Piezīmes par Japānas izlasi

• Treneris Takeši Okada pārņēma izlasi tikai tāpēc, ka priekšgājējs, bosnietis Ivica Osims, 2007. gada novembrī cieta sirdstrieku, skatoties futbola spēli. Nācis pie apziņas tikai pēc 10 dienām, Osima pirmais jautājums bija, ar kādu rezultātu noslēdzies mačs. Japānas Futbola asociācija drīz vien sirgstošo bosnieti nomainīja pret vietējo speciālistu Okadu.

• Okada atzinis, ka PK2010 nebūs daudz izlašu, pār kurām Japāna spēka ziņā būtu stiprāka. Tiesa, 2008. gadā viņš teicis arī šādus vārdus: „Mēs pilnīgā nopietnībā PK2010 plānojam tikt četriniekā. Kāds par to varētu pasmieties, taču es domāju, ka tas ir iespējams.” Pēcāk viņš šo mērķi vairākkārt atkārtojis.

• Okada pēc februārī piedzīvotā zaudējuma Austrumāzijas čempionātā pret Dienvidkoreju saņēma lielu kritikas devu un viņam pat nācās iziet cauri nopietnām sarunām ar Japānas Futbola asociāciju. Tās prezidents M.Inukai galu galā gan sacīja: „Zinu, ka mediji vēlas Okadas atlaišanu, taču tas ir liels risks atlaist treneri pēc viņa trīs gadu darba viena vai divu sliktu rezultātu dēļ, Nedomāju, ka izlasei būs labums, ja četrus mēnešus pirms PK2010 nomainīsim treneri.”

• Okada sev par attaisnojumu sacīja, ka viņš nav mesija vai Krištianu Ronaldu, taču komandai jāspēlē sava spēle. Viņš uzsvēra, ka atšķirībā no minētā Austrumāzijas čempionāta, kur īpaši problemātisks bija uzbrukums (un sitienu izdarīšana kā tāda), DĀR ainu varētu mainīt „CSKA” spēlētājs Keisuke Honda. Daudzi smej par Japānas mērķi tikt pusfinālā, bet Honda attraucis: „Es personīgi domāju, ka labāk par mērķi stādīt Pasaules kausa izcīnīšanu, nevis tikai pusfināla sasniegšanu. Visi mūsu pretinieki ir stiprāki par mums, taču mums tik un tā ir cerības.”

• Pirmā spēle PK2010 mazajiem japāņiem būs ar atlētiskajiem, fiziski spēcīgajiem kamerūniešiem. Okada šajā sakarā sacījis: „Labprāt gribētu, lai mani spēlētāji ēd daudz un izaug tikpat lieli kā mūsu pirmie pretinieki. Kamerūnieši meklēs mūsu vājo vietu un tās varētu būt tālās piespēles, kad daudz jācīnās otrajā stāvā. Katrā ziņā, lai gan neatsakos no mērķa tikt līdz pusfinālam, svarīgākais mačs mums būs pirmais pret Kamerūnu.”

• Okada Londonā ēdis pusdienas kopā ar Arsēnu Vengeru un iztaujājis viņu par citu franču treneri le Guēnu, kurš trenē tieši Kamerūnu. Vengers atklājis, ka le Guēns ir drīzāk reālists, nevis ideālists – tādā ziņā, ka piemērojas pretiniekam, nevis par katru cenu cenšas uzspiest savu spēli.

• Brazīlijā dzimušais japāņu pamatsastāva centra aizsargs Markuss Tulio Tanaka, kurš PK būs debitants, skaisti teicis: „Negribu, lai PK2010 man būtu kā ēdiens, kura garšu neatceros. Būtu fantastiski, ja finālturnīrs mūsu komandai būtu kā zemenes. Tiesa, pastāv arī iespēja, ka garša būs slikta. Un tomēr – pat ja konkurenti mūs satrieks, vēlos sajust šo turnīru ar visu savu ķermeni.” 2006. gadā Tulio tika atzīts par Japānas līgas gada labāko spēlētāju, tomēr toreizējais treneris Ziko nepaņēma pustautieti Tulio uz Vāciju, kur notika PK2006. Tulio, kura tēvs ir pa pusei brazīlietis, pa pusei japānis, bet mamma pa pusei brazīliete, pa pusei itāliete, Japānā pirmo reizi ieradās tikai 16 gadu vecumā, bet šīs valsts pilsonību ieguva 2003. gadā, 22 gadu vecumā. Trenera Okadas teikto, ka Japānas mērķis ir iekļūt pusfinālā, Tulio komentējis šādi: „Godīgi sakot, kad izdzirdēju to, sākumā nodomāju „Ko???”. Taču esam spēlējuši ar stiprām komandām un šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc gan mums tas nevarētu izdoties.” Tulio ļoti patīk pieslēgties uzbrukumam un gūt vārtus, taču Okada devis viņam padomu mācīties no brazīlieša Lusiu („Inter”), kurš allaž paspēj atpakaļ aizsardzībā. Tulio savā karjerā spēlējis tikai un vienīgi Japānas līgā.

