīri. Vēl jāizceļ Dānijas "Odense", kas trīsreiz tikusi UEFA kausa vai Eiropas līgas grupu turnīrā.

Atbilstoši UEFA klubu rangam pēc pagājušās sezonas "København" ir dalīti otrais stiprākais klubs Eiropas līgas "play-off" kārtā, atpaliekot vienīgi no Eindhovenas PSV (37,000).

Akvaparks priekšā futbolam
Kopš "København" pašiem pirmsākumiem kluba īpašnieks ir uzņēmums "Parken Sports & Entertainment A/S" (PS&E), kam ir trīs galvenie darbības virzieni. Viens no tiem ir izklaide – divi "Lalandia" akvaparki, no kuriem pirmais ir četrus gadus vecāks par futbola klubu, bet otrs ir lielākais akvaparks Skandināvijā. Un tāpat arī sports ("København") un nekustamie īpašumi (ofisu izīrēšana pašiem piederošā stadiona teritorijā). Jaunākajā PS&E finanšu atskaitē uzņēmuma kopējie pamatdarbības ienākumi par 2018. finansiālo gadu bija 781,4 miljoni dāņu kronu jeb 105,25 miljoni eiro. Futbola sekcijas pamatienākumi bez spēlētāju transfēriem bija 264,5 miljoni kronu jeb 35,63 miljoni eiro, telpu izīrēšana deva 49,6 miljonus kronu jeb 6,68 miljonus eiro, bet uzņēmuma galvenais bizness ir tieši akvaparki – par tiem ienākumi bija 467,2 miljoni kronu jeb 62,93 miljoni eiro.

Tādējādi akvaparki veido gandrīz divas trešdaļas uzņēmuma ienākumu budžeta (59,8%), bet futbols – tikai vienu trešdaļu (33,8%). Līdzīgās līderpozīcijās "Lalandia" ir arī tīrajā peļņā pirms ārkārtas ienākumiem un izdevumiem (56,8%, 85,5 miljoni kronu jeb 11,52 miljoni eiro), taču futbola klubs šajā ziņā ir pārliecinošā trešajā vietā – 18,7 miljoni kronu jeb 2,52 miljoni eiro (12,4%), kamēr ofisu izīrēšanas tīrā peļņa bija 46,2 miljoni kronu jeb 6,22 miljoni eiro (30,7%). Tas gan ir saprotams, jo profesionālie sporta klubi ir izteikti tendēti uz ienākumu ieguldīšanu atpakaļ klubā, nevis peļņas gūšanu, un "København" regulārā peļņa ir labs rādītājs - citos Dānijas klubos tik labas situācijas nav. Lai arī visi trīs virzieni PS&E strādāja ar peļņu, pats uzņēmums gadu gan pabeidza ar ļoti lieliem zaudējumiem 167,8 miljonu kronu jeb 22,60 miljonu eiro apmērā. Iemesls bija nu jau izbijušais uzņēmuma bizness Fitness.dk, kas pagājušajā gadā tika pārdots, radot milzīgus zaudējumus norakstīšanas dēļ.

"København" finanšu rādītāji iepriekšējos desmit gados (miljoni eiro)

Tabulā blakus pamatienākumiem un pamatizdevumiem nav norādīta amortizācija, tādēļ pamatdarbības peļņa precīzi neatbilst pirmajiem diviem rādītājiem. Šajā rakstā izmantotais valūtas kurss: 1 eiro - 7,424 dāņu kronas. Līdz ar to eiro norādītās summas ir aptuvenas, nevis precīzi atbilstošas tā laika kursam. Ar dzeltenu krāsu norādīti gadi, kuros klubs spēlēja Čempionu līgas grupu turnīrā. Informācijas avots: Årsrapporter | Parken.dk

