"Daugavpils"/"Progress": "Pēc iekļūšanas Virslīgā esam gards kumosiņš "investoriem""

1. Kā vērtējat 2018. gada sezonu? Kas izdevās un kas neizdevās (prieki un vilšanās)? Vai varat izcelt komandas līderus un/vai jaunos futbolistus, kuri sezonas gaitā jūtami progresēja?
Sezonu viennozīmīgi vērtējam kā ļoti pozitīvu, jo mūsu galveno uzdevumu izpildījām vairāk nekā pārliecinoši. Lai arī bija viena izteikti vāja spēle (zaudējums RTU/Skonto, kas radīja zināmas bailes par gaidāmo 2. apļa spēli, zinot, kā mums gāja Ziemas kausā), sezonu aizvadījām droši. Vairāk vai mazāk izdevās viss iecerētais. Ņemot vērā to, ka mūsu kodolu veidoja gados jaunie spēlētāji (1999.-2001. gads), progress bija ievērojams. Negribētos izcelt kādus atsevišķus futbolistus, jo visu paveicām kā komanda. Atsevišķi gribētos pateikties mūsu “vecajiem bukiem” kā Jurijs Sokolovs, Valērijs Afanasjevs, kuri ar savu pieredzi palīdzēja gan jauniešiem, gan mums, treneriem. Uzskatu, ka veicām labu leģionāru selekciju, jo visi piesaistītie futbolisti reāli pastiprināja klubu. Paldies visam treneru korpusam, kurš strādāja kā viens vesels.

2. Kādas ir komandas perspektīvas (budžets, sastāvs, treneris u.c.) attiecībā uz 2019. gadu?
2019. gadā budžeta ziņā nebūsim konkurētspējīgi ar Virslīgas vadošajiem klubiem, tas nav nekāds noslēpums. Situācija ar sponsoru piesaisti Daugavpilī ir ļoti sarežģīta. Ir gan mums viens “investors”, kurš labprāt atgrieztos Daugavpils futbolā, bet ar tādiem cilvēkiem mēs nekad nesadarbojāmies un negrasāmies sadarboties. Jūtam, ka mūsu iekļūšana Virslīgā ir ievērojami ieinteresējusi daudzus šāda tipa investorus un esam gards kumosiņš vairākos “biznesa” projektos, tomēr savu taisnību aizstāvēsim un darīsim visu, lai Daugavpils futbola vārds tiktu aizstāvēts godam. Šī iemesla dēļ varas gaiteņos nostāja pret mums būs ļoti agresīva, bet pie tām esam pieraduši.

3. Kāds ir Jūsu kluba viedoklis par sacensību formātu? Vai vēlaties dublieru atgriešanos Jūsu līgā? Kāds, Jūsuprāt, būtu optimālais spēļu skaits sezonā? Vai atbalstāt, ka TOP4 pēc sezonas aizvada papildus trīs kārtas? Vai atbalstāt, ka pēdējās vietas īpašniece pēc sportiskā principa nekrīt ārā, bet, ņemot vērā Latvijas futbola reālijas, tiek uzaicināta piedalīties 1. līgā atkārtoti?
Pirmkārt, uzskatu, ka šogad TOP4 papildus apļa spēļu aizvadīšana bija pareizs solis. Nav normāli, ka 1. līgas komandas sezonas laikā spēlē sešus mēnešus (22 spēles), bet vēl sešus mēnešus tikai trenējas. Par kādu progresu vai futbola attīstību mēs varam runāt? Mēs dzirdējām vairākus viedokļus par to, ka tas viss bija bezjēdzīgi utml. Tikpat labi mēs varam teikt, ka šādā formātā bezjēdzīgi ir šādu turnīru vispār rīkot – tīrākais amatieru pasākums.

Lai celtu 1. līgas un visas Latvijas futbola līmeni, mums ir jārūpējas par profesionālu futbolistu sagatavošanu, no kā izriet gan attiecīgs spēļu, gan treniņu skaits. Uzskatu, ka tieši to mēs šajā sezonā paveicām. Ja nebūtu šī papildus apļa, mums arī būtu labāk. Mēs taču varējām ietaupīt finanšu līdzekļus, varējām ātrāk doties atvaļinājumos un visi būtu laimīgi, jo Virslīgas ceļazīme jau bija kabatā, TAČU, ja mēs gribam progresēt, tad tieši šādas spēles pret tiešajiem konkurentiem arī rada progresu. Uz katru spēli bija jāmobilizējas, katrā spēlē bija stresiņš un katrā spēlē bija sava spriedze. Vislielākais spiediens jau bija uz mums, jo konkurentiem nebija ko zaudēt. Prieks, ka mēs arī šajā aplī pierādījām savu pārākumu. Žēl, ka līdzīga nolikuma nebija 2017. gadā, jo esam droši, ka būtu iekļuvuši Virslīgā jau iepriekšējā sezonā.

