Blogs: Šausmas sporta stundā

Blogs: Šausmas sporta stundā

Viņai vēl divas nedēļas sāpēja labās kājas potīte un abi ceļi. Skolā bija jākārto trīssoļlēkšana no ieskrējiena uz atzīmi. Uz asfalta!

Reizēm sporta stundās notiek prātam neaptveramas lietas!
Šī 16 gadīgā meitene diezgan nopietni trenējās tenisā un apmeklēja pie manis vieglatlētikas nodarbības. Pats esmu bijis trīssoļlēcējs un zinu, cik šī disciplīna ir smaga, sarežģīta, kā tai ir jāsagatavojas un kādas slodze ir uz visu ķermeni. Tāpēc man ir skaļš jautājums – KĀPĒC? Kāpēc tas ir vajadzīgs skolā?! Meitene bija traumēta, nevarēja skriet, neaizbrauca uz starptautisku turnīru, vecākiem zaudēta nauda par jau nopirktām lidmašīnas biļetēm…

Man pašam ir trīs bērni un esmu daudz saskāries ar sporta stundu nepilnībām personīgi. Tāpēc šis raksts ir no sirds. Es teikšu tā – es dziļi cienu skolu sporta skolotājus, skolotājus ar lielo burtu! Es zinu, cik sarežģīti ir tikt galā ar visiem dokumentiem, stundu novadīšanu, disciplīnas jautājumiem, utt. Dabīgi, ka skolotāji cenšas. Sporta stundas, protams, ir īpašas. Un esmu pārliecināts, ka ne jau aiz ļauna prāta kāds speciāli moka manu vai tavu bērnu. Tā nav!

Taču man tik bieži pēdējo gadu laikā ir atkal un atkal “uzpeldējis” jautājums – kas ir izdomājis šo sistēmu, šīs ieskaites, šīs prasības, kurām ne tuvu atbilst visu skolu sporta bāzes un kuras izpildes process neatbilst jēdzienam “bērna adekvāta attīstība”.

Kas mani uztrauc? Lūk, kas:
Jebkādas fiziskas ieskaites kārtošana bez adekvātas sagatavošanās. Man meita ir stāstījusi: “Mums jau pirmajā stundā bija jāskrien uz ieskaiti.” Šī ir frāze, ko es dzirdu bieži. Reiz es jautāju vienai sporta skolotājai: “Kāpēc klase gandrīz neiesildās uz trīs apļu izturības skrējienu?” Viņa atbildēja: “Tad meitenes “ņaudēs”, ka viņām ir jāskrien vēl viens aplis.” Vai tad nekādi savādāk tiešām nevar iesildīties?

Izturības skrējieni daudziem ir problēma ar to, ka atzīmes dēļ tiek pārslogots viss organisms. Tajos labi jūtas tikai vieglatlēti un futbolisti. Nesagatavotiem skolēniem tie tikai pasliktina izturību un bojā sirdi. Zinu gadījumus, ka bērniem pēc šādām ieskaitēm ir bijis divas dienas slikti, pat ar vemšanu. Ja atceramies, ne tik sen bija arī nāves gadījums sporta stundā tieši saistībā ar izturības skrējienu. Tāda ir atzīmes cena! Kuram tas ir vajadzīgs?

Kāpēc ir jāmet uz atzīmi basketbola soda metieni? Šakils O’Nīls bija izcils NBA spēlētājs, bet galīgi nevarēja iemest sodiņus. Kāpēc uz atzīmi ir ar kāju jādriblē futbola bumba? Kam šīs specifiskās iemaņas ir vajadzīgas? Futbolisti to tāpat dara treniņos, pārējiem – vienkārši pamēģināt un viss. Lai zina tādu elementu. Volejbola augšējās un apakšējās piespēles ir liela problēma daudziem. Rokas un pirksti ir par vājiem, lai vispār tehniski to izdarītu.