Viens no objektīvākajiem kluba stabilitātes rādītājiem ir pamatdarbības peļņa, kas daudziem klubiem Eiropā ir negatīva un tādējādi klubi ir atkarīgi no regulāras spēlētāju pārdošanas. Pie pamatdarbības ienākumiem ļoti mainīga sadaļa gan ir Eirokausu raidtiesības jeb UEFA prēmijas, solidaritātes maksājumi, taču "København" savu budžetu veido ar pieņēmumu, ka klubs spēlēs Eiropas līgas grupu turnīrā, tādēļ tikšana Čempionu līgas grupu turnīrā ir tikai ļoti patīkams un ienesīgs bonuss, kas redzams arī pamatdarbības peļņā (plus 19,30, 20,11 un 28,29 miljoni eiro), nevis traģēdija, kas apdraudētu organizācijas nākotni. Tiesa gan, pēc zaudējuma pendelēs "Crvena zvezda" klubs, kas kotējas biržā, nekavējoties reaģēja un paziņoja par plānoto pamatienākumu samazinājumu par 40 miljoniem kronu jeb 5,39 miljoniem eiro un plānotās peļņas pirms nodokļiem samazinājumu par 25 miljoniem kronu jeb 3,37 miljoniem eiro. Kas acīmredzot nozīmē, ka kluba vadība bija rēķinājusies ar Čempionu līgas "play-off" kārtas sasniegšanu.

Turīgākais klubs Skandināvijā. Vismaz pagaidām
Publicēto finanšu rādītāju metodoloģija var būt ļoti atšķirīga. Vieni izšķir transfēru ienākumus un izdevumus, citi norāda tikai transfēru ienākumu un izdevumu starpību. Vieni mazās komercdarbības nolūkos radīta uzņēmuma ienākumus skaita pie kluba ienākumiem, citi ne. Arī ne visi detalizēti izšķir kluba un visa lielā koncerna ienākumus. Un visam pa virsu atšķirīgās sezonas - Zviedrijā un Norvēģijā sezona rit no pavasara līdz rudenim, kamēr Dānija jau sen ir atgriezusies pie Rietumeiropas "rudens-pavasaris" principa, tiesa gan, vairums dāņu klubu tāpat finanses rēķina kalendārajā gadā. Tādēļ klubu pamatienākumus precīzi salīdzināt ir visai sarežģīti. Ja rēķina visus ienākumus, ieskaitot arī spēlētāju pārdošanu, "København" ienākumu budžets 2018. finansiālajā gadā bija 450,2 miljoni dāņu kronu jeb 60,65 miljoni eiro, gandrīz divkārši apsteidzot savus tuvākos sekotājus "Brøndby" (33,26) un "Malmö" (31,97).

*"Midtjylland" budžetu rēķina sezonas (2017./18.), nevis kalendārajā gadā. "Nordsjælland" norādītā summa ir par 2017., nevis 2018. gadu. "Odense" statistikā nav iekļauta, jo klubs publiskajā gada atskaitē paziņo kopējā uzņēmuma, nevis futbola kluba budžetu - visa koncerna ienākumi bija nedaudz virs 30 miljoniem eiro. Šajā rakstā izmantotie valūtas kursi: 1 eiro - 7,424 dāņu kronas, 10,726 zviedru kronas, 9,964 norvēģu kronas. Tādēļ pārvērstās summas ir tikai aptuvenas, nevis precīzas tā laika kursam. Informācijas avoti:

Vēlreiz gan jāuzsver, ka iepriekš minēti visi ienākumi, kas nav pārāk objektīvs rādītājs. Tā, piemēram, "Midtjylland" vairāk nekā pusi no 28,54 miljoniem saņēma tieši transfēros, pārdodot tādus spēlētājus kā Aleksanders Serluts (9 miljoni eiro, "Crystal Palace") un Rasmuss Kristensens (5,5 miljoni, "Ajax"). Arī nākamajos finansiālajos gados liela loma būs šim segmentam – "Midtjylland" ir pārdevusi arī Bubakaru Sannē (8 miljoni, "Anderlecht") un daudzus citus. Kluba pamatienākumi 2017./18. g. finansiālajā gadā bija tikai 13,09 miljoni eiro. Bez transfēriem otrais lielākais pamatienākumu budžets Skandināvijā ir "Malmö", kas "Brøndby" apsteidz ar 27,40 miljoniem pret 25,00. Vēl par nieka tiesu atpaliek "Rosenborg" (24,98).