Tā kā 1. līgā vairs nespēlēsim, nebūtu objektīvi šobrīd komentēt sacensību formātu, bet skaidrs ir tas, ka tam ir jābūt zināmam, vēlākais, janvārī, bet 2020. gada sezonas reglamentam jābūt skaidram vēl pirms nākamās sezonas sākuma. Plānošana ir tā lieta, kas Latvijas futbolā šobrīd pieklibo visos aspektos.

4. Kontekstā ar Virslīgas pakāpenisku paplašināšanos no 8 uz 10 komandām: vai Jūsu klubs teorētiski būtu gatavs izpildīt Virslīgas prasības, lai tur piedalītos? Ja nē, vai šāds mērķis ir kaut vai ilgtermiņā izpildāms? Kādos termiņos?
Virslīgā esam tikuši un Virslīgā arī spēlēsim. Daugavpils lielākā problēma ir infrastruktūra – mums joprojām nav neviena normāla stadiona! Latvijas otrajā lielākajā pilsētā NAV neviena stadiona. Mums ir divi mākslīgā seguma laukumi, bet tie nav nekādi stadioni. Ja futbola federācija atļaus, savas mājas spēles aizvadīsim "Celtniekā", bet mums kā uzņemošai pusei ir kauns par to, kur mēs spēlējam. Netiek nodrošinātas pat minimālās komforta prasības ne futbolistiem, ne skatītājiem. Jau vairāk nekā piecus gadus Daugavpils domes projektu kaudzē stāv šī stadiona rekonstrukcijas projekts, bet nekādas tālākas virzības nav.

Lēnā garā kaut kas top "Esplanādes" laukumā, bet viss liecina par to, ka šis projekts būs vairāk vērsts uz treniņu vajadzību nodrošināšanu, bet augsta līmeņa spēlēm to diezin vai varēsim izmantot. Vismaz mūsu akadēmijas audzēkņiem vasarā tiks nodrošināti atbilstoši treniņu apstākļi. Par situāciju ziemas periodā pat neizteiksimies, jo nepamet sajūta, ka futbolu pilsētā vajag tikai un vienīgi mums. Mazākajiem audzēkņiem nereti jātrenējas vietās, kur uz vienu cilvēku varam nodrošināt, maksimums, 10m2. Tas nav normāli!

5. Kontekstā ar šo materiālu par spēļu apmeklējumu: kā vērtējat savu mājas spēļu apmeklējumu un kādi ir Jūsu novērojumi attiecībā uz protokolā ierakstītā skatītāju skaita atbilstību realitātei (var izteikties arī par izbraukuma mačos novēroto)?
Mājas spēļu apmeklējums ir atbilstošs piedāvātajam servisam. Es pat teiktu, ka apmeklējums ir lielāks, nekā tam vajadzētu būt. Šīs sezonas laikā labākajos futbola mēnešos laikam tikai divās vai trīs spēlēs nelija. Kā skatītāji ies uz futbolu lietus laikā, ja mums pat nav jumta tribīnēs? Paveicās, ka čempionu titulu nosvinējām bez sniega kupenām. Uzskatu, ka šādos apstākļos sasniedzām labu rezultātu. Varbūt statistiski varēja arī labāk, bet, ja godīgi, reklamēt spēles šādos apstākļos pašiem ir kauns. Iedomājaties, Aleksandrs Cauņa sarunātu pārbaudes spēli Daugavpilī futbola popularizācijas nolūkos pret Maskavas CSKA un mēs šo spēli uzņemtu “Celtniekā”?! Tad labāk no tādas spēles vispār atteikties vai braukt uz Maskavu.

Gribu pateikt lielu paldies, pat milzīgu PALDIES visiem līdzjutējiem, kuri mūs atbalstīja visas sezonas garumā, jo mēs šo atbalstu jutām! Esmu drošs, ja būtu labāka infrastruktūra, arī apmeklējums būtu daudzas reizes lielāks. Kā piemēru varu minēt telpu futbolu, kur pirms 2-3 gadiem Virslīgā mēs uz spēlēm spējām sapulcināt ap 600-700 cilvēkiem. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkiem Daugavpils Olimpiskajā centrā ir ērti un komfortabli! Potenciāls līdzjutēju piesaistē ir milzīgs. Virslīgā būs uzdevums noturēt skatītājus arī situācijā, kad turnīra tabulā, iespējams, tik labi arī neklāsies. Kopējā skatītāju uzskaite visos stadionos ir ļoti nosacīta un statistikai īpaši negribētos ticēt, jo ir bijušas vairākas spēles, kad skatītāju skaists ir pamatīgi uzpūsts vai arī neatbilstoši zems.

Atbildes sagatavoja komandas galvenais treneris Viktors Morozs un BFC "Daugavpils"/"Progress" valdes loceklis Aleksandrs Isakovs.