• Viena no lielākajām japāņu zvaigznēm ir lieliskais standartsituāciju speciālists Šunsuke Nakamura („Celtic”): „Savulaik Itālijā „Reggina” klubā izjutu diskomfortu, jo tur piekopa „sper kaut kur bumbu un skrien” stilu. Toties pēc pārejas uz „Celtic” sajutos ļoti labi, jo man patīk šejienes „piespēlē un kusties” filozofija. DĀR mūsu grupā būs Nīderlande, Kamerūna un Dānija. Ar holandiešiem septembrī spēlējām pārbaudes maču un zaudējām ar 0:3. Holandieši tiešām ir ļoti stipri. Kamerūnai priekšā ir Samjuels Eto’O, bet Dānija noteikti būs grūtāks pretinieks nekā mums bija Horvātija pirms četriem gadiem. Būs ļoti grūti, taču ticu, ka Japāna var pārsteigt pasauli. Mūsu mērķis paliek nemainīgs – sasniegt pusfinālu.”

• Cits Nakamura, Kengo Nakamura (spēlē Japānas līgā) uzsver, ka Japānas trumpis ir kreativitāte: „Japāņi ir izdomas bagāti cilvēki, un daudzi jaunie futbolisti cenšas savu izdomu likt arī laukumā. Varam radīt labas iespējas arī pret TOP izlasēm.”

• Japāna PK finālturnīros, atskaitot savās mājās notikušo PK2002, vēl ne reizi nav izkļuvusi no grupas.

• Japāna FIFA svaigākajā rangā ir tieši priekšā Latvijas izlasei.

• Līdz PK finālturnīram Japāna aizvadīs vēl vienu spēli – 4. jūnijā Andra Vaņina dzīves vietā Sionā japāņi pārbaudīs savus spēkus uz Kotdivuāras fona. Pirmspēdējā pārbaudes mačā japāņi tikai ar 1:2 zaudēja Anglijai, pie tam mačā guva visus trīs vārtus, divos gadījumos pārspējot savu vārtsargu... Pirmā spēle Japānai finālturnīrā – 14. jūnijā pret Kamerūnu.

Slavas mirklis

Japāna PK finālturnīros spēlējusi trīs reizes un visas tās bijušas tieši pēdējās trīs PK izcīņās (DĀR būs ceturtā reize pēc kārtas). Divos finālturnīros ārpus savām robežām, Francijā (1998.) un Vācijā (2006.) iegūts tikai viens punkts sešās spēlēs, kas, protams, nozīmēja braukšanu mājās jau pēc grupu turnīra. Toties PK2002, kurš notika Japānā un Dienvidkorejā, japāņi sava laukuma priekšrocības izmantoja un grupā guva divas uzvaras un vienu neizšķirtu, izcīnot 1. vietu grupā. 1/8 finālā gan nācās piekāpties vēlākajai bronzas medaļniecei Turcijai (0:1), kā arī vēlāk nolūkoties uz otras rīkotājas Dienvidkorejas lielajiem panākumiem (4. vieta), taču diez vai tas aizēnoja Japānas futbola slavas mirkli. Lai gan pilnībā vietu „play-off” japāņi nodrošināja tikai pēc pēdējā grupu turnīra mača, uzveicot pieticīgo Tunisiju (2:0), pamati tika ielikti 2. kārtā, uzveicot Krieviju ar 1:0. Šī pie tam bija pirmā Japānas uzvara PK finālturnīru vēsturē. Uzvaras vārtus toreiz guva Dzjuniti Inamoto, kurš ir 23 vīru sastāvā arī DĀR turnīram