Ģeogrāfiski no Kopenhāgenas pavisam netālo "Malmö" varam uzskatīt par "København" lielāko sāncensi Skandināvijā. Transfēru un Eirokausu prēmiju dēļ "København" joprojām ir neapšaubāms numur viens, tomēr redzams, ka starpība pamatienākumus nav ievērojama - gadījumā, ja šie divi ļoti mainīgie ienākumu avoti kādā brīdī apsīks, Kopenhāgenas milzis savu statusu var zaudēt. Patiesībā 2015. gadā statuss jau tika zaudēts, jo tobrīd "Malmö" virsotne sakrita ar "København" zemāko punktu ilgā laikā – kamēr zviedri divus gadus pēc kārtas spēlēja Čempionu līgas grupu turnīrā, dāņi piedalījās Eiropas līgas grupu turnīrā un izstājās Eiropas līgas kvalifikācijā. Par šiem diviem gadiem Malmes klubs prēmijās ieguva 39,614 miljonus eiro (19,105 un 20,509), bet Kopenhāgenas klubs – tikai 5,061 (4,631 un 0,430), atpaliekot par 34,5 miljoniem. Tas ļāva "Malmö" visu ienākumu skalā 2015. gadā "København" pat apsteigt par 18 miljoniem eiro. Tiesa gan, zolei sekoja bezstiķis – Eirokausu grupu turnīri "Malmö" 2015. gadā maksāja tikai piekto vietu Zviedrijas čempionātā un palikšanu bez Eirokausiem vispār. Tituls tika atgūts jau nākamajā sezonā, tomēr Čempionu līgas atlasē sekoja fiasko pret Skopjes "Vardar" (1:1, 1:3).

Apmeklētībā dominē zviedri
Runājot par "København" budžetu, jāņem vērā, ka pie ienākumiem tiek ierēķināta ne tikai ar paša kluba darbību saistīti ienākumi. Kluba krājkasē ienāk nauda arī par stadiona darbību – tas ir, arī par Dānijas izlases spēlēm (38 tūkstošus vietu ietilpīgais stadions ir Dānijas izlases mājvieta, un tam ir UEFA ceturtā kategorija) un koncertiem. Piemēram, šovasar "Telia Parken" (stadiona nosaukuma tiesības nopircis zviedru telekompāniju milzis "Telia") jau notika tādu pazīstamu mūzikas grupu kā "Rammstein" un "Metallica" koncerti. Īpaši detalizēti futbola kluba ienākumu iedaļas PS&E gan neatklāj, taču diezin vai spēles dienas ienākumi būtiski atšķiras no citiem Skandināvijas apmeklētākajiem klubiem. Vietējos čempionātos apmeklētākais klubs ir "Hammarby" (labāko septītniekā ir pieci zviedru klubi un dāņu grandi "København" un "Brøndby"), kas par biļetēm 2018. gadā iekasēja 55,259 miljonus zviedru kronu jeb aptuveni 5,15 miljonus eiro.

"København" atbildes spēli pret Belgradas "Crvena zvezda" noskatījās gandrīz 30 tūkstoši skatītāju, ieskaitot arī lērumu serbu fanu, kuriem tika atvēlēta visa tribīne aiz vieniem vārtiem. Dānijas klubiem apmeklētība rēķināta par jau noslēgto 2018./19. g. sezonu, bet Zviedrijas un Norvēģijas klubiem - par pašlaik ritošo 2019. gada sezonu.

Zviedrijas bagātākais klubs "Malmö" tika pie 74,346 miljoniem zviedru kronu jeb 6,93 miljoniem eiro, bet Norvēģijas flagmanis Tronheimas "Rosenborg" par spēles dienu saņēma 42,41 miljonus norvēģu kronu jeb 4,26 miljonus eiro. Kur "København" ar 35,63 miljonu eiro pamatienākumiem atrodas uz Eiropas kartes? Piemēram, Latvijas futbolistiem iemīļotās Polijas bagātākajam klubam Varšavas "Legia" 2018. gadā pamatienākumi bija 100,20 miljoni zlotu jeb 23,02 miljoni eiro (dzīves dārdzība abās valstīs gan, saprotams, nav vienāda), bet nākamajam turīgākajam Polijas klubam Poznaņas "Lech" - 57,14 miljoni zlotu jeb 13,13 miljoni eiro. Savukārt Gļivices "Piast" ienākumi bija vien 24,92 miljoni zlotu jeb 5,73 miljoni eiro. Jāpiebilst gan, ka 2018. gada pirmā puse tika aizvadīta vēl pirms čempionu sezonas, tādēļ kluba budžetam būtu jābūt lielākam. Protams, "København" nevar sacensties ar Turcijas, Austrijas, Šveices un vairumu "Top 10" līgu bagātākajiem klubiem, taču, piemēram, vājākajā "Top 5" līgā Francijā dāņi ar šādu summu būtu 15. vietā.