Sporta stundu skaits ir nepietiekams, lai labā kvalitātē iemācītu skolēnam sarežģītus sporta elementus. Un jautājums ir – vai sporta skolotājs var iemācīt, nodemonstrēt, izstāstīt līdz pēdējiem sīkumiem visu apmācāmo sporta veidu visu sarežģīto tehnisko elementu nianses? Neviens no mums nav tāds supervaronis. Tāpēc sporta stundās veicas ņiprākajiem, aktīvākajiem, tiem skolēniem, kas trenējas kaut kādā sporta veidā. Tiem, kas slimo mazāk, kam ir laba anatomiskā un hormonālā ģenētika.

Pārējiem ir problēmas. Pasīvākajiem, slimīgākajiem, arī bērniem ar lieko svaru. Jā, ir labi izkustēties, un katrs bērna vecāks ir priecīgs, ja viņa bērns tiek adekvāti “padzenāts”. Taču patiesībā šie bērni lielākoties izvairās no slodzēm un attīstās mazāk par pārējiem, kaut gan vajadzētu būt otrādi.

Sarežģīts jautājums ir bērna atgriešanās sporta nodarbībās pēc slimošanas. Kā ar slodzes dozēšanu, individualizāciju? Kā ar pakāpenisku sportiskās formas atgūšanu? Viņam, novārgušam tagad ir daudz intensīvākā režīmā jānokārto sporta parādi, citādi dabūs nesekmīgu atzīmi. Vai tas šķiet adekvāti? Kurš sporta skolotājs teiks, ka tas ir veselību un attīstību veicinoši?

Es uzskatu, ka tiem pusaudžiem un jauniešiem, kas jau nopietni trenējas kādā sporta veidā, vispār vajadzētu automātiski likt 10.

Ja mēs pavērojam klases sporta stundu, tad redzam procesu, kurā masveidīgi “viss notiek”. Reizēm kopaina ir iespaidīga! Ja mēs pavērojam vienu atsevišķu audzēkni un speciāli to vārgāko vai apaļāko, tad redzam, ka tieši viņam individuāli šī nodarbība, iespējams, ir “galīgi garām”. Vai ir pieļaujams, ka varbūt tavam bērnam skolas sports gadiem ilgi ir tikai mocības? Tu tiešām ar to samierinātos?

Tavam bērnam IR vajadzīga vispārējā fiziskā sagatavotība. Taču adekvāta viņa spējām. Procesam ir jābūt patīkamam, prieku radošam, un piepūle nedrīkst kļūt par pārpūli. Un tavam bērnam noteikti NAV vajadzīga vispārējā fiziskā kropļošana.

Tā ir mūsdienu realitāte – ļoti daudzi jaunieši neprot pietiekami koordinēti kustēties, soļot, skriet utt. Reti kuram pusaudzim ir pietiekami nostiprinātas pēdas, mugura un vēdera prese. Neticami, vai ne? Taču fakts. Bez stingra ķermeņa un spējas atsperties jaunietis nevienā sportā, nevienā elementā uz ieskaiti nedabūs augstu vērtējumu. Ko nu ieskaites, viņš pat dejot nepratīs stilīgi efektīgi vai izskatīgi.

Bērni un jaunieši ir TIK atšķirīgi gan ģenētikā, gan fiziskajā sagatavotībā, ka, manuprāt, skolā vispār nevajadzētu kārtot uz atzīmi jebkādas ieskaites fiziskajā sagatavotībā.

Nesen vieglatlētikas manēžā novēroju situāciju. Šķiet, kādas arodskolas audzēknes gatavojās skriet atspoles skrējienu 10x10m. Skolotāja viņām lika kārtīgi iesildīt ceļus. Un kas notika? Meitenēm, protams, nebija ne jausmas, kā to izdarīt, savukārt skolotāja bija aizņemta ar puišu skrējieniem. Tā arī viņas pēc tam skrēja nesagatavojušās.

Neadekvātas slodzes, iesildīšanās trūkums, trīssoļlēkšana uz asfalta un tamlīdzīgas lietas nav sīkumi. Tās var radīt ļoti ilgstošus hroniskus cīpslu savainojumus, kas liek sevi manīt gadiem ilgi. Sirds problēmas un riebumu pret sportu, tizlumu un zemu dzīves kvalitāti visu mūžu.

Ja kaut vienam skolēnam sporta stunda nāk veselībai par sliktu nolaidības vai neorganizētības dēļ, tad tā ir neizdevusies stunda. Protams, bērnam var gadīties nokrist, vai nejauši savainoties, tā ir cita lieta, jo ikviena sporta nodarbība tomēr ir neparedzama.

Varbūt es dramatizēju, varbūt man ir arī pārspīlēti augsti standarti. Taču es esmu par progresu. Par sistēmas, attieksmes un kvalitātes nepārtrauktu progresu. Par veseliem un stipriem jauniešiem!

Sporta skolotāji, lūdzu, iemāciet pamatīgāk saviem skolēniem pašus kustību pamatus. Efektīvas pārvietošanās spējas, nevis specializētus sporta elementus. Daudz vairāk iemāciet atsperties un skriet, uztrenējiet ātrumu, reakciju un lokanību, un skolēni varēs izdarīt visu.

Man ir konkrētas programmas dažāda vecuma skolēniem tieši efektīvu kustību spēju attīstīšanai. Strādāsim kopā!

1 2 3 74 komentāri
Slēpts komentārs: A-BURTS ar lielo "A"

 +12 [+] [-]

, 2015-04-28 09:09, pirms 3 gadiem
Nebiju līdz šim par to aizdomājies. Bet tiešām nevar nepiekrist

 +18 [+] [-]

, 2015-04-28 09:20, pirms 3 gadiem
Man savulaik bija sporta skolotājs, kurš tik tiešām pats spēja mums parādīt visus sporta elementus, kurus saskaņā ar programmu vajadzēja izpildīt uz atzīmi. Tāpat viņš lika mīksto uz izstrādāto normatīvu sistēmu, jo labi saprata, ka sprinteris nekad nevarēs normāli noskriet pusotru kilometru. Rezultāts bija konkrēts - visi klases tizleņi dažu gadu laikā atvērās konkrētos sporta veidos vai disciplīnās. Nebija neviena, par kuru varētu teikt, ka tas nespēj pilnīgi neko.

  +1 [+] [-]

, 2015-04-28 09:25, pirms 3 gadiem
Spēlējām basketbolu sporta stundās uz asfalta. Visu septembri , maiju - diezgan skarbi bija , jo basketbolā bez kritieniem nekādi.

  +9 [+] [-]

, 2015-04-28 09:29, pirms 3 gadiem
Vēl lika slēpot uz laiku . Tur arī vērtēja cik ātri noslēposi , man sanāca saslimt uz labo laiku dēļ slēpošanas , nācās normatīvu pildīt slēpojot pa atkusni. Vai ir objektīvi salīdzināt slēpošanu? Es domāju ka nē.

  +6 [+] [-]

, 2015-04-28 09:38, pirms 3 gadiem
Jā, tā ir nopietna problēma un ne tikai tagad, bet vēl no padomju laikiem. Neko jau neesam mainījuši... Gandrīz 80% ir no skolas laikiem riebums pret slēpošanu, jo tur jau neko nemācīja, nepievērsa pietiekošu uzmanību inventāram, tikai dzina pildīt normas. Tagad tie paši cilvēki aiziet piet speciālista vai kā citādi saskaras ar pareizu slēpošanu un priecājas cik fantastiska lieta un sajūtas. Mums gan ziemu patreiz īsti nav, bet tas parāda problēmu kā tādu kas pastāv skolās.

     [+] [-]

, 2015-04-28 09:51, pirms 3 gadiem
Tā nu aug tizleņi!! Izrādās ka armijai tikai retais der!

  +9 [+] [-]

, 2015-04-28 10:12, pirms 3 gadiem
Es uzskatu, ka tiem pusaudžiem un jauniešiem, kas jau nopietni trenējas kādā sporta veidā, vispār vajadzētu automātiski likt 10.
Tieši tā.
Viens gadījums no kādas Rīgas skolas. Čalis trenējās kādā no Latvijas vadošajām LBL komandām - treniņi divreiz dienā, vakarā spēle, bet skolotājs liek sporta stundas laikā skriet krosu pa asfaltu... Puisis to atteicās darīt, par ko saņēma neapmierinošu atzīmi...