Gada laikā trīs spēlētāji pārdoti par vismaz deviņiem miljoniem eiro
Varētu domāt, ka Čempionu līgas astotdaļfināls 2010./11. g. sezonā ļāva "København" ļoti labi nopelnīt ar spēlētāju pārdošanu, taču tā vis nebija. Komandu gan pameta virkne spēlētāju, tomēr vienīgais nākamajā vasarā pārdotais spēlētājs bija Viljams Kvists, kurš par 3,5 miljoniem eiro pārgāja uz Vācijas "Stuttgart". Pirms četriem gadiem Kvists atgriezās Kopenhāgenā un šovasar beidza karjeru. Uz lielvalstīm pārcēlās arī Oskars Vents (Menhengladbahas "Borussia"), Zdeņeks Pospehs ("Mainz") un Mīkaels Antonsons ("Bologna"), taču visi – kā brīvie aģenti. Karjeru vēl beidza bijušais "Chelsea" pussargs Jespers Grenkjērs. Gadu vēlāk no tā sastāva tika pārdots arī uzbrukuma līderis Dams N'Dojs, kurš par pieciem miljoniem eiro nokļuva Maskavas "Lokomotiv".

Vienā vasarā ar N'Doju pārdots tika arī viens no Kostarikas izlases līderiem Braiens Ovjedo, kurš 2010./11. g. sezonu pavadīja īrē un kurš par 4,5 miljoniem devās uz "Everton", bet vēl pēc gada 8,7 miljoni eiro tika iegūti par kluba audzēkni Andrēasu Kornēliusu, kurš no Kārdifas jau ziemā gan tika atpirkts par 3,5 miljoniem. Ar peļņu Kornēliusu klubs spēja pārdot vēlreiz, pēc trīsarpus gadiem saņemot 4,5 miljonus no "Atalanta". Neskatoties uz atsevišķiem labiem darījumiem, "København" kā metodisks talantu pārdevējs izcēlies vien pēdējās sezonās. Pirms gada par deviņiem miljoniem eiro, labojot kluba rekordu, tika pārdots zviedru vārtsargs Robins Ūlsens, kurš Romā kļuva par Alisona aizstājēju, bet šovasar divi spēlētāji – slovāku centra aizsargs Deniss Vavro un uzbrūkošais pussargs Roberts Skovs (iepriekšējā sezonā 34 spēlēs 29 vārti un deviņas rezultatīvas piespēles!) – pārgāja par vismaz desmit miljoniem. Kas interesanti, vislabāk pārdotie spēlētāji pirms tam tika iegādāti par mazu naudu - Ūlsens par 0,7 miljoniem (+8,3), Skovs par 1,0 miljoniem (+9,0) un Vavro par 1,4 miljoniem (+9,1). Gandrīz visus spēlētājus, kurus klubs kopš 2011. gada pārdevis par vismaz miljonu eiro, izdevies notirgot par lielāku summu, nekā tika iztērēts iepriekšējā transfērā. Savukārt no aptuveni 20 spēlētājiem, kas tika nopirkti par vismaz miljonu eiro un vēlāk klubu pameta, aptuveni puse prom devusies ar mīnusiem tirgus cenā. Tiesa, labākie darījumi tāpat ļauj būt plusos.

Kluba darījumu rekordi piecu gadu laikā

Vairākās pozīcijās uz vienu vietu konkurē divi ārzemju izlašu spēlētāji
Skova zaudēšana jau sezonas gaitā lika "København" atvērt maciņu un labot Dānijas pirkumu rekordu, par pieciem miljoniem eiro tiekot pie nepilnus 23 gadus vecā katalāņu uzbrūkošā pussarga Pepa Bjela, kurš "Zaragoza" rindās aizvadīja tikai pirmo pilnvērtīgo sezonu Spānijas 2. līgā. Bjels nebūt nav vienīgais jaunpienācējs, un dažu gadu laikā sastāvs ir izmainījies līdz nepazīšanai. Ne tikai transfēru, bet arī smagu traumu dēļ: šobrīd ilgtermiņa savainojumā iedzīvojies jau pieminētais uzbrukuma līderis N'Dojs, pamatsastāva malējais aizsargs Nikolajs Boilesens, kā arī rotācijas spēlētāji Stefans Andersens (vārtsargs) un Roberts Mudražija (uzbrūkošais pussargs).