 +12 [+] [-]

, 2015-04-28 10:43, pirms 3 gadiem
100% taisnība - nav vajadzīgs vērtējums specifiskām lietām. Puikam ziemā bija uz atzīmi jākārto slidošanas prasme - uz priekšu, atpakaļ, bremzēšana, apgirešanās u.t.t., protams slidošanas stundas uz pirkstiem var saskaitīt un ne jau katram individuāli tiek pievērtsa uzmanība, vērtējums 7, tas pats atkārtojās ar peldēšanas vērtēšanu. OK it kā jau nieks par to atzīmi, bet puika tiešām fiziski attīstītākais klasē. Kaut arī puika spēlē futeni neuzskatu, ka bumbas driblēšanai ar kāju nepieciešams vērtējus, tā ir specifiska lieta, kur protams viņš saņemtu labu vērtējumu, bet tas nav vajadzīgs.

  -3 [+] [-]

, 2015-04-28 10:56, pirms 3 gadiem
Idejas ir pareizas, taču pie mūsu laiku reālijām - ABSOLŪTI NEIZPILDĀMAS!

  +7 [+] [-]

, 2015-04-28 11:06, pirms 3 gadiem
Viss ir ļoti vienkārši - vajag skolās mācīt nevis SPORTU, t.i., kaut kādus sporta spēļu veidus vai nezin ko (slēpošanu, piemēram, kas vispār ir ļoti specifiska nodarbe), bet attīstīt fizisko kultūru. Tam tāpat ir jābūt kompleksam pasākumam, kad veselības mācībā, anatomijā stāsta par reālām, praktiski pielietojamām un lietām, fizkultūrā (atjaunojot veco nosaukumu) skolēni attīstītu sevi utt.

Savādāk sanāk tā, ka mums skolās ir 9gadīgi sportisti, bet 18 gados reti kurš 10 reizes pievilkties var.

     [+] [-]

, 2015-04-28 11:07, pirms 3 gadiem
saprastu ja sportā nāktu 10 skolēni, skolotājs var strādāt individuāli, bet ja tev priekšā ir 30 skolnieki, tad tāds ir rezultāts, ne visām skolām ir gumijas segums... 30 -20 -10 gadus atpakaļ tā sportoja viss bija labi, traumas būs vienmēr, tagad skolnieki ir tizli, neko negrib, nav eksāmenu, tāpēc arī traumatiski, šķībi greizi, tur skolotāji nav vainīgi, bet paši vecāki, kas neseko saviem bērniem līdzi, ko viņi dara un ka pie pc ar šķībām mugurām sēž!

  +1 [+] [-]

, 2015-04-28 11:09, pirms 3 gadiem
Sporta stundām būtu jābūt uz veselīgu dzīvesveidu veicinošām, ne jau kkādiem mistiskiem normatīviem (VISIEM vienādi!!!)

Piemēram, ir ok iepazīstināt bērnus ar dažādiem sporta veidiem, bet nejau likt atzīmi par šķēpa metienu, pēc kura bērnam ir sastieptas visas iespējamās saites, jo vajadzēja taču dabūt 10 utt...

Pēc dažiem gadiem (pēc skolas) nav jābrīnās, kad pajautā kādam resnim vai skeletam, kāpēc tu netrenējies savai veselībai utt. Atbilde parasti seko - ai man nepatīk sports... Jo viņi domā, ka sports ir tad, kad kāds tevi vērtē un jāsasniedz kkāds maksimālais rezultāts nedēļas laikā.

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 11:10, pirms 3 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Viss ir ļoti vienkārši - vajag skolās mācīt nevis SPORTU, t.i., kaut kādus sporta spēļu veidus vai nezin ko (slēpošanu, piemēram, kas vispār ir ļoti specifiska nodarbe), bet attīstīt fizisko kultūru. Tam tāpat ir jābūt kompleksam pasākumam, kad veselības mācībā, anatomijā stāsta par reālām, praktiski pielietojamām un lietām, fizkultūrā (atjaunojot veco nosaukumu) skolēni attīstītu sevi utt.

Savādāk sanāk tā, ka mums skolās ir 9gadīgi sportisti, bet 18 gados reti kurš 10 reizes pievilkties var.
Jap, piekrītu... Ja kāds vēlas nodarboties ar "saviem" sporta veidiem, tad tas induviduāli kā pašam tīk - pēc skolas, kā tas ir tagad.

  +1 [+] [-]

, 2015-04-28 11:12, pirms 3 gadiem
Ļoti labas kvalitātes raksts! Vai IZM sadzirdēs?

 +12 [+] [-]

, 2015-04-28 11:14, pirms 3 gadiem
Atceros savas sporta stundas. Pilnīgs sviests! Kaut kādas mistiskas ieskaites. Vienam puikam pubertāte iesitusies, tas izstiepies līdz 1,90m un aizlec uz desmitnieku, cits vēl 1,50m un dēļ tā paliek gandrīz nesekmīgs Kas tie par standartiem? Tās retās stundas, kad skolotājs iedeva mums futbola bumbu un nemaisījās, bija tās labākās. Tas arī bija sports. Visi spēlēja, visi nodzenājās līdz spēku zudumam un bija priecīgi. Protams, vajag pamacīt pareizu iesildīšanos, pareizu skriešanu, lekšanu, saprašanu par sporta veidiem un tā tālāk, bet... metam tak nost tos padomju normatīvus. Pro sportistiem jāmāk izpildīt konkrētus normatīvus, ne jau bērniem...

  -1 [+] [-]

, 2015-04-28 11:23, pirms 3 gadiem
Nu nezinu ka agrak, bet tagad sporta stundas ir murgs. Domaju, ka labprat paslepotu, izpilditu vairak fiziskus vingrinajumus, neka IZDOMATU pats bernu rotalu uz atzimi! Murgs!!!

  +8 [+] [-]

, 2015-04-28 11:28, pirms 3 gadiem
Normativi ari mulkigi! Kapec vidusmera vidusskolniecei ir jamet sodini ar 70% (10/15)?! Vai vel atdot 100 piespeles ar partneri badmintona? Turklat, skolotaji pasi nerada nevienu piemeru!!! Tik pat labi var ieviest obligato dankosanu uz atzimi...

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 11:31, pirms 3 gadiem
Vai nu es kautko nesaprotu ,vai pēdējos pāris gados kaut kas ir atkal mainījies ,vai komentētāji skolu beiguši pirms gadiem divdesmit. Tagad nekādi normatīvi vairs nebija jākārto un atzīme nebija atkarīga no tā cik metrus tālu aizmeti bumbiņu ,bet vai piedalies stundā un dari cik spēj ,ne pusi no stndām nobasto un otra pusē atnāc no malas paņirgt par citiem. Visiem ,kuri piedalās ir augstas atzīmes un vēl klāt ir teorija un sporta vēsture ,par jau vien esi sekmīgs.

  -1 [+] [-]

, 2015-04-28 11:41, pirms 3 gadiem
Yes, tagad jūtos gandarīts par to, ka ļāvu skolotājam likt 0 pie 3km skrējiena, no malas skatoties, kā citi mokās

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 11:49, pirms 3 gadiem
ezernieks rakstīja: Vai nu es kautko nesaprotu ,vai pēdējos pāris gados kaut kas ir atkal mainījies ,vai komentētāji skolu beiguši pirms gadiem divdesmit. Tagad nekādi normatīvi vairs nebija jākārto un atzīme nebija atkarīga no tā cik metrus tālu aizmeti bumbiņu ,bet vai piedalies stundā un dari cik spēj ,ne pusi no stndām nobasto un otra pusē atnāc no malas paņirgt par citiem. Visiem ,kuri piedalās ir augstas atzīmes un vēl klāt ir teorija un sporta vēsture ,par jau vien esi sekmīgs.
Vai nu tu paradize macijies, vai nu es tagad elle

  +9 [+] [-]