Izbraukuma spēlē Velsā pie traumas tika arī pussargs Rasmuss Felks un uzbrucējs Pjeross Soteriu, kuri gan ir atgriezušies ierindā, bet kādu laiku savainojuma dēļ nespēlē pamatsastāva centra aizsargs Andrēass Bjellands. No pagājušās sezonas līderiem pārdoti jau pieminētie Skovs un Vavro, pieci miljoni eiro tika iegūti par somu vārtsargu Jesi Joronenu, bet sākumsastāva malējais aizsargs Pēters Ankersens gaida savas nākotnes atrisinājumu – viņš vēl ir "København" pieteikumā, tomēr pagaidām nav mainījis lēmumu, ka savu pēdējo spēli klubā aizvadīja jau iepriekšējā sezonā. Tādējādi no pavasara nominālā sākumsastāva pret "Riga" varētu spēlēt tikai trīs: talantīgais uzbrucējs Jonass Vinds, kādreizējais Amsterdamas "Ajax" pussargs Viktors Fišers un komandas kapteinis Zeka. Pilnai laimei dāņiem rītvakar nebūs arī rekordpirkuma Bjela, kurš pret serbiem tika noraidīts.

Dāņu skaits sarūk
Kluba rocība gan ļāvusi lielāko daļu robu aizpildīt – arī N'Dojam visdrīzāk tiks meklēts aizstājējs -, un, tā kā "København" norvēģu trenerim Stolem Sūlbakenam patīk liela rotācija, vairākās pozīcijās konkurence ir visnotaļ iespaidīga. Turklāt nevis starp dāņiem vai dāni un ārzemnieku, bet pat diviem ārzemju izlašu spēlētājiem. Piemēram, vārtsarga pozīcijā pārdotā Joronena un savainotā Andersena vietā šovasar paņemti Norvēģijas izlases vārtsargs Stens Grītebusts un Zviedrijas izlases rezerves vārtsargs Kārls Jūhans Jonsons (pirmais numurs zviedriem ir jau pieminētais Ūlsens). Kreisajā aizsardzības malā Boilesena vietā atgriezies Ovjedo, kurš šobrīd ir dublieris bijušajam Zviedrijas izlases aizsargam Pjēram Bengtsonam, bet labajā malā konkurē Horvātijas izlases debitants Karlo Bartolecs un 2018. gada Pasaules kausa dalībnieks Giljermo Varela, kurš savulaik bija arī Mančestras "United".

Neskaitot Bjelu, pašreizējā sastāvā visdārgāk iegādātais spēlētājs ir 20 gadus vecais Dānijas izlases rezerves centra aizsargs Viktors Nelsons, kurš kopā ar Bartolecu tika nopirkts no "Nordsjælland" (attiecīgi 3,6 un 2,7 miljoni eiro). Savainotā Bjellana vietā blakus viņam pašlaik spēlē Zviedrijas izlases rezervists Sotiris Papajannopuloss. 2,7 miljonus, gluži kā Bartolecs, pirms pusotra gada izmaksāja arī Fišers, bet vēl virkne spēlētāju ir bijuši viena divu miljonu vērtībā. Saucot lērumu valstsvienību futbolistu, gan droši vien pamanījāt vārdiņu "rezervists". Ikdienā stabili pamatsastāva spēlētāji savās izlasēs ir trīs: kapteinis un naturalizētais portugālis Zeka, kurš ilgu laiku spēlēja Atēnu "Panathinaikos" un kurš pārstāv Grieķiju, Kostarikas izlases aizsargs Ovjedo, kurš šovasar spēlēja arī Zelta kausā, un Kipras izlases uzbrucējs Soteriu. Pārmaiņas nozīmē arī to, ka "København" šosezon visdrīzāk samazināsies vietējo spēlētāju skaits. Dānijas Superlīgas pirmajās sešās kārtās vidēji laukumā bija 5,04 vietējie, kamēr iepriekšējā sezonā tādu bija 5,95 (Eirokausos 5,57). 20 gadus veco Holsi no pamatsastāva visdrīzāk izstums Bjels, tiesa, arī Papajannopulosa vietā agri vai vēlu varētu atgriezties Bjellans. Superlīgas vidējais rādītājs ir 6,92 dāņi vienlaicīgi laukumā, taču bagātākajos klubos ārzemnieku klātbūtne ir daudz izteiktāka – antirekordists ar tikai 3,29 dāņiem ir "Brøndby".

*"Lyngby" vienīgais leģionārs ir Dānijā dzimušais un uzaugušais Pakistānas izlases uzbrucējs Adnans Mohammads.