, 2015-04-28 11:54, pirms 3 gadiem
Rinalds Helmanis rakstīja: Vai nu tu paradize macijies, vai nu es tagad elle
nez, pirms 10 gadiem bija līdzīgi. Tiem, kuri regulāri nāca uz sporta stundām (kādi 10 no 34), nebija nekādu problēmu nokārtot visu, jo bija pretimnākšana arī no skolotāja puses Tiem, kas 3x semestrī pārģērbās, lai pēkšņi visu nokārtotu, kas iekavēts, bija gana saspringtas stundas, lai gan nekādu iegriešanu jau tāpat nebija.
Labā ziņa - 10 cilvēku sastāvā nekad nevienam nebija jāsēž malā nevienā brīdī, arī dušas visi varēja paspēt iziet

P.S. Tikai tas aerobikas mēnesis ar praktikantiem gan bi neciešams

  -1 [+] [-]

, 2015-04-28 11:56, pirms 3 gadiem
Nepiekrītu tam, ka 10 jāliek tiem, kas kaut kur trenējas. Nav jau zināms, kādā kvalitātē viņš trenējas un vispār tas "noplicina atzīmi".

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:03, pirms 3 gadiem
Vispār, ko var gribēt, ja tagad ar sportu tā nopietni nodarbojas tikai sporta stundās lielākā daļa?
Kādreiz gāja vaļā futbola, basketbola mači ar sētas puikām ik pa pāris dienām, bet tagad jau neko tādu neredz.
Skolotājs neko nevar izdarīt, ja sīkajam vairāk interesē sporta spēles uz xbox nekā pašiem savākties un uzspēlēt.. protams, ar izņēmumiem.

  +1 [+] [-]

, 2015-04-28 12:12, pirms 3 gadiem
Kā Tev iet, Bērziņ? rakstīja: nez, pirms 10 gadiem bija līdzīgi. Tiem, kuri regulāri nāca uz sporta stundām (kādi 10 no 34), nebija nekādu problēmu nokārtot visu, jo bija pretimnākšana arī no skolotāja puses Tiem, kas 3x semestrī pārģērbās, lai pēkšņi visu nokārtotu, kas iekavēts, bija gana saspringtas stundas, lai gan nekādu iegriešanu jau tāpat nebija.
Labā ziņa - 10 cilvēku sastāvā nekad nevienam nebija jāsēž malā nevienā brīdī, arī dušas visi varēja paspēt iziet

P.S. Tikai tas aerobikas mēnesis ar praktikantiem gan bi neciešams
Njā, labi, ka man paveicās ar sporta skolotāju, tur bastot retais atļāvās. Ja pieķēra, tad nodeva kārtīgu lekciju par dzīvi

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:17, pirms 3 gadiem
Nu nu..kāds tad tur progress!?? Nekaads! Tak jauniešiem ir pašiem jagrib un jasaprot ka taa vienkārši nevar skriet un lekt! Ko tad sporta skolotājs var pateikt..ja atradiisies kads gudrais un ignores un paņirgasies par to? Un citi tam sekos! Tak viss ir paša cilveka galvaa! Ja grib tad var izfariit visu pats..ja negrib, tad nekaa nebus!

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:21, pirms 3 gadiem
ezernieks, 11:31, pirms 35 minūtēm, ignorēt, atbildēt
Vai nu es kautko nesaprotu ,vai pēdējos pāris gados kaut kas ir atkal mainījies ,vai komentētāji skolu beiguši pirms gadiem divdesmit. Tagad nekādi normatīvi vairs nebija jākārto un atzīme nebija atkarīga no tā cik metrus tālu aizmeti bumbiņu ,bet vai piedalies stundā un dari cik spēj ,ne pusi no stndām nobasto un otra pusē atnāc no malas paņirgt par citiem. Visiem ,kuri piedalās ir augstas atzīmes un vēl klāt ir teorija un sporta vēsture ,par jau vien esi sekmīgs.

Pilnīgi piekrītu. Strādāju skolā par sētnieku. Neredzu nekādu normu likšanu. Sporta stundās puse "slimo"-atbrīvoto tizlo sēd malā pēc diskotēkas un grauž sēmenes. Skolā nav nekādu sporta rīku, inventāra. Kāds nu kurš skolmeistars: vieni dod basketa bumbu dzenāt, cits pie pusnolaista tīkla voleju, cits florbolu liek dzenāt. Nevis sporta stunda, bet karikatūra..

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:37, pirms 3 gadiem
Pilniba piekritu rakstam. Atceros, ka man pamatskola vajadzeja mest sodinus - 10 metieni, cik iemet - tada ari atzime. Neviens nekadu pareizu mesanas tehniku nemacija, tik nem bumbu un met. Vai tas ir normals normativs bernam, kurs netrenejas basketbola? Pec tadiem normativiem, jau neviens negrib iet uz to sporta stundu - sakas visadas mammas/arsta zimes, ka nevar sportot un vidusskola jau vispar reti ,kas gaja uz sportu. Man vidusskola vispar nebija nekadas sporta bazes, viena maza zale, volejbola laukuma izmeros. Tur tad ari uz deliem bija jalec taleksana... Ir ari pasam gadijies, ka celi pectam sap vairakas dienas un uz futbola treniniem nevar pastaigat.

  +3 [+] [-]

, 2015-04-28 12:37, pirms 3 gadiem
Daudz kam var piekrist, kritēriji tiešām bieži ir muļķīgi. Bet visi, kas saka, ka sporta stundās tikai javingro un fiziski jāattīstās, laikam sen nav bijuši skolā. No saviem laikiem gadus 5 atpakaļ atceros, ka vislabākās prieks visiem bija tas stundas, kurās visi spēlēja futbolu vai florbolu - sporta veidus, kuros nekas daudz nav jāmāk un var spēlēt visi. Ja būtu tikai vingrošana, tad tur noteikti neviens nenāktu. Kopsummā vismaz no savām stundām atceros, ka bija forsi - katru reizi iesildisanas, izgājam cauri gan sporta veidiem, gan vieglatlētikai un katru stundu kaut ko uzspēlējam. Atzīmes ari lika labas visiem. Manuprāt, tādām ari jābūt sporta stundu modelim.

  +6 [+] [-]

, 2015-04-28 12:38, pirms 3 gadiem
Es tiešām esmu pateicīgs, ka man bija fantastisks sporta skolotājs, pie kura nesekmīgs varēja būt tikai tas, kurš uz stundām nenāca. Atnāci, bet nevari izpildīt normatīvu, vienalga vismaz 4 tika ielikts tikai par to, ka ieradies. Pie tam varēja visus normatīvus vienmēr nākt kārtot atkal un atkal, ja tikai bija vēlme. Un visādi murgi ar asfaltiem arī mums nebija jādara.

  +4 [+] [-]

, 2015-04-28 12:39, pirms 3 gadiem
ThePower rakstīja: Daudz kam var piekrist, kritēriji tiešām bieži ir muļķīgi. Bet visi, kas saka, ka sporta stundās tikai javingro un fiziski jāattīstās, laikam sen nav bijuši skolā. No saviem laikiem gadus 5 atpakaļ atceros, ka vislabākās prieks visiem bija tas stundas, kurās visi spēlēja futbolu vai florbolu - sporta veidus, kuros nekas daudz nav jāmāk un var spēlēt visi. Ja būtu tikai vingrošana, tad tur noteikti neviens nenāktu. Kopsummā vismaz no savām stundām atceros, ka bija forsi - katru reizi iesildisanas, izgājam cauri gan sporta veidiem, gan vieglatlētikai un katru stundu kaut ko uzspēlējam. Atzīmes ari lika labas visiem. Manuprāt, tādām ari jābūt sporta stundu modelim.
Tiesi ta - skolotajam butu japarada ka iesildities, varbut paradit ,ka kadu sporta elementu izpildit un pectam laut ,lai spele futbolu/ basketbolu/ volejbolu whatever... Pec tadam sporta stundam visi ir priecigi, noskrejusies un galvenais guvusi prieku sportojot.

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:43, pirms 3 gadiem
Kaut kā pārlieku dramatiski. Man klasē gan pamatskolā, gan vidusskolā gandrīz puse džeku klasē varēja visus normatīvus izpildīt uz 9 vai 10 (gan sodiņus, gan volejbolu, gan visas skriešanas distances, pievilkšanās). Protams, vislabāk bija, ja iedeva vienkārši basketbola bumbu vai futbola bumbu, bet nu neredzu pamatu čīkstēt par to, kā ir. Parasti skolotāji arī resnīšiem, kas nevarēja pat 1x pievilkties vai citu disciplīnu izpildīt tāpat ielika sekmīgi, kas ir pareizi.

  +2 [+] [-]

, 2015-04-28 12:44, pirms 3 gadiem
Kā Tev iet, Bērziņ? rakstīja: nez, pirms 10 gadiem bija līdzīgi. Tiem, kuri regulāri nāca uz sporta stundām (kādi 10 no 34), nebija nekādu problēmu nokārtot visu, jo bija pretimnākšana arī no skolotāja puses Tiem, kas 3x semestrī pārģērbās, lai pēkšņi visu nokārtotu, kas iekavēts, bija gana saspringtas stundas, lai gan nekādu iegriešanu jau tāpat nebija.
Labā ziņa - 10 cilvēku sastāvā nekad nevienam nebija jāsēž malā nevienā brīdī, arī dušas visi varēja paspēt iziet

P.S. Tikai tas aerobikas mēnesis ar praktikantiem gan bi neciešams
Nekārtot normatīvus sāka pirms gadiem pieciem kādiem.

Par normatīvu kārtošanu kā tādu problēma ir cita. Nebija sistemātiskuma šajās darbībās. Teiksim, tā sportā bumbojas visu laiku, pēc tam pasaka (vai uzzina no citām klasēm) - nākamajā stundā skrienam 3 km ar laika kontroli. Vai pievilkšanās - stundas vidū pasaka - nu tad tagad ejam pievilkties! Ja paveicas, tad skolotājs pirms tam ieplāno tādu kā treniņu/testu, bet ne vienmēr tā ir. Līdz ar to, protams, ka cilvēks, kas pastiprināti nenodarbojas ar fiziskās formas uzlabošanu nevarēs dabūt normālu atzīmi.

Par visu pārējo - viss atkarīgs no skolotāja. Ir sava darba fani, kuri visu izdara labi un kārtīgi un ir tādi, kas uz stundām ierodas smagi paģiraini, atmet bērniem bumbas un paši guļ savos kambaros. Visādi ir redzēti.

Cita lieta, protams, ka būtu tikai normāli, ja jaunais cilvēks-skolnieks par savu fizisko formu domātu daudz plašāk nekā sporta stundas ietvaros (bet tas jau ir cits un vēl globālāks jautājums).

  +1 [+] [-]

, 2015-04-28 13:06, pirms 3 gadiem
Mums gan fizkultūras stundas bija pielāgotas skolnieku vajadzībām: katras stundas sākumā klase varēja izvēlēties, vai ņemt futbola vai basketbola bumbu. Reizēm varēja arī voļuku Kad bija jākārto ieskaites, gāja traki, jo es tolaik biju vēl krietni tizlāks kā tagad. Parasti jau skolotājs iežēlojās un ielika apmierinošu atzīmi, pirms iestājās klīniskā nāve, bet ne jau skolotājs izdomāja to sistēmu... Protams, par elementu tehniski pareizu izpildi un to, kā vispār izmantot savu ķermeni, neviens nestāstīja. Tu vai nu to prati, vai neprati. Bija arī izņēmumi, piemēram, mācīja, kā skaisti izspēlēt trijatā izgājienu uz grozu bez pretinieka

     [+] [-]

, 2015-04-28 13:42, pirms 3 gadiem
Es ar savu treneri ņirdzu un šausminājos - KĀDU ĀRPRĀTU skolniekiem lika darīt kačalkā, kas bija Valmieras videnes pagrabā!!!
Puikām UZ ĀTRUMU MINŪTĒ (!!!?) bija jāģorgā ( savādāk nenosauksi ) bicepss/tricepss ar stieni utaml murgi. Pats redzēju trenējoties!
1 2 3 74 komentāri

Tev jābūt autorizētam,